Par likuma "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām" 1.panta 1.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam

1Latvijas Republikas

2Saeima (turpmāk - Saeima) 2008. gada 5. jūnijā steidzamības

3kārtā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par nekustamo

4īpašumu atsavināšanu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām".

1Sabiedrība ar ierobežotu

2atbildību "Ziemeļu - Rietumu Tranzīts" un Andris Līpacis

3(turpmāk - Pieteikuma iesniedzēji) uzskata, ka apstrīdētā norma

4aizskar viņiem Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk -

5Satversme) 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu.

6Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka

7nekustamais īpašums neesot atsavināts sabiedrības vajadzībām, jo

8Terehovas robežkontroles punkta modernizēšanai un paplašināšanai

9Pieteikuma iesniedzējiem piederošais zemes gabals neesot

10nepieciešams. Nekustamais īpašums nevarot tikt izmantots, lai

11samazinātu kravas autotransporta rindas izbraukšanas virzienā no

12Latvijas uz Krieviju, jo atrodoties robežkontroles punkta pretējā

13pusē, proti, tur, kur tiek organizēta kustība virzienā no

14Krievijas uz Latviju. Arī informatīvajā ziņojumā "Par pasākumiem

15situācijas normalizēšanai uz Latvijas - Krievijas robežas", kas

16Ministru kabineta sēdē izskatīts 2007. gada 20. februārī,

17neesot dots pamatojums tam, kāpēc robežkontroles punkta

18paplašināšana šajā virzienā nepieciešama. Turklāt neviens no

19piedāvātajiem risinājumiem Latvijā iebraucošā autotransporta

20plūsmas uzlabošanai neparedzot Terehovas robežkontroles punkta

21paplašināšanu vairāk kā par pāris desmitiem metru ziemeļu

22virzienā, t.i., tur, kur atrodas atsavinātais nekustamais

23īpašums.

24Pieteikuma iesniedzēji uzskata

25arī, ka viņiem atsavināta daudzkārt lielāka zemes platība nekā

26nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai. Kā argumentu šādam

27secinājumam Pieteikuma iesniedzēji min Valsts ieņēmumu dienesta

282007. gada 18. maija vēstuli, kurā lūgts apsvērt iespēju pārdot

29tikai divus nekustamajā īpašumā "Robežnieki" ietilpstošos zemes

30gabalus 1,438 hektāru un 0,363 hektāru platībā. Taču ar likumu

31tiekot atsavināts viss nekustamais īpašums 6,15 hektāru platībā,

32kas vairākkārt pārsniedzot iepriekš pieprasīto zemes platību.

33Pieteikuma iesniedzēji secina, ka

34likumdevēja izraudzītais līdzeklis mērķa sasniegšanai neesot

35iespējami saudzējošākais un labums, ko iegūst sabiedrība, neesot

36lielāks par Pieteikuma iesniedzējiem nodarīto zaudējumu.

37Tāpat Pieteikuma iesniedzēji

38uzsver, ka nekustamais īpašums sabiedrības vajadzībām esot

39atsavināms tikai izņēmuma gadījumos, un tas būtu atzīstams par

40īpašu samērīguma kritēriju.

41Satversmes 105. panta ceturtais

42teikums īpašuma atsavināšanu pieļauj tikai uz atsevišķa likuma

43pamata. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka šīs prasības mērķis

44esot aizsargāt personas pamattiesības no iespējamas valsts

45pārvaldes iestāžu patvaļas. Atsevišķa likuma nepieciešamība

46īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā esot noteikta tādēļ, lai

47likumdevējs īpašu uzmanību pievērstu visiem lietas apstākļiem.

48Proti, tam būtu jānoskaidro, vai īpašuma atsavināšana patiešām

49notiek izņēmuma gadījumā un vai tā kalpo valsts vai sabiedrības

50vajadzībām. Ne likumdevējs, nedz arī kāda cita atbildīgā

51institūcija neesot analizējusi īpašuma atsavināšanas

52nepieciešamību kā izņēmuma gadījumu.

53Pēc iepazīšanās ar lietas

54materiāliem Pieteikuma iesniedzēji norādīja, ka sabiedrības

55intereses, kuru dēļ notikusi visa nekustamā īpašuma "Robežnieki"

56atsavināšana, likuma pieņemšanas brīdī vēl nemaz neesot bijušas

57definētas. Proti, likums, ar kuru atsavināts nekustamais īpašums,

58stājās spēkā 2008. gada 19. jūnijā, taču Terehovas robežkontroles

59punkta rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi bija plānots

60pabeigt tikai 2008. gada 31. jūlijā.

