10. pants

Par Konkurences likuma

13.panta 4.punkta iespējamo pārkāpumu AKKA/LAA darbībās

LRA Iesniegumā norādīts, ka

netaisnīgu pārdošanas (pirkšanas) cenu vai citu netaisnīgu

tirdzniecības noteikumu uzspiešana ir saistīta un balstās uz

dominējošā tirgus dalībnieka vienpusēja ekonomiska rakstura

spiediena, ko tam atļauj dominēšana konkrētajā tirgū, izdarīšanu

uz citu tirgus dalībnieku. Tā kā AKKA/LAA nav konkurentu muzikālo

darbu izmantošanas licencēšanas tirgū un raidorganizācijas

atrodas no AKKA/LAA atkarīgā situācijā, tā konsekventi atļaujas

vienpusēji noteikt netaisnīgus un ekonomiski nepamatotus tarifus

par autoru darbu izmantošanu raid­organizāciju pārraidēs. LRA

uzskata, ka, arī slēdzot licences līgumu, ir nepieciešama abu

līdzēju savstarpēja vienošanās, kas balstās uz saskaņotu gribas

izteikumu. To nosaka arī Autortiesību likuma 41.panta pirmā daļa,

kas definē, ka "licences līgums ir līgums, ar kuru viena puse -

autortiesību subjekts - dod atļauju otrai pusei - darba

izmantotājam - izmantot darbu un nosaka darba izmantošanas veidu,

vienojoties par izmantošanas noteikumiem, atlīdzības lielumu, tā

izmaksāšanas kārtību un termiņiem".

Konkurences likuma 13.panta

4.punkts nosaka, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

var izpausties kā netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai

citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša

uzspiešana vai piemērošana.

10.1. Kā norādīts šī lēmuma

6.punktā, AKKA/LAA un LRA ir vienojušās par visiem Licences

līguma nosacījumiem, izņemot raidorganizācijām piemērojamo

autor­atlīdzības tarifu.

LRA pilnvaroto pārstāvju

12.04.2007. vēstulē sniegta informācija, ka "konkrētais autors,

stājoties līgumiskās attiecībās ar AKKA/LAA, nenosaka ne

minimālo, ne maksimālo autoratlīdzības lielumu, kādu tas gribētu

saņemt. Tāpēc nepamatota un nesaprotama ir AKKA/LAA nostāja, ka

tā nedrīkstētu atkāpties no saviem vienpusēji noteiktiem

tarifiem, ja tā nav saņēmusi nekādus individuālus norādījumus no

katra autora par vēlamo autoratlīdzības lielumu".

Konkurences padomes un AKKA/LAA

padomes 27.08.2007. Sarunu protokolā AKKA/LAA padomes

priekšsēdētāja M.Zālīte norāda, ka "(..) mums vienīgiem ir

tiesības noteikt autoratlīdzības tarifus - tas ir ierakstīts

likumā. Autoram ir tiesības nosaukt savu cenu. Mūsu organizācija

administrē autora tiesības. (..) Autori mūs ir ievēlējuši viņus

pārstāvēt".

Saskaņā ar iepriekš norādīto

autortiesību normatīvo regulējumu, AKKA/LAA statūtos noteikto un

AKKA/LAA padomes priekšsēdētājas M.Zālītes 27.08.2007. sniegto

informāciju Konkurences padome konstatē, ka AKKA/LAA kā mantisko

tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, ņemot vērā iepriekš

minētos tarifu veidošanas kritērijus un vienojoties par Licences

līguma noslēgšanu, ir jāvienojas par autoratlīdzības tarifa

lielumu, ievērojot:

1) to, ka katram autoram ir

tiesības nosaukt sava darba cenu;

2) visu to autoru intereses, kurus

tā Latvijas Republikā pārstāv.

