12. pants

Satversmes 105. panta

ceturtajā teikumā ir ietverts nosacījums, ka īpašuma piespiedu

atsavināšana ir pieļaujama sabiedrības vajadzībām.

12.1. Likuma "Par nekustamā īpašuma piespiedu

atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" 3. panta otrā

daļa noteic, ka nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu

ierosina, ja tas nepieciešams atsevišķas administratīvās

teritorijas iedzīvotāju kultūras, izglītības, sporta, veselības

aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzībām, kā arī

sabiedriskā transporta attīstībai, vides aizsardzībai vai

inženiertehnisko objektu celtniecībai. Savukārt valsts vajadzību

paplašināts skaidrojums likumā nav dots.

Satversmes tiesa iepriekš ir

atzinusi, ka Satversmes 105. panta ceturtais teikums piešķir

likumdevējam plašu rīcības brīvību noteikt, kādas ir tās

vispārējās sabiedrības vajadzības, kuras nepieciešams nodrošināt,

lai sasniegtu īpašos publiskos mērķus (sk. Satversmes tiesas

2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 22.1.

punktu). Atbilstoši Satversmes 105. panta ceturtajam teikumam

īpašuma piespiedu atsavināšana vienmēr būs saistīta ar

sabiedrības kopējām interesēm. Par šādām interesēm netiks

uzskatīta tikai kādas citas privātpersonas tiesību nodrošināšana

(sk.: James and Others v. the United Kingdom, judgment of 21

February 1986, Series A, no. 98, p. 46, para. 40).

ECT savā praksē, vērtējot

Konvencijas Pirmā protokola 1. panta pirmajā teikumā ietvertā

jēdziena "sabiedrības intereses" saturu, secinājusi, ka valstij

ir piešķirta plaša rīcības brīvība noteikt to, kas būtu atzīstams

par sabiedrības interesēm. Tieši valsts vislabāk pārzina savas

sabiedrības vajadzības, un tāpēc tai arī ir tiesības dot jēdziena

"sabiedrības intereses" sākotnējo novērtējumu (sk.: James and

Others v. The United Kingdom, judgment of 21 February 1986,

Series A, no. 98, p. 32. para. 46).

12.2. Vienlaikus Satversmes tiesa norāda, ka būtu

nepamatoti uzskatīt, ka likumdevēja rīcības brīvībai tādu

konkrētu valsts vai sabiedrisko vajadzību noteikšanā, kuru

realizēšanai ir nepieciešams piespiedu kārtā atsavināt nekustamo

īpašumu, nepastāvētu nekādi ierobežojumi. Izskatot

konstitucionālo sūdzību, Satversmes tiesas pienākums ir

pārbaudīt, vai šī rīcības brīvība nav aizskārusi Satversmē

nostiprinātās personu pamattiesības netraucēti baudīt īpašuma

tiesības.

Satversmes tiesa nevar piekrist

Saeimas paustajam viedoklim par neierobežoto likumdevēja rīcības

brīvību. Tāpat nav pamata attiecināt jēdzienu "rīcības brīvības

robeža" ECT izpratnē uz likumdevēju tajos gadījumos, kad

konstitucionālā tiesa izvērtē likumdevēja rīcības tiesiskumu

nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā.

12.3. Pieteikuma iesniedzējiem piederošā nekustamā

īpašuma piespiedu atsavināšana tiek pamatota ar nepieciešamību

modernizēt Terehovas robežkontroles punktu.

Satversmes tiesa piekrīt Saeimas

viedoklim, ka robežkontroles punktu modernizācija ir uzskatāma

par nozīmīgu sabiedrības vajadzību. Modernizācija tiek veikta ne

vien Latvijas Republikas, bet visas Eiropas Savienības

tautsaimniecības interesēs. Pilnveidojot robežkontroles punktus,

Latvijas valsts var pienācīgi pildīt starptautiskās saistības, ko

tā uzņēmusies, iestādamās Eiropas Savienībā, kā arī pievienodamās

Šengenas zonai. Valsts robežas uzturēšana, tostarp efektīvas un

drošas robežas kontroles punktu darbības nodrošināšana,

neapšaubāmi ir viens no valsts uzdevumiem. Arī Tiesībsargs

atzīst, ka Pieteikuma iesniedzēju nekustamā īpašuma piespiedu

atsavināšana kalpo valsts un sabiedrības vajadzībām.

Līdz ar to atzīstams, ka nekustamā

īpašuma piespiedu atsavināšana ir atbildusi sabiedrības

vajadzībām.