61Pieteikuma iesniedzēji arī norāda,

62ka 2002. gadā jau tika atsavināti 1,65 hektāri no nekustamā

63īpašuma "Robežnieki", bet 2007. gadā viņi esot aicināti apsvērt

64iespēju papildus pārdot zemes gabalus 1,438 hektāru un 0,363

65hektāru platībā. Savukārt drīz pēc tam esot atsavināts viss

66nekustamais īpašums. Minētais liecinot par plānošanas neesamību

67un nespēju prognozēt valsts intereses ilgtermiņā.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēju viedoklim un

3uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam.

4Saeima, atsaucoties uz Eiropas

5Cilvēktiesību tiesas praksi, norāda, ka valstij esot plaša

6rīcības brīvība noteikt to, vai konkrēta īpašuma piespiedu

7atsavināšana būtu atzīstama par atbilstošu sabiedrības

8interesēm.

9Saeima norāda, ka Satversmes 105.

10pants paredzot valstij tiesības ne tikai regulēt un kontrolēt

11īpašuma izmantošanu, bet noteiktos gadījumos arī atņemt īpašumu

12piespiedu kārtā. Īpašuma atņemšana nedrīkstot būt patvaļīga, un

13tai esot jābalstās uz trim nosacījumiem. Pirmkārt, īpašumu

14piespiedu kārtā drīkst atsavināt tikai sabiedrības vajadzībām.

15Otrkārt, šāda atsavināšana ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumā

16uz atsevišķa likuma pamata. Treškārt, īpašums ir atsavināms pret

17taisnīgu atlīdzību.

18Saeima pauž viedokli, ka

19Pieteikuma iesniedzējiem piederošais nekustamais īpašums esot

20atsavināts atbilstoši Satversmes 105. panta ceturtajā teikumā

21minētajiem nosacījumiem.

22Nekustamais īpašums esot

23atsavināts uz atsevišķa likuma pamata. Likums esot pieņemts,

24ievērojot Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa prasības. Lai gan

25likumprojekts izskatīts steidzamības kārtā, likumdevējs šā likuma

26nepieciešamību esot izvērtējis ar pienācīgu rūpību. Likumprojektu

27esot izskatījusi Saeimas Juridiskā komisija, Aizsardzības,

28iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kā arī Budžeta un

29finanšu (nodokļu) komisija. Likumprojekta izskatīšanas ietvaros

30uz Saeimas Juridiskās komisijas sēdi aicināti Finanšu ministrijas

31pārstāvji, kā arī A. Līpacis. Šajā sēdē viņam esot dota iespēja

32izteikt savu viedokli un iebildumus. Arī likumprojekta izstrādes

33gaitā A.Līpacim vairākkārt esot bijusi iespēja paust savu

34viedokli un argumentus Finanšu ministrijai. Līdz ar to, pēc

35Saeimas ieskata, Pieteikuma iesniedzēju argumenti esot pienācīgi

36uzklausīti un izvērtēti.

37Nekustamais īpašums esot

38atsavināts izņēmuma gadījumā konkrēta mērķa sasniegšanai -

39Terehovas robežkontroles punkta modernizācijai. Nekustamie

40īpašumi neesot atsavināti masveidā, tāpat neesot noticis

41mēģinājums pārņemt valsts īpašumā visus noteikta veida nekustamos

42īpašumus. Līdz ar to esot ievērota prasība, lai īpašums tiktu

43atsavināts tikai izņēmuma gadījumā.

44Nekustamais īpašums tiekot

45atsavināts sabiedrības vajadzībām - Terehovas robežkontroles

46punkta modernizācijai. Robežkontroles punktu paplašināšana un

47modernizācija esot atzīstama par nozīmīgu sabiedrības vajadzību,

48un attiecīgi pasākumi tiekot veikti ne vien Latvijas Republikas,

49bet visas Eiropas Savienības tautsaimniecības interesēs.

50Pilnveidojot robežkontroles punktus, Latvijas valsts varot

51pienācīgi izpildīt savas starptautiskās saistības, ko tā

52uzņēmusies, iestādamās Eiropas Savienībā un pievienodamās

53Šengenas zonai.

