105. pants

J. Rozenfelds piekrīt Saeimas atbildes rakstā izteiktajai

atziņai, ka "tiesības uz īpašumu sevī ietver arī īpašnieka

sociālo pienākumu pret sabiedrību". Tomēr tas

neaprobežojoties vienīgi ar pienākumu nodrošināt lētu dzīvokli,

bet paredzot arī pienākumu īpašumu saglabāt, kas esot īpaši

svarīgi tādā gadījumā, ja īpašumam ir kultūras mantojuma statuss.

Pastāvot iespējamība, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums var

apdraudēt kultūras mantojuma ilgtspējīgas attīstības

intereses.

Pēc attiecīgā regulējuma Eiropas valstis esot iedalāmas divās

grupās: pirmkārt, valstīs, kas atzīst īres līgumu par saistošu

jaunajam īpašniekam, un, otrkārt, valstīs, kas neparedz īrnieka

aizsardzību īpašuma atsavināšanas gadījumā, tas ir, atzīst

principu "pirkums lauž īri". Šis princips tīrā veidā

gan Eiropā esot reti sastopams. Tātad vairumā Eiropas valstu

īpašuma atsavinājums īres līgumu neizbeidzot.

Neesot acīmredzama pamata atzīt apstrīdēto normu par

neatbilstošu Satversmes 105. pantam. Apstrīdētajai normai

līdzīgas normas ilgstoši pastāvot vairākās citās Eiropas valstīs,

kurām ir saistošs Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) Pirmā protokola