11. pants

Par Konkurences likuma

13.panta 5.punkta iespējamo pārkāpumu AKKA/LAA darbībās

LRA iesniegumā un LRA pilnvaroto

pārstāvju 12.04.2007. vēstulē norādīts, ka "LRA uzskata, ka

konkrētās izpētes lietas ietvaros licenču izsniegšana muzikālo

darbu izmantošanai radio un televīziju raidorganizācijās ir

ekvivalenti darījumi, kuriem ir piemērojami vienādi noteikumi.

Nav saprotams, kāpēc tā iemesla dēļ, ka televīziju

raidorganizācijas izmanto arī cita veida darbus, ne tikai

muzikālos, tām būtu nosakāma mazāka autoratlīdzības procentuālā

likme nekā radio raidorganizācijām par tādu pašu mūzikas daudzumu

programmā".

Kā norādīts LRA pilnvaroto

pārstāvju 12.04.2007. vēstulē, "AKKA/LAA nevienādā attieksme

ekvivalentos darījumos izpaužas arī kā dažādas apliekamo ieņēmumu

bāzes noteikšana radio un televīziju raidorganizācijām. 2006.gada

jūlijā radio raidorganizācijām nosūtītie līguma projekti

ieņēmumus definē daudz plašāk nekā televīziju raidorganizācijām

nosūtītie līguma projekti, pie tam radio raidorganizācijām netiek

atskaitīti neapliekamie izdevumi". (LRA iesnieguma pielikumi

Nr.14-16).

Konkurences likuma 13.panta

5.punkts nosaka, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

var izpausties kā nevienādu noteikumu noteikšana ekvivalentos

darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā

nelabvēlīgākus apstākļus.

11.1. Par radio raidorganizācijām

un televīzijas raidorganizācijām kā dažādu konkrēto tirgu

dalībniekiem

Attiecībā uz atšķirīgu tarifu

piemērošanu radio un televīziju raidorganizācijām AKKA/LAA

22.01.2007. vēstulē Nr.2/1 - 46 Konkurences padomei norāda, ka

"radio raidorganizācijas un TV raidorganizācijas ir atšķirīgi

tirgus dalībnieki (..). (..) radio raidorganizācijas raidīšanai

ēterā izmanto tikai tādus darbus, kuriem ir skaņa, t.i.,

muzikālos, literāros un dramatiskos darbus. TV raidorganizācijas

savukārt izmanto ne tikai šos darbus, bet arī audiovizuālos

darbus, kuriem ir pilnīgi cits tiesību īpašnieku loks, un

raidāmās programmas izmaksas ir pilnīgi citas, jo ietver arī

atlīdzību citiem tiesību īpašniekiem". Attiecībā uz ieņēmumiem,

no kuriem jāmaksā autoratlīdzība, un to aprēķināšanas

nosacījumiem AKKA/LAA 22.01.2007. vēstulē Nr.2/1 - 46 norāda, ka

"(..) AKKA/LAA radio raidorganizācijām un televīziju

raidorganizācijām piedāvā identiskus ieņēmumu, no kā jāmaksā

autoratlīdzība, aprēķināšanas nosacījumus (..)". Vienlaikus šajā

vēstulē AKKA/LAA norāda, ka "(..) sarakstē ar LRA esam uzsvēruši,

ka līdz šim brīdim par radio raidorganizāciju tarifiem sarunas ar

LRA vispār nav notikušas, taču AKKA/LAA jau vairākas reizes

rakstiski ir apliecinājusi LRA savu gatavību sākt sarunas arī par

radio raidorganizāciju tarifiem".