54Saeima nepiekrīt Pieteikuma

55iesniedzēju viedoklim par to, ka Terehovas robežkontroles punkta

56modernizācijai nav bijis nepieciešams atsavināt visu nekustamo

57īpašumu. Atsaukdamās uz likumdevēja plašo rīcības brīvību, ko tam

58piešķirot Sa­tversmes 105. panta ceturtais teikums un Eiropas

59Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā

60protokola 1. pants, Saeima norāda, ka, lemjot par nekustamā

61īpašuma piespiedu atsavināšanu kādai sabiedrības vajadzībai, tā

62varot gan palielināt, gan arī samazināt atsavināmo zemes gabalu

63platību. Šādos gadījumos noteicošais esot par likumprojekta

64sagatavošanu atbildīgās ministrijas viedoklis. Arī šajā gadījumā

65Finanšu ministrijas pārstāvji Juridiskās komisijas sēdē

66uzturējuši viedokli, ka konkrētajām sabiedrības vajadzībām

67nepieciešams atsavināt visu Pieteikuma iesniedzējiem piederošo

68nekustamo īpašumu "Robežnieki". Finanšu ministrijas pārstāvju

69paustais viedoklis esot bijis pietiekami skaidrs un pamatots, lai

70likumdevējs atbalstītu likumprojektu tādā redakcijā, kādā tas

71iesniegts.

72Saeima arī norāda, ka likumā "Par

73nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai

74sabiedriskajām vajadzībām" citastarp ir paredzēta iespēja

75bijušajam īpašniekam atgūt savu nekustamo īpašumu, ja tas vairs

76nav nepieciešams sabiedrības vajadzībām.

1Finanšu ministrija informē, ka atsavinātās

2zemes nepieciešamība Terehovas robežkontroles punkta attīstīšanai

3nākotnē tikusi apzināta jau 2003. gadā. Toreiz izveidota Latvijas

4valsts robežas drošības koordinācijas padome, kurai uzdots lemt

5par zemes lietošanas un apbūves ierobežojumu noteikšanu.

62004. gada 23. septembra sēdē esot nolemts veikt pasākumus,

7lai apzinātu un nodrošinātu iespēju rezervēt papildu zemi

8Terehovas robežkontroles punkta ziemeļu pusē divu kilometru

9garumā un 100 metru platumā, t.i., vietā, kur atrodas Pieteikuma

10iesniedzējiem piederošais nekustamais īpašums.

11Pamatojoties uz Ministru kabineta

122006. gada 28. decembra rīkojumu, esot izveidota darba grupa,

13kura sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par pasākumiem situācijas

14normalizēšanai uz Latvijas - Krievijas robežas" un Ministru

15kabineta rīkojuma projektu par pasākumiem situācijas

16normalizēšanai. Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam

17uzdots veikt pasākumus, lai apzinātu un nodrošinātu iespēju

18rezervēt papildu zemes gabalus gar Terehovas robežkontroles

19punkta pievedceļu ziemeļu pusē divu kilometru garumā un 100 metru

20platumā. Tāpēc 2007. gada 18. maijā Valsts ieņēmumu dienests

21izteicis Pieteikuma iesniedzējiem piedāvājumu šīs zemes platības

22atsavināt.

23Priekšlikums atsavināt lielāku

24nekustamā īpašuma daļu, nekā iepriekš plānots, Pieteikuma

25iesniedzējiem esot izteikts 2007. gada 18. jūnijā. Proti, pēc

26tam, kad Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas izbraukumā

27konstatējušas nekustamā īpašuma ģeogrāfiskās īpatnības un

28secinājušas, ka nogāžu veidošanai ir nepieciešamas papildu zemes

29platības. Tāpat Finanšu ministrija uzsver, ka jau kopš 2004. gada

30esot uzskatīts, ka minētajā teritorijā nav pieļaujamas privātās

31intereses, tādēļ jau tad izteikts priekšlikums atsavināt visu

32nekustamo īpašumu 6,15 hektāru platībā.

