11. pants

1Satversmes 105. panta ceturtais teikums noteic, ka

2īpašuma piespiedu atsavināšana pieļaujama tikai uz atsevišķa

3likuma pamata.

4Kā Satversmes tiesa jau iepriekš

5ir norādījusi, mērķis, kam kalpo Satversmes 105. panta noteikums

6par īpašuma piespiedu atsavināšanu uz atsevišķa likuma pamata, ir

7aizsargāt personas pamattiesības no iespējamas valsts pārvaldes

8iestāžu patvaļas. Vārds "atsevišķs" šajā gadījumā interpretējams

9ne vien formāli gramatiski, bet visupirms tieši pēc būtības.

10Pieņemot šādu atsevišķu likumu, likumdevējam īpaša uzmanība ir

11jāpievērš visiem lietas apstākļiem, jānoskaidro, vai īpašuma

12atsavināšana patiešām notiek izņēmuma gadījumā un kalpo valsts

13vai sabiedriskajām vajadzībām, kā arī jāpārliecinās, vai šī

14atsavināšana notiek pret taisnīgu atlīdzību (sk. Satversmes

15tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103

1622.2. punktu).

1711.1. Atbilstoši likuma "Par nekustamā īpašuma

18piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" 3.

19pantam atsevišķs likums par nekustamā īpašuma piespiedu

20atsavināšanu tiek pieņemts tad, ja valsts vai pašvaldība

21attiecīgo nekustamo īpašumu nevar iegūt, vienojoties ar

22īpašnieku. Šādā gadījumā priekšlikumu par šā īpašuma atsavināšanu

23iesniedz valdība uz attiecīgās valsts pārvaldes vai pašvaldības

24institūcijas ierosinājuma pamata.

25Tā kā ar Pieteikuma iesniedzējiem

26nav panākta vienošanās par nekustamā īpašuma atsavināšanu,

27Ministru kabinets 2008. gada 18. aprīlī nosūtījis Saeimai

28izskatīšanai Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu par

29zemes īpašuma "Robežnieki" 6,15 hektāru platībā atsavināšanu

30Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām (sk. lietas

31materiālu 1. sējuma 47. lpp.).

3211.2. Satversmes tiesa nevar piekrist Pieteikuma

33iesniedzēju viedoklim, ka Saeimas Juridiskās komisijas 2008. gada

3429. maija balsojums par aicinājumu likumprojektu izskatīt

35steidzamības kārtā neatbilstot Saeimas kārtības ruļļa prasībām,

36jo attiecīgais priekšlikums neesot pieņemts ar klātesošo

37Juridiskās komisijas locekļu absolūtu balsu vairākumu. Lietas

38materiāliem pievienots Juridiskās komisijas sēdes audioieraksts,

39kas pilnīgāk atspoguļo sēdes protokolā norādīto un apliecina, ka

40"par" likumprojekta steidzamību nobalsojuši pieci no sēdē

41klātesošajiem deputātiem, savukārt pārējie trīs deputāti

42atturējušies (sk. lietas materiālu 3. sējumu). Arī Saeima

43par likumprojekta steidzamību nobalsojusi atbilstoši Satversmei

44un Saeimas kārtības ruļļa prasībām.

4511.3. Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka

46personas īpašuma tiesību aizsardzību garantē arī nekustamā

47īpašuma piespiedu atsavināšanas process pats par sevi (sk.

48Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr.

492005-12-0103 22.3. punktu). Tāpat ECT atzinusi - kaut

50arī Konvencijas Pirmā protokola 1. pantā nav tieši formulētas

51procesuālās prasības, tiesai jāpārbauda, vai personai ir bijusi

52iespēja panākt, lai atbildīgās iestādes pilnvērtīgi izvērtē tās

53tiesību ierobežojumu (sk.: Jokela v. Finland, judgment of 21

54May 2002, no. 28856/95, para. 45; Bruncrona v. Finland, judgment

55of 16 November 2004, no. 41673/98, para. 69). Tieši īpašuma

56tiesību ierobežošanas procedūras pārkāpumi bieži vien ir bijuši

57par pamatu īpašuma tiesību aizskāruma konstatēšanai (sk.,

58piemēram: Sporrong and Lönnroth v. Sweden, jugment of 23

59September 1982, Series A, no. 52, para. 66-74; Pialopoulos and

60Others v. Greece, judgment of 15 February 2001, no. 37095/97,

61para. 59-62; Bruncrona v. Finland, judgment of 16 November 2004,

62no. 41673/98, para. 69, 82-87).

63Attiecībā uz īpašuma atņemšanu ECT

64atzinusi, ka īpašuma atsavināšanas noteikumiem jābūt pietiekami

65viegli pieejamiem, paredzamiem un precīziem. Turklāt valsts savu

66lēmumu nevar pieņemt, neuzklausot pretējās puses viedokli

67(sk.: Hentrich v. France, judgment of 22 September 1994,

68Series A, no. 296-A, p.p. 19-20, para. 42).

69Arī Eiropas Kopienu tiesas

70atzinušas, ka personu tiesības tikt uzklausītām pirms tāda akta

71pieņemšanas, kas tās skar, ir Eiropas Kopienas tiesību

72pamatprincips. Šis princips jāievēro arī tad, ja uzklausīšanas

73procedūra jeb kārtība nav noteikta (sk., piemēram: Court of

74Justice judgment of 21 September 2000 in Case-C462/98 P

75Mediocurso, [2000] ECR I-7183, para. 36; Court of First Instance

76judgment of 9 July 2003 in Case T-102/00 Vlaams Fonds, [2003] ECR

77II-2433, para. 59). Tiesu praksē attīstītais princips tikt

78uzklausītam ir atspoguļots arī Eiropas Pamattiesību hartas

7941. pantā kā tiesību uz labu pārvaldību sastāvdaļa (sk.