Analizējot, vai AKKA/LAA noteiktie

autoratlīdzības tarifi ir uzskatāmi par taisnīgiem un ekonomiski

pamatotiem, Konkurences padome izvērtēja arī LRA pilnvaroto

pārstāvju 12.04.2007. vēstulē attiecībā uz AKKA/LAA tarifu

veidošanu, balstoties uz nevalstiskas organizācijas CISAC

rekomendācijām, norādīto, ka:

1) rekomendācijas nav juridiski

saistošas;

2) CISAC apvieno tikai autoru un

komponistu sabiedrības, tajā nav pārstāvēti darbu izmantotāji,

kuri varētu līdzdarboties rekomendāciju izstrādē. No tā izriet,

ka CISAC noteiktie tarifi ir tikpat vienpusēji kā AKKA/LAA

noteiktie tarifi.

Izvērtējot lietā esošo

informāciju, kā arī ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences

padome konstatēja, ka:

1) AKKA/LAA, veidojot

autoratlīdzības tarifus, ir jāņem vērā vispāratzītie mantisko

tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju tarifu veidošanas

kritēriji, jo Latvijas Republikā tā pārstāv ne tikai Latvijas

autorus, bet arī citu valstu autorus. AKKA/LAA tarifu veidošanas

kritēriji ir skaidri definēti un tiek piemēroti diferencētā

kārtībā;

2) tas, ka CISAC apvieno tikai

autoru un komponistu sabiedrības, uzskatāms par atbilstošu

mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju būtībai -

tās apvieno autorus un aizstāv to tiesības attiecībās ar to darbu

izmantotājiem. Arī Konkurences padomes un AKKA/LAA padomes

27.08.2007. sarunu protokolā norādīts, ka "AKKA/LAA pārvaldē

nevar ietilpt autordarbu izmantotāji - komersanti, jo tad viņi

nonāk interešu konfliktā. Autori ir norobežojuši lietotājus no

pārvaldes ar mērķi - norobežot lietotājiem izdevīgu principu

lobēšanu".

Tādējādi, darbu izmantotājiem

līdzdarbojoties tarifu noteikšanā un rekomendāciju izstrādē, tie

nonāktu interešu konfliktā, bet mantisko tiesību kolektīvā

pārvaldījuma organizācija vairs neaizstāvētu autoru tiesības

attiecībās ar to darbu izmantotājiem.

1.tabula

AKKA/LAA radio raidorganizācijām

(ar nacionālo apraidi)* noteiktie tarifi (apstiprināti AKKA/LAA

vienīgā dalībnieka LAA valdes sēdē 07.02.2002., papildināti

19.09.2002., 16.06.2004. un Padomes sēdē 16.02.2006.)

Mūzikas daudzums

programmā

(%) no kopējā raidlaika

Autoratlīdzības tarifi

(% no raidorganizāciju bruto ieņēmumiem)

80-100

4%

65-80

3,6%

40-65

3,2%

25-40

2,5%

0-25

1%

* Radio raidorganizācijām ar Rīgas

reģionālo apraidi un radio raidorganizācijām ar reģionālo un

vietējo apraidi autoratlīdzības tarifi noteikti attiecīgi par 0,1

un 0,2 procentu punktiem mazāki

2.tabula

AKKA/LAA televīzijas

raidorganizācijām (ar nacionālo apraidi)* noteiktie tarifi

(apstiprināti AKKA/LAA vienīgā dalībnieka LAA valdes sēdē

07.02.2002., papildināti 19.09.2002., 16.06.2004. un Padomes sēdē

16.02.2006.)

Mūzikas

izmantojums programmā (%) no kopējā

raidlaika

Raidīšanas ilgums diennaktī

(h)

Autoratlīdzības tarifi (%

no

raidorganizāciju bruto

ieņēmumiem)

Raidīšanas

ilgums

diennaktī (h)

Autoratlīdzības tarifi (%

no

raidorganizāciju bruto

ieņēmumiem)

40% un vairāk

5 - 24h

6,5%

0,5 - 5h

6%

35 - 40%

6

5,5

30 - 35%

5,5

5

25 - 30%

5

4,5

20 - 25%

4,5

4

15 - 20%

4

3,5

10 - 15%

3,5

3

5 - 10%

3

2,5

5%

2,5

2

3 - 4%

2

1,5

2%

1,5

1

1%

1

0,5

* Reģionālajām komerciālajām

televīzijas raidorganizācijām un vietējām komerciālajām

televīzijas raidorganizācijām autoratlīdzības tarifi noteikti

zemāki, tos diferencējot atkarībā no raidīšanas ilguma diennaktī

(0,1-8h un 8-24h)