33Lai gan atbilstoši Terehovas

34robežkontroles punkta tehniskajam projektam daļa no atsavinātā

35nekustamā īpašuma nav ieplānota pašreiz iecerētajai

36robežkontroles punkta paplašināšanai, pirmkārt, tas tikšot

37attīstīts un paplašināts nākotnē, ievērojot prognozētās

38robežkontroles punkta noslogojuma tendences, kā arī Latvijas

39valsts finansiālās iespējas. Otrkārt, teritorijas rezerve esot

40paredzēta, lai valsts varētu operatīvi reaģēt uz neprognozējamām

41problēmām saistībā ar Latvijas - Krievijas robežas šķērsošanu un

42šīs problēmas novērst. Treškārt, atsavinātā nekustamā īpašuma

43attiecīgā daļa esot nepieciešama teritorijas ģeogrāfisko īpatnību

44dēļ (krasas reljefa maiņas, kas prasa nogāžu veidošanu).

1Zilupes novada dome informē, ka Zilupes novada

2teritorijas plānojums 2006. - 2018. gadam esot apstiprināts

3Zil­upes novada domes sēdē 2006. gada 27. jūlijā. Atsavinātais

4nekustamais īpašums "Robežnieki" 6,15 hektāru platībā ar kadastra

5Nr. 6896 006 0002 ietverts teritorijā, kuras atļautā (plānotā)

6izmantošana ir loģistikas un tranzīta pakalpojumu teritorijas un

7darījumu, ražošanas un tehnisko objektu apbūves teritorijas.

1Pieaicinātā persona - Baltijas jūras reģiona

2telpiskās plānošanas iniciatīvas "Vīzija un stratēģijas apkārt

3Baltijas jūrai" sekretariāta vadītāja vietniece Dzintra

4Upmace norāda, ka nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumos

5esot jāparedz skaidra procedūra sabiedrības un privāto interešu

6līdzsvarošanai, kā arī esot jānosaka, uz kādu dokumentu pamata

7var ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu. Dz. Upmace atsaucas

8uz citu valstu pieredzi, proti, par šādu dokumentu varot kalpot

9arī pašvaldības teritorijas plānojums. Tikai teritorijas

10plānojuma izstrādes ietvaros esot iespējams pamatot piespiedu

11atsavināšanu kā izņēmuma gadījumu un noteikt optimālo atsavināmā

12zemes gabala apjomu un izvietojumu.

13Dz.Upmace uzskata, ka nekustamā

14īpašuma atsavināšanas gadījuma izņēmuma raksturu nosaka nevis

15atsavināmo īpašumu daudzums, bet gan tas, ka atsavināšana

16nepieciešama vispārības labā un atsavināšanas mērķi nevarētu

17sasniegt ne ar kādiem citiem līdzekļiem. Līdz ar to atsavināšana

18esot galējais privātpersonas tiesības ierobežojošais

19līdzeklis.

1Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk -

2Tiesībsargs), kura viedokli lietas materiāliem lūguši pievienot

3Pieteikuma iesniedzēji, norāda, ka gan Eiropas Cilvēka tiesību un

4pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. panta 1.

5punkta otrais teikums, gan Satversmes 105. panta ceturtais

6teikums noteiktos gadījumos paredz valstij tiesības personai

7īpašumu atņemt. Abas šīs normas arī nosakot, ka īpašuma atņemšana

8nevar būt patvaļīga. Tāpat tajās esot reglamentēti īpašuma

9piespiedu atsavināšanas priekšnoteikumi un, lai īpašuma atņemšana

10būtu pieļaujama, esot jāizpilda visi šie priekšnoteikumi.

11Tiesībsargs secina, ka konkrētajā

12lietā nekustamā īpašuma atsavināšana kalpo valsts un sabiedrības

13vajadzībām, jo likums par nekustamā īpašuma atsavināšanu esot

14pieņemts, lai nodrošinātu papildu zemes platības Terehovas

15robežkontroles punkta paplašināšanai un modernizācijai. Valsts

16robežas uzturēšana, tostarp efektīvas un drošas robežkontroles

17punktu darbības nodrošināšana, esot viens no valsts

18uzdevumiem.

19Tiesībsargs uzskata, ka konkrētajā

20gadījumā Terehovas robežkontroles punkta rekonstrukcijas un

21modernizācijas darbu veikšanai Pieteikuma iesniedzējiem

22atsavinātais nekustamais īpašums visā tā platībā nav

23nepieciešams.

24Tiesībsargs arī norāda, ka īpašuma

25atsavināšana tā iespējamai izmantošanai nākotnē vai rezervei

26neatbilst Satversmes 105. panta ceturtajā teikumā noteiktajiem

27īpašuma piespiedu atsavināšanas principiem.

28Tiesībsargs secina, ka apstrīdētā

29norma neatbilst Satversmes 105. pantam.

