Par likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 16.1panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam

1Līdz 2010. gada 1. janvārim likuma "Par

2iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk - IIN likums) 9.

3panta pirmās daļas 24. punkts (šis punkts IIN likumā ietverts ar

42001. gada 22. novembra likumu "Grozījumi likumā "Par

5iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas stājās spēkā 2002.

6gada 1. janvārī) noteica, ka gada apliekamajā ienākumā netiek

7ietverts un ar nodokli netiek aplikts ienākums no privātajos

8pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas.

92009. gada 1. decembrī Saeima valsts budžeta likumprojektu

10paketes ietvaros pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par

11iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (turpmāk - Grozījumi),

12kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī.

13Grozījumu 6. pants citastarp paredz izslēgt minēto IIN likuma

149. panta pirmās daļas 24. punktu.

15Vienlaikus Grozījumi papildina IIN likumu ar vairākām normām,

16kuras regulē nodokļa ieturēšanu no minētajiem ienākumiem, tostarp

17ar 8. panta trešās daļas 18. punktu un 16.1 pantu.

188. panta trešās daļas 18. punkts noteic, ka pie pārējiem

19fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis,

20tiek pieskaitīti ienākumi no privātajos pensiju fondos veikto

21iemaksu ieguldīšanas.

22Savukārt 16.1 panta trešā daļa paredz:

23"Par ienākuma gūšanas dienu no privātajos pensiju fondos

24veikto iemaksu ieguldīšanas uzskata dienu, kad papildpensijas

25saņēmējs saņem maksājumu no privātā pensiju fonda."

1Pieteikuma iesniedzēji Lilija Ābika un Jānis

2Ābiks (turpmāk abi kopā - Pieteikuma iesniedzēji) uzskata, ka

3IIN likuma 16.1 panta trešā daļa (turpmāk - apstrīdētā

4norma) aizskar viņiem Satversmē noteiktās tiesības uz īpašumu un

5ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Līdz apstrīdētās

6normas spēkā stāšanās brīdim iedzīvotāju ienākuma nodoklis no

7privātajā pensiju fondā veikto iemaksu ieguldīšanas ienākuma

8neesot ieturēts, līdz ar to regulējums par ienākuma nodokli 10

9procentu apmērā tiekot ar atpakaļejošu spēku attiecināts uz

10ienākumiem no tādām iemaksām pensiju fondos, kas veiktas pirms

11apstrīdētās normas spēkā stāšanās, kad šādi ienākumi vispār

12netika aplikti ar nodokli. Savukārt, izmaksājot iemaksas, kuras

13privātajā pensiju fondā veicis darba devējs, tiekot piemērots

14ienākuma nodoklis 26 procentu apmērā, kaut arī šo iemaksu

15izdarīšanas laikā bija noteikts ienākuma nodoklis 23 procentu

16apmērā. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilstot Latvijas

17Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 1. un 105. pantam.

18Pieteikuma iesniedzēji lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto

19normu par spēku zaudējušu no tās pieņemšanas brīža.

20Pieteikuma iesniedzēja L. Ābika 2009. gada 2. decembrī

21iesniedza akciju sabiedrībai "SEB atklātais pensiju

22fonds" pieteikumu privātās pensijas kapitāla izmaksai.

23Privātās pensijas kapitāla izmaksa tika veikta 2010. gada 3.

24februārī, ieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli 26 procentu apmērā

25no to iemaksu summas, kuras Pieteikuma iesniedzējas labā bija

26veicis darba devējs, un 10 procentu apmērā no privātajā pensiju

27fondā veikto iemaksu ieguldīšanas ienākuma (sk. akciju

28sabiedrības "SEB atklātais pensiju fonds" 2010. gada 3.

29februāra vēstuli Nr. 455916 lietas materiālu 1. sēj. 7.

30lpp.).

31Pieteikuma iesniedzējs J. Ābiks 2009. gada 3. decembrī

32iesniedza akciju sabiedrībai "SEB atklātais pensiju

33fonds" pieteikumu privātās pensijas kapitāla izmaksai.

34Privātās pensijas kapitāla izmaksa tika veikta 2010. gada 3.

35februārī, ieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli 26 procentu apmērā

36no to iemaksu summas, kuras Pieteikuma iesniedzēja labā bija

37veicis darba devējs, un 10 procentu apmērā no privātajā pensiju

38fondā veikto iemaksu ieguldīšanas ienākuma (sk. akciju

39sabiedrības "SEB atklātais pensiju fonds" 2010. gada 3.

40februāra vēstuli Nr. 455906 lietas materiālu 1. sēj. 6.

41lpp.).

42Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka viņi, iesaistoties

43privātajos pensiju fondos, nevarēja zināt, ka ienākumi no iemaksu

44ieguldīšanas tiks aplikti ar nodokli. Pieteikumus par naudas

45izmaksu viņi esot iesnieguši vēl pirms apstrīdētās normas spēkā

46stāšanās, lūdzot izmaksāt ienākumus, kas uzkrāti pirms

47apstrīdētās normas spēkā stāšanās, taču uz šīm summām attiecināts

48jaunais regulējums. Nodokļu tiesības esot īpaša joma, kurā neesot

49pieļaujams atpakaļvērsts spēks. Tā pieļaušana apstrīdētajā normā

50esot pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu, kas izriet no

51Satversmes 1. panta. Pieņemot personām mazāk labvēlīgu normu,

52likumdevējam esot bijis pienākums paredzēt saudzējošu pāreju uz

53jauno tiesisko regulējumu, bet tas neesot izdarīts. Tiesiskā

54paļāvība nodokļu tiesību jomā esot īpaši aizsargājama.