10.2. Lai panāktu vienošanos par

piemērojamiem autoratlīdzības tarifiem, starp AKKA/LAA un LRA

notikušas sarunas un sarakste:

1) 25.04.2005. LRA un AKKA/LAA

Sapulces protokols: AKKA/LAA piedāvā noteikt autoratlīdzības

maksājumu 1,85% no ieņēmumiem par 35% mūzikas izmantojuma, LRA

piedāvā līdz 30% mūzikas no kopējā raidlaika maksāt 0,75% no

raidorganizācijas ieņēmumiem, par 30% - 40% mūzikas - 1,4% no

raidorganizācijas ieņēmumiem;

2) AKKA/LAA 05.08.2005. vēstulē

Nr.2/1R-330 norāda, ka "(..) atlīdzības autoriem lielums Latvijā

par autoru muzikālo darbu izmantošanu televīzijā nedrīkst

ievērojami atšķirties no pārējās ES dalībvalstīs piemērotā

atlīdzības autoriem lieluma. 2005.gadā vidējais faktiski

maksājamais atlīdzības autoriem lielums ES ir 2,20% no

raidorganizācijas ieņēmumiem. (..) Pamatojoties uz iepriekš

minēto, saskaņā ar Padomes pilnvarojumu AKKA/LAA piekrīt

samazināt maksājamo atlīdzību autoriem par 30% līdz 40% mūzikas

apjoma no kopējā raidlaika no 1,85% uz 1,80%. Ņemot vērā Latvijas

situāciju un izrādot pretimnākšanu, piedāvājam no 2005.gada piecu

gadu laikā pakāpeniski pāriet no 1,75% uz 1,80%";

3) LRA 01.09.2005. vēstulē

Nr.1-09/05 "(..) piekrīt AKKA/LAA izteiktajam piedāvājumam, ka

atlīdzības apjoms varētu palielināties vairāku gadu laikā.

Papildus tam LRA piedāvā noteikt nedaudz smalkāku iedalījumu, jo

mūzikas apjoms dažādās raid­organizācijās atšķiras", tādējādi

maksājuma apjomam pakāpeniski 2005. - 2007.gadā palielinoties

katru gadu par 0,01%, un 2005.gadā piedāvā par 31 - 35% mūzikas

maksāt 1,15% no raidorganizācijas ieņēmumiem, par 36 - 40%

mūzikas - 1,31% no raidorganizācijas ieņēmumiem;

4) AKKA/LAA 15.09.2005. vēstulē

Nr.2/1R - 419 atgādina, ka "(..) AKKA/LAA piekrita samazināt

maksājamo atlīdzību autoriem par 30% līdz 40% mūzikas apjoma no

kopējā raidlaika no 1,85% uz 1,80%, turklāt piedāvājām (..)

pakāpeniski pāriet no 1,75% uz 1,80%. Būtībā AKKA/LAA no

sākotnēji piedāvātā 1,85% (..) piekrita piekāpties pat par 0,10%.

Cerējām, ka LRA, patiešām vēloties vienoties (..), no savas puses

palielinās maksājamās atlīdzības apmēru. (..) patlaban LRA par

31% līdz 35% mūzikas apjoma no kopējā raidlaika savu tikšanās

laikā jau piedāvāto 1,4% maksājamās atlīdzības apmēru ir

samazinājusi pat par 0,25%. Ja iepriekš par 40% līdz 50% mūzikas

no kopējā raidlaika LRA izteica piedāvājumu maksāt par 1,65%, tad

šobrīd par 41% līdz 45% piedāvā maksāt par 0,17% mazāku atlīdzību

autoriem (..)";

5) AKKA/LAA 04.11.2005. vēstule

Nr.2/1R - 534: "lūdzam rast iespēju tuvākajā laikā vēlreiz

izvērtēt AKKA/LAA piedāvājumu un aicinām LRA vienoties par

abpusēji pieņemamu maksājamās atlīdzības autoriem lielumu, lai

vēl 2005. gadā varētu sagatavot licences līgumus (..)";

