1J. Rozenfelds piekrīt Saeimas atbildes rakstā izteiktajai
2atziņai, ka "tiesības uz īpašumu sevī ietver arī īpašnieka
3sociālo pienākumu pret sabiedrību". Tomēr tas
4neaprobežojoties vienīgi ar pienākumu nodrošināt lētu dzīvokli,
5bet paredzot arī pienākumu īpašumu saglabāt, kas esot īpaši
6svarīgi tādā gadījumā, ja īpašumam ir kultūras mantojuma statuss.
7Pastāvot iespējamība, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums var
8apdraudēt kultūras mantojuma ilgtspējīgas attīstības
9intereses.
10Pēc attiecīgā regulējuma Eiropas valstis esot iedalāmas divās
11grupās: pirmkārt, valstīs, kas atzīst īres līgumu par saistošu
12jaunajam īpašniekam, un, otrkārt, valstīs, kas neparedz īrnieka
13aizsardzību īpašuma atsavināšanas gadījumā, tas ir, atzīst
14principu "pirkums lauž īri". Šis princips tīrā veidā
15gan Eiropā esot reti sastopams. Tātad vairumā Eiropas valstu
16īpašuma atsavinājums īres līgumu neizbeidzot.
17Neesot acīmredzama pamata atzīt apstrīdēto normu par
18neatbilstošu Satversmes 105. pantam. Apstrīdētajai normai
19līdzīgas normas ilgstoši pastāvot vairākās citās Eiropas valstīs,
20kurām ir saistošs Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību
21aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) Pirmā protokola
Sakārto faktus pirms sarunas ar iestādi vai juristu
Īpašuma un zemesgrāmatu pantos vērtība ir precīzā atsaucē, dokumentu ķēdē un lēmumu datumos. Vairogs var kalpot kā lietas mape šai pārbaudei.