55Pieteikumā norādīts, ka ar tādu regulējumu, kurš nosaka

56pienākumu veikt obligātu maksājumu, tiek samazināta īpašuma

57vērtība un līdz ar to tiek skartas personas tiesības uz īpašumu.

58Apstrīdētajā normā paredzētais pamattiesību ierobežojums esot

59noteikts ar likumu, un tam esot leģitīms mērķis, taču šis

60ierobežojums neesot nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā.

61Leģitīmo mērķi varot sasniegt arī saudzējošāk, piemēram,

62neattiecinot nodokli uz ienākumiem no tādu iemaksu ieguldīšanas

63privātajos pensiju fondos, kuras veiktas pirms apstrīdēto normu

64spēkā stāšanās. Esot arī bijis iespējams jauno normu neattiecināt

65uz gadījumiem, kad pieteikumi par izmaksu no privātajiem pensiju

66fondiem iesniegti pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās.

67Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, samērīgums neesot

68ievērots, jo indivīda zaudējumi, kas tiekot nodarīti ar

69apstrīdēto normu, esot lielāki nekā sabiedrības ieguvums.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu,

2- Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst augstāka

3juridiskā spēka tiesību normām, un lūdz atzīt to par atbilstošu

4Satversmes 1. un 105. pantam.

5Saeima norāda, ka līdz 2009. gada 31. decembrim ienākums no

6privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas nebija ar

7nodokli apliekams ienākumu veids. To paredzēja IIN likuma 9.

8panta pirmās daļas 24. punkts. Šāda regulējuma nolūks esot bijis

9veicināt uzkrājumu veidošanu, tādēļ ienākumam no privātajos

10pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas ticis radīts īpaši

11labvēlīgs nodokļa režīms salīdzinājumā ar citu veidu ienākumiem.

12Grozījumi paplašinājuši nodokļa bāzi ar ienākumu no kapitāla,

13iekļaujot ar nodokli apliekamajos ienākumos arī ienākumu no

14privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas. Tālab IIN

15likuma 9. panta pirmās daļas 24. punkts ticis izslēgts, bet

16nodokļa piemērošanas vajadzībām IIN likumā ticis precizējoši

17noteikts, ko uzskatīt par šāda veida ienākuma gūšanas dienu.

18Apstrīdētā norma esot tikai tehniski precizējoša un neregulējot

19jautājumu par jaunpieņemtas tiesību normas spēku laikā.

20Apstrīdētās normas izslēgšana no likuma pēc būtības nemainītu

21principu, ka nodoklis konkrētajā gadījumā ir jāmaksā.

22Pēc Saeimas ieskata, Pieteikuma iesniedzēji esot apstrīdējuši

23tiesību normu, kas faktiski nemaz nerisinot pieteikumā aprakstīto

24situāciju. Ja nodoklis netiktu ieturēts brīdī, kad persona saņem

25maksājumu no privātā pensiju fonda, tas būtu jāmaksā rezumējošā

26kārtībā, iesniedzot ikgadējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa

27deklarāciju. Saeima aicina Satversmes tiesu izvērtēt, vai ir

28lietderīgi turpināt tiesvedību šajā lietā.

29Atbildes rakstā norādīts, ka Latvijā pastāv trīs līmeņu

30pensiju sistēma, kas nodrošinot iespēju veidot pensijas

31uzkrājumus gan no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas

32obligātajām iemaksām (pensiju sistēmas pirmais un otrais

33līmenis), gan papildus no brīvprātīgajām iemaksām privātajos

34pensiju fondos (pensiju sistēmas trešais līmenis). Privātajos

35pensiju fondos uzkrātais kapitāls veidojot papildpensijas

36kapitālu. Ienākums, kas tiek novirzīts iemaksām pensiju fondos,

37tajā gadā, kad attiecīgās iemaksas tiek veiktas, esot atbrīvots

38no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. No veiktajām

39valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām personai pēc

40tam, kad tā sasniedz pensijas vecumu, tiekot izmaksāta pensija,

41savukārt no privātajiem pensiju fondiem - papildpensija.

42Atbilstoši IIN likuma 8. panta trešās daļas 10. punktam pensijas

43neatkarīgi no to izmaksas avota apliekamas ar nodokli. Apliekot

44ienākumus no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu

45ieguldīšanas, tiekot nodrošināts, lai privāto pensiju shēma

46nebūtu konceptuāli pretēja vispārējam modelim, proti, pensiju

47aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ko Satversmes tiesa

48ir atzinusi par atbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību

49normām (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija spriedumu

50lietā Nr. 2007-01-01).

51Atbildes rakstā norādīts uz tādu nodokļu sistēmai raksturīgu

52iezīmi, ka ienākumus ar nodokli apliek tad, kad tie iegūti

53(izmaksāti). Līdz ar to lietā nevarot konstatēt atpakaļvērsta

54spēka esamību, jo ar nodokli apliekot ienākumu tā gūšanas brīdī.

