Par lietas izpētes izbeigšanu Lieta Nr.2454/06/05/19 Par Konkurences likuma 13.panta 1., 4. un 5.punkta iespējamo pārkāpumu biedrības "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība" darbībās

1Raidorganizāciju darbības

2normatīvais regulējums

3Radio un televīzijas likumā

4noteikts, ka raidorganizācija ir uzņēmums (uzņēmējsabiedrība),

5kam ir redaktoriska atbildība par programmu izkārtojumu (..), kas

6veido programmas un veic programmu izplatīšanu vai nodod tās

7izplatīšanai trešajām personām, vai arī uzņēmums

8(uzņēmējsabiedrība), kas veic programmu retranslāciju un saskaņā

9ar minētā likuma 2.2.pantu atrodas Latvijas Republikas

10jurisdikcijā.

11Saskaņā ar Radio un televīzijas

12likuma 4.panta pirmo un otro daļu raidorganizācijas iedala pēc to

13īpašuma formas, darbības mērķa un teritoriālās aptveramības, un

14pēc teriotoriālās aptveramības ir šāda veida raidorganizācijas -

15nacionālās, reģionālās, vietējās un pārrobežu

16raidorganizācijas:

17- par nacionālām atzīstamas tādas

18raid­organizācijas, kuru programmas ir droši uztveramas visā

19valsts teritorijā vai tās lielākajā daļā (7.panta pirmā

20daļa),

21- par reģionālām atzīstamas tādas

22raid­organizācijas, kuru programmas ir droši uztveramas vismaz

23viena rajona (republikas pilsētas) administratīvajā teritorijā

24vai tās lielākajā daļā (7.panta trešā daļa),

25- par vietējām atzīstamas tādas

26raidorganizācijas, kuru programmas ir droši uztveramas vienā

27pagastā, pilsētā (tās daļā) vai apdzīvotā vietā (7.panta ceturtā

28daļa).

1Par LRA

2Saskaņā ar LRA Statūtos

3(apstiprināti 19.08.2004. Kopsapulcē) noteikto viens no LRA

4mērķiem ir nodrošināt autora tiesību un visas sabiedrības

5interešu līdzsvara ievērošanu autordarbu izmantošanā

6raidorganizāciju programmās. Kā viena no metodēm mērķu

7sasniegšanai minēta kopīga autordarbu izmantošanas tarifu

8politikas izstrāde.

9Vadoties no LRA 25.09.2006.

10iesniegumam pievienotās informācijas, LRA biedri ir:

11- VB SIA "Latvijas

12Televīzija",

13- a/s "Latvijas Neatkarīgā

14Televīzija",

15- SIA "TV3 Latvia",

16- SIA "TV Dzintare",

17- SIA "Valmieras TV",

18- SIA "Latgales reģionālā

19televīzija" (asociētais biedrs),

20- SIA "Kuldīgas televīzijas

21sabiedrība" (asociētais biedrs),

22- a/s "Kurzemes radio",

23- SIA "TV Rīga",

24- SIA "Baltkom TV",

25- VB SIA "Latvijas Radio",

26- a/s "Radio SWH",

27- SIA "Radio Skonto",

28- SIA "Zemgales novadu televīzija"

29(asociētais biedrs),

30- SIA "Star FM".

1Autortiesību normatīvais

2regulējums

3Saskaņā ar Autortiesību likuma

47.panta otro daļu autortiesību subjekti autortiesības uz darbu

5īsteno paši vai ar savu pārstāvju starpniecību, arī ar autoru

6mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju

7starpniecību.

8Autortiesību likuma 40.panta otrā

9un trešā daļa nosaka, ka autortiesību subjekta atļauja darba

10izmantošanai tiek izsniegta gan licences līguma, gan licences

11veidā, ka darba izmantotājam pirms darba izmantošanas jānoslēdz

12licences līgums vai jāsaņem darba izmantošanas licence.

13Saskaņā ar Autortiesību

14likumu:

15- Licences līgums ir līgums, ar

16kuru viena puse - autortiesību subjekts - dod atļauju otrai pusei

17- darba izmantotājam - izmantot darbu un nosaka darba

18izmantošanas veidu, vienojoties par izmantošanas noteikumiem,

19atlīdzības lielumu, tās izmaksāšanas kārtību un termiņu (41.panta

20pirmā daļa);

21- licence ir atļauja izmantot

22attiecīgo darbu tādā veidā un ar tādiem noteikumiem, kādi

23norādīti licencē (42.panta pirmā daļa);

24- vispārējo licenci izsniedz

25autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, un

26šī licence dod tiesības izmantot visu to autoru darbus, kurus

27pārstāv šī organizācija (42.panta ceturtā daļa).

28Mantisko tiesību kolektīvais

29pārvaldījums Autortiesību likuma izpratnē:

30- autoru mantisko tiesību

31kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido autori, un tās

32darbības mērķis ir autoru tiesību kolektīvā pārvaldīšana

33(63.panta trešā daļa);

34- mantisko tiesību kolektīvo

35pārvaldījumu attiecībā uz šā panta piektajā daļā noteikto

36autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanu1

37vienlaikus var veikt tikai viena mantisko tiesību kolektīvā

38pārvaldījuma organizācija (63.panta sestā daļa);

39- mantisko tiesību kolektīvā

40pārvaldījuma organizācija uz pilnvarojuma pamata var pārstāvēt

41citas organizācijas pārstāvēto tiesību subjektu intereses

42(63.panta septītā daļa);

43- mantisko tiesību kolektīvā

44pārvaldījuma organizācijas pilda šādas funkcijas:

451) vienojas ar darbu un

46blakustiesību objektu izmantotājiem (..) par atlīdzības lielumu,

47maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, ar kādiem izdod

48licences;

492) izsniedz darbu un blakustiesību

50objektu izmantotājiem licences to tiesību īstenošanai, ar kuru

51pārvaldījumu nodarbojas attiecīgās organizācijas, un iekasē

52licencē paredzēto atlīdzību;

533) sadala iekasēto atlīdzību un

54izmaksā to autortiesību un blakustiesību subjektiem (65.panta

55pirmā daļa).

1Par AKKA/LAA

2Saskaņā ar AKKA/LAA Statūtos

3(apstiprināti ar AKKA/LAA biedru 28.09.2006. kopsapulces

4protokolu Nr.4) noteikto AKKA/LAA ir biedrība, kas apvieno

5autorus nolūkā realizēt autoru tiesību kolektīvo pārvaldījumu

6saskaņā ar LR likumiem, normatīvajiem aktiem un starptautiskajām

7konvencijām un līgumiem, kuru dalībvalsts ir Latvija.

8Statūtos noteikti AKKA/LAA

9darbības mērķi, t.sk.

10- Latvijas autortiesību subjektu

11tiesību kolektīvā pārvaldīšana Latvijas Republikā un

12ārvalstīs;

13- ārvalstu autortiesību subjektu

14tiesību kolektīvā pārvaldīšana Latvijas Republikā.

15AKKA/LAA, īstenojot Statūtos

16noteiktos mērķus:

17- izstrādā un apstiprina

18atlīdzības autoriem minimālās normas (tarifus), iekasēšanas,

19sadales un izmaksas noteikumus;

20- izsniedz autoru darbu

21izmantotājiem licences par to tiesību izmantošanu, kuru

22pārvaldījumu veic AKKA/LAA;

23- iekasē licencēs paredzēto un

24atlīdzības autoriem minimālajām normām (tarifiem) atbilstošu

25autoratlīdzību;

26- sadala iekasēto autoratlīdzību

27un izmaksā to autortiesību subjektiem (..);

28- u.c.

29Saskaņā ar AKKA/LAA Statūtos

30noteikto par tās biedru var būt autors - fiziska persona, kura

31savas autora mantiskās tiesības noteiktos darba izmantojuma

32veidos nevar pilnībā realizēt un administrēt individuāli (..), kā

33arī juridiska persona - izdevniecība, kura ir autoru mantisko

34tiesību pārņēmēja (..). Par biedru nevar būt persona, kas ir

35biedrs citā autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

36organizācijā, kura veic kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz

37tādiem pašiem autortiesību objektu izmantošanas veidiem kā

38AKKA/LAA.

39AKKA/LAA pārvaldes institūcijas ir

40biedru sapulce un biedrības padome. Biedru sapulce ir AKKA/LAA

41augstākā lēmējinstitūcija. Padome veic vairākus uzdevumus, t.sk.

42izstrādā un apstiprina atlīdzības autoriem minimālās normas

43(tarifus) un to iekasēšanas, sadales un izmaksas noteikumus.

1AKKA/LAA kā autoru mantisko

2tiesību kolektīvā pārvaldījuma realizētāja

3AKKA/LAA 23.11.2006. vēstulē

4Nr.2/1-553 norādījusi, ka:

5- realizējot autoru mantiskās

6tiesības, AKKA/LAA darbojas kā daudzu tiesību īpašnieku

7pārstāvis, kopēji administrējot viņu tiesības - slēdzot licences

8līgumus par darbu izmantošanu, iekasējot atlīdzību un sadalot to

9tiesību īpašniekiem,

10- AKKA/LAA savā darbībā balstās uz

11pārstāvniecības līgumiem, kas noslēgti ar konkrētiem tiesību

12īpašniekiem Latvijā un analoģiskām tiesību īpašniekus pārstāvošām

13kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ārvalstīs. Pamatojoties uz

14līgumos ar tiesību īpašniekiem Latvijā un savstarpējās

15pārstāvniecības līgumos ar ārvalstu kolektīvā pārvaldījuma

16organizācijām ietverto pilnvarojumu, AKKA/LAA ir tiesības gan

17atļaut AKKA/LAA pārstāvēto tiesību īpašnieku darbu izmantošanu,

18gan aizliegt to, kas ir neatņemama autora ekskluzīva tiesība,

19- īstenojot principu, ka atlīdzību

20par darba izmantošanu nosaka autors, AKKA/LAA tarifu

21apstiprināšana ir AKKA/LAA Padomes kompetencē. Padome sastāv no

22AKKA/LAA biedriem - tiesību īpašniekiem, kuri, nosakot

23autoratlīdzības apmēru, darbojas kā pārējo tiesību īpašnieku

24pārstāvji un realizē savas Autortiesību likumā noteiktās tiesības

25lemt par darbu izmantošanas nosacījumiem, izsniedzot licences jeb

26atļaujas darbu izmantošanai saskaņā ar pašu autoru noteiktajiem

27Licencēšanas noteikumiem. Nosakot tarifus darbu izmantošanai,

28AKKA/LAA ņem vērā to, ka:

291) Bernes konvencija un

30Autortiesību likums nosaka autoriem tiesības lemt par darbu

31izmantošanas nosacījumiem, t.sk. noteikt autoratlīdzības apmēru

32par darbu izmantošanu;

332) nosakot autoratlīdzības apmēru,

34balstās uz starptautiskajā praksē veidotajiem principiem, kuri

35atzīti par vispārpieņemtiem gan Starptautiskās Autoru un

36komponistu sabiedrību konfederācijas (turpmāk - CISAC), kuras

37locekle ir AKKA/LAA, dokumentos, gan no CISAC neatkarīgu

38autortiesību speciālistu darbos;

393) nosakot tarifus, tiek ievērots

40princips, ka atlīdzības apmēru par autoru darbu izmantošanu

41nosaka tiesību īpašnieki, ievērojot starptautisko praksi

42analoģiskos izmantojuma veidos.

43- AKKA/LAA licencēšanu veic

44saskaņā ar Padomes apstiprinātajiem tarifiem, un licenču

45nosacījumi ir vienādi visiem viena veida autoru darbu

46izmantotājiem vienādos izmantošanas veidos.

47Saskaņā ar iepriekš minēto

48Konkurences padome konstatē, ka AKKA/LAA ir autoru mantisko

49tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija Latvijā, kas autoru,

50kurus tā pārstāv, darbu izmantotājiem izsniedz licenci, tādējādi

51dodot tiesības izmantot iepriekš minēto autoru darbus. Licence

52tiek uzskatīta par izsniegtu, ja AKKA/LAA un autoru darbu

53izmantotājs ir noslēdzis Licences līgumu, ar kuru viena puse -

54autortiesību subjekts - dod atļauju otrai pusei - darba

55izmantotājam - izmantot darbu un nosaka darba izmantošanas veidu,

56vienojoties par izmantošanas noteikumiem, atlīdzības lielumu, tās

57izmaksāšanas kārtību un termiņu.

1Licences līgums un tā

2nosacījumi

3Saskaņā ar lietā esošo informāciju

4(LRA un AKKA/LAA 19.04.2005. Sapulces protokols) AKKA/LAA un LRA

5vienojušās par Licences līguma par tiesībām izmantot autoru

6muzikālos darbus raidīšanai ēterā 2005. gadā tekstu, izņemot par

7Licences līguma 3.1.punktā iekļauto procentu no

8raid­organizācijas ieņēmumiem. Licences līguma priekšmets

9definēts Licences līguma 1.1. punktā: "Ar šo Aģentūra (AKKA/LAA)

10piešķir Raidorganizācijai vispārējo licenci (atļauju) izmantot

11raidīšanai ēterā Raidorganizācijas programmās šajā Līgumā

12noteiktajā apmērā Darbus, kuru autorus (arī autoru mantiniekus

13vai citus autortiesību pārņēmējus) atbilstoši Autortiesību

14likumam un Bernes konvencijai par literāro un mākslas darbu

15aizsardzību tieši vai ar ārvalstu autoru organizāciju

16starpniecību Līguma laikā pārstāv Aģentūra", un "ar Līgumu

17piešķirtā atļauja (licence) attiecas tikai uz pārraidēm Latvijas

18Republikas teritorijā, kas (..) tiek raidītas analogā vai

19digitālā sistēmā saskaņā ar Nacionālās radio un televīzijas

20padomes izdoto Apraides atļauju" (2.1. punkts). Licences līguma

213.1. punkts nosaka, ka "atlīdzība autoriem, kuru Raidorganizācija

22maksā par darbu izmantošanu 2005. gadā, tiek noteikta ____ %

23apmērā no tiem raidorganizācijas gada ieņēmumiem, kas gūti no

24Darbu izmantošanas, veicot Raidorganizācijas pamatdarbību -

25programmu veidošanu". Saskaņā ar Licences līguma 3.2.punktu ar

26terminu "ieņēmumi, kas gūti no Aģentūras pārstāvēto autoru darbu

27izmantošanas, veicot Raidorganizācijas pamatdarbību - programmu

28veidošanu" Līgumā tiek saprasti sekojoši Raidorganizācijas

29ieņēmumi (saskaņā ar peļņas - zaudējumu aprēķinu):

30- ieņēmumi no visa veida reklāmas

31un televeikala izvietošanas,

32- ieņēmumi no visa veida sponsoru

33samaksātās naudas,

34- jebkādas no valsts, pašvaldības

35vai citas personas saņemtās subsīdijas, dotācijas un ziedojumi

36Raidorganizācijas programmu veidošanas projektiem".

37Licences līguma 3.3. punkts: "No

38minētajiem ieņēmumiem tiek atskaitīti:

39- pievienotās vērtības

40nodoklis,

41- ieņēmumi no pašreklāmas nolūkos

42izplatītās informācijas par savām programmām un raidījumiem vai

43par atvasinātas produkcijas, kas tieši iegūta no šīm programmām

44vai raidījumiem (mediju barters),

45- faktiskā komisijas atlīdzība par

46visa veida reklāmas piesaistīšanu Raidorganizācijas programmām,

47bet ne vairāk kā 15% no katra reklāmas pakalpojuma vērtības,

48- ieņēmumi no Raidorganizācijas

49veiktās raidījumu reproducēšanas, jo par to tiek noslēgts

50atsevišķs līgums,

51- ieņēmumi no cita veida

52saimnieciskās darbības, kas nav saistīta ar Raidorganizācijas

53programmu veidošanas projektiem (telpu iznomāšana, tehnikas

54izīrēšana u.tml.)".

55Analizējot 19.04.2005. LRA un

56AKKA/LAA Sarunu protokolā minēto, Konkurences padome konstatēja,

57ka minētajā dokumentā ir norādīts, ka Līguma teksts attiecas uz

58raidorganizāciju ieņēmumiem, to definēšanu un principiem,

59konkrēti nenorādot, vai tas attiecas uz radio vai televīzijas

60raidorganizācijām. Tikai saskaņotajā Līguma tekstā (2.1. punkts)

61minētais, ka "(..) atļauja (licence) attiecas tikai uz pārraidēm

62Latvijas Republikas teritorijā, kas (..) tiek raidītas analogā

63vai digitālā sistēmā (..)", liek secināt, ka 19.04.2005. LRA un

64AKKA/LAA saskaņotais līguma teksts attiecas uz televīziju

65raidorganizācijām.

66Vienlaikus saskaņā ar iepriekš

67minēto Konkurences padome secina, ka:

681) AKKA/LAA un LRA ir vienojušās

69par visiem Licences līguma nosacījumiem, izņemot

70raidorganizācijām piemērojamo autoratlīdzības tarifu,

712) par autortalīdzības tarifu

72aprēķināšanas bāzi uzskatāmi visi raidorganizācijas ieņēmumi, kas

73saistīti ar raidorganizācijas pamatdarbības veikšanu, t.i.,

74programmu veidošanu.

1Par konkrēto tirgu

2Saskaņā ar Konkurences likuma

31.panta 4.punktu par konkrēto tirgu ir uzskatāms konkrētās preces

4tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu.

5Konkrētās preces tirgus (Konkurences likuma 1.panta 5.punkts) ir

6noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras

7var aizstāt šo preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā

8pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

9un lietošanas īpašības. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

10(Konkurences likuma 1.panta 3.punkts) ir ģeogrāfiska teritorija,

11kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami

12līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var

13nošķirt no pārējām ģeogrāfiskām teritorijām.

14Saskaņā ar iepriekš minēto par

15konkrētās preces tirgu uzskatāms licenču par tiesībām izmantot

16autoru, kuri ir AKKA/LAA vai citu valstu mantisko tiesību

17kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, kuru tiesības Latvijā

18pārstāv AKKA/LAA, muzikālos darbus raidīšanai ēterā izsniegšanas

19tirgus (turpmāk - Licences līgumu izsniegšanas tirgus). Par

20konkrēto ģeogrāfisko tirgu uzskatāma Latvijas Republikas

21ģeogrāfiskā teritorija.

22Ņemot vērā iepriekš minēto,

23Konkurences padome secina, ka par konkrēto tirgu, kurā darbojas

24AKKA/LAA, šīs izpētes lietas ietvaros uzskatāms Licenču par

25tiesībām izmantot autoru muzikālos darbus raidīšanai ēterā

26izsniegšanas tirgus Latvijas Republikas teritorijā.

1Par AKKA/LAA dominējošo

2stāvokli

3Konkurences likuma 1.panta

41.punktā noteikts, ka par dominējošo stāvokli uzskatāms "tirgus

5dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks

6(saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka vai

7šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40 procentu un šis

8dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot

9vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā

10laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no

11konkurentiem, klientiem un patērētājiem".

12Saskaņā ar šī lēmuma 3.-5.punktā

13minēto mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu Latvijā vienlaikus

14var veikt tikai viena mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

15organizācija. Arī AKKA/LAA padomes locekle I.Paklone

16norāda2, ka katra autortiesību kolektīvā pārvaldījuma

17organizācija ir monopolstāvoklī savā valstī, ka katra

18autortiesību organizācija savā valstī pārstāv visu valstu visus

19autorus. Tādējādi Konkurences padome konstatē, ka AKKA/LAA ir

20dominējošā stāvoklī Licences līgumu izsniegšanas tirgū Latvijas

21Republikas teritorijā.

1Autoratlīdzības tarifu

2veidošana

3Kā norādīts AKKA/LAA 23.11.2006.

4vēstules 2/1-553 11.pielikumā, tarifi tiek noteikti, balstoties

5uz CISAC rekomendācijām, rēķinoties ar Latvijas ekonomisko

6situāciju, patēriņa preču cenām, kā arī ar Skandināvijas/Baltijas

7reģiona autoru organizāciju apstiprinātajiem raidorganizāciju

8tarifiem.

99.1. AKKA/LAA, veidojot

10autoratlīdzības tarifus (AKKA/LAA 23.11.2006. vēstules Nr.2/1 -

11553 11. pielikums), ņem vērā CISAC galvenos principus un

12kritērijus tarifu veidošanai:

13(*)3.

149.2. Analoģiski citu valstu

15pieredzei noteikti šādi autoratlīdzības maksājumu veidi:

16(*)4.

179.3. AKKA/LAA kritēriji, kurus

18piemēro autoratlīdzības tarifu veidošanā:

19- izmantoto darbu daudzums

20programmās,

21- teritoriālā aptveramība,

22- raidorganizācijas raidlaika

23ilgums diennaktī,

24- raidorganizācijas ieņēmumi.

25AKKA/LAA raidorganizāciju tarifi

26tiek veidoti pēc principa: jo vairāk raidorganizācijas no kopējā

27raidlaika savā programmā izmanto autortiesību aizsargātus darbus,

28jo lielāka autoratlīdzība jāmaksā. Raidorganizācijas programmas

29teritoriālā aptveramība un raidlaika ilgums nosaka to, cik lielai

30auditorijai un kādu laika periodu būs pieejami autoru darbi,

31tādēļ, veidojot tarifus, arī šie faktori tiek ņemti vērā.

329.4. AKKA/LAA tarifu iedalījums un

33faktiski noteiktie tarifi

34Ņemot vērā iepriekš noteiktos

35autoratlīdzības tarifu veidošanas kritērijus, raidorganizāciju

36darbību normatīvo regulējumu, AKKA/LAA ir noteikusi šāda veida

37"Ētera raidorganizāciju un kabeļtelevīziju tarifus" (apstiprināti

38AKKA/LAA vienīgā dalībnieka LAA valdes sēdē 07.02.2002.,

39papildināti 19.09.2002., 16.06.2004. un Padomes sēdē

4016.02.2006.):

411) Radio raidorganizācijām ar

42nacionālo apraidi,

432) Radio raidorganizācijām ar

44Rīgas reģionālo apraidi,

453) Radio raidorganizācijām ar

46reģionālo un vietējo apraidi,

474) Minimālās fiksētās

48autoratlīdzības normas radio raidorganizācijām (Ls mēnesī un

49gadā),

505) Nacionālajai komerciālajai

51TV,

526) Reģionālai komerciālai TV,

537) Vietējai komerciālai TV,

548) Minimālās fiksētās

55autoratlīdzības normas komerciālajām TV (Ls gadā). Šajā gadījumā

56atlaides par priekšapmaksu (25%), izmantoto darbu saraksta

57iesniegšanu elektroniskā formā (10%) un atlaide raidorganizācijām

58par izmantoto darbu elektroniskās uzskaites programmas

59izveidošanu pirmajos 2 raidorganizācijas darbības gados (15%)

60netiek piemērotas,

619) Latvijas Radio tarifi

62(piemērojami tādi paši kā komerciālām radio

63raidorganizācijām),

6410) Autoru darbu izmantošana

65kabeļtīklos Latvijā (no ieņēmumiem no abonentmaksas),

6611) Latvijā izveidotai

67kabeļtelevīzijas programmai,

6812) Autoratlīdzības minimālās

69normas par muzikālo darbu izmantošanu internetā.

1Par Konkurences likuma

213.panta 4.punkta iespējamo pārkāpumu AKKA/LAA darbībās

3LRA Iesniegumā norādīts, ka

4netaisnīgu pārdošanas (pirkšanas) cenu vai citu netaisnīgu

5tirdzniecības noteikumu uzspiešana ir saistīta un balstās uz

6dominējošā tirgus dalībnieka vienpusēja ekonomiska rakstura

7spiediena, ko tam atļauj dominēšana konkrētajā tirgū, izdarīšanu

8uz citu tirgus dalībnieku. Tā kā AKKA/LAA nav konkurentu muzikālo

9darbu izmantošanas licencēšanas tirgū un raidorganizācijas

10atrodas no AKKA/LAA atkarīgā situācijā, tā konsekventi atļaujas

11vienpusēji noteikt netaisnīgus un ekonomiski nepamatotus tarifus

12par autoru darbu izmantošanu raid­organizāciju pārraidēs. LRA

13uzskata, ka, arī slēdzot licences līgumu, ir nepieciešama abu

14līdzēju savstarpēja vienošanās, kas balstās uz saskaņotu gribas

15izteikumu. To nosaka arī Autortiesību likuma 41.panta pirmā daļa,

16kas definē, ka "licences līgums ir līgums, ar kuru viena puse -

17autortiesību subjekts - dod atļauju otrai pusei - darba

18izmantotājam - izmantot darbu un nosaka darba izmantošanas veidu,

19vienojoties par izmantošanas noteikumiem, atlīdzības lielumu, tā

20izmaksāšanas kārtību un termiņiem".

21Konkurences likuma 13.panta

224.punkts nosaka, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

23var izpausties kā netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai

24citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša

25uzspiešana vai piemērošana.

2610.1. Kā norādīts šī lēmuma

276.punktā, AKKA/LAA un LRA ir vienojušās par visiem Licences

28līguma nosacījumiem, izņemot raidorganizācijām piemērojamo

29autor­atlīdzības tarifu.

30LRA pilnvaroto pārstāvju

3112.04.2007. vēstulē sniegta informācija, ka "konkrētais autors,

32stājoties līgumiskās attiecībās ar AKKA/LAA, nenosaka ne

33minimālo, ne maksimālo autoratlīdzības lielumu, kādu tas gribētu

34saņemt. Tāpēc nepamatota un nesaprotama ir AKKA/LAA nostāja, ka

35tā nedrīkstētu atkāpties no saviem vienpusēji noteiktiem

36tarifiem, ja tā nav saņēmusi nekādus individuālus norādījumus no

37katra autora par vēlamo autoratlīdzības lielumu".

38Konkurences padomes un AKKA/LAA

39padomes 27.08.2007. Sarunu protokolā AKKA/LAA padomes

40priekšsēdētāja M.Zālīte norāda, ka "(..) mums vienīgiem ir

41tiesības noteikt autoratlīdzības tarifus - tas ir ierakstīts

42likumā. Autoram ir tiesības nosaukt savu cenu. Mūsu organizācija

43administrē autora tiesības. (..) Autori mūs ir ievēlējuši viņus

44pārstāvēt".

45Saskaņā ar iepriekš norādīto

46autortiesību normatīvo regulējumu, AKKA/LAA statūtos noteikto un

47AKKA/LAA padomes priekšsēdētājas M.Zālītes 27.08.2007. sniegto

48informāciju Konkurences padome konstatē, ka AKKA/LAA kā mantisko

49tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, ņemot vērā iepriekš

50minētos tarifu veidošanas kritērijus un vienojoties par Licences

51līguma noslēgšanu, ir jāvienojas par autoratlīdzības tarifa

52lielumu, ievērojot:

531) to, ka katram autoram ir

54tiesības nosaukt sava darba cenu;

552) visu to autoru intereses, kurus

56tā Latvijas Republikā pārstāv.

57Analizējot, vai AKKA/LAA noteiktie

58autoratlīdzības tarifi ir uzskatāmi par taisnīgiem un ekonomiski

59pamatotiem, Konkurences padome izvērtēja arī LRA pilnvaroto

60pārstāvju 12.04.2007. vēstulē attiecībā uz AKKA/LAA tarifu

61veidošanu, balstoties uz nevalstiskas organizācijas CISAC

62rekomendācijām, norādīto, ka:

631) rekomendācijas nav juridiski

64saistošas;

652) CISAC apvieno tikai autoru un

66komponistu sabiedrības, tajā nav pārstāvēti darbu izmantotāji,

67kuri varētu līdzdarboties rekomendāciju izstrādē. No tā izriet,

68ka CISAC noteiktie tarifi ir tikpat vienpusēji kā AKKA/LAA

69noteiktie tarifi.

70Izvērtējot lietā esošo

71informāciju, kā arī ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences

72padome konstatēja, ka:

731) AKKA/LAA, veidojot

74autoratlīdzības tarifus, ir jāņem vērā vispāratzītie mantisko

75tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju tarifu veidošanas

76kritēriji, jo Latvijas Republikā tā pārstāv ne tikai Latvijas

77autorus, bet arī citu valstu autorus. AKKA/LAA tarifu veidošanas

78kritēriji ir skaidri definēti un tiek piemēroti diferencētā

79kārtībā;

802) tas, ka CISAC apvieno tikai

81autoru un komponistu sabiedrības, uzskatāms par atbilstošu

82mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju būtībai -

83tās apvieno autorus un aizstāv to tiesības attiecībās ar to darbu

84izmantotājiem. Arī Konkurences padomes un AKKA/LAA padomes

8527.08.2007. sarunu protokolā norādīts, ka "AKKA/LAA pārvaldē

86nevar ietilpt autordarbu izmantotāji - komersanti, jo tad viņi

87nonāk interešu konfliktā. Autori ir norobežojuši lietotājus no

88pārvaldes ar mērķi - norobežot lietotājiem izdevīgu principu

89lobēšanu".

90Tādējādi, darbu izmantotājiem

91līdzdarbojoties tarifu noteikšanā un rekomendāciju izstrādē, tie

92nonāktu interešu konfliktā, bet mantisko tiesību kolektīvā

93pārvaldījuma organizācija vairs neaizstāvētu autoru tiesības

94attiecībās ar to darbu izmantotājiem.

951.tabula

96AKKA/LAA radio raidorganizācijām

97(ar nacionālo apraidi)* noteiktie tarifi (apstiprināti AKKA/LAA

98vienīgā dalībnieka LAA valdes sēdē 07.02.2002., papildināti

9919.09.2002., 16.06.2004. un Padomes sēdē 16.02.2006.)

100Mūzikas daudzums

101programmā

102(%) no kopējā raidlaika

103Autoratlīdzības tarifi

104(% no raidorganizāciju bruto ieņēmumiem)

10580-100

1064%

10765-80

1083,6%

10940-65

1103,2%

11125-40

1122,5%

1130-25

1141%

115* Radio raidorganizācijām ar Rīgas

116reģionālo apraidi un radio raidorganizācijām ar reģionālo un

117vietējo apraidi autoratlīdzības tarifi noteikti attiecīgi par 0,1

118un 0,2 procentu punktiem mazāki

1192.tabula

120AKKA/LAA televīzijas

121raidorganizācijām (ar nacionālo apraidi)* noteiktie tarifi

122(apstiprināti AKKA/LAA vienīgā dalībnieka LAA valdes sēdē

12307.02.2002., papildināti 19.09.2002., 16.06.2004. un Padomes sēdē

12416.02.2006.)

125Mūzikas

126izmantojums programmā (%) no kopējā

127raidlaika

128Raidīšanas ilgums diennaktī

129(h)

130Autoratlīdzības tarifi (%

131no

132raidorganizāciju bruto

133ieņēmumiem)

134Raidīšanas

135ilgums

136diennaktī (h)

137Autoratlīdzības tarifi (%

138no

139raidorganizāciju bruto

140ieņēmumiem)

14140% un vairāk

1425 - 24h

1436,5%

1440,5 - 5h

1456%

14635 - 40%

1476

1485,5

14930 - 35%

1505,5

1515

15225 - 30%

1535

1544,5

15520 - 25%

1564,5

1574

15815 - 20%

1594

1603,5

16110 - 15%

1623,5

1633

1645 - 10%

1653

1662,5

1675%

1682,5

1692

1703 - 4%

1712

1721,5

1732%

1741,5

1751

1761%

1771

1780,5

179* Reģionālajām komerciālajām

180televīzijas raidorganizācijām un vietējām komerciālajām

181televīzijas raidorganizācijām autoratlīdzības tarifi noteikti

182zemāki, tos diferencējot atkarībā no raidīšanas ilguma diennaktī

183(0,1-8h un 8-24h)

18410.2. Lai panāktu vienošanos par

185piemērojamiem autoratlīdzības tarifiem, starp AKKA/LAA un LRA

186notikušas sarunas un sarakste:

1871) 25.04.2005. LRA un AKKA/LAA

188Sapulces protokols: AKKA/LAA piedāvā noteikt autoratlīdzības

189maksājumu 1,85% no ieņēmumiem par 35% mūzikas izmantojuma, LRA

190piedāvā līdz 30% mūzikas no kopējā raidlaika maksāt 0,75% no

191raidorganizācijas ieņēmumiem, par 30% - 40% mūzikas - 1,4% no

192raidorganizācijas ieņēmumiem;

1932) AKKA/LAA 05.08.2005. vēstulē

194Nr.2/1R-330 norāda, ka "(..) atlīdzības autoriem lielums Latvijā

195par autoru muzikālo darbu izmantošanu televīzijā nedrīkst

196ievērojami atšķirties no pārējās ES dalībvalstīs piemērotā

197atlīdzības autoriem lieluma. 2005.gadā vidējais faktiski

198maksājamais atlīdzības autoriem lielums ES ir 2,20% no

199raidorganizācijas ieņēmumiem. (..) Pamatojoties uz iepriekš

200minēto, saskaņā ar Padomes pilnvarojumu AKKA/LAA piekrīt

201samazināt maksājamo atlīdzību autoriem par 30% līdz 40% mūzikas

202apjoma no kopējā raidlaika no 1,85% uz 1,80%. Ņemot vērā Latvijas

203situāciju un izrādot pretimnākšanu, piedāvājam no 2005.gada piecu

204gadu laikā pakāpeniski pāriet no 1,75% uz 1,80%";

2053) LRA 01.09.2005. vēstulē

206Nr.1-09/05 "(..) piekrīt AKKA/LAA izteiktajam piedāvājumam, ka

207atlīdzības apjoms varētu palielināties vairāku gadu laikā.

208Papildus tam LRA piedāvā noteikt nedaudz smalkāku iedalījumu, jo

209mūzikas apjoms dažādās raid­organizācijās atšķiras", tādējādi

210maksājuma apjomam pakāpeniski 2005. - 2007.gadā palielinoties

211katru gadu par 0,01%, un 2005.gadā piedāvā par 31 - 35% mūzikas

212maksāt 1,15% no raidorganizācijas ieņēmumiem, par 36 - 40%

213mūzikas - 1,31% no raidorganizācijas ieņēmumiem;

2144) AKKA/LAA 15.09.2005. vēstulē

215Nr.2/1R - 419 atgādina, ka "(..) AKKA/LAA piekrita samazināt

216maksājamo atlīdzību autoriem par 30% līdz 40% mūzikas apjoma no

217kopējā raidlaika no 1,85% uz 1,80%, turklāt piedāvājām (..)

218pakāpeniski pāriet no 1,75% uz 1,80%. Būtībā AKKA/LAA no

219sākotnēji piedāvātā 1,85% (..) piekrita piekāpties pat par 0,10%.