6) LRA 04.11.2005. vēstule

Nr.1-11/05: "LRA aicina vēlreiz pārdomāt pieprasītās atlīdzības

apjomu un mudina vienoties par abām pusēm pieņemamu procentu

apjomu (..), kā arī aicina nedaudz izmainīt procentuālo

sadalījumu, nosakot atlīdzības apjomu šādā apmērā: līdz 30%

mūzikas apjoms no kopējā raidlaika - 1,10% atlīdzība no

raidorganizācijas ieņēmumiem; 31% - 40% mūzikas apjoms no kopējā

raidlaika - 1,25% atlīdzība no raidorganizācijas ieņēmumiem; 41%

- 50% mūzikas apjoms no kopējā raidlaika - 1,50% atlīdzība no

raidorganizācijas ieņēmumiem (..)";

7) AKKA/LAA 21.11.2005. vēstule

Nr.2/1R - 546: "(..) LRA ir izteikusi piedāvājumu maksāt par

0,35% vairāk no sākotnēji piedāvātā vienā muzikālo darbu

izmantotāju kategorijā (līdz 30% mūzikas no kopējā raidlaika),

(..) nav nekādu argumentu, kādēļ lai pārējo kategoriju muzikālo

darbu izmantotājas televīziju raidorganizācijas maksātu citādi un

proporcionāli mazāk par jau sākotnēji sarunu laikā piedāvāto

(..)";

8) LRA 21.06.2006. vēstule

Nr.2-06/06: "LRA piedāvā maksāt atlīdzību 1,6% apjomā no

raidorganizācijas ieņēmumiem (kā tie definēti mūsu jau 2005.gada

19.aprīlī parakstītajā protokolā), attiecinot šo procentu uz

televīzijas raidorganizācijām neatkarīgi no izmantojamā mūzikas

daudzuma. (..) piedāvā vienoties arī par atlīdzības apjomu par

muzikālo darbu pārraidīšanu radio programmās, nosakot atlīdzību

1,80% apjomā no radio raidorganizāciju ieņēmumiem neatkarīgi no

izmantojamā mūzikas apjoma";

9) AKKA/LAA 26.06.2006. vēstulē

Nr.2/1R - 278 norāda, ka "(..) LRA pirmo reizi sarunu laikā

piedāvā vairs neņemt vērā faktisko mūzikālo darbu izmantojumu

programmā un ierosina visām televīzijām neatkarīgi no faktiski

izmantotajiem muzikālajiem darbiem maksāt vienādu atlīdzību.

AKKA/LAA atgādina, ka maksājamās autoratlīdzības lielums ir

saistīts ar izmantoto muzikālo darbu daudzumu un to autoru

skaitu, kuri šo atlīdzību saņems. Ņemot vērā, ka mūzikas daudzums

dažādu raidorganizāciju programmās atšķiras, tām televīziju

raidorganizācijām, kuras muzikālos darbus izmanto ļoti maz,

prasīt maksāt tik pat lielu autoratlīdzību, cik maksātu "tīri"

mūzikas kanāli, kuri raida tikai mūzikas klipus, nebūtu taisnīgi,

tādēļ aicinām LRA atgriezties pie līdz šim mūsu sarunās runātā,

proti, maksājamās autoratlīdzības lielums ir atkarīgs no

programmā izmantoto muzikālo darbu daudzuma. Visi LRA biedri,

lielā Latvijas televīziju raidorganizācijas patlaban savās

programmās vidēji izmanto ap 35% mūzikas, tādēļ faktiski LRA

piedāvā maksāt 1,6% tieši par šo muzikālo darbu daudzumu

programmā, kas ir par 0,25% mazāk par AKKA/LAA 2005.gada

5.augusta sarunās piedāvāto (..)".

