Par likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" pārejas noteikumu 6. un 7.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 91.pantam

16. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Lai konstatētu, vai personām bija radusies tiesiskā

paļāvība uz konkrētu tiesību saglabāšanu vai īstenošanu, ir

jāizvērtē, vai to paļaušanās uz apstrīdētajām normām ir likumīga,

pamatota un saprātīga un vai tiesiskais regulējums pēc savas

būtības ir pietiekami noteikts un nemainīgs, lai tam varētu

uzticēties (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta

sprieduma lietā Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 3.2. punktu,

2004. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr. 2004-03-01 7. punktu

un 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr. 2006-04-01 21.

punktu).

Darbinieku aizsardzības likums ir spēkā kopš 2003. gada 1.

janvāra. Līdz 2004. gada 31. decembrim likumdevējs bija

ierobežojis maksimālo no Garantiju fonda izmaksājamo

kompensācijas summu un no 2005. gada 1. janvāra prasījumi tika

apmierināti pilnā apmērā. Darbinieku tiesības uz aizsardzību

darba devēja maksātnespējas gadījumā pēc būtības nav mainījušās

kopš 2005. gada 1. janvāra. Līdz ar to personām ir radusies

likumīga, pamatota un saprātīga tiesiskā paļāvība uz konkrēto

tiesību īstenošanu.

Tādējādi tiesiskais regulējums pēc

savas būtības bija pietiekami noteikts un nemainīgs.