30Secinājumu daļa

1Satversmes 105. pants

2noteic: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst

3izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var

4ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu

5atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma

6gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu

7atlīdzību."

8Konstitucionālajā sūdzībā tiek

9apstrīdēta nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas atbilstība

10Satversmes 105. pantam. Šā īpašuma tiesību ierobežošanas veida

11tiesiskuma kritēriji noteikti Satversmes 105. panta ceturtajā

12teikumā.

1Satversmes tiesa jau iepriekš savos spriedumos ir

2norādījusi, ka, noskaidrojot Satversmē noteikto pamattiesību

3saturu, jāņem vērā Latvijas starptautiskās saistības

4cilvēktiesību jomā. Starptautiskās cilvēktiesību normas un to

5piemērošanas prakse kalpo kā interpretācijas līdzeklis, lai

6noteiktu pamattiesību un tiesiskas valsts principu saturu un

7apjomu, ciktāl tas nenoved pie Satversmē ietverto pamattiesību

8samazināšanas vai ierobežošanas (sk., piemēram, Satversmes

9tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106

10secinājumu daļas 5. punktu un 2007. gada 18. oktobra sprieduma

11lietā Nr. 2007-03-01 11. punktu). Valsts pienākums

12ievērot starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā izriet no

13Satversmes 89. panta, kas noteic, ka valsts atzīst un

14aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un

15Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Šis pants skaidri

16norāda uz to, ka konstitucionālā likumdevēja mērķis ir bijis

17panākt Satversmē ietverto cilvēktiesību normu harmoniju ar

18starptautiskajām cilvēktiesību normām (sk., piemēram,

19Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta sprieduma lietā Nr.

202000-03-01 secinājumu daļas 5. punktu un 2008. gada 22. decembra

21sprieduma lietā Nr. 2008-11-01 9. punktu).

22Tiesības uz īpašumu aizsargā

23Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas

24(turpmāk - Konvencija) Pirmā protokola 1. pants, kas

25noteic:

26"Jebkurai fiziskajai vai

27juridiskajai personai ir tiesības uz īpašumu. Nevienam nedrīkst

28atņemt viņa īpašumu, izņemot gadījumus, kad tas notiek

29sabiedrības interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un

30atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem.

31Minētie nosacījumi nekādā veidā

32nedrīkst ierobežot valsts tiesības izdot tādus likumus, kādus tā

33uzskata par nepieciešamiem, lai kontrolētu īpašuma izmantošanu

34saskaņā ar vispārējām interesēm vai lai nodrošinātu nodokļu vai

35citu maksājumu, vai sodu samaksu."

36Savā praksē Eiropas Cilvēktiesību

37tiesa (turpmāk - ECT) ir konsekventi norādījusi, ka Konvencijas

38Pirmā protokola 1. pants ietver sevī trīs savstarpēji saistītas

39normas. Pirmkārt, panta pirmais teikums pēc sava rakstura ir

40vispārīgs un ietver principu, ka ikviens var netraucēti baudīt

41īpašuma tiesības. Otrkārt, panta otrais teikums regulē īpašuma

42atņemšanu un noteic vairākus tā atņemšanas priekšnoteikumus.

43Treškārt, panta otrā daļa atzīst valsts tiesības kontrolēt

44īpašuma izmantošanu (sk.: Lithgow and Others, judgment of 8

45July 1986, Series A, no. 102, p. 50, para. 120 vai 106; James and

46Others v. the United Kingdom, judgement of 21February 1986,

47Series A, no. 98, para. 41).

48Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

49Satversmes 105. panta saturs ir līdzīgs Konvencijas Pirmā

50protokola 1. panta saturam un paredz gan īpašuma tiesību

51netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības sabiedrības

52interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu. Satversmes 105. panta

53ceturtais teikums līdzīgi kā Konvencijas Pirmā protokola 1. pants

54paredz valstij tiesības noteiktos gadījumos īpašuma tiesības

55atņemt de jure (sk., piemēram, Satversmes tiesas

562002. gada 20. maija sprieduma lietā

57Nr. 2002-01-03 secinājumu daļu, 2005. gada 14. decembra

58sprieduma lietā Nr. 2005-10-03

598. punktu un 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā

60Nr. 2005-12-0103 21.3. un 21.4. punktu).