55Personām nevarot būt tiesiskā paļāvība uz to, ka valsts

56neieviesīs kādu nodokli vai arī radīs tam īpašu piemērošanas

57režīmu. Turklāt valdības nodoms aplikt ienākumus no kapitāla ar

58nodokli esot darīts zināms jau 2007. gada 20. decembra

59Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību.

60Latvijas straujās ekonomiskās lejupslīdes apstākļos tiesiskā

61paļāvība uz iepriekš noteiktā nodokļu režīma saglabāšanu

62ienākumam no kapitāla neesot samērojama ar nepieciešamību nodokli

63iekasēt pēc iespējas ātrāk, līdz ar to nodrošinot taisnīgu

64nodokļu politiku (īpaši ņemot vērā to, ka tika palielināts

65iedzīvotāju ienākuma nodoklis darbaspēkam) un mazāk samazinot

66finansējumu sabiedrībai svarīgu funkciju izpildei.

67Atbildes rakstā norādīts, ka no privātajos pensiju fondos

68veiktajām iemaksām gūto ienākumu aplikšana ar iedzīvotāju

69ienākuma nodokli esot vērsta uz leģitīma mērķa - sabiedrības

70labklājības - sasniegšanu. Regulējums, kas paredz aplikt

71attiecīgos ienākumus ar nodokli, atbilstot taisnīguma un

72samērīguma principiem.

73Secinājumu

74daļa

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma

2neatbilst ne Satversmes 105. pantā noteiktajām tiesībām uz

3īpašumu, nedz arī no Satversmes 1. panta izrietošajam tiesiskās

4paļāvības principam.

5Satversmes 1. pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga

6demokrātiska republika. Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta

7atziņa, ka tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot

8normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas

9paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums

10tiek mainīts. Šā principa izpausme dažādās tiesību jomās var

11atšķirties. Ja apstrīdēta nodokļu jomā izdota regulējuma

12atbilstība gan Satversmes 105. pantam, gan arī tiesiskās

13paļāvības principam, apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 1.

14pantam jāvērtē kopsakarā ar Satversmes 105. pantu (sk.

15Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr.

162010-25-01 4. punktu un 2010. gada 19. jūnija sprieduma lietā Nr.

172010-02-01 4. punktu).

18Līdz ar to apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 1. pantam

19tiks izvērtēta kopsakarā ar Satversmes 105. pantu.

1Satversmes 105. pants nosaka: "Ikvienam ir

2tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji

3sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi

4saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības

5vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa

6likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību."

7Satversmes tiesa ir secinājusi, ka regulējums, kas paredz

8personai pienākumu maksāt nodokli, ietilpst Satversmes 105. pantā

9noteikto pamattiesību tvērumā (sk. Satversmes tiesas 2010.

10gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 5. punktu, 2007.

11gada 11. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-28-01 19.1. punktu un

122007. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 19.

13punktu).

14Līdz ar to nepieciešams izvērtēt, vai apstrīdētā norma paredz

15personai pienākumu maksāt nodokli, proti, vai tā paredz personai

16Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību ierobežojumu.

17Pēc Saeimas ieskata, apstrīdētā norma esot tikai tehniski

18precizējoša. Tās izslēgšana no likuma pēc būtības nemainītu

19principu, ka Pieteikuma iesniedzējiem nodoklis ir jāmaksā. Proti,

20ja nodoklis netiktu ieturēts brīdī, kad persona saņem maksājumu

21no privātā pensiju fonda, tas tomēr būtu jāmaksā rezumējošā

22kārtībā, iesniedzot ikgadējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa

23deklarāciju.

245.1. Satversmes tiesa jau ir vērtējusi apstrīdētajai

25normai līdzīgu normu - tā paša IIN likuma 16.1 panta

26"Ienākuma gūšanas diena" devīto daļu, kas paredz:

27"Par procentu ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi arī par

28procentu ienākuma izmaksas dienu šā likuma izpratnē uzskata

29dienu, kad fiziskajai personai rodas tiesības neierobežoti

30rīkoties ar attiecīgo ienākumu saskaņā ar noslēgto līgumu vai

31likumu un attiecīgais ienākums kļūst pieejams šai personai tās

32norādītajā veidā un kārtībā."

33Satversmes tiesa norādījusi, ka šīs normas mērķis ir nevis

34paredzēt pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no

35procentu ienākuma, bet tikai konkretizēt ar nodokļa maksāšanu

36saistītās detaļas. Pat ja šī norma tiktu atzīta par spēku

37zaudējušu, personai tomēr saglabātos pienākums maksāt iedzīvotāju

38ienākuma nodokli no procentu ienākuma, arī no tāda procentu

39ienākuma, kas gūts no ieguldījuma, kurš izdarīts pirms Grozījumu

40spēkā stāšanās (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra

41sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 6.2. punktu).

42Arī izskatāmajā lietā apstrīdētā norma pati par sevi neparedz

43pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no maksājumiem, ko

44papildpensijas saņēmējs saņem no privātā pensiju fonda.

455.2. Lietā Nr. 2010-25-01 bija apstrīdēta ne vien IIN

46likuma 16.1 panta devītā daļa, bet arī tās normas,

47kuras paredzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanu no

48procentu ienākuma. Satversmes tiesa secināja, ka IIN likuma

4916.1 pantā ietvertā apstrīdētā norma ir nesaraujami

50saistīta ar citām minētajā lietā apstrīdētajām normām. Līdz ar to

51visas apstrīdētās normas tika izvērtētas kā vienots regulējums

52(sk. Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā

53Nr. 2010-25-01 6.2. punktu).