Analizējot AKKA/LAA iesniegtos

autor­atlīdzības tarifus, kurus tā piemēro radio un televīzijas

raidorganizācijām, Konkurences padome konstatēja, ka, pastāvot

vienādiem tarifu piemērošanas kritērijiem (kā kritērijus abos

gadījumos izmantojot teritoriālo aptveramību, mūzikas daudzumu (%

no kopējā raidlaika) programmā, raidīšanas ilgumu diennaktī),

AKKA/LAA tos noteikusi dažādus radio raidorganizācijām un

televīzijas raidorganizācijām. Saskaņā ar Radio un televīzijas

likuma 2.panta 3.punktu gan radio, gan televīzija ir uzskatāmi

par elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem, tomēr

informācijas (t.sk. arī mūzikas utt.) pārraidīšanai radio un

televīzija izmanto atšķirīgas tehnoloģijas - radio

raidorganizācijas raidīšanas procesā informāciju sniedz tikai ar

skaņu, pārraidot to noteiktā frekvencē, savukārt televīzijas

raidorganizācijas šo pašu informāciju (t.sk. arī mūziku utt.)

pārraida audiovizuālā veidā (kā skaņas signālu un attēlu).

Televīzijas un radio raidorganizācijas savu programmu pārraides

procesā izmanto dažādas (atšķirīgas) tehnoloģijas, ar dažādām

(atšķirīgām) tehnoloģiskajām ierīcēm tiek uztvertas radio un

televīziju raidorganizāciju raidītās programmas, atšķirīgi ir arī

produkti (tikai audio vai audiovizuāli), kurus saņem patērētājs,

izmantojot tā rīcībā esošos tehnoloģiskos līdzekļus.

Izvērtējot lietā esošos materiālus

attiecībā uz autoratlīdzības tarifu piemērošanu radio un

televīziju raidorganizācijām, Konkurences padome ņēma vērā arī

LRA 21.06.2006. vēstulē Nr.2-06/06 (adresēta AKKA/LAA un

Nacionālajai radio un televīzijas padomei) norādīto, ka "LRA

piedāvā maksāt atlīdzību 1,6% apjomā no raidorganizācijas

ieņēmumiem (kā tie definēti mūsu jau 2005.gada 19.aprīlī

parakstītajā protokolā), attiecinot šo procentu uz televīzijas

raidorganizācijām neatkarīgi no izmantojamā mūzikas daudzuma.

Papildus tam LRA atkārtoti norāda, ka pārstāv visus tās biedrus

(gan radio, gan televīzijas raidorganizācijas), tādēļ piedāvā

vienoties arī par atlīdzības apjomu par muzikālo darbu

pārraidīšanu radio programmās, nosakot atlīdzību 1,8% apjomā no

radio raidorganizāciju ieņēmumiem neatkarīgi no izmantojamā

mūzikas apjoma".

Ņemot vērā iepriekš minētajā LRA

vēstulē sniegto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka

LRA, piedāvājot AKKA/LAA piemērot dažādus tarifus radio un

televīziju raidorganizācijām, faktiski piekrīt dažādu tarifu

noteikšanai radio un televīziju raidorganizācijām.

Konkurences likuma 1.panta

5.punktā noteikts, ka konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces

tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo

noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā

pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

un lietošanas īpašības. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences

padome attiecībā uz LRA Iesniegumā norādīto, ka

"raidorganizācijas maksā par vienu un to pašu preci", secina, ka,

lai arī prece, par kuru maksā radio un televīzijas

raidorganizācijas, ir viena un tā pati, atšķirīgs ir šīs preces

pircēju statuss tirgū, un proti - radio raidorganizācijas un

televīzijas raidorganizācijas nav savstarpēji konkurenti, jo

radio raidorganizāciju un televīzijas raidorganizāciju piedāvātā

prece (pakalpojums) nav aizvietojami. Minētais pamatojams arī ar

04.12.2002. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

spriedumu lietā Nr.C30 212602, kurā, analizējot radio un

televīzijas pieejamību patērētājiem, konstatēts, ka "lielai daļai

Latvijas iedzīvotāju, kas pa dienu atrodas savās darba vietās,

darba laikā radio klausīšanās paralēli darbam nav aizvietojama ar

televīzijas skatīšanos, savukārt pa dienu mājās dzīvojošajai

iedzīvotāju daļai - pensionāriem, mājsaimniecēm utt. - iemīļotās

televīzijas programmas skatīšanās nav aizstājama ar radio

klausīšanos. (..) Ievērojot minēto un ņemot vērā, ka saskaņā ar

Konkurences likuma 1.panta 6.punktu konkurence pastāv tikai starp

konkrētā tirgus dalībniekiem, a/s "Radio SWH" un LTV savstarpēji

nekonkurē".

