78. pants(sk. lietas materiālu

(sk. lietas materiālu

11. sēj. 58. lpp.). Arī Tiesībsargs ir atzinis,

2ka tiesības piedalīties tautas nobalsošanā ir tikai vienas no

3tiesībām, kas izriet no Satversmes 101. panta pirmās daļas

4(sk. lietas materiālu

52. sēj. 45. lpp.).

6Satversmes tiesa atzīst, ka,

7Satversmes 101. panta pirmās daļas vārdi "piedalīties valsts

8darbā" ir saprotami arī kā tiesības piedalīties tautas

9nobalsošanā. Nav pamata uzskatīt, ka Satversmes 101. panta

10pirmā daļa būtu interpretējama tādējādi, ka tā attiektos tikai uz

11tiesībām piedalīties jau notiekošos procesos, proti, būtu

12piemērojama tikai tādos gadījumos, kad iespējamais cilvēktiesību

13pārkāpums varētu būt radies jau notiekošas tautas nobalsošanas

14laikā. Satversmes 101. panta izstrādāšanas materiāli

15neliecina, ka likumdevējs būtu vēlējies ar šo normu aptvert tikai

16privātpersonu tiesības uz līdzdalību jau notiekošās darbībās (sk.

17lietas materiālu 1. sēj. 74. - 146. lpp.). M.

18Mits, ņemot vērā Satversmes 101. panta izstrādāšanas

19materiālus un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos norādīto,

20pamatoti vērsa tiesas uzmanību uz to, ka līdzdalība valsts

21darbībā var izpausties tiešā vai netiešā veidā un ar minēto

22Satversmes normu tiek aptvertas abas šīs līdzdalības formas

23(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 4. marta sēdes

24stenogrammu lietas materiālu 4. sēj. 118. un 119.

25lpp.).

2613.3. Satversmes

27101. panta pirmā daļa ir piemērojama arī tiesībām prasīt

28tautas nobalsošanu, ja tā expressis verbis paredzēta Satversmē

29vai likumā un prasība attiecas uz konstitucionāli garantētajiem

30tautas nobalsošanas gadījumiem. Privātpersona, pamatojoties uz

31Satversmes 101. pantu, var prasīt konstitucionāli paredzētas

32tautas nobalsošanas procedūras piemērošanu vai arī lūgt izvērtēt,

33vai konkrēta likuma pieņemšana nav pretrunā ar konstitucionāli

34noteiktajām līdzdalības tiesībām. Taču referendums (tautas

35nobalsošana) nevar notikt, ja konstitūcija vai normatīvais akts

36sasaistē ar konstitūciju neparedz tā rīkošanu. Tas attiecas,

37piemēram, uz gadījumiem, kad attiecīgā jautājuma izlemšana ir

38parlamenta ekskluzīvā kompetencē [sk.: Code of Good

39Practice on Referendums, adopted by the Council for Democratic

40Elections at its 19th meeting, Venice, 16 December 2006, and the

41European Commission for Democracy through Law (Venice Commission)

42at its 70th plenary session, Venice, 16 - 17 March 2007, Study

43No. 371/2006, CDL-AD (2007)008, Strasbourg, 19 March 2007,

44p.11]. Tādējādi privātpersonas nevar prasīt normatīvajos

45aktos neregulētas, bet sev vēlamas līdzdalības procedūras

46radīšanu (sk. M. Paparinska atzinumu lietas materiālu

473. sēj. 44. lpp.).

48Konkrētajā lietā Pieteikuma

49iesniedzēji ir norādījuši uz divām Satversmes normām, kas paredz

50pilntiesīgo Latvijas Republikas pilsoņu tiesības piedalīties

51tautas nobalsošanā. Līdz ar to nav šaubu, ka prasījums ir

52balstīts uz normām, kas paredz atsevišķu jautājumu nodošanu

53tautas nobalsošanai, un Pieteikuma iesniedzēji neprasa Satversmi

54papildināt ar jaunām normām vai arī atcelt kādas spēkā esošas

55Satversmes normas.

56Lai izvērtētu, vai Pieteikuma

57iesniedzēju pamattiesības, ņemot vērā LL apstiprināšanas kārtību,

58ir pārkāptas, jākonstatē, vai šādas tiesības Pieteikuma

59iesniedzējiem vispār ir atbilstoši Satversmes 101. pantam

60kopsakarā ar Satversmes 2. pantu. Ja Satversmes tiesa

61konstatēs, ka minētajā veidā Pieteikuma iesniedzēju tiesības nav

62pārkāptas, tad jāizvērtē, vai tiesību pārkāpums varētu būt radies

63interpretējot kopsakarā Satversmes 101. pantu ar Satversmes

6468. panta ceturto daļu.

65Pieteikuma iesniedzējiem ir

66tiesības lūgt Satversmes tiesu pārbaudīt, vai Saeima, pieņemot

67apstrīdēto aktu, pamatoti to nenodeva Satversmes

6877. panta vai 68. panta ceturtajā daļā noteiktajai

69tautas nobalsošanai.

70III

7114. Satversmes