54Lai arī izskatāmās lietas ietvaros neviena cita norma, izņemot

55IIN likuma 16.1 panta trešo daļu, nav apstrīdēta,

56Pieteikuma iesniedzēji pēc būtības par neatbilstošu Satversmei

57uzskata nevis apstrīdētās normas tekstu, bet viņiem labvēlīga

58pārejas regulējuma trūkumu likumā. Satversmes tiesa ir

59norādījusi, ka Saeima bauda lielu rīcības brīvību jautājumos, kas

60saistīti ar likumdošanas tehniku, tostarp jautājumos par pārejas

61regulējuma formulēšanu un izvēli par tā ietveršanu likuma tekstā,

62likuma pārejas noteikumos vai arī nosakot attiecīgu likuma spēkā

63stāšanās laiku (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 19. jūnija

64sprieduma lietā Nr. 2010-02-01 9.4.2. punktu). Savukārt

65gadījumā, ja Saeima nav paredzējusi pienācīgu pārejas regulējumu,

66konstitucionālās sūdzības iesniedzējs var izvēlēties, kuru no tām

67likuma normām, kas paredz viņa tiesības ierobežojošo regulējumu,

68apstrīdēt.

69Apstrīdētā norma ir cieši saistīta ar IIN likuma 8. panta

70trešās daļas 18. punktu, 15. panta pirmo un 3.1 daļu,

71kā arī Grozījumu normu, kura paredz izslēgt IIN likuma 9. panta

72pirmās daļas 24. punktu. Kopā ar minētajām normām apstrīdētā

73norma veido vienotu tiesisku regulējumu attiecībā uz

74papildpensiju aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk

75- apstrīdētais regulējums). Līdz ar to izskatāmajā lietā IIN

76likuma 16.1 panta trešā daļa ir apstrīdēta tiktāl,

77ciktāl tā neparedz, ka attiecībā uz maksājumiem no privātā

78pensiju fonda, kurā iemaksas izdarītas pirms apstrīdētās normas

79spēkā stāšanās, par ienākumu gūšanas dienu uzskatāma diena pirms

80jaunā regulējuma spēkā stāšanās. Apstrīdētā norma konkrētās

81lietas ietvaros izvērtējama kā tāda vienota regulējuma

82sastāvdaļa, kurš apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli

83papildpensijas un kārto ar šā nodokļa maksāšanu saistītus

84jautājumus.

855.3. 1995. gadā tika akceptēta Pensiju reformas

86koncepcija un paredzēts ieviest trīs līmeņu pensiju sistēmu, kas

87ietver paaudžu solidaritātes pensiju shēmu, fondēto pensiju shēmu

88un privātos pensiju fondus. Likumdevējs bija iecerējis izstrādāt

89tādu pensiju sistēmu, kura spētu saglabāt stabilitāti neatkarīgi

90no ekonomiskajām izmaiņām. Pensiju sistēmas pamatprincipus,

91apdrošināmo personu loku un līdzekļu veidošanas kārtību noteica

92likumā "Par valsts pensijām". Vienlaikus likumdevējs

93izstrādāja regulējumu, kas personām dod iespēju ar privāto

94pensiju fondu starpniecību uzkrāt un ieguldīt personu pašu

95izdarītās vai to labā brīvprātīgi izdarītās naudas līdzekļu

96iemaksas, tādējādi nodrošinot papildu pensijas kapitālu (sk.

97Satversmes tiesas 2010. gada 1. decembra sprieduma lietā Nr.

982010-21-01 17. punktu).

99Privāto pensiju shēma darbojas kopš 1998. gada 1. jūlija, un

100šīs shēmas mērķis ir tās dalībniekiem ar privāto pensiju fondu

101starpniecību uzkrāt un ieguldīt viņu pašu izdarītās un viņu labā

102brīvprātīgi izdarītās naudas līdzekļu iemaksas, līdz ar to

103nodrošinot šiem dalībniekiem papildu kapitālu vecumā. Privāto

104pensiju shēmas ietvaros 2009. gada 31. decembrī Latvijā darbojās

105seši privātie pensiju fondi - pieci atklātie un viens slēgtais,

106piedāvājot 19 pensiju plānus, kuros bija iesaistījušies 189,5

107tūkstoši dalībnieku jeb 16,3 procenti no ekonomiski aktīvajiem

108iedzīvotājiem. Privāto pensiju plānu neto kapitāls 2009. gada

109beigās bija sasniedzis 0,72 procentus no iekšzemes kopprodukta.

1102009. gadā pensiju trešā līmeņa ienesīgums bija 10,5 procenti,

111bet 2008.gadā -10,1 procents (sk. ar Ministru kabineta 2010.

112gada 17. novembra rīkojumu Nr. 674 apstiprinātās

113"Koncepcijas par sociālās apdrošināšanas sistēmas

114stabilitāti ilgtermiņā" 18. lpp.

115http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/koncepcija_24052010.pdf).

