12. pants

1Satversmes 105. panta

2ceturtajā teikumā ir ietverts nosacījums, ka īpašuma piespiedu

3atsavināšana ir pieļaujama sabiedrības vajadzībām.

412.1. Likuma "Par nekustamā īpašuma piespiedu

5atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" 3. panta otrā

6daļa noteic, ka nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu

7ierosina, ja tas nepieciešams atsevišķas administratīvās

8teritorijas iedzīvotāju kultūras, izglītības, sporta, veselības

9aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzībām, kā arī

10sabiedriskā transporta attīstībai, vides aizsardzībai vai

11inženiertehnisko objektu celtniecībai. Savukārt valsts vajadzību

12paplašināts skaidrojums likumā nav dots.

13Satversmes tiesa iepriekš ir

14atzinusi, ka Satversmes 105. panta ceturtais teikums piešķir

15likumdevējam plašu rīcības brīvību noteikt, kādas ir tās

16vispārējās sabiedrības vajadzības, kuras nepieciešams nodrošināt,

17lai sasniegtu īpašos publiskos mērķus (sk. Satversmes tiesas

182005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 22.1.

19punktu). Atbilstoši Satversmes 105. panta ceturtajam teikumam

20īpašuma piespiedu atsavināšana vienmēr būs saistīta ar

21sabiedrības kopējām interesēm. Par šādām interesēm netiks

22uzskatīta tikai kādas citas privātpersonas tiesību nodrošināšana

23(sk.: James and Others v. the United Kingdom, judgment of 21

24February 1986, Series A, no. 98, p. 46, para. 40).

25ECT savā praksē, vērtējot

26Konvencijas Pirmā protokola 1. panta pirmajā teikumā ietvertā

27jēdziena "sabiedrības intereses" saturu, secinājusi, ka valstij

28ir piešķirta plaša rīcības brīvība noteikt to, kas būtu atzīstams

29par sabiedrības interesēm. Tieši valsts vislabāk pārzina savas

30sabiedrības vajadzības, un tāpēc tai arī ir tiesības dot jēdziena

31"sabiedrības intereses" sākotnējo novērtējumu (sk.: James and

32Others v. The United Kingdom, judgment of 21 February 1986,

33Series A, no. 98, p. 32. para. 46).

3412.2. Vienlaikus Satversmes tiesa norāda, ka būtu

35nepamatoti uzskatīt, ka likumdevēja rīcības brīvībai tādu

36konkrētu valsts vai sabiedrisko vajadzību noteikšanā, kuru

37realizēšanai ir nepieciešams piespiedu kārtā atsavināt nekustamo

38īpašumu, nepastāvētu nekādi ierobežojumi. Izskatot

39konstitucionālo sūdzību, Satversmes tiesas pienākums ir

40pārbaudīt, vai šī rīcības brīvība nav aizskārusi Satversmē

41nostiprinātās personu pamattiesības netraucēti baudīt īpašuma

42tiesības.

43Satversmes tiesa nevar piekrist

44Saeimas paustajam viedoklim par neierobežoto likumdevēja rīcības

45brīvību. Tāpat nav pamata attiecināt jēdzienu "rīcības brīvības

46robeža" ECT izpratnē uz likumdevēju tajos gadījumos, kad

47konstitucionālā tiesa izvērtē likumdevēja rīcības tiesiskumu

48nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā.

4912.3. Pieteikuma iesniedzējiem piederošā nekustamā

50īpašuma piespiedu atsavināšana tiek pamatota ar nepieciešamību

51modernizēt Terehovas robežkontroles punktu.

52Satversmes tiesa piekrīt Saeimas

53viedoklim, ka robežkontroles punktu modernizācija ir uzskatāma

54par nozīmīgu sabiedrības vajadzību. Modernizācija tiek veikta ne

55vien Latvijas Republikas, bet visas Eiropas Savienības

56tautsaimniecības interesēs. Pilnveidojot robežkontroles punktus,

57Latvijas valsts var pienācīgi pildīt starptautiskās saistības, ko

58tā uzņēmusies, iestādamās Eiropas Savienībā, kā arī pievienodamās

59Šengenas zonai. Valsts robežas uzturēšana, tostarp efektīvas un

60drošas robežas kontroles punktu darbības nodrošināšana,

61neapšaubāmi ir viens no valsts uzdevumiem. Arī Tiesībsargs

62atzīst, ka Pieteikuma iesniedzēju nekustamā īpašuma piespiedu

63atsavināšana kalpo valsts un sabiedrības vajadzībām.

64Līdz ar to atzīstams, ka nekustamā

65īpašuma piespiedu atsavināšana ir atbildusi sabiedrības

66vajadzībām.