Par likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" pārejas noteikumu 6. un 7.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 91.pantam

15. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās

normas neatbilst no Satversmes 1. panta izrietošajam tiesiskās

paļāvības principam. Normatīvais regulējums par darbinieku

prasījumu aizsardzību uzņēmuma maksātnespējas gadījumā grozīts

jau pēc tam, kad par maksātnespējīgu tika pasludināts uzņēmums,

kurā Pieteikuma iesniedzēji bija nodarbināti.

Tiesiskās paļāvības princips nozīmē, ka indivīds var paļauties

uz to, ka tiesības un likumiskās intereses, kuras viņš ir

ieguvis, viņam vēlāk netiks atņemtas. Šā principa pamatā ir

indivīda paļaušanās uz valsts tiesisku un konsekventu rīcību. Tā

galvenais uzdevums ir aizsargāt personas tiesības gadījumos, kad

normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama

privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās (sk.

Satversmes tiesas 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr.

2006-04-01 21. punktu). Taču tiesiskās paļāvības princips

neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu

(sk. Satversmes tiesas 2010. gada 1. decembra sprieduma lietā

Nr. 2010-21-01 19. punktu).

Lai noskaidrotu, vai jaunais tiesiskais regulējums pārkāpj

tiesiskās paļāvības principu, ir jāizvērtē:

1) vai personai bija radusies tiesiskā paļāvība uz konkrētu

tiesību saglabāšanu vai īstenošanu un

2) vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp personas

tiesiskās paļāvības aizsardzību un sabiedrības interešu

nodrošināšanu (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra

sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 23. punktu).