220Cerējām, ka LRA, patiešām vēloties vienoties (..), no savas puses

221palielinās maksājamās atlīdzības apmēru. (..) patlaban LRA par

22231% līdz 35% mūzikas apjoma no kopējā raidlaika savu tikšanās

223laikā jau piedāvāto 1,4% maksājamās atlīdzības apmēru ir

224samazinājusi pat par 0,25%. Ja iepriekš par 40% līdz 50% mūzikas

225no kopējā raidlaika LRA izteica piedāvājumu maksāt par 1,65%, tad

226šobrīd par 41% līdz 45% piedāvā maksāt par 0,17% mazāku atlīdzību

227autoriem (..)";

2285) AKKA/LAA 04.11.2005. vēstule

229Nr.2/1R - 534: "lūdzam rast iespēju tuvākajā laikā vēlreiz

230izvērtēt AKKA/LAA piedāvājumu un aicinām LRA vienoties par

231abpusēji pieņemamu maksājamās atlīdzības autoriem lielumu, lai

232vēl 2005. gadā varētu sagatavot licences līgumus (..)";

2336) LRA 04.11.2005. vēstule

234Nr.1-11/05: "LRA aicina vēlreiz pārdomāt pieprasītās atlīdzības

235apjomu un mudina vienoties par abām pusēm pieņemamu procentu

236apjomu (..), kā arī aicina nedaudz izmainīt procentuālo

237sadalījumu, nosakot atlīdzības apjomu šādā apmērā: līdz 30%

238mūzikas apjoms no kopējā raidlaika - 1,10% atlīdzība no

239raidorganizācijas ieņēmumiem; 31% - 40% mūzikas apjoms no kopējā

240raidlaika - 1,25% atlīdzība no raidorganizācijas ieņēmumiem; 41%

241- 50% mūzikas apjoms no kopējā raidlaika - 1,50% atlīdzība no

242raidorganizācijas ieņēmumiem (..)";

2437) AKKA/LAA 21.11.2005. vēstule

244Nr.2/1R - 546: "(..) LRA ir izteikusi piedāvājumu maksāt par

2450,35% vairāk no sākotnēji piedāvātā vienā muzikālo darbu

246izmantotāju kategorijā (līdz 30% mūzikas no kopējā raidlaika),

247(..) nav nekādu argumentu, kādēļ lai pārējo kategoriju muzikālo

248darbu izmantotājas televīziju raidorganizācijas maksātu citādi un

249proporcionāli mazāk par jau sākotnēji sarunu laikā piedāvāto

250(..)";

2518) LRA 21.06.2006. vēstule

252Nr.2-06/06: "LRA piedāvā maksāt atlīdzību 1,6% apjomā no

253raidorganizācijas ieņēmumiem (kā tie definēti mūsu jau 2005.gada

25419.aprīlī parakstītajā protokolā), attiecinot šo procentu uz

255televīzijas raidorganizācijām neatkarīgi no izmantojamā mūzikas

256daudzuma. (..) piedāvā vienoties arī par atlīdzības apjomu par

257muzikālo darbu pārraidīšanu radio programmās, nosakot atlīdzību

2581,80% apjomā no radio raidorganizāciju ieņēmumiem neatkarīgi no

259izmantojamā mūzikas apjoma";

2609) AKKA/LAA 26.06.2006. vēstulē

261Nr.2/1R - 278 norāda, ka "(..) LRA pirmo reizi sarunu laikā

262piedāvā vairs neņemt vērā faktisko mūzikālo darbu izmantojumu

263programmā un ierosina visām televīzijām neatkarīgi no faktiski

264izmantotajiem muzikālajiem darbiem maksāt vienādu atlīdzību.

265AKKA/LAA atgādina, ka maksājamās autoratlīdzības lielums ir

266saistīts ar izmantoto muzikālo darbu daudzumu un to autoru

267skaitu, kuri šo atlīdzību saņems. Ņemot vērā, ka mūzikas daudzums

268dažādu raidorganizāciju programmās atšķiras, tām televīziju

269raidorganizācijām, kuras muzikālos darbus izmanto ļoti maz,

270prasīt maksāt tik pat lielu autoratlīdzību, cik maksātu "tīri"

271mūzikas kanāli, kuri raida tikai mūzikas klipus, nebūtu taisnīgi,

272tādēļ aicinām LRA atgriezties pie līdz šim mūsu sarunās runātā,

273proti, maksājamās autoratlīdzības lielums ir atkarīgs no

274programmā izmantoto muzikālo darbu daudzuma. Visi LRA biedri,

275lielā Latvijas televīziju raidorganizācijas patlaban savās

276programmās vidēji izmanto ap 35% mūzikas, tādēļ faktiski LRA

277piedāvā maksāt 1,6% tieši par šo muzikālo darbu daudzumu

278programmā, kas ir par 0,25% mazāk par AKKA/LAA 2005.gada

2795.augusta sarunās piedāvāto (..)".

280Izvērtējot lietā esošos materiālus

281attiecībā uz AKKA/LAA un LRA izteiktajiem piedāvājumiem par

282maksājamās atlīdzības lielumu (%) no raidorganizācijas ieņēmumiem

283un AKKA/LAA apstiprinātajā dokumentā "Ētera raidorganizāciju un

284kabeļtelevīziju tarifi" (apstiprināti LAA valdes sēdē 07.02.2002.

285papildināti 19.09.2002., 16.06.2004. un Padomes sēdē

28616.02.2006.), Konkurences padome konstatēja, ka iepriekš minētie

287apstiprinātie televīziju raid­organizācijām piemērojamie tarifi

288ir neatbilstoši AKKA/LAA izteiktajiem piedāvājumiem (piemēram,

289AKKA/LAA 05.08.2005. vēstule Nr.2/1R - 330, LRA 01.09.2005.

290vēstule Nr.1-09/05), un 12.07.2007. vēstulē Nr.1666 lūdza

291AKKA/LAA izskaidrot piemēroto tarifu samazināšanu, piemēram, no

2925,5% - 6,0% līdz 1,75% - 1,85%.

293Atbildot uz Konkurences padomes

29412.07.2007. vēstuli Nr.1666 (kāpēc AKKA/LAA piedāvātie tarifi

295atšķīrās no oficiāli apstiprinātajiem), AKKA/LAA 23.07.2007.

296vēstulē Nr.2/1 - 477 norāda, ka LRA "laika posmā no 2005. gada

297līdz 2007. gadam izteiktie priekšlikumi tika izteikti kā oferte

298sarunās par līguma priekšmetu (..). Izmaiņas AKKA/LAA padomes

299apstiprinātajās autoratlīdzības minimālajās normās tiktu veiktas

300tikai, ja vienošanās ar LRA tiktu panākta, pretējā gadījumā šādām

301izmaiņām nebūtu jēgas, jo sarunu gaitu ar LRA tas nemainītu (..).

302Minētās ofertes apstiprināšana AKKA/LAA padomē tika atlikta līdz

303brīdim, kad puses būs pilnībā vienojušās par izteikto oferti vai

304citiem nosacījumiem, lai to vienlaikus varētu piemērot visām

305televīziju raidorganizācijām Latvijā".

306Šajā vēstulē AKKA/LAA arī norāda

307uz faktoriem, kas ietekmēja šādas ofertes izteikšanu:

3081) maksājamās summas aprēķina

309vienkāršošana, likvidējot visas līdz šim autoratlīdzības normu

310ietvaros piemērojamās atlaides;

3112) tiek būtiski mainīts

312procentuālais solis minimālajām autoratlīdzības normām,

313pieskaņojot to televīziju raidorganizāciju darbības specifikai,

314proti, tiek ņemta vērā LRA un AKKA/LAA 19.04.2005. tikšanās laikā

315LRA izteiktā norāde uz to, ka visām lielajām TV raidorganizācijām

316mūzikas procentuālais īpatsvars ir 33 - 36%. AKKA/LAA

317apstiprinātajās minimālajās autoratlīdzības normās televīziju

318raidorganizāciju maksājamās autoratlīdzības procentu solis mainās

319tieši pie 35% mūzikas īpatsvara, t.i., solis ir 30 - 35% un 35 -

32040%. Viena procenta atšķirība var būtiski ietekmēt maksājamās

321atlīdzības apmēru, kaut gan attiecīgo televīziju raidorganizāciju

322programmās faktiski ir nelielas atšķirības mūzikas īpatsvarā;

3233) piedāvājums tika izteikts ar

324mērķi sasniegt atbilstošu ES ietvaros maksājamās autoratlīdzības

325apmēru attiecīgajā muzikālo darbu izmantojuma kategorijā. ES

3262005. gadā par attiecīgo mūzikas daudzuma izmantojumu programmās

327autoratlīdzības apmērs bija 2,2% no televīziju raidorganizāciju

328ieņēmumiem un AKKA/LAA savu piedāvājumu izteica ar mērķi 2,00%

329Latvijā sasniegt 2012.gadā;

3304) oferte tika izteikta pēc tam,

331kad starp LRA un AKKA/LAA tika panākta vienošanās par bāzi

332autoratlīdzības noteikšanai;

3335) papildus iepriekš minētajam

334šajā sakarā AKKA/LAA 30.07.2007. vēstulē Nr.2/1 - 483 norāda, ka

335"(..) ofertes izteikšanas brīdī attiecīgās minimālās

336autoratlīdzības normas nav bijušas apstiprinātas AKKA/LAA padomē.

337Izmaiņas AKKA/LAA minimālajās autoratlīdzības normās tika

338apstiprinātas 05.07.2007., un sarunu process ar dažām

339raidorganizācijām liecina par to, ka pastāv reāla iespēja vismaz

340ar dažām raidorganizācijām vienoties par šādu autoratlīdzības

341apmēru".

34205.07.2007. AKKA/LAA padomes sēdē

343apstiprināti jauni tarifi televīziju raidorganizācijām, un tie ir

3440,4% - 4,0% (ar nacionālo un pārrobežu apraidi). Par mūzikas

345daudzumu programmā 20% - 30% piemērojamais tarifs apstiprināts

3461,5%, par mūzikas daudzumu 30% - 40% - 2% (ar nacionālo un

347pārrobežu apraidi).

348Ņemot vērā iepriekš minēto,

349Konkurences padome konstatē, ka AKKA/LAA sarunu un sarakstes

350procesā ar LRA ir izrādījusi iniciatīvu un bijusi ieinteresēta

351Licences līgumu noslēgšanā ar LRA ietilpstošām

352raid­organizācijām. Par to liecina AKKA/LAA piedāvājums samazināt

353maksājamās autor­atlīdzības apmēru, LRA izteiktais aicinājums

354izvērtēt tarifu piedāvājumu, lai varētu noslēgt Licences līgumus,

355kā arī iepriekš definēto un saskaņoto kritēriju ievērošana tarifu

356noteikšanā (piemēram, maksājamās autoratlīdzības apjoms ir tieši

357atkarīgs no mūzikas daudzuma programmā).

35810.3. Veicot lietas izpēti,

359Konkurences padome konstatēja, ka objektīvu secinājumu

360izdarīšanai, vai AKKA/LAA apstiprinātie autoratlīdzības tarifi ir

361uzskatāmi par netaisnīgiem un ekonomiski nepamatotiem, jāveic

362AKKA/LAA un citu Eiropas Savienības valstu mantisko tiesību

363kolektīvo pārvaldījuma organizāciju noteikto autoratlīdzības

364tarifu salīdzinājums. Lai izvērtētu, vai AKKA/LAA nepārkāpj

365Konkurences likuma 13.panta 4.punktā noteikto aizliegumu, nosakot

366netaisnīgus un ekonomiski nepamatotus autoratlīdzības tarifus par

367autoru darbu izmantošanu raidorganizāciju pārraidēs, Konkurences

368padome citu Eiropas Savienības valstu mantisko tiesību kolektīvā

369pārvaldījuma organizācijām pieprasīja informāciju (27.04.2007.

370vēstule Nr.955, 09.05.2007. vēstule Nr.997, 10.05.2007. vēstule

371Nr.1004, 10.05.2007. vēstules Nr.1005 - 1010, 16.05.2007.

372vēstules Nr.1053 - 1056, 16.05.2007. vēstule Nr.1063), lūdzot tām

373norādīt autoratlīdzības tarifus, kurus tās piemēro savu valstu

374raidorganizācijām, kā arī citu informāciju.