Izvērtējot lietā esošos materiālus

attiecībā uz AKKA/LAA un LRA izteiktajiem piedāvājumiem par

maksājamās atlīdzības lielumu (%) no raidorganizācijas ieņēmumiem

un AKKA/LAA apstiprinātajā dokumentā "Ētera raidorganizāciju un

kabeļtelevīziju tarifi" (apstiprināti LAA valdes sēdē 07.02.2002.

papildināti 19.09.2002., 16.06.2004. un Padomes sēdē

16.02.2006.), Konkurences padome konstatēja, ka iepriekš minētie

apstiprinātie televīziju raid­organizācijām piemērojamie tarifi

ir neatbilstoši AKKA/LAA izteiktajiem piedāvājumiem (piemēram,

AKKA/LAA 05.08.2005. vēstule Nr.2/1R - 330, LRA 01.09.2005.

vēstule Nr.1-09/05), un 12.07.2007. vēstulē Nr.1666 lūdza

AKKA/LAA izskaidrot piemēroto tarifu samazināšanu, piemēram, no

5,5% - 6,0% līdz 1,75% - 1,85%.

Atbildot uz Konkurences padomes

12.07.2007. vēstuli Nr.1666 (kāpēc AKKA/LAA piedāvātie tarifi

atšķīrās no oficiāli apstiprinātajiem), AKKA/LAA 23.07.2007.

vēstulē Nr.2/1 - 477 norāda, ka LRA "laika posmā no 2005. gada

līdz 2007. gadam izteiktie priekšlikumi tika izteikti kā oferte

sarunās par līguma priekšmetu (..). Izmaiņas AKKA/LAA padomes

apstiprinātajās autoratlīdzības minimālajās normās tiktu veiktas

tikai, ja vienošanās ar LRA tiktu panākta, pretējā gadījumā šādām

izmaiņām nebūtu jēgas, jo sarunu gaitu ar LRA tas nemainītu (..).

Minētās ofertes apstiprināšana AKKA/LAA padomē tika atlikta līdz

brīdim, kad puses būs pilnībā vienojušās par izteikto oferti vai

citiem nosacījumiem, lai to vienlaikus varētu piemērot visām

televīziju raidorganizācijām Latvijā".

Šajā vēstulē AKKA/LAA arī norāda

uz faktoriem, kas ietekmēja šādas ofertes izteikšanu:

1) maksājamās summas aprēķina

vienkāršošana, likvidējot visas līdz šim autoratlīdzības normu

ietvaros piemērojamās atlaides;

2) tiek būtiski mainīts

procentuālais solis minimālajām autoratlīdzības normām,

pieskaņojot to televīziju raidorganizāciju darbības specifikai,

proti, tiek ņemta vērā LRA un AKKA/LAA 19.04.2005. tikšanās laikā

LRA izteiktā norāde uz to, ka visām lielajām TV raidorganizācijām

mūzikas procentuālais īpatsvars ir 33 - 36%. AKKA/LAA

apstiprinātajās minimālajās autoratlīdzības normās televīziju

raidorganizāciju maksājamās autoratlīdzības procentu solis mainās

tieši pie 35% mūzikas īpatsvara, t.i., solis ir 30 - 35% un 35 -

40%. Viena procenta atšķirība var būtiski ietekmēt maksājamās

atlīdzības apmēru, kaut gan attiecīgo televīziju raidorganizāciju

programmās faktiski ir nelielas atšķirības mūzikas īpatsvarā;

3) piedāvājums tika izteikts ar

mērķi sasniegt atbilstošu ES ietvaros maksājamās autoratlīdzības

apmēru attiecīgajā muzikālo darbu izmantojuma kategorijā. ES

2005. gadā par attiecīgo mūzikas daudzuma izmantojumu programmās

autoratlīdzības apmērs bija 2,2% no televīziju raidorganizāciju

ieņēmumiem un AKKA/LAA savu piedāvājumu izteica ar mērķi 2,00%

Latvijā sasniegt 2012.gadā;

4) oferte tika izteikta pēc tam,

kad starp LRA un AKKA/LAA tika panākta vienošanās par bāzi

autoratlīdzības noteikšanai;

5) papildus iepriekš minētajam

šajā sakarā AKKA/LAA 30.07.2007. vēstulē Nr.2/1 - 483 norāda, ka

"(..) ofertes izteikšanas brīdī attiecīgās minimālās

autoratlīdzības normas nav bijušas apstiprinātas AKKA/LAA padomē.

