6. pants

Starp SIA "Jūrmalas siltums" un SIA "Dubultu

šķelda" 2008.gada 17.decembrī noslēgts līgums Nr.7 "Par

siltumenerģijas piegādi" (turpmāk - Piegādes līgums).

Piegādes līgumā grozījumi veikti 2010.gada 8.janvārī, kā arī

2010.gada 6.septembrī, nosakot Piegādes līguma darbības periodu

līdz 2015.gada 31.decembrim un paredzot, ka katram gadam

atsevišķi tiek panākta vienošanās par nākamā gada paredzamajiem

siltumenerģijas piegādes apjomiem un iepirkuma cenu saskaņā ar

Piegādes līguma noteikumiem.

Vienošanās par siltumenerģijas piegādes apjomiem un iepirkuma

cenu 2011.gadam starp SIA "Dubultu šķelda" un SIA

"Jūrmalas siltums" netika noslēgta. Par minēto faktu,

ar 08.04.2011. lēmumu Nr.E02-18 Konkurences padome konstatēja

Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā

aizlieguma pārkāpumu SIA "Jūrmalas siltums" darbībās un

uzlika SIA "Jūrmalas siltums" tiesisko pienākumu

noslēgt vienošanos ar SIA "Dubultu šķelda" par

siltumenerģijas iepirkumu 2011.gadam.

SIA "Dubultu šķelda" ar Rīgas pilsētas Kurzemes

rajona tiesas 16.05.2011. spriedumu ir pasludināta par

maksātnespējīgu. Savukārt, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu

sniedzēju iepirkuma likuma 42.panta pirmās daļas 4.punktu,

sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noraida piegādātāja pieteikumu

kvalifikācijas sistēmai vai izslēdz piegādātāju no turpmākās

dalības iepirkuma procedūrā vai no kvalifikācijas sistēmas, kā

arī neizskata pretendenta piedāvājumu, ja ir pasludināts

kandidāta vai pretendenta maksātnespējas process. Līdz ar to SIA

"Jūrmalas siltums" uzliktā tiesiskā pienākuma izpilde,

ņemot vērā faktisko apstākļu maiņu, kas iestājusies pēc

Konkurences padomes lēmuma Nr.E02-18 pieņemšanas, šī lēmuma

pieņemšanas brīdī nav tiesiski iespējama, un SIA "Jūrmalas

siltums" siltumenerģijas iepirkumu no SIA "Dubultu

šķelda" nav atjaunojusi.

Tas, ka SIA "Dubultu šķelda" maksātnespēja ļoti

iespējams iestājās ļaunprātīgu SIA "Jūrmalas siltums"

darbību rezultātā, kas izvērtētas Konkurences padomes 08.04.2011.

lēmumā Nr.E02-18, nedod pamatu Konkurences padomei uzlikt SIA

"Jūrmalas siltums" tiesisko pienākumu, kas būtu

pretrunā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma

42.panta pirmās daļa 4.punktu.

SIA "Dubultu šķelda" šobrīd neveic saimniecisko

darbību - neražo siltumenerģiju, kā arī, esot maksātnespējīgai,

nevar nodrošināt siltumenerģijas ražošanas procesa atjaunošanu

(saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma

42.panta pirmās daļas 4.punktu). Līdz ar to Konkurences padome

secina, ka situācijā, kad Katlu mājas telpu nomnieks (konkrētajā

gadījumā - SIA "Dubultu šķelda") neveic saimniecisko

darbību iznomātajās telpās - neražo siltumenerģiju, tātad šajās

telpās nedarbojas un neizmanto tās atbilstoši to pamata

lietošanas mērķim (saskaņā ar Nomas līguma 1.2.apakšpunktu),

Nomas līguma 6.1.8.apakšpunktā paredzētie priekšnosacījumi Nomas

līguma laušanai pirms termiņa (nomnieka bankrota vai

maksātnespējas gadījumā) ir vērtējami kā objektīvi pamatoti un

loģiski. No tā savukārt secināms, ka SIA "Jūrmalas

siltums" rīcībā nav saskatāma ļaunprātība, tādējādi SIA

"Jūrmalas siltums" rīcība ir pamatota un izriet no

iepriekš minētajiem normatīvajiem aktiem, kas uzliek par

pienākumu neiepirkt siltumenerģiju no maksātnespējīga tirgus

dalībnieka, neatkarīgi no maksātnespējas iemesliem.

Izvērtējot SIA "Dubultu šķelda" iesniegumā norādīto

informāciju un ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka

SIA "Jūrmalas siltums" rīcība konkrētajā situācijā,

laužot Nomas līgumu ar SIA "Dubultu šķelda"

(pamatojoties uz Nomas līguma 6.1.8.apakšpunktu), ir pamatota, jo

šāda SIA "Jūrmalas siltums" rīcība izriet no

speciālajiem normatīvajiem aktiem. Tādējādi Iesniegumā norādītajā

SIA "Jūrmalas siltums" rīcībā nav saskatāmas dominējošā

stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes. Tomēr jāņem vērā, ka

SIA "Dubultu šķelda" maksātspējas atjaunošanas gadījumā

Nomas līguma izbeigšanās nekādi neatbrīvos SIA "Jūrmalas

siltums" no pienākuma pildīt Konkurences padomes 08.04.2011.

lēmumā Nr.E02-18 noteiktos tiesiskos pienākumus.

Vienlaikus Konkurences padome norāda, ka savstarpējo attiecību

starp dalībniekiem kādā no komercsabiedrībām izvērtēšana, strīdu

starp dalībniekiem un to interešu pārstāvniecības realizēšanas

izvērtēšana, tostarp tirgus dalībnieku konkrētu amatpersonu

rīcības atbilstības uzņēmuma kopējām interesēm izvērtēšana nav

Konkurences padomes kompetencē tai likumā paredzēto tiesību un

pilnvaru ietvaros. Strīdi starp dalībniekiem risināmi

civiltiesiskā kārtībā, vēršoties vispārējās jurisdikcijas

tiesā.