116Atbilstoši likuma "Par privātajiem pensiju fondiem"

1171. pantam saskaņā ar noteikto iemaksu plānu uzkrātais

118papildpensijas kapitāls vai saskaņā ar noteikto izmaksu plānu

119papildpensijas saņēmējam noteiktie maksājumi vai pakalpojumi

120veido papildpensiju. Maksājumus var noteikt kā maksājumu

121papildpensijas saņēmēja mūža garumā vai maksājumu noteiktā laika

122posmā, vai vienreizēju izmaksu. Atkarībā no papildpensijas

123kapitāla izveidošanās attiecībā uz dažādām tā daļām ir noteikts

124atšķirīgs nodokļa režīms:

1251) izmaksājot papildpensijas kapitālu, kas veidojies no

126individuālajām iemaksām (konkrētajā gadījumā šāds kapitāls bijis

127uzkrāts tikai vienam no Pieteikuma iesniedzējiem), iedzīvotāju

128ienākuma nodoklis netika ieturēts pirms un netiek ieturēts arī

129pēc Grozījumu spēkā stāšanās;

1302) izmaksājot papildpensijas kapitālu, kas veidojies no darba

131devēja iemaksām, iedzīvotāju ienākuma nodoklis tika ieturēts gan

132pirms, gan arī pēc Grozījumu spēkā stāšanās. Mainījusies ir tikai

133IIN likuma 15. panta otrajā daļā paredzētā likme. Līdz 2009.

134gadam tā bija 25 procenti, 2009. gadā - 23 procenti, bet 2010.

135gadā - 26 procenti;

1363) izmaksājot pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšanas rezultātā

137gūto peļņu (starpību starp uzkrājumu termiņa beigās un veiktajām

138iemaksām), pirms Grozījumu spēkā stāšanās nodoklis netika

139ieturēts. Pēc Grozījumu spēkā stāšanās atbilstoši IIN likuma

14011.9 panta vienpadsmitās daļas 3. punktam šī peļņa

141veido ienākumu no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums. Saskaņā

142ar IIN likuma 15. panta 3.1 daļu nodokļa likme

143ienākumam no kapitāla ir 10 procenti.

144Minētās normas un apstrīdētā norma kā vienots regulējums

145paredz nodokļa ieturēšanu no papildpensijas daļas (tā

146papildpensijas kapitāla izmaksas, kas veidojies no darba devēja

147iemaksām, un kapitāla pieaugums). Līdz ar to šīs normas nosaka

148papildpensijas saņēmējam Satversmes 105. pantā paredzēto

149pamattiesību ierobežojumu (turpmāk - apstrīdētais

150ierobežojums).

1Lai izvērtētu Satversmes 105. pantā noteikto

2pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitāti, jānoskaidro, vai

3tas ir noteikts ar likumu, vai tas ir noteikts leģitīma mērķa

4labad un vai tas atbilst samērīguma principam. Pie tam

5regulējums, kas paredz kāda nodokļa maksāšanu, ir jāvērtē kā

6ierobežojums, kas noteikts nodokļu tiesiskajās attiecībās, lai

7nodrošinātu valsts budžeta un pašvaldību budžetu veidošanu

8(sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija sprieduma lietā

9Nr. 2007-01-01 22. punktu un 2010. gada 6. decembra sprieduma

10lietā Nr. 2010-25-01 7. punktu). Proti, ir jāņem vērā rīcības

11brīvība, kas likumdevējam atvēlēta nodokļu jomā.

1Lietā apstrīdēts regulējums, kas IIN likumā ietverts

2ar Grozījumiem, kā arī Grozījumu norma, kas paredz izslēgt IIN

3likuma 9. panta pirmās daļas 24. punktu. Izskatāmās lietas

4ietvaros netiek apstrīdēts tas, ka Grozījumi pieņemti un

5izsludināti pienācīgā procesuālā kārtībā, un tajā nav materiālu,

6kas radītu šaubas par to.

7Līdz ar to apstrīdētais ierobežojums

8ir noteikts ar likumu.

1Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

2apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

3ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

4labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22.

5decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu).

6Satversmes tiesa jau secinājusi, ka nodokļi ir valstiski

7organizētas sabiedrības priekšnoteikums un valsts politikas

8sastāvdaļa. Ieņēmumi no nodokļiem veido būtisku kopējo

9valsts budžeta ieņēmumu daļu, nodrošinot valsts spēju pildīt

10savas funkcijas, arī savus pienākumus pamattiesību nodrošināšanas

11jomā. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek noteikts, lai

12nodrošinātu sabiedrības labklājību (sk. Satversmes tiesas

132010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 9.

14punktu).

15Līdz ar to apstrīdētajam ierobežojumam ir leģitīms

16mērķis - sabiedrības labklājības aizsardzība.

1Konstatējot ierobežojuma leģitīmo mērķi,

2nepieciešams izvērtēt tā atbilstību samērīguma principam. Lai

3noskaidrotu, vai attiecīgais ierobežojums ir samērīgs, Satversmes

4tiesa parasti izvērtē: pirmkārt, vai izmantotie līdzekļi ir

5piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai; otrkārt, vai mērķi nevar

6sasniegt ar citiem, indivīda tiesības un likumīgās intereses

7mazāk ierobežojošiem līdzekļiem; treškārt, vai labums, ko gūst

8sabiedrība, ir lielāks par indivīdam nodarītajiem zaudējumiem.