Izmaiņas AKKA/LAA minimālajās autoratlīdzības normās tika

apstiprinātas 05.07.2007., un sarunu process ar dažām

raidorganizācijām liecina par to, ka pastāv reāla iespēja vismaz

ar dažām raidorganizācijām vienoties par šādu autoratlīdzības

apmēru".

05.07.2007. AKKA/LAA padomes sēdē

apstiprināti jauni tarifi televīziju raidorganizācijām, un tie ir

0,4% - 4,0% (ar nacionālo un pārrobežu apraidi). Par mūzikas

daudzumu programmā 20% - 30% piemērojamais tarifs apstiprināts

1,5%, par mūzikas daudzumu 30% - 40% - 2% (ar nacionālo un

pārrobežu apraidi).

Ņemot vērā iepriekš minēto,

Konkurences padome konstatē, ka AKKA/LAA sarunu un sarakstes

procesā ar LRA ir izrādījusi iniciatīvu un bijusi ieinteresēta

Licences līgumu noslēgšanā ar LRA ietilpstošām

raid­organizācijām. Par to liecina AKKA/LAA piedāvājums samazināt

maksājamās autor­atlīdzības apmēru, LRA izteiktais aicinājums

izvērtēt tarifu piedāvājumu, lai varētu noslēgt Licences līgumus,

kā arī iepriekš definēto un saskaņoto kritēriju ievērošana tarifu

noteikšanā (piemēram, maksājamās autoratlīdzības apjoms ir tieši

atkarīgs no mūzikas daudzuma programmā).

10.3. Veicot lietas izpēti,

Konkurences padome konstatēja, ka objektīvu secinājumu

izdarīšanai, vai AKKA/LAA apstiprinātie autoratlīdzības tarifi ir

uzskatāmi par netaisnīgiem un ekonomiski nepamatotiem, jāveic

AKKA/LAA un citu Eiropas Savienības valstu mantisko tiesību

kolektīvo pārvaldījuma organizāciju noteikto autoratlīdzības

tarifu salīdzinājums. Lai izvērtētu, vai AKKA/LAA nepārkāpj

Konkurences likuma 13.panta 4.punktā noteikto aizliegumu, nosakot

netaisnīgus un ekonomiski nepamatotus autoratlīdzības tarifus par

autoru darbu izmantošanu raidorganizāciju pārraidēs, Konkurences

padome citu Eiropas Savienības valstu mantisko tiesību kolektīvā

pārvaldījuma organizācijām pieprasīja informāciju (27.04.2007.

vēstule Nr.955, 09.05.2007. vēstule Nr.997, 10.05.2007. vēstule

Nr.1004, 10.05.2007. vēstules Nr.1005 - 1010, 16.05.2007.

vēstules Nr.1053 - 1056, 16.05.2007. vēstule Nr.1063), lūdzot tām

norādīt autoratlīdzības tarifus, kurus tās piemēro savu valstu

raidorganizācijām, kā arī citu informāciju.

No citu Eiropas Savienības valstu

mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām tika

saņemta šāda informācija:

1) Igaunijas autortiesību

kolektīvā pārvaldījuma organizācija (Eesti Autorite Ühing)

21.05.2007. vēstulē Nr.283 norādīja, ka Igaunijā tiek piemēroti

vienādi tarifi dažādām radio raidorganizācijām, un līdz

2009.gadam piemērotais tarifs ir 4,5% no raidorganizāciju

reklāmas ieņēmumiem, Igaunijas sabiedriskais radio maksā 4,5% no

saņemtajām subsīdijām. Attiecībā uz televīziju raidorganizācijām

Igaunijā tiek piemērots tarifs 1,9% no reklāmas ieņēmumiem,

Igaunijas sabiedriskā televīzija maksā 1,9% no saņemtajām

subsīdijām;

2) Lietuvas autortiesību kolektīvā

pārvaldījuma organizācija (LATGA A) 21.05.2007. vēstulē Nr.829T

norādīja, ka Lietuvā tiek piemēroti vienādi tarifi dažādām radio

raidorganizācijām un piemērotais tarifs ir 3,2% no

raidorganizāciju kopējiem ieņēmumiem. Attiecībā uz televīziju

raidorganizācijām Lietuvā tiek piemērots tarifs 1,65% no kopējiem

ieņēmumiem;