1Satversmes 105. panta

2ceturtajā teikumā ir ietverti arī vairāki kritēriji, lai

3nodrošinātu īpašuma piespiedu atsavināšanas tiesiskumu. Proti,

4īpašuma piespiedu atsavināšana ir pieļaujama, ja tā notikusi:

51) uz atsevišķa likuma pamata;

62) sabiedrības vajadzībām;

73) izņēmuma gadījumā un

84) pret taisnīgu atlīdzību.

9Pieteikuma iesniedzēji nav lūguši

10izvērtēt taisnīgas atlīdzības kritērija ievērošanu. Līdz ar to

11Satversmes tiesa nevērtēs nekustamā īpašuma piespiedu

12atsavināšanas atbilstību šim kritērijam.

1Satversmes 105. panta ceturtais teikums noteic, ka

2īpašuma piespiedu atsavināšana pieļaujama tikai uz atsevišķa

3likuma pamata.

4Kā Satversmes tiesa jau iepriekš

5ir norādījusi, mērķis, kam kalpo Satversmes 105. panta noteikums

6par īpašuma piespiedu atsavināšanu uz atsevišķa likuma pamata, ir

7aizsargāt personas pamattiesības no iespējamas valsts pārvaldes

8iestāžu patvaļas. Vārds "atsevišķs" šajā gadījumā interpretējams

9ne vien formāli gramatiski, bet visupirms tieši pēc būtības.

10Pieņemot šādu atsevišķu likumu, likumdevējam īpaša uzmanība ir

11jāpievērš visiem lietas apstākļiem, jānoskaidro, vai īpašuma

12atsavināšana patiešām notiek izņēmuma gadījumā un kalpo valsts

13vai sabiedriskajām vajadzībām, kā arī jāpārliecinās, vai šī

14atsavināšana notiek pret taisnīgu atlīdzību (sk. Satversmes

15tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103

1622.2. punktu).

1711.1. Atbilstoši likuma "Par nekustamā īpašuma

18piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" 3.

19pantam atsevišķs likums par nekustamā īpašuma piespiedu

20atsavināšanu tiek pieņemts tad, ja valsts vai pašvaldība

21attiecīgo nekustamo īpašumu nevar iegūt, vienojoties ar

22īpašnieku. Šādā gadījumā priekšlikumu par šā īpašuma atsavināšanu

23iesniedz valdība uz attiecīgās valsts pārvaldes vai pašvaldības

24institūcijas ierosinājuma pamata.

25Tā kā ar Pieteikuma iesniedzējiem

26nav panākta vienošanās par nekustamā īpašuma atsavināšanu,

27Ministru kabinets 2008. gada 18. aprīlī nosūtījis Saeimai

28izskatīšanai Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu par

29zemes īpašuma "Robežnieki" 6,15 hektāru platībā atsavināšanu

30Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām (sk. lietas

31materiālu 1. sējuma 47. lpp.).

3211.2. Satversmes tiesa nevar piekrist Pieteikuma

33iesniedzēju viedoklim, ka Saeimas Juridiskās komisijas 2008. gada

3429. maija balsojums par aicinājumu likumprojektu izskatīt

35steidzamības kārtā neatbilstot Saeimas kārtības ruļļa prasībām,

36jo attiecīgais priekšlikums neesot pieņemts ar klātesošo

37Juridiskās komisijas locekļu absolūtu balsu vairākumu. Lietas

38materiāliem pievienots Juridiskās komisijas sēdes audioieraksts,

39kas pilnīgāk atspoguļo sēdes protokolā norādīto un apliecina, ka

40"par" likumprojekta steidzamību nobalsojuši pieci no sēdē

41klātesošajiem deputātiem, savukārt pārējie trīs deputāti

42atturējušies (sk. lietas materiālu 3. sējumu). Arī Saeima

43par likumprojekta steidzamību nobalsojusi atbilstoši Satversmei

44un Saeimas kārtības ruļļa prasībām.

4511.3. Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka

46personas īpašuma tiesību aizsardzību garantē arī nekustamā

47īpašuma piespiedu atsavināšanas process pats par sevi (sk.

48Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr.

