Par likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" pārejas noteikumu 6. un 7.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 91.pantam

17. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Vērtējot, cik lielā mērā aizsargājama personu

tiesiskā paļāvība, jāņem vērā arī tas, vai tiesību norma, ar kuru

personām tiek piešķirtas konkrētas tiesības, tām jau ir

piemērota. Tiesiskās paļāvības aizsardzības apjoms var atšķirties

atkarībā no tā, vai persona paļāvusies uz jau iegūtām vai tikai

sagaidāmām tiesībām (sk. Satversmes tiesas 2009. gada

26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 25.

punktu).

Vērtējot, vai apstrīdētais regulējums aizskar to personu

tiesisko paļāvību, kuru iesniegumi darbinieku prasījumu

apmierināšanai Maksātnespējas administrācijai iesniegti pēc

apstrīdētā regulējuma spēkā stāšanās - 2009. gada 10. jūlija,

būtiski ir noskaidrot brīdi, ar kuru personai rodas tiesības uz

prasījuma apmierināšanu no Garantiju fonda.

Atbilstoši Maksātnespējas likumam kreditoru prasījumi tiek

iesniegti tikai pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Savukārt administrators lemj par to atzīšanu un iekļaušanu

kreditoru prasījumu reģistrā. Pēc attiecīgo darbību veikšanas

administrators saskaņā ar Darbinieku aizsardzības likuma 10.

pantu iesniedz iesniegumu Maksātnespējas administrācijai, kas

pieņem galīgo lēmumu par prasījumu apmierināšanu. Līdz ar to

tiesības uz konkrētas summas izmaksu no Garantiju fonda rodas

tikai pēc tam, kad Maksātnespējas administrācija pieņēmusi

attiecīgo lēmumu.

Tomēr arī vēl nepiemērota tiesību norma var radīt aizsargājamu

tiesisko paļāvību, ja nosaka sagaidāmas tiesības, proti, tiesības

normatīvajā aktā ir paredzētas, bet vēl nav iestājušies visi to

īstenošanas priekšnoteikumi. Jo sevišķi šāda paļāvība rodas tad,

kad tiesību norma attiecas uz jau ievadītām tiesiskajām

attiecībām.

Tātad fakts, ka apstrīdēto normu pieņemšanas brīdī

administratora iesniegumā vēl nebija apkopoti darbinieku

prasījumi, bet uzņēmuma maksātnespēja jau bija pasludināta,

ietekmē tiesiskās paļāvības aizsardzības līmeni, nevis izšķir to,

vai tiesiskā paļāvība vispār varēja būt izveidojusies.

Tādējādi personas varēja paļauties

uz to, ka pēc uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanas šā procesa

ievadītās tiesiskās attiecības tiks risinātas atbilstoši

tiesiskajam regulējumam, kas ir spēkā uzņēmuma maksātnespējas

pasludināšanas brīdī.