Tādējādi Konkurences padome

secina, ka radio raidorganizācijas un televīzijas

raidorganizācijas darbojas dažādos konkrētajos tirgos un nav

uzskatāmas par viena konkrētā tirgus dalībniekiem, līdz ar to,

kaut arī viena un tā pati prece tiek pirkta ar atšķirīgiem

nosacījumiem, konkurences ziņā nelabvēlīgāki apstākļi netiek

radīti.

11.2. Par apliekamo ieņēmumu bāzi

radio un televīzijas raidorganizācijām

11.2.1. AKKA/LAA 22.01.2007.

vēstulē Nr.2/1 - 46 norāda, ka "patlaban AKKA/LAA radio

raidorganizācijām un televīziju raidorganizācijām piedāvā

identiskus ieņēmumu, no kā jāmaksā autoratlīdzība, aprēķināšanas

nosacījumus, kā tas redzams no Konkurences padomei jau nosūtītām

AKKA/LAA ar radio un televīziju raidorganizāciju slēgto licences

līgumu kopijām".

Ieņēmumu bāze, pēc kuras tiek

aprēķināts autoratlīdzības tarifs un par kuru AKKA/LAA un LRA ir

vienojušās, norādīta šā lēmuma 6. punktā.

Konkurences padome, analizējot

AKKA/LAA noslēgto Licences līgumu (iesniegti ar AKKA/LAA

05.01.2007. vēstuli Nr.2/1 - 9) nosacījumus, konstatēja, ka

"Licences līgumos par tiesībām izmantot autoru muzikālos darbus

raidīšanai ēterā", kurus AKKA/LAA noslēgusi ar radio un

televīzijas raidorganizācijām pēc 19.04.2005. līguma teksta

saskaņošanas ar LRA, ar terminu "ieņēmumi" minēto līgumu 3.3.

punkta izpratnē "(..) tiek saprasti sekojoši savā un trešo

personu vārdā saņemtie Raidorganizācijas bruto ieņēmumi, no

kuriem atskaitītas piemērotās atlaides un pievienotās vērtības

nodoklis:

3.3.1. ieņēmumi no visa veida

reklāmas pakalpojumiem;

3.3.2. ieņēmumi no daļējas vai

pilnīgas raidlaika izmantošanas tiesību nodošanas trešām

personām;

3.3.3. ieņēmumi no programmu

pārraides, uztveršanas vai izmantošanas tiesību nodošanas

(pārdošanas) trešām personām;

3.3.4. jebkādas no valsts,

pašvaldības vai citas personas saņemtās subsīdijas, dotācijas un

ziedojumi" (neattiecas uz raid­organizācijām, kuras maksā fiksētu

autoratlīdzības maksu gadā/mēnesī saskaņā ar AKKA/LAA

apstiprinātajām minimālajām autoratlīdzības normām).

Papildus iepriekš minētajam un

saskaņā ar LRA Iesniegumā sniegto informāciju (LRA Iesnieguma

pielikumi Nr.14 - Nr.16), AKKA/LAA 28.06.2006. nosūtīja Radio SWH

(vēstule Nr.2/1R - 329), a/s "Latvijas Neatkarīgā Televīzija"

(vēstule Nr.2/1R - 323) un SIA "TV Rīga" (vēstule Nr.2/1R - 326)

parakstīšanai Licences līgumu projektus, kurus izvērtējot,

Konkurences padome konstatēja, ka Licences līguma projektos, kuri

nosūtīti a/s "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" un SIA "TV Rīga",

gan ieņēmumi, gan atskaitījumi no minētajiem ieņēmumiem definēti

saskaņā ar 19.04.2005. saskaņotajā līguma tekstā norādīto, bet

Radio SWH nosūtītajā Licences līguma projekta dokumentā norādītie

ieņēmumi ir definēti plašāk, bet kā atskaitījumi no minētajiem

ieņēmumiem norādītas tikai piemērotās atlaides un pievienotās

vērtības nodoklis.