492005-12-0103 22.3. punktu). Tāpat ECT atzinusi - kaut

50arī Konvencijas Pirmā protokola 1. pantā nav tieši formulētas

51procesuālās prasības, tiesai jāpārbauda, vai personai ir bijusi

52iespēja panākt, lai atbildīgās iestādes pilnvērtīgi izvērtē tās

53tiesību ierobežojumu (sk.: Jokela v. Finland, judgment of 21

54May 2002, no. 28856/95, para. 45; Bruncrona v. Finland, judgment

55of 16 November 2004, no. 41673/98, para. 69). Tieši īpašuma

56tiesību ierobežošanas procedūras pārkāpumi bieži vien ir bijuši

57par pamatu īpašuma tiesību aizskāruma konstatēšanai (sk.,

58piemēram: Sporrong and Lönnroth v. Sweden, jugment of 23

59September 1982, Series A, no. 52, para. 66-74; Pialopoulos and

60Others v. Greece, judgment of 15 February 2001, no. 37095/97,

61para. 59-62; Bruncrona v. Finland, judgment of 16 November 2004,

62no. 41673/98, para. 69, 82-87).

63Attiecībā uz īpašuma atņemšanu ECT

64atzinusi, ka īpašuma atsavināšanas noteikumiem jābūt pietiekami

65viegli pieejamiem, paredzamiem un precīziem. Turklāt valsts savu

66lēmumu nevar pieņemt, neuzklausot pretējās puses viedokli

67(sk.: Hentrich v. France, judgment of 22 September 1994,

68Series A, no. 296-A, p.p. 19-20, para. 42).

69Arī Eiropas Kopienu tiesas

70atzinušas, ka personu tiesības tikt uzklausītām pirms tāda akta

71pieņemšanas, kas tās skar, ir Eiropas Kopienas tiesību

72pamatprincips. Šis princips jāievēro arī tad, ja uzklausīšanas

73procedūra jeb kārtība nav noteikta (sk., piemēram: Court of

74Justice judgment of 21 September 2000 in Case-C462/98 P

75Mediocurso, [2000] ECR I-7183, para. 36; Court of First Instance

76judgment of 9 July 2003 in Case T-102/00 Vlaams Fonds, [2003] ECR

77II-2433, para. 59). Tiesu praksē attīstītais princips tikt

78uzklausītam ir atspoguļots arī Eiropas Pamattiesību hartas

7941. pantā kā tiesību uz labu pārvaldību sastāvdaļa (sk.

80arī Eiropas Pamattiesību hartas skaidrojumus, Brisele, 2000,

81pieejami: http://www.europarl.europa.eu/charter/pdf/04473_en.pdf,

82pēdējo reizi aplūkots 16.10.2009.).

83Latvijas tiesību sistēmā ir atzīts

84procesuālā taisnīguma princips, kas ietver pienākumu lēmuma

85pieņemšanas procesā uzklausīt tā dalībniekus. Loģiskais

86pamatojums prasībai pēc uzklausīšanas ir tāds, ka uzklausīšanas

87stadijā, vēl pirms lēmuma pieņemšanas, ir iespējams noskaidrot

88visas domstarpības un atrast pareizāko risinājumu (sk.

89Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

90departamenta 2004. gada 7. septembra sprieduma lietā

91Nr. SKA-120 9. un 10. punktu; sk. arī Craig P.P., Procedures

92and administrative decisionmaking. Grām.: The procedure of

93administrative acts. European Review of Public Law. London:

94Esperia Publications Ltd., 1993, p. 56-57).

95Arī Satversmes tiesa atzīst, ka

96tiesībām tikt uzklausītam ir liela nozīme pilnvērtīgā tiesību

97aizstāvībā un iesaistīto pušu interešu līdzsvarošanā. Ievērojot

98to, ka likums par īpašuma piespiedu atsavināšanu tieši skar

99individuāli noteiktu personu pamattiesības, Satversmes tiesa

100konstatē, ka no Satversmes 105. panta ceturtajā teikumā ietvertās

101atsevišķa likuma prasības izriet likumdevēja pienākums pirms

102tiesību akta pieņemšanas uzklausīt personu, kuras īpašumu plānots

103atsavināt.

104Satversmes tiesa nevar piekrist

105Saeimas apgalvojumam, ka Pieteikuma iesniedzējiem ir bijusi

106iespēja paust savu viedokli. Lai Satversmē garantētās tiesības

107varētu tikt efektīvi aizsargātas, Satversmes tiesai jāizvērtē to

108patiesā īstenošana un jāraugās plašāk par prasību šķietamu

109izpildi (salīdzinājumam sk. ECT spriedumu lietā Broniowski v.

110Poland, judgment of 22 June 2004, no. 31443/96, para. 151).

