1. pants

Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) 1994.

gada 24. martā pieņēma Likumu par budžetu un finanšu vadību, kas

stājās spēkā 1994. gada 20. aprīlī.

1.1. Pieņemot Likumu par budžetu un finanšu vadību, tā

19. panta trešās daļas pirmais un otrais teikums tika izteikts

šādā redakcijā: "Finanšu ministrs jebkurā valsts budžeta likuma

projekta izstrādes stadijā ir tiesīgs izvērtēt budžeta

pieprasījumus pēc to atbilstības paredzētajiem mērķiem,

ekonomiskuma un efektivitātes. Pamatojoties uz šāda izvērtējuma

rezultātiem, finanšu ministrs pieņem lēmumu par budžeta

pieprasījumu iekļaušanu valsts budžeta likuma projektā līdz tā

iesniegšanai Ministru kabinetam."

1.2. Likumdevējs vairākkārt ir grozījis normatīvos

aktus, ieviešot izmaiņas budžeta pieprasījumu izskatīšanas

kārtībā. Saeima 1998. gada 1. aprīlī izdarīja grozījumus Likumā

par budžetu un finanšu vadību, papildinot tā 19. pantu ar ceturto

daļu šādā redakcijā: "Saeimas budžeta pieprasījums budžeta

pieprasījumu izskatīšanas procesā līdz budžeta likuma projekta

iesniegšanai Saeimā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav

grozāms."

1.3. Saeima 1999. gada 25. novembrī pieņēma likumu

"Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību", papildinot

Likuma par budžetu un finanšu vadību 19. pantu ar šādu piekto

daļu: "Ministru kabinets akceptē katrai ministrijai un citām

centrālajām valsts iestādēm maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu

apjomu nākamajam saimnieciskajam gadam. Ministru kabinetam ir

tiesības iekļaut valsts budžetā bez budžeta pieprasījuma

līdzekļus neparedzētiem izdevumiem."

Savukārt 2000. gada 23. novembrī Saeima izdarīja grozījumus

Likuma par budžetu un finanšu vadību 19. panta piektajā daļā, kas

tika izteikta šādā redakcijā: "Ministru kabinets akceptē katrai

ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm maksimāli

pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu vidējam termiņam. Ministru

kabinetam ir tiesības iekļaut valsts budžetā bez budžeta

pieprasījuma līdzekļus neparedzētiem gadījumiem."

1.4. Saeima 2002. gada 9. maijā pieņēma Valsts

kontroles likumu, kas stājās spēkā 2002. gada 12. jūnijā. Šā

likuma 44. panta otrā daļa noteic, ka Valsts kontroles budžeta

pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru

kabinetā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav

grozāms.

1.5. Likumu par budžetu un finanšu vadību Saeima 2002.

gada 31. oktobrī papildināja ar jaunu 19. panta piekto daļu šādā

redakcijā: "Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas,

Satversmes tiesas un Valsts kontroles budžeta pieprasījums līdz

gadskārtējā budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru

kabinetam bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms."

Tā stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī.

1.6. Saeima 2006. gada 6. aprīlī pieņēma Tiesībsarga

likumu, kas stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī. Tiesībsarga

likuma 19. panta otrā daļa noteic, ka Tiesībsarga biroja budžeta

pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru

kabinetā bez Tiesībsarga biroja piekrišanas nav grozāms.

Šādu regulējumu Saeima 2006. gada 19. decembrī ietvēra arī

Likumā par budžetu un finanšu vadību, izdarot grozījumus minētā

likuma 19. panta piektajā daļā. Likuma par budžetu un finanšu

vadību 19. panta piektā daļa redakcijā, kas ir spēkā no 2007.

gada 1. janvāra, noteic, ka Valsts prezidenta kancelejas,

Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles un

Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījums līdz gadskārtējā budžeta

likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetam bez pieprasījuma

iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.