Tādējādi, salīdzinot iepriekš

minētajos Licences līgumos ar radio raidorganizācijām un

televīzijas raidorganizācijām un 19.04.2005. saskaņotajā Licences

līguma tekstā sniegto ieņēmumu definīciju, Konkurences padome

konstatēja, ka:

1) ieņēmumu bāze, no kuras tiek

aprēķināta autoratlīdzība, gan radio raidorganizācijām, gan

televīziju raidorganizācijām, ar kurām noslēgti Licences līgumi,

uzskatāma par analogu;

2) ieņēmumu bāze noslēgtajos

Licences līgumos un 19.04.2005. saskaņotajā līguma tekstā

uzskatāma par atšķirīgu, jo, pirmkārt, atšķirīgi definēti

ieņēmumi (19.04.2005. saskaņotajā Licences līguma tekstā ar

terminu "ieņēmumi" tiek saprasti - ieņēmumi no visa veida

reklāmas un televeikala izvietošanas, ieņēmumi no visa veida

sponsoru samaksātās naudas, jebkādas no valsts, pašvaldības

vai citas personas saņemtās subsīdijas, dotācijas un ziedojumi

Raidorganizācijas programmu veidošanas projektiem, bet spēkā

esošajos Licences līgumos - ieņēmumi no visa veida reklāmas un

televeikala izvietošanas, ieņēmumi no daļējas vai pilnīgas

raidlaika izmantošanas tiesību nodošanas trešām personām un

ieņēmumi no programmu pārraides, uztveršanas vai izmantošanas

tiesību nodošanas (pārdošanas) trešām personām), jebkādas no

valsts, pašvaldības vai citas personas saņemtās subsīdijas,

dotācijas un ziedojumi Raidorganizācijas programmu veidošanas

projektiem, otrkārt, naudas summas, kas tiek atskaitītas no

ieņēmumiem, no kuriem tiek aprēķināta autoratlīdzība. Saskaņā ar

lietā esošo Licences līgumu nosacījumiem no ieņēmumiem tiek

atskaitītas tikai atlaides un pievienotās vērtības

nodoklis, un tādējādi ieņēmumu bāze, no kuras tiek aprēķināta

autoratlīdzība, uzskatāma par atšķirīgu no tās ieņēmumu bāzes,

kāda veidojas saskaņā ar 19.04.2005. saskaņotā Licences līguma

tekstu.

11.2.2. Attiecībā uz iepriekš

minētajām atšķirībām gan noslēgtajos Licences līgumos, gan

raidorganizācijām piedāvātajos Licences līguma projektos,

AKKA/LAA 30.07.2007. vēstulē Nr.2/1 - 483 paskaidroja, ka:

1) A/S "Latvijas Neatkarīgā

televīzija" un SIA "TV Rīga" nosūtītie Licences līguma projekti

tika definēti atbilstoši AKKA/LAA un LRA saskaņotajam Licences

līguma tekstam attiecībā uz televīziju raidorganizācijām. Radio

SWH ir radio raidorganizācija, un tai nosūtītais Licences līguma

teksts (t.sk. ieņēmumu definīcijas) atbilst AKKA/LAA piedāvātajam

līguma tekstam radio raidorganizācijām, uz kuru nekādas sarunas

attiecībā uz ieņēmumu bāzi un no tās veicamajiem atskaitījumiem

nav notikušas. AKKA/LAA izteica Radio SWH Licences līguma

piedāvājumu tādā redakcijā, kā tas ir spēkā citām Latvijas radio

raidorganizācijām;