9Tomēr nodokļu tiesību jomā likumdevējam nevar izvirzīt tādus

10pašus nosacījumus kā, piemēram, pilsonisko vai politisko tiesību

11aizsardzības un nodrošināšanas jomā. Attiecīgās tiesību jomas

12specifika nosaka arī konstitucionālās kontroles robežas - no

13pamattiesību ierobežošanas viedokļa Satversmes tiesa galvenokārt

14var vērtēt to, vai nodokļa maksājums nav nesamērīgs slogs

15adresātam un vai nodokļu normatīvais regulējums atbilst

16vispārējiem tiesību principiem (sk. Satversmes tiesas 2007.

17gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 24.

18punktu).

19Valstij, nosakot un realizējot savu nodokļu politiku, ir plaša

20rīcības brīvība. Tajā ietilpst tiesības izvēlēties, kādas nodokļu

21likmes un kādām personu kategorijām paredzamas, kā arī tiesības

22noteikt attiecīgā regulējuma detaļas. Personas pamattiesības uz

23īpašumu netiek pārkāptas, ja valsts uzliek personai publiski

24tiesiskus naudas maksāšanas pienākumus, kas nav šai personai

25pārmērīgs apgrūtinājums un būtiski neietekmē tās finansiālo

26stāvokli. Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības nav

27aplūkojamas atrauti no personas konstitucionālā pienākuma maksāt

28pienācīgā kārtībā noteiktos nodokļus (sk. Satversmes tiesas

292010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 10.

30punktu).

319.1. Apstrīdētais regulējums galvenokārt aplūkojams no

32diviem aspektiem. No vienas puses, tas paredz ienākuma nodokļa

33maksāšanu no kapitāla pieauguma un ir līdzīgs regulējumam par

34procentu ienākumu no kapitāla. No otras puses, apstrīdētais

35regulējums skar pensiju sistēmu, proti, paredz aplikt ar nodokli

36papildpensiju. Katrs no šiem aspektiem, it īpaši attiecībā uz

37tiesisko paļāvību, ir izvērtējams atsevišķi.

38Arī deputāts Pēteris Keišs, ziņojot par likumprojektu

39"Par privātajiem pensiju fondiem" atbildīgās komisijas

40vārdā Saeimas sēdē 1997. gada 27. februārī, norādīja:

41"Privāto pensiju fonda darbības uzsākšana valstī ir

42nepieciešama no diviem aspektiem. Pirmkārt, privātie uzkrājumi

43šādos fondos nodrošina pensiju tiešāku atbilstību darba dzīves

44laikā veiktajām iemaksām, iedibina paradumu veidot privātos

45uzkrājumus pensijas vecumam, lai paaugstinātu personām dzīves

46līmeni. Otrkārt, šādi fondi tirgus ekonomikas finanšu sistēmā

47varētu būt nozīmīgs iekšējo investīciju avots" (sk.

48Saeimas 1997. gada 27. februāra sēdes stenogrammu

49http://www.saeima.lv/steno/st_97/st2702.html).

509.2. Latvijas Republikas Augstākā padome IIN likumu

51pieņēma 1993. gada maijā, un tas stājās spēkā 1994. gada 1.

52janvārī. Tolaik privāto pensiju fondu Latvijā nebija. Sākotnēji

53IIN likums paredzēja, ka ne pensijas, nedz arī procentu ienākumi

54ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti. Šāds regulējums

55bija spēkā arī laikā, kad Saeima diskutēja par pensiju koncepciju

56un pieņēma ar to saistītos likumus, tostarp likumu "Par

57privātajiem pensiju fondiem". Atbilstoši minētajam

58regulējumam Saeima IIN likumā iestrādāja arī 9. panta pirmās

59daļas 24. punktu, kas paredzēja, ka ar nodokli neapliek ienākumu

60no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas. Gan

61valsts pensijas, gan ienākumi no ieguldījumiem privātajos pensiju

62fondos, gan arī procentu ienākums pēc savas būtības ir ienākumi,

63uz kuriem attiecas IIN likums. IIN likuma 9. panta 24. punktā

64paredzētais nodokļa atvieglojums bija spēkā ilgu laiku, un

65personām varēja veidoties tiesiskā paļāvība uz to, ka šis

66regulējums nemainīsies.

679.3. Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka personas

68tiesiskā paļāvība uz to, ka nodokļa atvieglojums netiks atcelts

69pat tad, ja ekonomiskās politikas prioritātes mainīsies, nav

70aizsargājama tādā pašā mērā kā personas tiesiskā paļāvība citos

71gadījumos, kad tiesībām uz īpašumu tiek noteikti ierobežojumi

72(sk. Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā

73Nr. 2010-25-01 10.1. punktu).

74Satversmes tiesa ir secinājusi, ka procentu ienākuma aplikšana

75ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, arī šāda regulējuma ieviešana,

76nenosakot pārejas regulējumu attiecībā uz ienākumiem, kuri gūti

77no ieguldījumiem, kas izdarīti pirms jaunā regulējuma spēkā

78stāšanās, atbilst Satversmes 105. pantam (sk. Satversmes

79tiesas 2010. gada 6. decembra spriedumu lietā Nr.

802010-25-01). Ciktāl apstrīdētais regulējums ir līdzīgs

81regulējumam par procentu ienākumu no kapitāla, nav nepieciešams

82no jauna izvērtēt tā atbilstību Satversmes 105. pantam.

