2. pants

Pieteikuma iesniedzēja -Valsts kontroles

padome (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - uzskata, ka

Likuma par budžetu un finanšu vadību 19. panta piektā daļa,

Valsts kontroles likuma 44. panta otrā daļa un Tiesībsarga likuma

19. panta otrā daļa (turpmāk arī - apstrīdētās normas) neatbilst

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 1., 83. un

87. pantam.

2.1. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Ministru

kabinets var grozīt neatkarīgo institūciju budžeta pieprasījumus

bez pieprasījuma iesniedzēju piekrišanas, tādējādi apdraudot to

finansiālo un funkcionālo neatkarību.

Piemēram, Tiesībsarga birojs esot institūcija, kas kontrolē

citas valsts iestādes un nav padota Ministru kabinetam.

Apstrīdēto normu rezultātā Ministru kabinetam esot iespēja

netieši ietekmēt Tiesībsarga biroju tā uzdevumu īstenošanā, kā

arī ietekmēt Tiesībsarga neatkarību.

2.2. Pieteikuma iesniedzēja uzsver, ka Valsts kontrole

ir neatkarīga iestāde. Tās darbības neatkarība esot cieši

saistāma ar finansiālo neatkarību, proti, tiesībām neatkarīgi

rīkoties ar tai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. Budžeta

pieprasīšanas kārtība nenodrošinot Valsts kontroles neatkarību.

Ministru kabinetam, lemjot par Valsts kontroles budžeta

pieprasījumu, esot iespēja netieši ietekmēt tās uzdevumu

īstenošanu. Par Valsts kontroles budžetu lemjot institūcija, kurā

Valsts kontrole veic revīziju. Tāpēc varot rasties tāda

situācija, ka Valsts kontrole nespēj nodrošināt tai likumā

noteikto uzdevumu izpildi.

2.3. Pēc Pieteikuma iesniedzējas domām, Likuma par

budžetu un finanšu vadību 19. panta piektā daļa ir pretrunā ar

likuma "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu" 7. pantu,

saskaņā ar kuru Valsts prezidenta kancelejas budžetu nosaka

Saeima, pieņemot ikgadējo valsts budžetu. Neesot pieļaujama tāda

situācija, ka Ministru kabinets var grozīt Valsts prezidenta

kancelejas budžeta pieprasījumu bez tās piekrišanas.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka valdība, pamatojoties uz

Likuma par budžetu un finanšu vadību 19. panta piekto daļu, var

samazināt budžeta izdevumus arī Augstākās tiesas un Satversmes

tiesas finansēšanai. Tā rezultātā netiekot nodrošināta neatkarīga

tiesas spriešana un tiesu varas normāla funkcionēšana. Tas varot

mazināt sabiedrības uzticību valsts varai un apdraudēt Satversmē

noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu.

2.4. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Saeimai galīgā

lēmuma pieņemšanai tiek piedāvāts tikai Ministru kabineta

sagatavotais budžeta projekts. Tādējādi Saeima nevērtējot un

nelemjot par konstitucionālās institūcijas pieprasīto un pamatoto

budžetu kā alternatīvu Ministru kabineta piedāvātajam budžetam.

Ministru kabinets neesot tiesīgs un kompetents vērtēt

konstitucionālo institūciju veicamos uzdevumus, prioritātes to

veikšanā, kā arī šo uzdevumu veikšanai nepieciešamos

resursus.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka neatkarīgo institūciju

patiesu neatkarību un varas dalīšanas principa īstenošanu ir

iespējams panākt tikai tad, ja to budžeta pieprasījumus izvērtē

likumdevējs, proti, Saeima un šajā izvērtēšanas procesā tiek

nodrošināta visu Satversmē nostiprināto demokrātiskai valstij

raksturīgo principu ievērošana.