3) Slovākijas autortiesību

kolektīvā pārvaldījuma organizācija (SOZA) 01.06.2007. vēstulē

norādīja, ka Slovākijā tiek piemēroti vienādi tarifi dažādām

radio raidorganizācijām un piemērotais tarifs ir 5,6% no

raidorganizāciju kopējiem ieņēmumiem. Televīziju

raidorganizācijām tarifi tiek piemēroti atkarībā no kanāla veida

(muzikālajiem - 8%, pilna formāta - 3%, ziņu, sporta programmām -

1% no kopējiem ieņēmumiem);

4) Vācijas autortiesību kolektīvā

pārvaldījuma organizācija (GEMA) 12.06.2007. vēstulē norādīja, ka

Vācijā radio raidorganizācijām tarifi tiek piemēroti atkarībā no

mūzikas apjoma programmā (standarta likmes 0,78% - 7,75%) no

kopējiem ieņēmumiem. Televīziju raidorganizācijām arī tarifi tiek

piemēroti atkarībā no mūzikas daudzuma programmā (standarta

likmes 0,32% - 5,63%) no kopējiem ieņēmumiem;

5) Spānijas autortiesību kolektīvā

pārvaldījuma organizācija (SGAE) 30.05.2007. vēstulē norādīja, ka

Spānijā radio raidorganizācijām tarifi tiek piemēroti atkarībā no

mūzikas daudzuma programmā (max likme - 3,75% no ieņēmumiem).

Televīziju raidorganizācijām tiek piemērots viens tarifs. Tarifa

likme par muzikālo darbu raidīšanu katru gadu tiek palielināta

par ~ 0,04-0,05% (vai ~0,02%, atkarībā no sistēmas), salīdzinot

ar iepriekšējo gadu. 2007. gadā tā noteikta 1,64% vai 2,68%

apmērā (atkarībā no sistēmas).

6) Somijas autortiesību kolektīvā

pārvaldījuma organizācija (Teosto) 31.07.2007. vēstulē norādīja,

ka Somijā radio raidorganizācijām piemērojamie tarifi atkarīgi no

raidorganizācijas apgrozījuma un mūzikas daudzuma programmā, un

tie ir (*). Arī televīziju raidorganizācijām kritēriji

tarifu piemērošanai ir raidorganizācijas gada apgrozījums un

mūzikas daudzums programmā, piemērojamie tarifi - (*).

Izvērtējot lietā esošo

informāciju, kā arī ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences

padome konstatēja, ka:

1) saskaņā ar LRA pilnvaroto

pārstāvju 12.04.2007. vēstulē attiecībā uz AKKA/LAA tarifu

veidošanu, balstoties uz nevalstiskas organizācijas CISAC

rekomendācijām, norādīto, tās modificējamas atbilstoši konkrētās

valsts vēsturiskajai un ekonomiskajai situācijai un līgumslēdzēju

pušu vienošanām. Šāda atsaukšanās, kā uzskata LRA pilnvarotie

pārstāvji, nav pamatota arī tādēļ, ka autoratlīdzības procents

katrā valstī tiek piemērots atšķirīgām ieņēmumu pozīcijām, kurām

piemērotas dažādas atlaides un citi nosacījumi. Kā Konkurences

padome konstatēja pēc lietā esošajiem materiāliem, citās Eiropas

Savienības valstīs (izņemot Igauniju) kā bāze autoratlīdzības

tarifa aprēķinam ir noteikts raidorganizācijas gada apgrozījums,

neparedzot nekāda veida atlaides;

2) saskaņā ar AKKA/LAA sniegto

informāciju Latvijas radio raidorganizāciju programmās, kurās

mūzikas daudzums sastāda (*) (saskaņā ar informāciju, kas

norādīta AKKA/LAA un raidorganizāciju noslēgtajos Licences

līgumos, kurus AKKA/LAA ar 05.01.2007. vēstuli Nr.2/1-9 iesniedza

Konkurences padomei), tiek piemērots autoratlīdzības tarifs (*)

no raidorganizāciju ieņēmumiem (saskaņā ar informāciju, kas

norādīta AKKA/LAA un raidorganizāciju noslēgtajos Licences

līgumos, kurus AKKA/LAA ar 05.01.2007. vēstuli Nr.2/1-9 iesniedza

Konkurences padomei). Par šādu mūzikas daudzumu radio programmās

Igaunijā tiek piemērots tarifs 4,5% (no raidorganizācijas

reklāmas ieņēmumiem), Lietuvā - 3,2%, Slovākijā - 5,6%, Vācijā -

3,88 - 6,20% no raidorganizācijas ieņēmumiem.