2) katras raidorganizācijas gada

ieņēmumu bāze galīgajam aprēķinam tiek noskaidrota tikai gada

beigās, kad raidorganizācija sniedz detalizētu atskaiti par tās

ieņēmumiem iepriekšējā kalendārajā gadā un tiek veikts maksājamās

autoratlīdzības pārrēķins, pamatojoties uz raidorganizācijas

sniegto informāciju. Praksē ir iespējami arī ieņēmumi, kuri ir

specifiski kādai raidorganizācijai, bet pilnīgi netiek gūti citās

raidorganizācijās (piemēram, SIA "Pirmais Baltijas Mūzikas

kanāls" gūst ieņēmumus, dodot televīzijas skatītājiem iespēju

pasūtīt muzikālo darbu pēc savas izvēles, nosūtot paaugstinātas

maksas īsziņu. Šie ieņēmumi tieši saistīti ar ekonomiskā labuma

gūšanu, izmantojot autoru darbus, tāpēc iekļaujami

autoratlīdzības aprēķina bāzē);

3) ar atlaidēm tika/tiek saprastas

AKKA/LAA autoratlīdzību normās iekļautās atlaides. Tā kā šobrīd

AKKA/LAA apstiprinātās minimālās autoratlīdzības normas radio

raidorganizācijām vairs nesatur atlaides, šis atskaitījums netiek

piemērots. Minimālajās autoratlīdzības normās televīziju

raidorganizācijām šādas atlaides bija līdz 2007. gada vidum, kā

arī noslēgtajos līgumos tās tika iekļautas un piemērotas. Sarunu

laikā AKKA/LAA un LRA bija paredzējušas vienoties par minimālajām

autoratlīdzības normām jau bez atlaidēm, tāpēc arī saskaņotais

līguma teksts nesatur atsauces uz atlaidēm;

4) "ieņēmumi no cita veida

darbības, kas nav saistīta ar raidorganizācijas programmu

veidošanas projektiem" un "ieņēmumi no raidorganizācijas veiktās

raidījumu reproducēšanas, ja par to tiek noslēgts atsevišķs

līgums" nekad nav tikuši iekļauti autoratlīdzības aprēķinā, taču

nav izdalīti kā izņēmums. Pirmais no minētajiem - tāpēc, ka

neietilpst ar raidorganizācijām noslēgtajos līgumos fiksētajā

ieņēmumu definīcijā, otrais - tā iemesla dēļ, ka šādas

aktivitātes veic ļoti mazs raidorganizāciju skaits un iesaistītās

puses vienmēr ir vienojušās, ka par to tiek slēgts cita veida

licences līgums. Abu šo ieņēmumu veidu atdalīšana atsevišķi ir

veikta, lai būtu skaidra autoratlīdzības aprēķina bāzes

noteikšana;

5) "faktiskā komisijas atlīdzība

par visa veida reklāmas piesaistīšanu raidorganizācijas

programmām, bet ne vairāk kā 15% no katra reklāmas pakalpojuma

vērtības" un "ieņēmumi no pašreklāmas nolūkos izplatītās

informācijas, par savām programmām un raidījumiem vai par

atvasinātas produkcijas, kas tieši iegūta no šīm programmām vai

raidījumiem (mediju barters)" - šie ieņēmumu veidi atsevišķi

izdalīti pušu sarunu ceļā. Šie atskaitījumi netiek piemēroti tā

iemesla dēļ, ka starp AKKA/LAA un LRA nav panākta galīga

vienošanās par maksājamo autoratlīdzības procentu. Nav iespējams

vienoties par vienu no autoratlīdzības aprēķina daļām, bet

nevienoties par pašu atlīdzības procentuālo apmēru. (*).

