Par lietas neierosināšanu par SIA "Baltic Wind Park" iesniegumu
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis likums nosaka kārtību par tēmu: Par lietas neierosināšanu par SIA "Baltic Wind Park" iesniegumu. Satura rādītājā zemāk atver konkrēto vietu, kas atbilst tavai situācijai.
Par lietas neierosināšanu par SIA "Baltic Wind Park" iesniegumu — viss teksts
1Konkurences likuma 3.pantā noteikts, ka Konkurences
2likuma noteikumi attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkuru
3reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību. Saskaņā
4ar Konkurences likuma 1.panta 9.punktā doto definīciju un
5atbilstoši Konkurences likuma kopējam mērķim un jēgai, par tirgus
6dalībnieku šā likuma izpratnē var uzskatīt jebkuru personu (arī
7ārvalsts personu), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko
8darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība privāto tiesību
9jomā ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā.
10Tādējādi Konkurences likuma normas var attiecināt uz valsts
11tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādi tikai tādā gadījumā,
12ja var pierādīt, ka tā attiecīgajā situācijā ir rīkojusies kā
13privāto tiesību subjekts, t.i., kā tirgus dalībnieks.
14Tā Augstākās tiesas Senāts lietā Nr.A43004109 atzina,
15ka: "Publisko tiesību juridiska persona var darboties gan
16publisko tiesību, gan privāto tiesību jomā. Lai noteiktu, vai
17personas darbojas publisko vai privāto tiesību jomā, noteicošais
18ir veicamo funkciju
19raksturs (..) Konkurences likuma 1.panta 9.punkts paredz,
20ka tirgus dalībnieks - jebkura persona (arī ārvalsts persona),
21kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas
22teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci
23Latvijas teritorijā. Tātad Konkurences likums attiecas uz visiem
24tirgus dalībniekiem, kas veic saimniecisko darbību,
25arī publisko tiesību subjektiem, ja tie veic saimniecisko
26darbību"1.
1Valsts pārvaldes iekārtas likuma 9.pants nosaka, ka:
2"Valsts pārvalde Ministru kabineta vadībā pilda izpildvaras
3administratīvās funkcijas (valsts pārvaldes funkcijas), kas
4sastāv no atsevišķiem pārvaldes uzdevumiem un atbildības par to
5izpildi", savukārt saskaņā ar šī likuma 18.panta pirmo daļu
6"Ministrija ir attiecīgās valsts pārvaldes nozares vadošā
7(augstākā) iestāde. Ministrija organizē un koordinē likumu un
8citu normatīvo aktu īstenošanu, tā piedalās nozares politikas
9izstrādāšanā".
10Saskaņā ar 23.03.2010. Ministru kabineta noteikumu
11Nr.271 "Ekonomikas ministrijas nolikums" 1.punktu
12Ekonomikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde
13ekonomiskās politikas jomā. Ministrija izstrādā un īsteno
14tautsaimniecības struktūrpolitiku, rūpniecības politiku,
15enerģētikas politiku, ārējo ekonomisko politiku, iekšējā tirgus
16politiku (precēm un pakalpojumiem), komercdarbības attīstības
17politiku, konkurētspējas un tehnoloģiju attīstības politiku,
18patērētāju tiesību aizsardzības politiku, būvniecības un mājokļu
19politiku un citu politiku normatīvajos aktos noteiktajās jomās.
20Šo noteikumu 4.punktā noteiktas Ekonomikas ministrijas funkcijas:
21izstrādāt ekonomikas politiku, organizēt un koordinēt ekonomikas
22politikas īstenošanu, nodrošināt starptautisko ekonomisko
23sadarbību, veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās
24funkcijas, savukārt noteikumu 5.punktā norādīti veicamie uzdevumi
25iepriekš minēto funkciju izpildes nodrošināšanai, kur cita starpā
26ir noteikts, ka Ekonomikas ministrija izstrādā un īsteno politiku
27arī enerģētikas nozarē.
28Ekonomikas ministrija, atbilstoši normatīvajiem aktiem
29ievērojot ģeotehniskās izpētes darbu veikšanas kārtību Latvijas
30Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā,
31paredzot izsludināt konkursu atļaujas vai licences laukumu
32izmantošanas tiesību iegūšanai, izsniedzot atļaujas vai licences,
33Konkurences padomes ieskatā īsteno tai noteiktās valsts pārvaldes
34funkcijas, t.i., realizē valsts politiku enerģētikas
35nozarē.
36Administratīvais process ir procesuālais mehānisms, kādā
37publiski tiesiskās attiecības tiek īstenotas, t.i., kādā valsts
38pārvalde realizē savu publisko varu attiecībā pret privātpersonu,
39savukārt privātpersona īsteno savas no tiesību normām izrietošās
40tiesības un tiesiskās intereses. Konkurences padome secina, ka
41Iesniegumā aprakstītajā situācijā attiecības pēc būtības ir
42vērtējamas kā valsts iestādes un privātpersonas starpā, tādējādi
43tās izskatāmas administratīvā procesa kārtībā.
