12. pants

Gadskārtējā valsts budžeta likuma pieņemšanā

līdzīgi kā jebkura cita likuma pieņemšanā ir jāievēro atbilstoša

procedūra. Vienlaikus ir jāievēro īpašā kārtība, kāda noteikta

valsts budžeta likuma projekta sagatavošanai un izskatīšanai.

Satversmes 66. pants noteic, ka Saeima ik gadus pirms

saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu

budžetu, kura projektu tai iesniedz Ministru kabinets. Saskaņā ar

Saeimas kārtības ruļļa 114. panta otrās daļas 2. punktu valsts

budžeta projektu un grozījumus valsts budžetā Saeima pieņem divos

lasījumos.

Budžets ir valsts saimniecības plāns, kurā, pamatojoties uz

spēkā esošajiem likumiem, paredzēti valsts ienākumi un izdevumi

saimnieciskajam gadam. Tajā tiek noteikti un pamatoti valsts

pienākumu izpildei nepieciešamie līdzekļi tādā kārtā, ka

laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus sedz

atbilstoši ieņēmumi. Visas valsts institūcijas un iestādes ir

saistītas ar valsts budžetu [sk. Satversmes tiesas 1998. gada

27. novembra sprieduma lietā Nr. 01-05 (98) 1. punktu].

Vispirms valsts budžeta projekts tiek izstrādāts pa daļām

atsevišķos resoros. Ministru kabineta galvenais uzdevums ir

apvienot un saskaņot atsevišķo resoru budžetus, kā arī saskaņot

valsts izdevumus ar ieņēmumiem (sk.: Dišlers K. Latvijas

valsts varas orgāni un viņu funkcijas. Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2004, 150. lpp.). Tā kā valsts budžets ir vienots dokuments,

Ministru kabinets atbild par valsts iestāžu budžeta pieprasījumu

līdzsvarošanu.

Līdz ar to valsts budžeta projekta

izstrādāšana ir vienīgi Ministru kabineta kompetencē, savukārt

Saeima budžetu izvērtē un apstiprina.