375No citu Eiropas Savienības valstu

376mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām tika

377saņemta šāda informācija:

3781) Igaunijas autortiesību

379kolektīvā pārvaldījuma organizācija (Eesti Autorite Ühing)

38021.05.2007. vēstulē Nr.283 norādīja, ka Igaunijā tiek piemēroti

381vienādi tarifi dažādām radio raidorganizācijām, un līdz

3822009.gadam piemērotais tarifs ir 4,5% no raidorganizāciju

383reklāmas ieņēmumiem, Igaunijas sabiedriskais radio maksā 4,5% no

384saņemtajām subsīdijām. Attiecībā uz televīziju raidorganizācijām

385Igaunijā tiek piemērots tarifs 1,9% no reklāmas ieņēmumiem,

386Igaunijas sabiedriskā televīzija maksā 1,9% no saņemtajām

387subsīdijām;

3882) Lietuvas autortiesību kolektīvā

389pārvaldījuma organizācija (LATGA A) 21.05.2007. vēstulē Nr.829T

390norādīja, ka Lietuvā tiek piemēroti vienādi tarifi dažādām radio

391raidorganizācijām un piemērotais tarifs ir 3,2% no

392raidorganizāciju kopējiem ieņēmumiem. Attiecībā uz televīziju

393raidorganizācijām Lietuvā tiek piemērots tarifs 1,65% no kopējiem

394ieņēmumiem;

3953) Slovākijas autortiesību

396kolektīvā pārvaldījuma organizācija (SOZA) 01.06.2007. vēstulē

397norādīja, ka Slovākijā tiek piemēroti vienādi tarifi dažādām

398radio raidorganizācijām un piemērotais tarifs ir 5,6% no

399raidorganizāciju kopējiem ieņēmumiem. Televīziju

400raidorganizācijām tarifi tiek piemēroti atkarībā no kanāla veida

401(muzikālajiem - 8%, pilna formāta - 3%, ziņu, sporta programmām -

4021% no kopējiem ieņēmumiem);

4034) Vācijas autortiesību kolektīvā

404pārvaldījuma organizācija (GEMA) 12.06.2007. vēstulē norādīja, ka

405Vācijā radio raidorganizācijām tarifi tiek piemēroti atkarībā no

406mūzikas apjoma programmā (standarta likmes 0,78% - 7,75%) no

407kopējiem ieņēmumiem. Televīziju raidorganizācijām arī tarifi tiek

408piemēroti atkarībā no mūzikas daudzuma programmā (standarta

409likmes 0,32% - 5,63%) no kopējiem ieņēmumiem;

4105) Spānijas autortiesību kolektīvā

411pārvaldījuma organizācija (SGAE) 30.05.2007. vēstulē norādīja, ka

412Spānijā radio raidorganizācijām tarifi tiek piemēroti atkarībā no

413mūzikas daudzuma programmā (max likme - 3,75% no ieņēmumiem).

414Televīziju raidorganizācijām tiek piemērots viens tarifs. Tarifa

415likme par muzikālo darbu raidīšanu katru gadu tiek palielināta

416par ~ 0,04-0,05% (vai ~0,02%, atkarībā no sistēmas), salīdzinot

417ar iepriekšējo gadu. 2007. gadā tā noteikta 1,64% vai 2,68%

418apmērā (atkarībā no sistēmas).

4196) Somijas autortiesību kolektīvā

420pārvaldījuma organizācija (Teosto) 31.07.2007. vēstulē norādīja,

421ka Somijā radio raidorganizācijām piemērojamie tarifi atkarīgi no

422raidorganizācijas apgrozījuma un mūzikas daudzuma programmā, un

423tie ir (*). Arī televīziju raidorganizācijām kritēriji

424tarifu piemērošanai ir raidorganizācijas gada apgrozījums un

425mūzikas daudzums programmā, piemērojamie tarifi - (*).

426Izvērtējot lietā esošo

427informāciju, kā arī ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences

428padome konstatēja, ka:

4291) saskaņā ar LRA pilnvaroto

430pārstāvju 12.04.2007. vēstulē attiecībā uz AKKA/LAA tarifu

431veidošanu, balstoties uz nevalstiskas organizācijas CISAC

432rekomendācijām, norādīto, tās modificējamas atbilstoši konkrētās

433valsts vēsturiskajai un ekonomiskajai situācijai un līgumslēdzēju

434pušu vienošanām. Šāda atsaukšanās, kā uzskata LRA pilnvarotie

435pārstāvji, nav pamatota arī tādēļ, ka autoratlīdzības procents

436katrā valstī tiek piemērots atšķirīgām ieņēmumu pozīcijām, kurām

437piemērotas dažādas atlaides un citi nosacījumi. Kā Konkurences

438padome konstatēja pēc lietā esošajiem materiāliem, citās Eiropas

439Savienības valstīs (izņemot Igauniju) kā bāze autoratlīdzības

440tarifa aprēķinam ir noteikts raidorganizācijas gada apgrozījums,

441neparedzot nekāda veida atlaides;

4422) saskaņā ar AKKA/LAA sniegto

443informāciju Latvijas radio raidorganizāciju programmās, kurās

444mūzikas daudzums sastāda (*) (saskaņā ar informāciju, kas

445norādīta AKKA/LAA un raidorganizāciju noslēgtajos Licences

446līgumos, kurus AKKA/LAA ar 05.01.2007. vēstuli Nr.2/1-9 iesniedza

447Konkurences padomei), tiek piemērots autoratlīdzības tarifs (*)

448no raidorganizāciju ieņēmumiem (saskaņā ar informāciju, kas

449norādīta AKKA/LAA un raidorganizāciju noslēgtajos Licences

450līgumos, kurus AKKA/LAA ar 05.01.2007. vēstuli Nr.2/1-9 iesniedza

451Konkurences padomei). Par šādu mūzikas daudzumu radio programmās

452Igaunijā tiek piemērots tarifs 4,5% (no raidorganizācijas

453reklāmas ieņēmumiem), Lietuvā - 3,2%, Slovākijā - 5,6%, Vācijā -

4543,88 - 6,20% no raidorganizācijas ieņēmumiem.

4553) saskaņā ar AKKA/LAA sniegto

456informāciju attiecībā uz televīziju raidorganizācijām AKKA/LAA

457rīcībā ir informācija tikai par to televīziju raidorganizāciju

458mūzikas daudzumu programmās, ar kurām tā noslēgusi Licences

459līgumus, un šādi līgumi pamatā noslēgti tikai ar reģionālās vai

460vietējās apraides televīziju raidorganizācijām. Attiecībā uz

461televīzijas raidorganizācijām ar nacionālo apraidi LRA norādījusi

462(LRA 01.02.2005. vēstule Nr.1-02/05, adresēta AKKA/LAA: "LRA

463informē, ka šobrīd tās biedru programmā mūzika skan šādā apjomā:

464LTV - 33%, LNT - 30%, TV3 - 30%, TV5 - 23,5%, Valmieras TV - 1%

465(..), TV Dzintare - 30%), ka tās biedru - televīziju

466raidorganizāciju (ar nacionālo apraidi) programmās mūzikas

467daudzums ir 23,5 - 33% no kopējā raidlaika. Par šādu mūzikas

468daudzumu televīzijas programmā Igaunijā tiek piemērots tarifs

4691,9% (no raidorganizācijas reklāmas ieņēmumiem vai saņemtajām

470subsīdijām), Lietuvā - 1,65%, Slovākijā - 3%, Vācijā - 2,25%,

471Somijā - (*) no raidorganizācijas ieņēmumiem.

472Izvērtējot to, vai AKKA/LAA

473noteiktie autoratlīdzības tarifi uzskatāmi par pamatotiem,

474Konkurences padome salīdzināja tos gan ar citās Eiropas

475Savienības valstīs noteiktajiem autoratlīdzības tarifiem, gan

476arī, vērtējot tarifu ekonomisko pamatotību, ņēma vērā to, ka

477autoratlīdzības lielumam ir maza (vai pat vispār nav) saistība ar

478preces cenas ekonomisko izmaksu pamatotību konkurences tiesību

479tradicionālā izpratnē (nepastāv atbilstība starp preces vērtību

480un izmaksām), vērtējot dominējošā stāvoklī esoša tirgus

481dalībnieka rīcību.

482Ņemot vērā iepriekš minēto,

483Konkurences padome secina, ka AKKA/LAA noteiktie autoratlīdzības

484tarifi nav uzskatāmi par pārmērīgiem, tie uzskatāmi par

485pamatotiem. Kā liecina lietā esošie materiāli, AKKA/LAA ilgstošā

486laika posmā centusies panākt vienošanos ar LRA, lai vienošanās

487rezultātā noslēgtu licences līgumus ar LRA biedriem - radio un

488televīziju raidorganizācijām. Tas, ka AKKA/LAA piemērotie

489autoratlīdzības tarifi nav uzskatāmi par pārmērīgiem, pamatojams

490ar citu valstu autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju

491sniegto informāciju par piemērojamiem tarifiem savu valstu

492raidorganizācijām. AKKA/LAA noteiktie autoratlīdzības tarifi nav

493uzskatāmi par pašiem zemākajiem (bet tie ir vieni no zemākajiem),

494un tie ir uzskatāmi par samērojamiem ar citu valstu kolektīvā

495pārvaldījuma organizāciju noteiktajiem autoratlīdzības tarifiem.

496Tādējādi Konkurences padome secina, ka AKKA/LAA savās darbībās

497nepārkāpj Konkurences likuma 13.panta 4.punktā noteikto

498dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu,

499piemērojot netaisnīgas pirkšanas vai pārdošanas cenas,

500netaisnīgus tirdzniecības noteikumus, tos tieši vai netieši

501uzspiežot.

1Par Konkurences likuma

213.panta 5.punkta iespējamo pārkāpumu AKKA/LAA darbībās

3LRA iesniegumā un LRA pilnvaroto

4pārstāvju 12.04.2007. vēstulē norādīts, ka "LRA uzskata, ka

5konkrētās izpētes lietas ietvaros licenču izsniegšana muzikālo

6darbu izmantošanai radio un televīziju raidorganizācijās ir

7ekvivalenti darījumi, kuriem ir piemērojami vienādi noteikumi.

8Nav saprotams, kāpēc tā iemesla dēļ, ka televīziju

9raidorganizācijas izmanto arī cita veida darbus, ne tikai

10muzikālos, tām būtu nosakāma mazāka autoratlīdzības procentuālā

11likme nekā radio raidorganizācijām par tādu pašu mūzikas daudzumu

12programmā".

13Kā norādīts LRA pilnvaroto

14pārstāvju 12.04.2007. vēstulē, "AKKA/LAA nevienādā attieksme

15ekvivalentos darījumos izpaužas arī kā dažādas apliekamo ieņēmumu

16bāzes noteikšana radio un televīziju raidorganizācijām. 2006.gada

17jūlijā radio raidorganizācijām nosūtītie līguma projekti

18ieņēmumus definē daudz plašāk nekā televīziju raidorganizācijām

19nosūtītie līguma projekti, pie tam radio raidorganizācijām netiek

20atskaitīti neapliekamie izdevumi". (LRA iesnieguma pielikumi

21Nr.14-16).

22Konkurences likuma 13.panta

235.punkts nosaka, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

24var izpausties kā nevienādu noteikumu noteikšana ekvivalentos

25darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā

26nelabvēlīgākus apstākļus.

2711.1. Par radio raidorganizācijām

28un televīzijas raidorganizācijām kā dažādu konkrēto tirgu

29dalībniekiem

30Attiecībā uz atšķirīgu tarifu

31piemērošanu radio un televīziju raidorganizācijām AKKA/LAA

3222.01.2007. vēstulē Nr.2/1 - 46 Konkurences padomei norāda, ka

33"radio raidorganizācijas un TV raidorganizācijas ir atšķirīgi

34tirgus dalībnieki (..). (..) radio raidorganizācijas raidīšanai

35ēterā izmanto tikai tādus darbus, kuriem ir skaņa, t.i.,

36muzikālos, literāros un dramatiskos darbus. TV raidorganizācijas

37savukārt izmanto ne tikai šos darbus, bet arī audiovizuālos

38darbus, kuriem ir pilnīgi cits tiesību īpašnieku loks, un

39raidāmās programmas izmaksas ir pilnīgi citas, jo ietver arī

40atlīdzību citiem tiesību īpašniekiem". Attiecībā uz ieņēmumiem,

41no kuriem jāmaksā autoratlīdzība, un to aprēķināšanas

42nosacījumiem AKKA/LAA 22.01.2007. vēstulē Nr.2/1 - 46 norāda, ka

43"(..) AKKA/LAA radio raidorganizācijām un televīziju

44raidorganizācijām piedāvā identiskus ieņēmumu, no kā jāmaksā

45autoratlīdzība, aprēķināšanas nosacījumus (..)". Vienlaikus šajā

46vēstulē AKKA/LAA norāda, ka "(..) sarakstē ar LRA esam uzsvēruši,

47ka līdz šim brīdim par radio raidorganizāciju tarifiem sarunas ar

48LRA vispār nav notikušas, taču AKKA/LAA jau vairākas reizes

49rakstiski ir apliecinājusi LRA savu gatavību sākt sarunas arī par

50radio raidorganizāciju tarifiem".