80arī Eiropas Pamattiesību hartas skaidrojumus, Brisele, 2000,

81pieejami: http://www.europarl.europa.eu/charter/pdf/04473_en.pdf,

82pēdējo reizi aplūkots 16.10.2009.).

83Latvijas tiesību sistēmā ir atzīts

84procesuālā taisnīguma princips, kas ietver pienākumu lēmuma

85pieņemšanas procesā uzklausīt tā dalībniekus. Loģiskais

86pamatojums prasībai pēc uzklausīšanas ir tāds, ka uzklausīšanas

87stadijā, vēl pirms lēmuma pieņemšanas, ir iespējams noskaidrot

88visas domstarpības un atrast pareizāko risinājumu (sk.

89Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

90departamenta 2004. gada 7. septembra sprieduma lietā

91Nr. SKA-120 9. un 10. punktu; sk. arī Craig P.P., Procedures

92and administrative decisionmaking. Grām.: The procedure of

93administrative acts. European Review of Public Law. London:

94Esperia Publications Ltd., 1993, p. 56-57).

95Arī Satversmes tiesa atzīst, ka

96tiesībām tikt uzklausītam ir liela nozīme pilnvērtīgā tiesību

97aizstāvībā un iesaistīto pušu interešu līdzsvarošanā. Ievērojot

98to, ka likums par īpašuma piespiedu atsavināšanu tieši skar

99individuāli noteiktu personu pamattiesības, Satversmes tiesa

100konstatē, ka no Satversmes 105. panta ceturtajā teikumā ietvertās

101atsevišķa likuma prasības izriet likumdevēja pienākums pirms

102tiesību akta pieņemšanas uzklausīt personu, kuras īpašumu plānots

103atsavināt.

104Satversmes tiesa nevar piekrist

105Saeimas apgalvojumam, ka Pieteikuma iesniedzējiem ir bijusi

106iespēja paust savu viedokli. Lai Satversmē garantētās tiesības

107varētu tikt efektīvi aizsargātas, Satversmes tiesai jāizvērtē to

108patiesā īstenošana un jāraugās plašāk par prasību šķietamu

109izpildi (salīdzinājumam sk. ECT spriedumu lietā Broniowski v.

110Poland, judgment of 22 June 2004, no. 31443/96, para. 151).

111Attiecīgi tiesības tikt uzklausītam nozīmē ne tikai formālu

112iespēju izteikties. Tās saistāmas ar pienākumu izteiktos

113iebildumus izvērtēt un iespēju robežās ņemt vērā vai arī noraidīt

114ar pienācīgu pamatojumu.

115Līdzīgi Latvijas Republikas

116Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments

117norādījis, ka arī pamatojuma princips ir viens no būtiskākajiem

118procesuālā taisnīguma nodrošināšanas līdzekļiem (sk.

1192004. gada 7. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-120 11.

120punktu). Apstāklis, ka lēmums par īpašuma piespiedu

121atsavināšanu tiek pieņemts ar likumu, neatbrīvo no pienākuma

122veikt tā izvērtējumu un sniegt pamatojumu. Satversmes tiesa

123atzīst, ka pamatojumam nav jābūt ietvertam likuma tekstā, tomēr

124no likumprojekta izstrādes materiāliem Satversmes tiesai jāgūst

125apstiprinājums tam, ka privātpersonas izteiktie iebildumi ir

126izvērtēti un to neievērošanai ir saprātīgs pamatojums.

127No lietas materiāliem nav

128iespējams izdarīt secinājumu, ka A.Līpača iesniegtie iebildumi

129Saeimas komisijām būtu izvērtēti (sk. lietas materiālu 1.

130sējuma 139.-141. lpp.). Saeima kā noteicošo kritēriju

131likumprojekta virzīšanai uz balsojumu norāda par likumprojekta

132sagatavošanu atbildīgās ministrijas viedokli. Finanšu ministrijas

133viedoklis esot bijis pietiekami skaidrs un pamatots, lai Saeima

134to atbalstītu tādā redakcijā, kādā tas iesniegts (sk. lietas

135materiālu 1. sējuma 119.-120. lpp.).

136Satversmes tiesa jau iepriekš ir

137norādījusi, ka citu valsts institūciju, piemēram, par nozari

138atbildīgās ministrijas, veiktais izvērtējums neatbrīvo Saeimu no

139pienākuma pašai izvērtēt attiecīgo jautājumu (sk. Satversmes

140tiesas 2009. gada 7. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-35-01 20.

141punktu).

142No lietas materiāliem secināms, ka

143Saeimai nebija iespējams iepazīties ar Terehovas robežkontroles

144punkta modernizācijas būvniecības projektu, jo tā izstrādi bija

145plānots pabeigt tikai 2008. gada 31. jūlijā. Savukārt likums tika

146pieņemts 2008. gada 5. jūnijā. Tāpat no lietas materiāliem nevar

147secināt, vai ir vērtēti A.Līpača iebildumi par atsavināmā

148nekustamā īpašuma platību, jo nepieciešamība atsavināt visu

149nekustamo īpašumu Juridiskās komisijas sēdē tika balstīta vienīgi

150uz Finanšu ministrijas pārstāvja mutisku apgalvojumu (sk.

151lietas materiālu 1. sējuma 139.-141. lpp. ).

152Līdz ar to likums par nekustamā

153īpašuma "Robežnieki" piespiedu atsavināšanu ir pieņemts bez

154pienācīga informācijas izvērtējuma un neatbilst prasībām, kādas

155atsevišķam likumam izvirzītas Satversmes 105. panta ceturtajā

156teikumā.