18. pants

1Satversmes tiesa jau agrāk ir norādījusi, ka

2tiesiskās paļāvības princips saistāms ar nepieciešamību radīt

3tādus apstākļus, kas indivīdam ļautu plānot savu nākotni.

4Tiesiskajam regulējumam ir jābūt pietiekami stabilam, lai

5indivīds, vadoties no tiesību normām, varētu pieņemt ne tikai

6īstermiņa lēmumus, bet arī ilgtermiņā plānot savu nākotni (sk.

7Satversmes tiesas 2004. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr.

82004-03-01 9.2. punktu). Saprātīga pārejas termiņa noteikšana

9vai kompensācijas paredzēšana galvenokārt attiecināma uz tādiem

10gadījumiem, kad personai tiek atņemtas vai ierobežotas jau

11piešķirtas vai tuvā nākotnē paredzamas tiesības. Ja

12personas tiesību īstenošana ir atkarīga no kāda priekšnoteikuma

13un tā izpildīšanās nav paredzama tuvākā nākotnē vai pat pastāv

14iespējamība, ka tas nekad neizpildīsies, saudzējoša pāreja

15nav nepieciešama un to var aizstāt citi mehānismi (sk.

16Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta sprieduma lietā 2010-60-01

1712.4. punktu).

18Apstrīdēto normu ieviešanai nebija noteikts pārejas periods.

19Taču to pieņemšanas laikā un īsi pirms tam tika pasludināti

20daudzu uzņēmumu maksātnespējas procesi.

21Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska

22rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek

23segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību

24izpildi. Tas tiek uzsākts dienā, kad tiesa ar nolēmumu

25pasludinājusi maksātnespējas procesu, un turpinās līdz dienai,

26kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu. Tā

27kā maksātnespējas process ir vairāku pasākumu kopums un to

28īstenošanai nepieciešams zināms laiks, likumdevējam, paredzot

29ierobežojumus attiecībā uz Garantiju fonda izmaksām, bija jāvērtē

30visu maksātnespējas procesā iesaistīto personu tiesības

31neatkarīgi no maksātnespējas procesa stadijas.

32No lietas materiāliem izriet, ka Saeimas Juridiskais birojs,

332009. gada 15. maijā sniedzot Saeimas Sociālo un darba lietu

34komisijai atzinumu par Grozījumu projektu, ir norādījis uz

35piedāvāto grozījumu neatbilstību tiesiskās paļāvības principam:

36"Likumprojektā paredzētā norma par darbinieku prasījumu

37apmēra ierobežošanu būtu rūpīgi izvērtējama saistībā ar

38demokrātiskā valstī pastāvošo tiesiskās paļāvības principu. Arī

39sociālās garantijas nosakošajos likumos var tikt izdarīti

40grozījumi, tomēr Satversmes tiesa vairākos spriedumos ir

41norādījusi, ka tiesiskās paļāvības princips prasa, lai

42likumdevējs, izdarot grozījumus likumā, apsvērtu un paredzētu

43personām saudzējošu pāreju uz jauno regulējumu. Šādos gadījumos

44ir jānosaka saprātīgi termiņi jauno prasību izpildei vai jāparedz

45kompensēt nodarīto zaudējumu. Juridiskā biroja rīcībā nav

46visaptverošas informācijas par visu valsts finanšu resursu

47stāvokli, lai secinātu, ka likumprojektā piedāvātais variants ir

48pats saudzīgākais veids, kā ilgtermiņā nodrošināt sociālo

49stabilitāti darbinieku prasījumu apmierināšanai pieejamo līdzekļu

50apmērā. [..] pēc būtības tas nosaka atpakaļejošu spēku"

51(sk. lietas materiālu 103. - 104. lpp.). Līdz ar to

52likumdevējam tika norādīts uz iespējamo tiesiskās paļāvības

53principa pārkāpumu.