51Analizējot AKKA/LAA iesniegtos

52autor­atlīdzības tarifus, kurus tā piemēro radio un televīzijas

53raidorganizācijām, Konkurences padome konstatēja, ka, pastāvot

54vienādiem tarifu piemērošanas kritērijiem (kā kritērijus abos

55gadījumos izmantojot teritoriālo aptveramību, mūzikas daudzumu (%

56no kopējā raidlaika) programmā, raidīšanas ilgumu diennaktī),

57AKKA/LAA tos noteikusi dažādus radio raidorganizācijām un

58televīzijas raidorganizācijām. Saskaņā ar Radio un televīzijas

59likuma 2.panta 3.punktu gan radio, gan televīzija ir uzskatāmi

60par elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem, tomēr

61informācijas (t.sk. arī mūzikas utt.) pārraidīšanai radio un

62televīzija izmanto atšķirīgas tehnoloģijas - radio

63raidorganizācijas raidīšanas procesā informāciju sniedz tikai ar

64skaņu, pārraidot to noteiktā frekvencē, savukārt televīzijas

65raidorganizācijas šo pašu informāciju (t.sk. arī mūziku utt.)

66pārraida audiovizuālā veidā (kā skaņas signālu un attēlu).

67Televīzijas un radio raidorganizācijas savu programmu pārraides

68procesā izmanto dažādas (atšķirīgas) tehnoloģijas, ar dažādām

69(atšķirīgām) tehnoloģiskajām ierīcēm tiek uztvertas radio un

70televīziju raidorganizāciju raidītās programmas, atšķirīgi ir arī

71produkti (tikai audio vai audiovizuāli), kurus saņem patērētājs,

72izmantojot tā rīcībā esošos tehnoloģiskos līdzekļus.

73Izvērtējot lietā esošos materiālus

74attiecībā uz autoratlīdzības tarifu piemērošanu radio un

75televīziju raidorganizācijām, Konkurences padome ņēma vērā arī

76LRA 21.06.2006. vēstulē Nr.2-06/06 (adresēta AKKA/LAA un

77Nacionālajai radio un televīzijas padomei) norādīto, ka "LRA

78piedāvā maksāt atlīdzību 1,6% apjomā no raidorganizācijas

79ieņēmumiem (kā tie definēti mūsu jau 2005.gada 19.aprīlī

80parakstītajā protokolā), attiecinot šo procentu uz televīzijas

81raidorganizācijām neatkarīgi no izmantojamā mūzikas daudzuma.

82Papildus tam LRA atkārtoti norāda, ka pārstāv visus tās biedrus

83(gan radio, gan televīzijas raidorganizācijas), tādēļ piedāvā

84vienoties arī par atlīdzības apjomu par muzikālo darbu

85pārraidīšanu radio programmās, nosakot atlīdzību 1,8% apjomā no

86radio raidorganizāciju ieņēmumiem neatkarīgi no izmantojamā

87mūzikas apjoma".

88Ņemot vērā iepriekš minētajā LRA

89vēstulē sniegto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka

90LRA, piedāvājot AKKA/LAA piemērot dažādus tarifus radio un

91televīziju raidorganizācijām, faktiski piekrīt dažādu tarifu

92noteikšanai radio un televīziju raidorganizācijām.

93Konkurences likuma 1.panta

945.punktā noteikts, ka konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces

95tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo

96noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā

97pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

98un lietošanas īpašības. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences

99padome attiecībā uz LRA Iesniegumā norādīto, ka

100"raidorganizācijas maksā par vienu un to pašu preci", secina, ka,

101lai arī prece, par kuru maksā radio un televīzijas

102raidorganizācijas, ir viena un tā pati, atšķirīgs ir šīs preces

103pircēju statuss tirgū, un proti - radio raidorganizācijas un

104televīzijas raidorganizācijas nav savstarpēji konkurenti, jo

105radio raidorganizāciju un televīzijas raidorganizāciju piedāvātā

106prece (pakalpojums) nav aizvietojami. Minētais pamatojams arī ar

10704.12.2002. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

108spriedumu lietā Nr.C30 212602, kurā, analizējot radio un

109televīzijas pieejamību patērētājiem, konstatēts, ka "lielai daļai

110Latvijas iedzīvotāju, kas pa dienu atrodas savās darba vietās,

111darba laikā radio klausīšanās paralēli darbam nav aizvietojama ar

112televīzijas skatīšanos, savukārt pa dienu mājās dzīvojošajai

113iedzīvotāju daļai - pensionāriem, mājsaimniecēm utt. - iemīļotās

114televīzijas programmas skatīšanās nav aizstājama ar radio

115klausīšanos. (..) Ievērojot minēto un ņemot vērā, ka saskaņā ar

116Konkurences likuma 1.panta 6.punktu konkurence pastāv tikai starp

117konkrētā tirgus dalībniekiem, a/s "Radio SWH" un LTV savstarpēji

118nekonkurē".

119Tādējādi Konkurences padome

120secina, ka radio raidorganizācijas un televīzijas

121raidorganizācijas darbojas dažādos konkrētajos tirgos un nav

122uzskatāmas par viena konkrētā tirgus dalībniekiem, līdz ar to,

123kaut arī viena un tā pati prece tiek pirkta ar atšķirīgiem

124nosacījumiem, konkurences ziņā nelabvēlīgāki apstākļi netiek

125radīti.

12611.2. Par apliekamo ieņēmumu bāzi

127radio un televīzijas raidorganizācijām

12811.2.1. AKKA/LAA 22.01.2007.

129vēstulē Nr.2/1 - 46 norāda, ka "patlaban AKKA/LAA radio

130raidorganizācijām un televīziju raidorganizācijām piedāvā

131identiskus ieņēmumu, no kā jāmaksā autoratlīdzība, aprēķināšanas

132nosacījumus, kā tas redzams no Konkurences padomei jau nosūtītām

133AKKA/LAA ar radio un televīziju raidorganizāciju slēgto licences

134līgumu kopijām".

135Ieņēmumu bāze, pēc kuras tiek

136aprēķināts autoratlīdzības tarifs un par kuru AKKA/LAA un LRA ir

137vienojušās, norādīta šā lēmuma 6. punktā.

138Konkurences padome, analizējot

139AKKA/LAA noslēgto Licences līgumu (iesniegti ar AKKA/LAA

14005.01.2007. vēstuli Nr.2/1 - 9) nosacījumus, konstatēja, ka

141"Licences līgumos par tiesībām izmantot autoru muzikālos darbus

142raidīšanai ēterā", kurus AKKA/LAA noslēgusi ar radio un

143televīzijas raidorganizācijām pēc 19.04.2005. līguma teksta

144saskaņošanas ar LRA, ar terminu "ieņēmumi" minēto līgumu 3.3.

145punkta izpratnē "(..) tiek saprasti sekojoši savā un trešo

146personu vārdā saņemtie Raidorganizācijas bruto ieņēmumi, no

147kuriem atskaitītas piemērotās atlaides un pievienotās vērtības

148nodoklis:

1493.3.1. ieņēmumi no visa veida

150reklāmas pakalpojumiem;

1513.3.2. ieņēmumi no daļējas vai

152pilnīgas raidlaika izmantošanas tiesību nodošanas trešām

153personām;

1543.3.3. ieņēmumi no programmu

155pārraides, uztveršanas vai izmantošanas tiesību nodošanas

156(pārdošanas) trešām personām;

1573.3.4. jebkādas no valsts,

158pašvaldības vai citas personas saņemtās subsīdijas, dotācijas un

159ziedojumi" (neattiecas uz raid­organizācijām, kuras maksā fiksētu

160autoratlīdzības maksu gadā/mēnesī saskaņā ar AKKA/LAA

161apstiprinātajām minimālajām autoratlīdzības normām).

162Papildus iepriekš minētajam un

163saskaņā ar LRA Iesniegumā sniegto informāciju (LRA Iesnieguma

164pielikumi Nr.14 - Nr.16), AKKA/LAA 28.06.2006. nosūtīja Radio SWH

165(vēstule Nr.2/1R - 329), a/s "Latvijas Neatkarīgā Televīzija"

166(vēstule Nr.2/1R - 323) un SIA "TV Rīga" (vēstule Nr.2/1R - 326)

167parakstīšanai Licences līgumu projektus, kurus izvērtējot,

168Konkurences padome konstatēja, ka Licences līguma projektos, kuri

169nosūtīti a/s "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" un SIA "TV Rīga",

170gan ieņēmumi, gan atskaitījumi no minētajiem ieņēmumiem definēti

171saskaņā ar 19.04.2005. saskaņotajā līguma tekstā norādīto, bet

172Radio SWH nosūtītajā Licences līguma projekta dokumentā norādītie

173ieņēmumi ir definēti plašāk, bet kā atskaitījumi no minētajiem

174ieņēmumiem norādītas tikai piemērotās atlaides un pievienotās

175vērtības nodoklis.

176Tādējādi, salīdzinot iepriekš

177minētajos Licences līgumos ar radio raidorganizācijām un

178televīzijas raidorganizācijām un 19.04.2005. saskaņotajā Licences

179līguma tekstā sniegto ieņēmumu definīciju, Konkurences padome

180konstatēja, ka:

1811) ieņēmumu bāze, no kuras tiek

182aprēķināta autoratlīdzība, gan radio raidorganizācijām, gan

183televīziju raidorganizācijām, ar kurām noslēgti Licences līgumi,

184uzskatāma par analogu;

1852) ieņēmumu bāze noslēgtajos

186Licences līgumos un 19.04.2005. saskaņotajā līguma tekstā

187uzskatāma par atšķirīgu, jo, pirmkārt, atšķirīgi definēti

188ieņēmumi (19.04.2005. saskaņotajā Licences līguma tekstā ar

189terminu "ieņēmumi" tiek saprasti - ieņēmumi no visa veida

190reklāmas un televeikala izvietošanas, ieņēmumi no visa veida

191sponsoru samaksātās naudas, jebkādas no valsts, pašvaldības

192vai citas personas saņemtās subsīdijas, dotācijas un ziedojumi

193Raidorganizācijas programmu veidošanas projektiem, bet spēkā

194esošajos Licences līgumos - ieņēmumi no visa veida reklāmas un

195televeikala izvietošanas, ieņēmumi no daļējas vai pilnīgas

196raidlaika izmantošanas tiesību nodošanas trešām personām un

197ieņēmumi no programmu pārraides, uztveršanas vai izmantošanas

198tiesību nodošanas (pārdošanas) trešām personām), jebkādas no

199valsts, pašvaldības vai citas personas saņemtās subsīdijas,

200dotācijas un ziedojumi Raidorganizācijas programmu veidošanas

201projektiem, otrkārt, naudas summas, kas tiek atskaitītas no

202ieņēmumiem, no kuriem tiek aprēķināta autoratlīdzība. Saskaņā ar

203lietā esošo Licences līgumu nosacījumiem no ieņēmumiem tiek

204atskaitītas tikai atlaides un pievienotās vērtības

205nodoklis, un tādējādi ieņēmumu bāze, no kuras tiek aprēķināta

206autoratlīdzība, uzskatāma par atšķirīgu no tās ieņēmumu bāzes,

207kāda veidojas saskaņā ar 19.04.2005. saskaņotā Licences līguma

208tekstu.