839.4. Pensijas uzdevums ir nodrošināt personai ienākumus

84vecumā, proti, periodā, kad tiek prezumēta tās darbnespēja. Kā

85jau minēts, līdzekļu nodrošināšanai šim mērķim valsts ir

86izveidojusi triju līmeņu pensiju sistēmu. Apstrīdētā norma

87attiecas uz papildpensiju, proti, trešo pensiju līmeni, kurā

88personas piedalīšanās ir brīvprātīga. Līdz ar to jānoskaidro, vai

89papildpensiju ir pieļaujams aplikt ar nodokli.

90Satversmes tiesa 2007. gada 8. jūnija spriedumā lietā Nr.

912007-01-01 jau secinājusi, ka likumdevējs ir tiesīgs vecuma

92pensiju, proti, izmaksas pensiju pirmajā līmenī, noteikt par

93iedzīvotāju ienākuma nodokļa objektu. Šāda likumdevēja rīcība

94nepārkāpj tam Satversmes 105. pantā noteiktās rīcības brīvības

95robežas (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija sprieduma

96lietā Nr. 2007-01-01 24.1. punktu). Minētajā spriedumā

97Satversmes tiesa citastarp vērtēja vecuma pensijas veidošanas

98principus un to, ka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas ir

99atbrīvotas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas.

100Arī iemaksas privātajos pensiju fondos, ja tās nepārsniedz

101noteiktu apjomu, ar nodokli netiek apliktas. Atbilstoši IIN

102likuma 10. panta pirmās daļas 5. punktam pirms ienākuma

103aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek

104atskaitītas saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju

105fondiem" izveidotajos privātajos pensiju fondos vai citās

106Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas

107valstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos izdarītās

108iemaksas, kas nepārsniedz noteiktu daļu no personas gada

109apliekamā ienākuma.

110Apliekot ar nodokli privātajā pensiju fondā uzkrāto kapitālu

111tajā brīdī, kad personai to izmaksā, dubulta aplikšana ar nodokli

112nenotiek.

113Īpaši ņemot vērā to, ka arī pamatpensijas, kas piešķirtas pēc

1141995. gada, ja tās pārsniedz noteiktu minimumu, tiek apliktas ar

115iedzīvotāju ienākuma nodokli, jāsecina, ka no privātajiem pensiju

116fondiem izmaksājamā kapitāla aplikšana ar nodokli pati par sevi

117nav pretrunā ar Satversmes 105. pantu. Tomēr, izvēloties šādu

118regulējumu, likumdevējam jāņem vērā, ka sabiedrības labklājības

119interesēs ir mudināt personas veidot privātos uzkrājumus pensijas

120vecumam, respektīvi, piedalīties pensiju trešajā līmenī.

1219.5. Izvērtējot apstrīdētā regulējuma atbilstību

122tiesiskās paļāvības principam, jāņem vērā, ka arī pirms Grozījumu

123spēkā stāšanās iedzīvotāju ienākuma nodoklis tika piemērots tai

124papildpensijas daļai, kura veidojas no privātajā pensiju fondā

125uzkrātā darba devēja iemaksātā kapitāla izmaksas. Mainījusies ir

126tikai likme. Pirms 2009. gada tā bija 25 procenti, 2009. gadā -

12723 procenti, bet 2010. gadā - 26 procenti. Tātad Pieteikuma

128iesniedzējiem nevarēja izveidoties aizsargājama paļāvība uz to,

129ka šī likme paliks nemainīga.

130Likmes maiņa dažu procentu apmērā neatņem personai interesi

131piedalīties pensiju trešajā līmenī. Jāņem vērā, ka personai, kura

132izdara iemaksas privātajos pensiju fondos, ir radīts labvēlīgāks

133tiesiskais statuss nekā personai, kura vēlētos brīvprātīgi uzkrāt

134līdzekļus vecumdienām citādā veidā. Personas kapitālu privātajā

135pensiju fondā veido arī tā personas ienākuma daļa, kura tai būtu

136jāsamaksā kā ienākuma nodoklis, ja šī persona neiesaistītos

137pensiju trešajā līmenī. Arī šī daļa veido personas kapitāla

138pieaugumu. Kamēr šis kapitāls netiek personai izmaksāts, tas vēl

139netiek aplikts ar nodokli un turpina veidot uzkrājumu.

1409.6. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka leģitīmo mērķi

141varētu sasniegt arī tad, ja apstrīdēto normu attiecinātu tikai uz

142ienākumiem no tiem ieguldījumiem privātajos pensiju fondos, kas

143izdarīti pēc Grozījumu spēkā stāšanās.

144Taču, "izvērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī

145saudzējošāk, Satversmes tiesa ņem vērā, ka saudzējošāks līdzeklis

146ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var

147sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē" (Satversmes

148tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr.

1492004-18-0106 secinājumu daļas 19. punkts).

150Jāņem vērā, ka privātie pensiju fondi ir orientēti uz ilgstošu

151darbību. Ja likumdevējs ieviestu tādu regulējumu, kas paredzētu

152dažādu aplikšanas kārtību pieaugumam no pensiju fondā iemaksātā

153kapitāla atkarībā no tā, kurā gadā tas iemaksāts, sarežģītos un

154sadārdzinātos administrēšanas sistēma un līdz ar to varētu tikt

155nelabvēlīgi ietekmēts privātā pensiju fonda ienesīgums. Savukārt

156valsts budžets saņemtu ievērojami mazākus ieņēmumus un nevarētu

157nodrošināt iepriekš minēto mērķu realizāciju.

