3. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 9.pants nosaka, ka:
"Valsts pārvalde Ministru kabineta vadībā pilda izpildvaras
administratīvās funkcijas (valsts pārvaldes funkcijas), kas
sastāv no atsevišķiem pārvaldes uzdevumiem un atbildības par to
izpildi", savukārt saskaņā ar šī likuma 18.panta pirmo daļu
"Ministrija ir attiecīgās valsts pārvaldes nozares vadošā
(augstākā) iestāde. Ministrija organizē un koordinē likumu un
citu normatīvo aktu īstenošanu, tā piedalās nozares politikas
izstrādāšanā".
Saskaņā ar 23.03.2010. Ministru kabineta noteikumu
Nr.271 "Ekonomikas ministrijas nolikums" 1.punktu
Ekonomikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde
ekonomiskās politikas jomā. Ministrija izstrādā un īsteno
tautsaimniecības struktūrpolitiku, rūpniecības politiku,
enerģētikas politiku, ārējo ekonomisko politiku, iekšējā tirgus
politiku (precēm un pakalpojumiem), komercdarbības attīstības
politiku, konkurētspējas un tehnoloģiju attīstības politiku,
patērētāju tiesību aizsardzības politiku, būvniecības un mājokļu
politiku un citu politiku normatīvajos aktos noteiktajās jomās.
Šo noteikumu 4.punktā noteiktas Ekonomikas ministrijas funkcijas:
izstrādāt ekonomikas politiku, organizēt un koordinēt ekonomikas
politikas īstenošanu, nodrošināt starptautisko ekonomisko
sadarbību, veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās
funkcijas, savukārt noteikumu 5.punktā norādīti veicamie uzdevumi
iepriekš minēto funkciju izpildes nodrošināšanai, kur cita starpā
ir noteikts, ka Ekonomikas ministrija izstrādā un īsteno politiku
arī enerģētikas nozarē.
Ekonomikas ministrija, atbilstoši normatīvajiem aktiem
ievērojot ģeotehniskās izpētes darbu veikšanas kārtību Latvijas
Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā,
paredzot izsludināt konkursu atļaujas vai licences laukumu
izmantošanas tiesību iegūšanai, izsniedzot atļaujas vai licences,
Konkurences padomes ieskatā īsteno tai noteiktās valsts pārvaldes
funkcijas, t.i., realizē valsts politiku enerģētikas
nozarē.
Administratīvais process ir procesuālais mehānisms, kādā
publiski tiesiskās attiecības tiek īstenotas, t.i., kādā valsts
pārvalde realizē savu publisko varu attiecībā pret privātpersonu,
savukārt privātpersona īsteno savas no tiesību normām izrietošās
tiesības un tiesiskās intereses. Konkurences padome secina, ka
Iesniegumā aprakstītajā situācijā attiecības pēc būtības ir
vērtējamas kā valsts iestādes un privātpersonas starpā, tādējādi
tās izskatāmas administratīvā procesa kārtībā.