20911.2.2. Attiecībā uz iepriekš

210minētajām atšķirībām gan noslēgtajos Licences līgumos, gan

211raidorganizācijām piedāvātajos Licences līguma projektos,

212AKKA/LAA 30.07.2007. vēstulē Nr.2/1 - 483 paskaidroja, ka:

2131) A/S "Latvijas Neatkarīgā

214televīzija" un SIA "TV Rīga" nosūtītie Licences līguma projekti

215tika definēti atbilstoši AKKA/LAA un LRA saskaņotajam Licences

216līguma tekstam attiecībā uz televīziju raidorganizācijām. Radio

217SWH ir radio raidorganizācija, un tai nosūtītais Licences līguma

218teksts (t.sk. ieņēmumu definīcijas) atbilst AKKA/LAA piedāvātajam

219līguma tekstam radio raidorganizācijām, uz kuru nekādas sarunas

220attiecībā uz ieņēmumu bāzi un no tās veicamajiem atskaitījumiem

221nav notikušas. AKKA/LAA izteica Radio SWH Licences līguma

222piedāvājumu tādā redakcijā, kā tas ir spēkā citām Latvijas radio

223raidorganizācijām;

2242) katras raidorganizācijas gada

225ieņēmumu bāze galīgajam aprēķinam tiek noskaidrota tikai gada

226beigās, kad raidorganizācija sniedz detalizētu atskaiti par tās

227ieņēmumiem iepriekšējā kalendārajā gadā un tiek veikts maksājamās

228autoratlīdzības pārrēķins, pamatojoties uz raidorganizācijas

229sniegto informāciju. Praksē ir iespējami arī ieņēmumi, kuri ir

230specifiski kādai raidorganizācijai, bet pilnīgi netiek gūti citās

231raidorganizācijās (piemēram, SIA "Pirmais Baltijas Mūzikas

232kanāls" gūst ieņēmumus, dodot televīzijas skatītājiem iespēju

233pasūtīt muzikālo darbu pēc savas izvēles, nosūtot paaugstinātas

234maksas īsziņu. Šie ieņēmumi tieši saistīti ar ekonomiskā labuma

235gūšanu, izmantojot autoru darbus, tāpēc iekļaujami

236autoratlīdzības aprēķina bāzē);

2373) ar atlaidēm tika/tiek saprastas

238AKKA/LAA autoratlīdzību normās iekļautās atlaides. Tā kā šobrīd

239AKKA/LAA apstiprinātās minimālās autoratlīdzības normas radio

240raidorganizācijām vairs nesatur atlaides, šis atskaitījums netiek

241piemērots. Minimālajās autoratlīdzības normās televīziju

242raidorganizācijām šādas atlaides bija līdz 2007. gada vidum, kā

243arī noslēgtajos līgumos tās tika iekļautas un piemērotas. Sarunu

244laikā AKKA/LAA un LRA bija paredzējušas vienoties par minimālajām

245autoratlīdzības normām jau bez atlaidēm, tāpēc arī saskaņotais

246līguma teksts nesatur atsauces uz atlaidēm;

2474) "ieņēmumi no cita veida

248darbības, kas nav saistīta ar raidorganizācijas programmu

249veidošanas projektiem" un "ieņēmumi no raidorganizācijas veiktās

250raidījumu reproducēšanas, ja par to tiek noslēgts atsevišķs

251līgums" nekad nav tikuši iekļauti autoratlīdzības aprēķinā, taču

252nav izdalīti kā izņēmums. Pirmais no minētajiem - tāpēc, ka

253neietilpst ar raidorganizācijām noslēgtajos līgumos fiksētajā

254ieņēmumu definīcijā, otrais - tā iemesla dēļ, ka šādas

255aktivitātes veic ļoti mazs raidorganizāciju skaits un iesaistītās

256puses vienmēr ir vienojušās, ka par to tiek slēgts cita veida

257licences līgums. Abu šo ieņēmumu veidu atdalīšana atsevišķi ir

258veikta, lai būtu skaidra autoratlīdzības aprēķina bāzes

259noteikšana;

2605) "faktiskā komisijas atlīdzība

261par visa veida reklāmas piesaistīšanu raidorganizācijas

262programmām, bet ne vairāk kā 15% no katra reklāmas pakalpojuma

263vērtības" un "ieņēmumi no pašreklāmas nolūkos izplatītās

264informācijas, par savām programmām un raidījumiem vai par

265atvasinātas produkcijas, kas tieši iegūta no šīm programmām vai

266raidījumiem (mediju barters)" - šie ieņēmumu veidi atsevišķi

267izdalīti pušu sarunu ceļā. Šie atskaitījumi netiek piemēroti tā

268iemesla dēļ, ka starp AKKA/LAA un LRA nav panākta galīga

269vienošanās par maksājamo autoratlīdzības procentu. Nav iespējams

270vienoties par vienu no autoratlīdzības aprēķina daļām, bet

271nevienoties par pašu atlīdzības procentuālo apmēru. (*).

272Papildus iepriekš minētajam

273AKKA/LAA 06.08.2007. vēstulē Nr.2/1-490 paskaidroja, ka:

2741) termins "ieņēmumi no visa veida

275sponsoru samaksātās naudas" uzskatāms par apakškategoriju

276terminam "jebkādas no valsts, pašvaldības vai citas personas

277saņemtās subsīdijas, dotācijas un ziedojumi raidorganizācijas

278programmu veidošanas projektiem" un atsevišķa izdalīšana nemaina

279autoratlīdzības aprēķina bāzi;

2802) termins "ieņēmumi no daļējas

281vai pilnīgas raidlaika izmantošanas tiesību nodošanas trešajām

282personām" tika izslēgti no autoratlīdzības aprēķina bāzes,

283pamatojoties uz raidorganizāciju skaidrojumu, ka raidorganizācija

284nav tiesīga veikt šādas darbības saskaņā ar "Radio un televīzijas

285likumu". Apraides atļauju (licenci) Nacionālā radio un

286televīzijas padome piešķir konkursa kārtībā konkrētam uzņēmumam

287(uzņēmējsabiedrībai), kuram ir redaktoriska atbildība par

288programmu izkārtojumu. Tādējādi raidorganizācijai, kura saņēmusi

289attiecīgo atļauju un savā darbībā ievēro Latvijas Republikas

290normatīvos aktus, šādai definīcijai atbilstošu ieņēmumu nevar

291būt.

292Minēto ieņēmumu posteni AKKA/LAA

293piekrita izslēgt no ieņēmumu bāzes tikai un vienīgi tāpēc, ka

294neviena no LRA ietilpstošajām raidorganizācijām negūst šāda veida

295ieņēmumus. Pēc būtības, ja šādi ieņēmumi tiek gūti, tad tiem ir

296jāietilpst autoratlīdzības tarifa bāzē, jo tie var veidot būtisku

297raidorganizācijas ieņēmumu daļu.

298Ņemot vērā iepriekš minēto,

299Konkurences padome konstatē, ka:

3001) autoratlīdzības tarifa likme

301(%) kā Latvijā, tā arī citās ES dalībvalstīs radio

302raidorganizācijām tiek noteikta augstāka nekā televīziju

303raidorganizācijām;

3042) radio raidorganizācijas un

305televīziju raidorganizācijas darbojas dažādos konkrētajos

306tirgos;

3073) ieņēmumu bāze, no kuras tiek

308aprēķināta autoratlīdzība, kā arī atskaitījumi no šīs ieņēmumu

309bāzes saskaņā ar lietā esošo informāciju nav uzskatāmi par

310tādiem, kas kādai no raidorganizācijām radītu konkurences ziņā

311nelabvēlīgākus apstākļus. Kaut arī radio un televīzijas

312raidorganizācijas darbojas dažādos konkrētajos tirgos,

313Konkurences padome uzskata, ka gan ieņēmumu bāze, gan arī

314atskaitījumi no šīs bāzes gan radio, gan televīziju

315raidorganizācijām veidojas pēc vienotas struktūras un tāpēc ir

316būtiska šīs struktūras ievērošana, piemērojot autoratlīdzības

317tarifus jebkura veida raidorganizācijai. Analizējot ar ieņēmumu

318bāzi un atskaitījumiem no tās saistīto informāciju, Konkurences

319padome secina, ka AKKA/LAA ievēro šo struktūru, autoratlīdzības

320tarifu piemērojot tikai tādiem raid­organizācijas ieņēmumiem, kas

321gūti, izmantojot autoru muzikālo darbu raidīšanu ēterā, un

322nepiemērojot autoratlīdzības tarifu tādiem raidorganizāciju

323ieņēmumiem, kas nav saistīti ar muzikālo darbu raidīšanu

324ēterā.

325Ņemot vērā iepriekš minēto,

326Konkurences padome secina, ka AKKA/LAA, piemērojot dažādus

327autoratlīdzības tarifus par vienādu mūzikas daudzumu (%)

328programmā radio un televīziju raidorganizācijām, nepārkāpj

329Konkurences likuma 13.panta 5.punktā noteikto dominējošā stāvokļa

330ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, piemērojot nevienādus

331noteikumus ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku,

332radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.

1Par Konkurences likuma

213.panta 1.punkta iespējamo pārkāpumu AKKA/LAA darbībās

3LRA 30.01.2007. vēstulē Nr.8-1/07

4norāda, ka "2005.gada 2.maijā AKKA/LAA paziņoja A/S "Radio SWH"

5par tiesas apstiprinātā licences līguma uzteikumu. Uzteikumā

6AKKA/LAA pamatojās uz licences līguma 5.1. punktu (..).A/S "Radio

7SWH" uzskatīja, ka šis uzteikums nav pamatots un neatbilst līguma

8noteikumiem. Šai sakarā A/S "Radio SWH" 2006.gada 9.novembrī

9vērsās ar prasību Rīgas apgabaltiesā, lūdzot uzlikt par pienākumu

10AKKA/LAA izpildīt pušu starpā noslēgto licences līgumu ar tiesas

11noteikto autoratlīdzības likmi 2% apmērā (..). Arī 2006.gada

1228.jūlija vēstulē AKKA/LAA paziņoja A/S "Radio SWH", ka tā nav ar

13mieru turpināt līgumattiecības ar atlīdzības likmi 2%, un

14informēja par spēkā esošajiem AKKA/LAA radio organizāciju

15tarifiem".

16Konkurences likuma 13.panta

171.punkts nosaka, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

18var izpausties kā atteikšanās slēgt darījumu ar citu tirgus

19dalībnieku vai grozīt darījuma noteikumus bez objektīvi

20attaisnojoša iemesla.

21Saskaņā ar lietā esošo

22informāciju:

231) Latvijas Republikas Augstākās

24tiesas Civillietu tiesu palāta lietā Nr.PAC - 460 23.10.2003.

25pasludināja spriedumu, nolemjot "atzīt par noslēgtu licences

26līgumu par tiesībām izmantot autoru muzikālos darbus radio

27programmās starp BO SIA "Autortiesību un komunicēšanās

28konsultāciju aģentūra/Latvijas autortiesību aģentūra" un AS

29"Radio SWH" 2003.gada 7.oktobra licences līguma par tiesībām

30izmantot autoru muzikālos darbus radio programmās projekta

31redakcijā, nosakot licences līguma 3.1.punktā norādīto atlīdzību

32autoriem 2% (divi procenti) apmērā (..)". Šī sprieduma motivējošā

33daļā tiesa konstatējusi, ka:

341.1) likums neparedz, ka atlīdzība

35ir autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas

36vienpusēji noteiktie tarifi. Saskaņā ar Autortiesību likuma

3741.panta pirmo daļu atlīdzības lielums tiek noteikts, pusēm

38vienojoties, atbilstoši Autortiesību likuma 65.panta pirmās daļas

391.punktam par atlīdzības lielumu mantisko tiesību kolektīvā

40pārvaldījuma organizācija vienojas ar darbu izmantotājiem;

411.2) 2003.gada 7.oktobra Licences

42līguma projektā atlīdzības lielums nav konkretizēts un pusēm ir

43strīds par Licences līgumā nosakāmās atlīdzības lielumu;

441.3) 2003.gada 7.oktobra Licences

45līguma projektā puses vienojušās, ka atlīdzība nosakāma konkrētu

46procentu apmērā, nepiemērojot nekādas atlaides;

472) Licences līgums, kurš noslēgts

48starp AKKA/LAA un Radio SWH saskaņā ar iepriekš minēto tiesas

49spriedumu, "(..) stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi un ir

50spēkā līdz 2006.gada 31.decembrim. Ja aģentūra nav informējusi

51Raidorganizāciju par maksājamās atlīdzības lieluma pārskatīšanu

52ne vēlāk kā gadu pirms Līguma darbības termiņa beigām, līguma

53darbības termiņš tiek automātiski pagarināts uz nākamo kalendāro

54gadu uz tādiem pašiem noteikumiem" (Licences līguma 5.1.