Papildus iepriekš minētajam

AKKA/LAA 06.08.2007. vēstulē Nr.2/1-490 paskaidroja, ka:

1) termins "ieņēmumi no visa veida

sponsoru samaksātās naudas" uzskatāms par apakškategoriju

terminam "jebkādas no valsts, pašvaldības vai citas personas

saņemtās subsīdijas, dotācijas un ziedojumi raidorganizācijas

programmu veidošanas projektiem" un atsevišķa izdalīšana nemaina

autoratlīdzības aprēķina bāzi;

2) termins "ieņēmumi no daļējas

vai pilnīgas raidlaika izmantošanas tiesību nodošanas trešajām

personām" tika izslēgti no autoratlīdzības aprēķina bāzes,

pamatojoties uz raidorganizāciju skaidrojumu, ka raidorganizācija

nav tiesīga veikt šādas darbības saskaņā ar "Radio un televīzijas

likumu". Apraides atļauju (licenci) Nacionālā radio un

televīzijas padome piešķir konkursa kārtībā konkrētam uzņēmumam

(uzņēmējsabiedrībai), kuram ir redaktoriska atbildība par

programmu izkārtojumu. Tādējādi raidorganizācijai, kura saņēmusi

attiecīgo atļauju un savā darbībā ievēro Latvijas Republikas

normatīvos aktus, šādai definīcijai atbilstošu ieņēmumu nevar

būt.

Minēto ieņēmumu posteni AKKA/LAA

piekrita izslēgt no ieņēmumu bāzes tikai un vienīgi tāpēc, ka

neviena no LRA ietilpstošajām raidorganizācijām negūst šāda veida

ieņēmumus. Pēc būtības, ja šādi ieņēmumi tiek gūti, tad tiem ir

jāietilpst autoratlīdzības tarifa bāzē, jo tie var veidot būtisku

raidorganizācijas ieņēmumu daļu.

Ņemot vērā iepriekš minēto,

Konkurences padome konstatē, ka:

1) autoratlīdzības tarifa likme

(%) kā Latvijā, tā arī citās ES dalībvalstīs radio

raidorganizācijām tiek noteikta augstāka nekā televīziju

raidorganizācijām;

2) radio raidorganizācijas un

televīziju raidorganizācijas darbojas dažādos konkrētajos

tirgos;

3) ieņēmumu bāze, no kuras tiek

aprēķināta autoratlīdzība, kā arī atskaitījumi no šīs ieņēmumu

bāzes saskaņā ar lietā esošo informāciju nav uzskatāmi par

tādiem, kas kādai no raidorganizācijām radītu konkurences ziņā

nelabvēlīgākus apstākļus. Kaut arī radio un televīzijas

raidorganizācijas darbojas dažādos konkrētajos tirgos,

Konkurences padome uzskata, ka gan ieņēmumu bāze, gan arī

atskaitījumi no šīs bāzes gan radio, gan televīziju

raidorganizācijām veidojas pēc vienotas struktūras un tāpēc ir

būtiska šīs struktūras ievērošana, piemērojot autoratlīdzības

tarifus jebkura veida raidorganizācijai. Analizējot ar ieņēmumu

bāzi un atskaitījumiem no tās saistīto informāciju, Konkurences

padome secina, ka AKKA/LAA ievēro šo struktūru, autoratlīdzības

tarifu piemērojot tikai tādiem raid­organizācijas ieņēmumiem, kas

gūti, izmantojot autoru muzikālo darbu raidīšanu ēterā, un

nepiemērojot autoratlīdzības tarifu tādiem raidorganizāciju

ieņēmumiem, kas nav saistīti ar muzikālo darbu raidīšanu

ēterā.

Ņemot vērā iepriekš minēto,

Konkurences padome secina, ka AKKA/LAA, piemērojot dažādus

autoratlīdzības tarifus par vienādu mūzikas daudzumu (%)

programmā radio un televīziju raidorganizācijām, nepārkāpj

Konkurences likuma 13.panta 5.punktā noteikto dominējošā stāvokļa

ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, piemērojot nevienādus

noteikumus ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku,

radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.