158Tātad ar Pieteikuma iesniedzēju minēto alternatīvo līdzekli

159leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē nevarētu sasniegt. Lietā nav

160materiālu, kas norādītu uz citiem alternatīviem līdzekļiem, ar

161kuriem leģitīmo mērķi varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē.

1629.7. Izvērtējot, vai privātajos pensiju fondos

163ieguldītā kapitāla pieauguma aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma

164nodokli neatņem personai interesi iesaistīties trešajā pensiju

165līmenī, jāņem vērā, ka minētajiem ienākumiem noteikts

166saudzējošāks režīms - tie tiek aplikti ar nodokli pēc mazākas

167procentu likmes nekā pamatpensija, kas pārsniedz noteikto

168neapliekamo apmēru.

1699.8. Nav noliedzams, ka demokrātiskā tiesiskā valstī

170gadījumi, kad likumam tiek noteikts atpakaļejošs spēks, uzskatāmi

171par izņēmumu. Regulējumam nodokļu jomā tiek izvirzītas īpašas

172prasības, tomēr tas nenozīmē, ka nodokļu jomā atsevišķos

173gadījumos nebūtu iespējams likumam piešķirt atpakaļvērstu spēku.

174Nodokļu jomā tiek izšķirts tā saucamais īstais atpakaļvērstais

175spēks un neīstais atpakaļvērstais spēks. Īstais

176atpakaļvērstais spēks skar tiesiskās attiecības, kuras jau

177izbeigušās pirms attiecīgās normas spēkā stāšanās, bet neīstais -

178tiesiskās attiecības, kuras vēl turpinās (sk. Satversmes

179tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01

18010.3. punktu).

181Izskatāmajā lietā nav konstatējams, ka Pieteikuma

182iesniedzējiem apstrīdētā norma būtu piemērota ar īsto

183atpakaļvērsto spēku un nodoklis būtu iekasēts par papildpensiju,

184kura personām izmaksāta pirms apstrīdētās normas spēkā

185stāšanās.

186IIN likuma vispārējais princips ir tāds, ka personas ienākumi

187tiek aplikti ar nodokli, kas ir spēkā šo ienākumu gūšanas laikā.

188Atbilstoši tam pamatpensijas tiek apliktas ar nodokli, kas

189noteikts to izmaksāšanas laikā, nevis laikā, kad persona

190strādāja. Arī papildpensija tiek aplikta ar nodokli, kas noteikts

191tās izmaksāšanas laikā, nevis laikā, kad persona izdarīja

192uzkrājumus vai pieprasīja papildpensiju izmaksāt.

193Satversmes tiesa jau ir secinājusi: "Personām bija

194jārēķinās ar to, ka gadījumā, ja valsts ekonomiskā situācija un

195vajadzības mainīsies, var mainīties arī nodokļu likmes un

196atvieglojumi. Līdz ar to personām, noslēdzot līgumu par

197noguldījumu uz noteiktu termiņu, kas pārsniedz saimniecisko gadu,

198nebija objektīva pamata paļauties uz to, ka pastāvošais

199regulējums attiecībā uz nodokļa atvieglojumiem visu šā līguma

200darbības laiku nemainīsies" (Satversmes tiesas 2010. gada

2016. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-59-01 10.3. punkts).

202Personām, kuras veica ieguldījumus privātajos pensiju fondos,

203bija jārēķinās ar to, ka gadījumā, ja valsts ekonomiskā situācija

204un vajadzības mainīsies, var mainīties arī nodokļu

205likmes.

2069.9. Satversmes tiesa ņem vērā arī Saeimas atbildes

207rakstā norādīto, ka apstrīdētā norma regulē izmaksas pensiju

208trešajā līmenī un neskar personas pamatpensiju.

209Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka apstrīdētā regulējuma

210pieņemšanas laikā Latvija atradās ekonomiskās lejupslīdes

211apstākļos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 21.

212decembra spriedumu lietā Nr. 2009-43-01). Šajos apstākļos

213pasākumi valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai bija neizbēgami.

214Tie lielākā vai mazākā mērā skāra vairumu nodokļu maksātāju. Ja

215valsts situāciju būtu risinājusi nevis palielinot valsts budžeta

216ieņēmumus, bet izvēloties citus risinājumus, kuru rezultātā,

217piemēram, strauji palielinātos inflācija, sekas Pieteikuma

218iesniedzējiem un citām personām, kas iesaistījušās pensiju

219trešajā līmenī, būtu vēl daudz nelabvēlīgākas, jo inflācijas

220rezultātā samazinātos gan papildpensijas, gan arī pensijas

221kapitāla vērtība.

222Labums, ko sabiedrība kopumā ir guvusi no apstrīdētā

223regulējuma kā uz budžeta ienākumu nodrošināšanu vērsta pasākumu

224kopuma daļas, ir lielāks nekā Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību

225un tiesiskās paļāvības ierobežojums.

226Tātad apstrīdētais ierobežojums

227atbilst samērīguma principam un līdz ar to apstrīdētā norma

228atbilst Satversmes 1. un 105. pantam.

229Nolēmumu

230daļa

231Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

232Satversmes tiesa

233n o s p r i e d

234a:

235atzīt, ka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma

236nodokli" 16.1 panta trešā daļa atbilst Latvijas

237Republikas Satversmes 1. un 105. pantam.

238Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

239Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

240Tiesas sēdes priekšsēdētājs

241G.Kūtris