55punkts).

56Papildus iepriekš minētajam šīs

57lietas izpētes gaitā Konkurences padome izvērtēja arī Latvijas

58Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas lietā Nr.PAC

59- 709 12.11.2003. pasludināto spriedumu, nolemjot "uzlikt par

60pienākumu bezpeļņas organizācijai SIA "Autortiesību un

61komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas autortiesību

62aģentūra" un valsts bezpeļņas SIA "Latvijas Radio" līdz 2004.gada

631.martam noslēgt licences līgumu par bezpeļņas organizācijai SIA

64"Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas

65autortiesību aģentūra" pārstāvēto autoru muzikālo darbu

66izmantošanu. Noteikt atlīdzību par bezpeļņas organizācijas SIA

67"Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas

68autortiesību aģentūra" pārstāvēto autoru muzikālo darbu

69izmantošanu valsts bezpeļņas SIA "Latvijas Radio" 3% (trīs

70procenti) apmērā no valsts bezpeļņas SIA "Latvijas Radio" neto

71apgrozījuma". Šī sprieduma motivējošajā daļā tiesa konstatējusi,

72ka:

731) galvenais strīda jautājums, par

74ko puses nespēj vienoties vairāku gadu garumā, ir autoratlīdzības

75lieluma noteikšana;

762) kā apliecina iesniegtie pušu

77pārstāvju tikšanās protokoli, abas puses ir izrādījušas

78ieinteresētību šāda līguma noslēgšanā;

793) autoratlīdzības lielums

80konkrētajā gadījumā ir nosakāms 3% apmērā no Latvijas radio neto

81apgrozījuma. Tieši vadoties pēc šāda autoratlīdzības lieluma (3%

82no apgrozījuma), ir tikusi noteikta kompensācija lietā Nr.PAC -

83549, 2000. gads, un lietā Nr.PAC - 216, 2001. gads.

84LRA pilnvaroto pārstāvju

8512.04.2007. vēstulē ir norādīts, ka "Latvijas situācijā ir jāņem

86vērā līdzšinējā tiesu prakse AKKA/LAA tiesvedībās pret darbu

87izmantotājiem. Šobrīd vienīgā neatkarīgā un objektīvā institūcija

88Latvijā, kura ir izvērtējusi un pārbaudījusi AKKA/LAA vienpusēji

89noteiktos tarifus, ir tiesa. (..) AKKA/LAA norāde uz tiesas

90noteikto autoratlīdzības lielumu AKKA/LAA lietā pret (..)

91"Latvijas Radio" nav ņemama vērā, jo atšķirībā no komerciālajām

92raidorganizācijām šis valsts bezpeļņas uzņēmums saņem valsts

93dotācijas savu funkciju veikšanai un nenodarbojas ar

94komercdarbību peļņas gūšanas nolūkos. Līdz ar to nevar piekrist

95AKKA/LAA, ka (..) "Latvijas Radio" lieta būtu analoga ar a/s

96"Radio SWH" lietu attiecībā uz autoratlīdzības lieluma

97noteikšanu". Vienlaikus iepriekš minētajā vēstulē norādīts, ka

98"(..) Līdzšinējā tiesu prakse ir galvenais kritērijs, kas ir

99jāņem vērā ierosinātās uzraudzības lietas ietvaros (..)".

100AKKA/LAA 10.01.2008. vēstulē

101Nr.2/1 - 9 attiecībā uz VBSIA "Latvijas radio" norāda - "tas, ka

102uzņēmums ir bezpeļņas un pieder valstij, nerada tam īpašus

103apstākļus tirgū, jo autora tiesības saņemt atlīdzību nav

104saistītas ar konkrētā darbu izmantotāja juridisko formu vai

105īpašnieku".

106Ņemot vērā LRA un AKKA/LAA

10719.04.2005. parakstīto vienošanos un šā lēmuma 6.punktā norādīto,

108Konkurences padome secina, ka par raidorganizāciju ieņēmumiem

109uzskatāmi gan ieņēmumi no visa veida reklāmas izvietošanas, gan

110visa veida sponsoru samaksātā nauda, gan jebkādas subsīdijas,

111dotācijas un ziedojumi, tādējādi kopā veidojot autoratlīdzības

112tarifa bāzi, turklāt darba autora tiesības saņemt atlīdzību par

113sava darba izmantošanu saskaņā ar autortiesību normatīvo

114regulējumu netiek diferencētas atkarībā no tā, kas šo darbu

115izmanto. Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka attiecībā uz

116autoratlīdzības lieluma noteikšanu Radio SWH un VBSIA "Latvijas

117radio" lietas uzskatāmas par analogām.

118Izvērtējot iepriekš minētajos

119lietas materiālos sniegto informāciju, Konkurences padome

120konstatēja, ka:

1211) ar Latvijas Republikas

122Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas lietā Nr.PAC - 460

12323.10.2003. pasludināto spriedumu noslēgtais Licences līgums bija

124spēkā esošs līdz 31.12.2006., un AKKA/LAA līguma uzteikums

125pamatojams ar šā līguma 5.1.punktu. Tādējādi Konkurences padome

126uzskata, ka AKKA/LAA un Radio SWH 23.10.2003. noslēgtā Licences

127līguma uzteikums nav uzskatāms par Konkurences likuma 13.panta

1281.punkta pārkāpumu;

1292) galvenais strīda jautājums

130Licences līguma noslēgšanā ir vienošanās par autor­atlīdzības

131tarifa lielumu. Vienlaikus Konkurences padome konstatēja, ka abus

132iepriekš minētos spriedumus Latvijas Republikas Augstākās tiesas

133Civillietu tiesu palāta pasludinājusi viena mēneša laikā

134(23.10.2003. un 12.11.2003.), radio raidorganizācijām nosakot

135maksāt autoratlīdzības tarifu 2% un 3% apmērā pie mūzikas apjoma

136programmā attiecīgi 53% un 60% (pēc LRA 01.02.2005. vēstulē

137Nr.1-02/05 sniegtās informācijas). Lai arī iepriekš norādītie

138dati raksturo mūzikas apjomu katrā radio programmā 2005.gada

139sākumā, Konkurences padomei nav pamata uzskatīt, ka mūzikas

140apjoms 2003.gada beigās šajās radio programmās bija būtiski

141atšķirīgs. Iepriekš minētos tiesas spriedumus tiesa ir taisījusi

142katras konkrētās atsevišķās civillietas ietvaros, balstoties uz

143civillietā nodibinātiem apstākļiem un Civillikuma normām, un

144tiesa šajās lietās izšķirot civiltiesisku strīdu, ir noteikusi

145cenu, par kuras apmēru puses pašas nav spējušas panākt

146vienošanos. Konkurences padome savukārt lietu pētīja no savas

147kompetences viedokļa, konkurences tiesību normatīvā regulējuma

148ietvaros, noskaidrojot AKKA/LAA kā dominējoša tirgus dalībnieka

149noteiktās cenas (maksas par muzikālo darbu izmantošanas ēterā

150licenci) pamatotību (cenas veidošanas kritērijus), kā arī

151izvērtējot, vai AKKA/LAA cenu raidorgnizācijām piemēro pēc

152vienotiem principiem (bez diskrimācijas pret kādu konkrētu tirgus

153dalībnieku vai tirgus dalībnieku grupu). Tādējādi Konkurences

154padome lietā esošo informāciju analizēja autortiesību tarifu

155veidošanas un piemērošanas sistēmas ietvaros, izvērtējot lietā

156iegūtos pierādījumus un dominējošā stāvoklī esoša tirgus

157dalībnieka rīcības atbilstību konkurenci regulējošajiem

158normatīvajiem aktiem. Ņemot vērā iepriekš teikto, tiesas

159noteiktais tarifs 2% apmērā nav saistošs Konkurences padomei,

160izvērtējot AKKA/LAA autortiesību tarifu veidošanas un

161piemērošanas sistēmu. Saskaņā ar iepriekš šajā lēmumā minēto

162AKKA/LAA pārstāv autorus, un autoru prerogatīva ir noteikt sava

163darba cenu. Tiesa katrā atsevišķā gadījumā pēc saviem ieskatiem

164atlīdzības lielumu nosaka tad, ja licences līgumā tas nav

165konkretizēts un puses nespēj panākt vienošanos par cenas

166apmēru.

167Izvērtējot lietā esošo informāciju

168attiecībā uz AKKA/LAA piemērotajiem tarifiem raidorganizācijām,

169Konkurences padome šā lēmuma 10.punktā secināja, ka AKKA/LAA

170apstiprinātie autoratlīdzības tarifi uzskatāmi par samērīgiem un

171par vieniem no zemākajiem starp citu Eiropas Savienības

172dalībvalstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju

173noteiktajiem tarifiem. Līdz ar to nav objektīva pamata uzskatīt,

174ka AKKA/LAA Radio SWH piedāvātais tarifs jauna licences līguma

175noslēgšanai būtu uzskatāms par pārmērīgu. AKKA/LAA, uzsakot Radio

176SWH ar tiesas spriedumu noslēgto Licences līgumu, neatsakās slēgt

177darījumu ar tirgus dalībnieku - Radio SWH, bet gan piedāvā

178noslēgt līgumu par tādu autoratlīdzības tarifu piemērošanu, kuri

179ir atbilstoši pašreiz apstiprinātajiem. No konkurences viedokļa

180nav pamata uzskatīt, ka AKKA/LAA būtu pienākums slēgt Licences

181līgumu ar Radio SWH par tarifa piemērošanu 2% apmērā, jo tādā

182gadījumā Radio SWH nonāktu izdevīgākā situācijā nekā citi

183konkrētā tirgus, kurā darbojas Radio SWH, dalībnieki, t.i., citas

184radio raidorganizācijas. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences

185padome secina, ka AKKA/LAA savās darbībās nepārkāpj Konkurences

186likuma 13.panta 1.punktu, atsakoties slēgt darījumu ar citu

187tirgus dalībnieku vai grozot darījuma noteikumus bez objektīvi

188attaisnojoša iemesla.

189Saskaņā ar iepriekš minēto

190Konkurences padome secina, ka AKKA/LAA darbībās nav saskatāmas

191Konkurences likuma 13.panta 1., 4. un 5.punkta pārkāpuma

192pazīmes.

193Ņemot vērā iepriekš minēto un

194pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktu,

195Konkurences likuma 13.panta 1., 4. un 5.punktu, Konkurences

196padome

197nolēma:

198izbeigt lietas Nr.2454/06/05/19

199"Par Konkurences likuma 13.panta 1., 4. un 5.punkta iespējamo

200pārkāpumu biedrības "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju

201aģentūra/Latvijas autoru apvienība" darbībās" izpēti.

202Saskaņā ar Konkurences likuma 8.

203panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt

204Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā

205stāšanās dienas.

206(*) - Ierobežotas

207pieejamības informācija

2081

209Autortiesību likuma 63.panta piektajā daļā noteikts:

210"Autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības tikai

211kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz:

2121) publisku

213izpildījumu, ja tas notiek izklaides vietās, kafejnīcās,

214veikalos, viesnīcās un citās tamlīdzīgās vietās;

2152) nomu, īri

216un publisku patapināšanu (izņemot datorprogrammas, datubāzes un

217mākslas darbus);

2183)

219retranslēšanu pa kabeļiem (izņemot raid­organizāciju tiesības,

220neatkarīgi no tā, vai tās ir pašas raidorganizācijas tiesības,

221vai tās raid­organizācijai devuši autortiesību vai blakustiesību

222subjekti);

2234)

224reproducēšanu personiskai lietošanai;

2255)

226reprogrāfisku reproducēšanu personiskai lietošanai;

2276) vizuālās

228mākslas oriģināldarbu tālākpārdošanu;

2297) komerciālos

230nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu."

2312

232Konkurences padomes un AKKA/LAA padomes locekļu 27.08.2007.

233sarunu protokols

2343

235WIPO Guide on the licensing of Copyright and Related rights,

236Geneva, 108.-109. lp.

2374

238Turpat, 186. lp.

239Konkurences padomes priekšsēdētāja

240I.Jaunzeme