Par Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.panta piektās daļas, Valsts kontroles likuma 44.panta otrās daļas un Tiesībsarga likuma 19.panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 87.pantam

13. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Kancelejas,

Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles un

Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumi būtu jāvērtē tādā pašā

kārtībā, kāda noteikta Saeimas budžeta pieprasījuma

izskatīšanai.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 183.1 pantu

Saeima ir finansiāli patstāvīga un tās budžeta pieprasījums līdz

valsts budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā nav grozāms

bez Prezidija piekrišanas. To nosaka arī Likuma par budžetu un

finanšu vadību 19. panta ceturtā daļa. Tātad Saeimas budžeta

pieprasījuma izskatīšanai ir noteikta citāda kārtība nekā

Kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles

un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumu izskatīšanai.

Lietā nav strīda par to, ka Latvijas Republikā valsts budžetu

drīkst pieņemt tikai Saeima, proti, likumdevējs. Saeima ir

vienīgā konstitucionālā institūcija, kuru ievēlē tauta

vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās

vēlēšanās. Tomēr minētā ievēlēšanas kārtība nav pietiekams

iemesls atšķirīgai budžeta pieprasījuma izskatīšanas

kārtībai.

Atšķirības budžeta pieprasījumu izskatīšanas kārtībā ir

izskaidrojamas ar Saeimas kā likumdevēja varas funkcijām

parlamentārā republikā. Satversme piešķir Saeimai noteicošo lomu

likumdošanā un valstiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Gadskārtējā

valsts budžeta likuma pieņemšana ir viens no šādiem lēmumiem.

Saeimas budžeta pieprasījums tiek iekļauts gadskārtējā valsts

budžeta likuma projektā, kuru Ministru kabinets iesniedz Saeimai.

Tādējādi Saeimas budžeta pieprasījuma izskatīšanas atšķirīgā

kārtība nav pretrunā ar Ministru kabineta pienākumu izstrādāt

vienotu valsts budžeta projektu. Ja Saeimas budžeta pieprasījums

bez tās piekrišanas varētu tikt grozīts Ministru kabinetā,

netiktu novērsta iespēja, ka pati Saeima to atkārtoti groza

valsts budžeta likuma projekta pieņemšanas gaitā Saeimā. Var

secināt, ka normatīvajos aktos noteiktā Saeimas budžeta

pieprasījuma izskatīšanas kārtība racionāli sabalansē likumdevēja

un izpildvaras kompetenci budžeta sagatavošanā.

Līdz ar to Saeimas budžeta

pieprasījuma izskatīšanas kārtības regulējums atbilst Saeimas

lomai demokrātiskā tiesiskā valstī un valsts varas dalīšanas

principam.