1. pants

1Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) 1994.

2gada 24. martā pieņēma Likumu par budžetu un finanšu vadību, kas

3stājās spēkā 1994. gada 20. aprīlī.

41.1. Pieņemot Likumu par budžetu un finanšu vadību, tā

519. panta trešās daļas pirmais un otrais teikums tika izteikts

6šādā redakcijā: "Finanšu ministrs jebkurā valsts budžeta likuma

7projekta izstrādes stadijā ir tiesīgs izvērtēt budžeta

8pieprasījumus pēc to atbilstības paredzētajiem mērķiem,

9ekonomiskuma un efektivitātes. Pamatojoties uz šāda izvērtējuma

10rezultātiem, finanšu ministrs pieņem lēmumu par budžeta

11pieprasījumu iekļaušanu valsts budžeta likuma projektā līdz tā

12iesniegšanai Ministru kabinetam."

131.2. Likumdevējs vairākkārt ir grozījis normatīvos

14aktus, ieviešot izmaiņas budžeta pieprasījumu izskatīšanas

15kārtībā. Saeima 1998. gada 1. aprīlī izdarīja grozījumus Likumā

16par budžetu un finanšu vadību, papildinot tā 19. pantu ar ceturto

17daļu šādā redakcijā: "Saeimas budžeta pieprasījums budžeta

18pieprasījumu izskatīšanas procesā līdz budžeta likuma projekta

19iesniegšanai Saeimā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav

20grozāms."

211.3. Saeima 1999. gada 25. novembrī pieņēma likumu

22"Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību", papildinot

23Likuma par budžetu un finanšu vadību 19. pantu ar šādu piekto

24daļu: "Ministru kabinets akceptē katrai ministrijai un citām

25centrālajām valsts iestādēm maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu

26apjomu nākamajam saimnieciskajam gadam. Ministru kabinetam ir

27tiesības iekļaut valsts budžetā bez budžeta pieprasījuma

28līdzekļus neparedzētiem izdevumiem."

29Savukārt 2000. gada 23. novembrī Saeima izdarīja grozījumus

30Likuma par budžetu un finanšu vadību 19. panta piektajā daļā, kas

31tika izteikta šādā redakcijā: "Ministru kabinets akceptē katrai

32ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm maksimāli

33pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu vidējam termiņam. Ministru

34kabinetam ir tiesības iekļaut valsts budžetā bez budžeta

35pieprasījuma līdzekļus neparedzētiem gadījumiem."

361.4. Saeima 2002. gada 9. maijā pieņēma Valsts

37kontroles likumu, kas stājās spēkā 2002. gada 12. jūnijā. Šā

38likuma 44. panta otrā daļa noteic, ka Valsts kontroles budžeta

39pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru

40kabinetā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav

41grozāms.

421.5. Likumu par budžetu un finanšu vadību Saeima 2002.

43gada 31. oktobrī papildināja ar jaunu 19. panta piekto daļu šādā

44redakcijā: "Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas,

45Satversmes tiesas un Valsts kontroles budžeta pieprasījums līdz

46gadskārtējā budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru

47kabinetam bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms."

48Tā stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī.

491.6. Saeima 2006. gada 6. aprīlī pieņēma Tiesībsarga

50likumu, kas stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī. Tiesībsarga

51likuma 19. panta otrā daļa noteic, ka Tiesībsarga biroja budžeta

52pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru

53kabinetā bez Tiesībsarga biroja piekrišanas nav grozāms.

54Šādu regulējumu Saeima 2006. gada 19. decembrī ietvēra arī

55Likumā par budžetu un finanšu vadību, izdarot grozījumus minētā

56likuma 19. panta piektajā daļā. Likuma par budžetu un finanšu

57vadību 19. panta piektā daļa redakcijā, kas ir spēkā no 2007.

58gada 1. janvāra, noteic, ka Valsts prezidenta kancelejas,

59Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles un

60Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījums līdz gadskārtējā budžeta

61likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetam bez pieprasījuma

62iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.