18. pants

Satversmes tiesai likums ne vien dod pilnvaras, bet

arī uzliek atbildību par to, lai tās spriedumi sociālajā

realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru

(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā

Nr. 2009-43-01 35.1. punktu un 2010. gada 18. janvāra sprieduma

lietā Nr. 2009-11-01 30. punktu).

Likumdevējam ir nepieciešams laiks, lai varētu novērst šā

sprieduma 17.4. un 17.5. punktā norādītās normatīvā regulējuma

nepilnības. Ņemot vērā šā jautājuma būtisko raksturu, kā arī

Satversmes tiesas līdzšinējo praksi pārkāpumu novēršanas termiņu

noteikšanā, Satversmes tiesa nosaka sešu mēnešu termiņu - proti,

līdz 2011. gada 1. jūnijam -, kurā likumdevējam jānovērš šā

sprieduma 17.4. un 17.5. punktā norādītie normatīvā regulējuma

trūkumi.

Nolēmumu daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

n o s p r i e d

a:

atzīt Likuma par budžetu un finanšu

vadību 19. panta piekto daļu, Valsts kontroles likuma 44. panta

otro daļu un Tiesībsarga likuma 19. panta otro daļu kopsakarā ar

Likuma par budžetu un finanšu vadību 20. pantu, ciktāl tajā nav

noteiktas Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas,

Satversmes tiesas, Valsts kontroles un Tiesībsarga biroja

tiesības tikt uzklausītiem Ministru kabinetā jautājumos, kas skar

to budžeta pieprasījumus, par neatbilstošu Latvijas Republikas

Satversmes 1., 83. un 87. pantam un spēkā neesošu no 2011. gada

1. jūnija.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris