18. pants

Satversmes tiesa jau agrāk ir norādījusi, ka

tiesiskās paļāvības princips saistāms ar nepieciešamību radīt

tādus apstākļus, kas indivīdam ļautu plānot savu nākotni.

Tiesiskajam regulējumam ir jābūt pietiekami stabilam, lai

indivīds, vadoties no tiesību normām, varētu pieņemt ne tikai

īstermiņa lēmumus, bet arī ilgtermiņā plānot savu nākotni (sk.

Satversmes tiesas 2004. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr.

2004-03-01 9.2. punktu). Saprātīga pārejas termiņa noteikšana

vai kompensācijas paredzēšana galvenokārt attiecināma uz tādiem

gadījumiem, kad personai tiek atņemtas vai ierobežotas jau

piešķirtas vai tuvā nākotnē paredzamas tiesības. Ja

personas tiesību īstenošana ir atkarīga no kāda priekšnoteikuma

un tā izpildīšanās nav paredzama tuvākā nākotnē vai pat pastāv

iespējamība, ka tas nekad neizpildīsies, saudzējoša pāreja

nav nepieciešama un to var aizstāt citi mehānismi (sk.

Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta sprieduma lietā 2010-60-01

12.4. punktu).

Apstrīdēto normu ieviešanai nebija noteikts pārejas periods.

Taču to pieņemšanas laikā un īsi pirms tam tika pasludināti

daudzu uzņēmumu maksātnespējas procesi.

Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska

rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek

segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību

izpildi. Tas tiek uzsākts dienā, kad tiesa ar nolēmumu

pasludinājusi maksātnespējas procesu, un turpinās līdz dienai,

kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu. Tā

kā maksātnespējas process ir vairāku pasākumu kopums un to

īstenošanai nepieciešams zināms laiks, likumdevējam, paredzot

ierobežojumus attiecībā uz Garantiju fonda izmaksām, bija jāvērtē

visu maksātnespējas procesā iesaistīto personu tiesības

neatkarīgi no maksātnespējas procesa stadijas.

No lietas materiāliem izriet, ka Saeimas Juridiskais birojs,

2009. gada 15. maijā sniedzot Saeimas Sociālo un darba lietu

komisijai atzinumu par Grozījumu projektu, ir norādījis uz

piedāvāto grozījumu neatbilstību tiesiskās paļāvības principam:

"Likumprojektā paredzētā norma par darbinieku prasījumu

apmēra ierobežošanu būtu rūpīgi izvērtējama saistībā ar

demokrātiskā valstī pastāvošo tiesiskās paļāvības principu. Arī

sociālās garantijas nosakošajos likumos var tikt izdarīti

grozījumi, tomēr Satversmes tiesa vairākos spriedumos ir

norādījusi, ka tiesiskās paļāvības princips prasa, lai

likumdevējs, izdarot grozījumus likumā, apsvērtu un paredzētu

personām saudzējošu pāreju uz jauno regulējumu. Šādos gadījumos

ir jānosaka saprātīgi termiņi jauno prasību izpildei vai jāparedz

kompensēt nodarīto zaudējumu. Juridiskā biroja rīcībā nav

visaptverošas informācijas par visu valsts finanšu resursu

stāvokli, lai secinātu, ka likumprojektā piedāvātais variants ir

pats saudzīgākais veids, kā ilgtermiņā nodrošināt sociālo

stabilitāti darbinieku prasījumu apmierināšanai pieejamo līdzekļu

apmērā. [..] pēc būtības tas nosaka atpakaļejošu spēku"

(sk. lietas materiālu 103. - 104. lpp.). Līdz ar to

likumdevējam tika norādīts uz iespējamo tiesiskās paļāvības

principa pārkāpumu.