Par lietas neierosināšanu Par SIA "Metrum" 22.11.2005. iesniegumu Nr.111/a

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Konkurences likuma 11.panta

pirmā daļa nosaka, ka "aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža

spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai

sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana

Latvijas teritorijā", t.sk. šī panta pirmās daļas 1.-7.punktā

minētās. Konkurences likuma 13.pants nosaka, ka "jebkuram

tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts

jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā",

t.sk. šī panta 1.-5.punktā aprakstītajos veidos. Negodīgas

konkurences aizliegumu nosaka Konkurences likuma 18.pants.

Sniegto informāciju un savus

apgalvojumus par iespējamiem Konkurences likuma pārkāpumiem

iesniedzējs ir pamatojis ar to, ka "MerKo veic topogrāfiskās

uzmērīšanas darbus kā viens no tirgus dalībniekiem specifiskā

(licencējamā) tirgus segmentā un tajā pašā laikā veic Valsts

zemes dienestam un pašvaldībai ar likumu noteiktās funkcijas

Rīgas rajona Stopiņu, Mārupes un Ķekavas pagastos" un ka

"salīdzinot ar citu mērniecības uzņēmumu veikto pakalpojumu

apjomu inženierkomunikāciju uzmērīšanā un izpild­shēmu

izgatavošanā, piemēram, Mārupes pašvaldības teritorijā līguma

darbības laikā, MerKo veikto pakalpojumu apjoms un īpat­svars ir

ievērojami lielāks".

Iesniegumā vienlaikus ir arī

norādīts, ka ar līgumu, kas noslēgts starp SIA " MerKo" un

pašvaldībām, SIA "MerKo" tiek deleģētas pašvaldības autonomās

funkcijas, kas noteiktas likuma "Par pašvaldībām" 15.panta 13. un

14.punktā. Iesniedzējs uzskata, ka "pašvaldībām ar lēmumiem un

saistošiem noteikumiem MerKo piešķirtas tiesības rada

nevienlīdzīgas konkurences apstākļus citām mērniecībā licencētām

personām, jo sadārdzina un paildzina šo privātstruktūru sniegtos

pakalpojumus salīdzinājumā ar MerKo sniegtajiem

pakalpojumiem".

Saskaņā ar SIA "MerKo" mājas lapā

vispārpieejamo informāciju1 ir noslēgts četrpusējs

līgums par ģeodēziskās, kartogrāfiskās, topogrāfiskās un

inženierkomunikāciju informācijas uzturēšanu starp LR VZD, LR VZD

Lielrīgas reģionālo nodaļu, Mārupes pagasta padomi un SIA

"MerKo", kas nosaka, ka SIA "MerKo" ir oficiālais

inženierkomunikāciju datu uzturētājs Mārupes pagastā. Saskaņā ar

līguma punktu 3.3.2. SIA "MerKo" ir tiesības saskaņot mērniecībā

licencēto personu iesniegtos inženierizpētes materiālus,

apliecinot iesniegto datu ievadi Mārupes pagasta administratīvajā

teritorijā, veikt minēto darbu uzskaiti un punktu 3.3.9. SIA

"MerKo" ir tiesības pārstāvēt Padomi un VZD attiecībās ar

mērniecības darbu izpildītājiem un inženierkomunikāciju

ekspluatējošām organizācijām, kārtojot inženierkomunikāciju datu

bāzi - izsniedzot attiecīgu apliecinājumu uz iesniegtā

kartogrāfiskā materiāla. Kā arī saskaņā ar punktu 3.3.11. SIA

"MerKo" ir tiesības saņemt samaksu par līguma 3.3.2. punktā

minēto darbību un 3.3.9. punktā minētās informācijas izsniegšanu

pēc izcenojumiem, kuri saskaņoti ar VZD un Padomi, un punktu

3.3.12. SIA "MerKo" ir pienākums veikt 3.3.9. punktā minētās

informācijas izsniegšanu termiņos, kuri ir saskaņoti ar VZD un

Padomi.

Izvērtējot minēto informāciju un

Iesniedzēja sniegto informāciju par Mārupes pagasta noteikumiem

"Par topogrāfiskās informācijas aktualizāciju un izpildshēmu

uzmērīšanas kārtību Mārupes pagastā", līdzīgu regulējumu Jelgavas

pilsētā2, kā arī likuma "Par pašvaldībām" 14., 15. un

43.pantā noteikto, Konkurences padome secina, ka Mārupes pagasta

padome konkrētajā gadījumā īsteno pašvaldības autonomo

funkciju.

Ņemot vērā iepriekš konstatētos

apstākļus un starp Stopiņu novada domi un SIA "MerKo" 2005.gada

9.augusta sadarbības līguma 1. un 3.lpp. ietvertos noteikumus,

Konkurences padome secina, ka, noslēdzot 2005.gada 9.augusta

līgumu ar SIA "MerKo", arī Stopiņu novada dome darbojusies likuma

"Par pašvaldībām" 15.pantā noteikto autonomo funkciju ietvaros.

Konkurences padomei ir pietiekams pamats secināt, ka arī Ķekavas

pagasta padome, rīkojoties līdzīgi, ir darbojusies pašvaldības

autonomo funkciju ietvaros.

Konkurences padome jau iepriekš

12.10.2005. lēmumā Nr.52 ir secinājusi, ka autonomās funkcijas

īstenošana "ir pašvaldības rīcība publisko tiesību sfērā, un

pašvaldība, pildot autonomo funkciju, nav uzskatāma par

Konkurences likuma subjektu - tirgus dalībnieku. Tāpēc

Konkurences likums minētajām pašvaldības darbībām nav

piemērojams".3 Konkurences padome konstatē, ka

pašvaldību darbības konkrētā gadījumā arī ir rīcība publisko

tiesību sfērā.

Konkurences padome tāpat iepriekš

12.11.2005. lēmumā Nr.52 ir izteikusi viedokli, ka pašvaldības

rīcība publisko tiesību sfērā, deleģējot (piešķirot) tirgus

dalībniekiem tiesības sniegt noteikta veida pakalpojumus

sabiedrībai, būtu regulējamas likuma "Par iepirkumiem valsts un

pašvaldību vajadzībām" vai Koncesijas likumā noteiktā kārtībā,

"tādējādi šādos un līdzīgos gadījumos ierobežojot publisko

tiesību subjekta rīcības brīvību un pakļaujot to rīcību

normatīvos aktos noteiktai skaidrai un vienotai kārtībai,

atklātām un nediskriminējošām procedūrām".4

Tāpat norādām, ka, piemēram,

Jelgavas domes 22.09.2005. saistošie noteikumi Nr.104 neparedz

pašvaldības funkcijas uzticēt veikt tirgus dalībniekam, bet to

veic pašvaldības Būvvalde.