3) saskaņā ar AKKA/LAA sniegto

informāciju attiecībā uz televīziju raidorganizācijām AKKA/LAA

rīcībā ir informācija tikai par to televīziju raidorganizāciju

mūzikas daudzumu programmās, ar kurām tā noslēgusi Licences

līgumus, un šādi līgumi pamatā noslēgti tikai ar reģionālās vai

vietējās apraides televīziju raidorganizācijām. Attiecībā uz

televīzijas raidorganizācijām ar nacionālo apraidi LRA norādījusi

(LRA 01.02.2005. vēstule Nr.1-02/05, adresēta AKKA/LAA: "LRA

informē, ka šobrīd tās biedru programmā mūzika skan šādā apjomā:

LTV - 33%, LNT - 30%, TV3 - 30%, TV5 - 23,5%, Valmieras TV - 1%

(..), TV Dzintare - 30%), ka tās biedru - televīziju

raidorganizāciju (ar nacionālo apraidi) programmās mūzikas

daudzums ir 23,5 - 33% no kopējā raidlaika. Par šādu mūzikas

daudzumu televīzijas programmā Igaunijā tiek piemērots tarifs

1,9% (no raidorganizācijas reklāmas ieņēmumiem vai saņemtajām

subsīdijām), Lietuvā - 1,65%, Slovākijā - 3%, Vācijā - 2,25%,

Somijā - (*) no raidorganizācijas ieņēmumiem.

Izvērtējot to, vai AKKA/LAA

noteiktie autoratlīdzības tarifi uzskatāmi par pamatotiem,

Konkurences padome salīdzināja tos gan ar citās Eiropas

Savienības valstīs noteiktajiem autoratlīdzības tarifiem, gan

arī, vērtējot tarifu ekonomisko pamatotību, ņēma vērā to, ka

autoratlīdzības lielumam ir maza (vai pat vispār nav) saistība ar

preces cenas ekonomisko izmaksu pamatotību konkurences tiesību

tradicionālā izpratnē (nepastāv atbilstība starp preces vērtību

un izmaksām), vērtējot dominējošā stāvoklī esoša tirgus

dalībnieka rīcību.

Ņemot vērā iepriekš minēto,

Konkurences padome secina, ka AKKA/LAA noteiktie autoratlīdzības

tarifi nav uzskatāmi par pārmērīgiem, tie uzskatāmi par

pamatotiem. Kā liecina lietā esošie materiāli, AKKA/LAA ilgstošā

laika posmā centusies panākt vienošanos ar LRA, lai vienošanās

rezultātā noslēgtu licences līgumus ar LRA biedriem - radio un

televīziju raidorganizācijām. Tas, ka AKKA/LAA piemērotie

autoratlīdzības tarifi nav uzskatāmi par pārmērīgiem, pamatojams

ar citu valstu autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju

sniegto informāciju par piemērojamiem tarifiem savu valstu

raidorganizācijām. AKKA/LAA noteiktie autoratlīdzības tarifi nav

uzskatāmi par pašiem zemākajiem (bet tie ir vieni no zemākajiem),

un tie ir uzskatāmi par samērojamiem ar citu valstu kolektīvā

pārvaldījuma organizāciju noteiktajiem autoratlīdzības tarifiem.

Tādējādi Konkurences padome secina, ka AKKA/LAA savās darbībās

nepārkāpj Konkurences likuma 13.panta 4.punktā noteikto

dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu,

piemērojot netaisnīgas pirkšanas vai pārdošanas cenas,

netaisnīgus tirdzniecības noteikumus, tos tieši vai netieši

uzspiežot.