105. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
J. Rozenfelds piekrīt Saeimas atbildes rakstā izteiktajai
atziņai, ka "tiesības uz īpašumu sevī ietver arī īpašnieka
sociālo pienākumu pret sabiedrību". Tomēr tas
neaprobežojoties vienīgi ar pienākumu nodrošināt lētu dzīvokli,
bet paredzot arī pienākumu īpašumu saglabāt, kas esot īpaši
svarīgi tādā gadījumā, ja īpašumam ir kultūras mantojuma statuss.
Pastāvot iespējamība, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums var
apdraudēt kultūras mantojuma ilgtspējīgas attīstības
intereses.
Pēc attiecīgā regulējuma Eiropas valstis esot iedalāmas divās
grupās: pirmkārt, valstīs, kas atzīst īres līgumu par saistošu
jaunajam īpašniekam, un, otrkārt, valstīs, kas neparedz īrnieka
aizsardzību īpašuma atsavināšanas gadījumā, tas ir, atzīst
principu "pirkums lauž īri". Šis princips tīrā veidā
gan Eiropā esot reti sastopams. Tātad vairumā Eiropas valstu
īpašuma atsavinājums īres līgumu neizbeidzot.
Neesot acīmredzama pamata atzīt apstrīdēto normu par
neatbilstošu Satversmes 105. pantam. Apstrīdētajai normai
līdzīgas normas ilgstoši pastāvot vairākās citās Eiropas valstīs,
kurām ir saistošs Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību
aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) Pirmā protokola