1Lai arī Ekonomikas ministrija ir AS
2"Latvenergo" kapitāla daļu turētāja, tomēr tā negūst
3personīgu mantisku labumu no AS "Latvenergo".
4Atbilstoši 26.09.2002. likuma "Par valsts un pašvaldību
5kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 4.panta pirmajai daļai
6AS "Latvenergo" dividendes ieskaita valsts budžetā,
7savukārt Ekonomikas ministrija kā kapitāla daļu turētāja ir tikai
8valsts pārstāvis kapitālsabiedrībā. Tāpat Konkurences padome
9norāda, ka Ekonomikas ministrija pati neveic saimniecisko darbību
10šajās jomās.
11Ņemot vērā minēto, Konkurences padome norāda, ka uz
12konkrētajā Iesniegumā aprakstītajām Ekonomikas ministrijas
13darbībām nav attiecināma SIA "Baltic Wind Park"
14norādītā Konkurences padomes līdzšinējā prakse, jo:
151) 24.03.2009. lēmumā Nr.E02-8 "Par lietas izpētes
16izbeigšanu daļā un pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un
17naudas soda uzlikšanu daļā. Par Konkurences likuma 13.panta
18pirmās daļas ģenerālklauzulas un 13.panta pirmās daļas 1.punktā
19noteikto aizliegumu pārkāpumu Rīgas brīvostas pārvaldes
20darbībās" Konkurences padome konstatēja, ka pati Rīgas
21brīvostas pārvalde veic saimniecisko darbību Rīgas ostas
22teritorijā;
232) 22.11.2006. lēmumā Nr.134 "Par pārkāpuma
24konstatēšanu, tiesiskā pienākuma uzlikšanu par Eiropas Kopienas
25Dibināšanas līguma 82.pantā noteiktā aizlieguma iespējamo
26pārkāpumu VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga""
27darbībās" Konkurences padome par tirgus dalībnieku atzina
28VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"", kura ir
29valsts akciju sabiedrība un kura sniedz pakalpojumus
30starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā. Satiksmes
31ministrija kā VAS "Starptautiskā lidosta
32"Rīga"" kapitāla daļu turētāja šajā lietā netika
33atzīta par konkrētā tirgus dalībnieku.
34Ņemot vērā minēto un izvērtējot SIA "Baltic Wind
35Park" iesniegumā norādīto informāciju, Konkurences padome
36secina, ka Ekonomikas ministrijas rīcība konkrētajā situācijā ir
37vērtējama kā valsts politikas īstenošana enerģētikas nozarē,
38pēctecīgi ievērojot likumdevēja pausto gribu nozares politikas
39veidošanā (saskaņā ar pieņemtajiem normatīvajiem
40aktiem2). Konkurences padome secina, ka Ekonomikas
41ministrija šajā gadījumā rīkojas kā publisko tiesību subjekts un
42veic valsts pārvaldes funkcijas, ministrijas darbības nav
43balstītas uz saimnieciskas darbības principiem. Tādējādi
44Ekonomikas ministrija konkrētajā gadījumā nav uzskatāma par
45tirgus dalībnieku Konkurences likuma izpratnē, tāpat nav
46uzskatāma par "uzņēmumu" Līguma par Eiropas Savienības
47darbību 102.panta izpratnē. Līdz ar to Konkurences likums SIA
48"Baltic Wind Park" iesniegumā minētajām Ekonomikas
49ministrijas darbībām nav piemērojams, kā arī nav pamats
50Konkurences padomes rīcībai, pamatojoties uz Līguma par Eiropas
51Savienības darbību 102.pantu.
1Pamatojoties uz Konkurences likuma 23.panta ceturto
2prim daļu, Konkurences padome neierosina lietu, ja iesniegumā
3ietvertā un nepieciešamības gadījumā papildus iegūtā informācija
4nesatur ziņas par nodarījumu, kam ir šā likuma pārkāpuma sastāva
5pazīmes.
6Ņemot vērā visu iepriekšminēto, Konkurences padome
7secina, ka SIA "Baltic Wind Park" iesniegums nesatur
8ziņas par nodarījumu, kam ir Konkurences likuma 13.panta tiesiskā
9sastāva pazīmes, kā arī nav konstatējams pamats Konkurences
10padomes rīcībai, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības
11darbību 102.pantu.
12Pamatojoties uz Konkurences likuma 1.panta 9.punktu,
138.panta pirmās daļas 1.punktu un 23.panta ceturto prim daļu,
14Regulas 1/2003 5.panta otro daļu, Konkurences padome
15nolēma:
16neierosināt lietu uz SIA "Baltic Wind Park"
17iesnieguma pamata par Konkurences likuma 13.panta pārkāpumu vai
18Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta pārkāpumu
19Ekonomikas ministrijas darbībās.
20Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu
21Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā
22apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās
23dienas.
241 28.08.2009. Augstākās tiesas Senāta lēmums
25lietā Nr.A43004109;
262 28.10.2010. likums "Jūras vides aizsardzības un
27pārvaldības likums".
28Konkurences padomes
29priekšsēdētāja I.Jaunzeme