111Attiecīgi tiesības tikt uzklausītam nozīmē ne tikai formālu

112iespēju izteikties. Tās saistāmas ar pienākumu izteiktos

113iebildumus izvērtēt un iespēju robežās ņemt vērā vai arī noraidīt

114ar pienācīgu pamatojumu.

115Līdzīgi Latvijas Republikas

116Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments

117norādījis, ka arī pamatojuma princips ir viens no būtiskākajiem

118procesuālā taisnīguma nodrošināšanas līdzekļiem (sk.

1192004. gada 7. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-120 11.

120punktu). Apstāklis, ka lēmums par īpašuma piespiedu

121atsavināšanu tiek pieņemts ar likumu, neatbrīvo no pienākuma

122veikt tā izvērtējumu un sniegt pamatojumu. Satversmes tiesa

123atzīst, ka pamatojumam nav jābūt ietvertam likuma tekstā, tomēr

124no likumprojekta izstrādes materiāliem Satversmes tiesai jāgūst

125apstiprinājums tam, ka privātpersonas izteiktie iebildumi ir

126izvērtēti un to neievērošanai ir saprātīgs pamatojums.

127No lietas materiāliem nav

128iespējams izdarīt secinājumu, ka A.Līpača iesniegtie iebildumi

129Saeimas komisijām būtu izvērtēti (sk. lietas materiālu 1.

130sējuma 139.-141. lpp.). Saeima kā noteicošo kritēriju

131likumprojekta virzīšanai uz balsojumu norāda par likumprojekta

132sagatavošanu atbildīgās ministrijas viedokli. Finanšu ministrijas

133viedoklis esot bijis pietiekami skaidrs un pamatots, lai Saeima

134to atbalstītu tādā redakcijā, kādā tas iesniegts (sk. lietas

135materiālu 1. sējuma 119.-120. lpp.).

136Satversmes tiesa jau iepriekš ir

137norādījusi, ka citu valsts institūciju, piemēram, par nozari

138atbildīgās ministrijas, veiktais izvērtējums neatbrīvo Saeimu no

139pienākuma pašai izvērtēt attiecīgo jautājumu (sk. Satversmes

140tiesas 2009. gada 7. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-35-01 20.

141punktu).

142No lietas materiāliem secināms, ka

143Saeimai nebija iespējams iepazīties ar Terehovas robežkontroles

144punkta modernizācijas būvniecības projektu, jo tā izstrādi bija

145plānots pabeigt tikai 2008. gada 31. jūlijā. Savukārt likums tika

146pieņemts 2008. gada 5. jūnijā. Tāpat no lietas materiāliem nevar

147secināt, vai ir vērtēti A.Līpača iebildumi par atsavināmā

148nekustamā īpašuma platību, jo nepieciešamība atsavināt visu

149nekustamo īpašumu Juridiskās komisijas sēdē tika balstīta vienīgi

150uz Finanšu ministrijas pārstāvja mutisku apgalvojumu (sk.

151lietas materiālu 1. sējuma 139.-141. lpp. ).

152Līdz ar to likums par nekustamā

153īpašuma "Robežnieki" piespiedu atsavināšanu ir pieņemts bez

154pienācīga informācijas izvērtējuma un neatbilst prasībām, kādas

155atsevišķam likumam izvirzītas Satversmes 105. panta ceturtajā

156teikumā.

1Satversmes 105. panta

2ceturtajā teikumā ir ietverts nosacījums, ka īpašuma piespiedu

3atsavināšana ir pieļaujama sabiedrības vajadzībām.

412.1. Likuma "Par nekustamā īpašuma piespiedu

5atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" 3. panta otrā

6daļa noteic, ka nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu

7ierosina, ja tas nepieciešams atsevišķas administratīvās

8teritorijas iedzīvotāju kultūras, izglītības, sporta, veselības

9aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzībām, kā arī

10sabiedriskā transporta attīstībai, vides aizsardzībai vai

11inženiertehnisko objektu celtniecībai. Savukārt valsts vajadzību

12paplašināts skaidrojums likumā nav dots.

13Satversmes tiesa iepriekš ir

14atzinusi, ka Satversmes 105. panta ceturtais teikums piešķir

15likumdevējam plašu rīcības brīvību noteikt, kādas ir tās

16vispārējās sabiedrības vajadzības, kuras nepieciešams nodrošināt,

17lai sasniegtu īpašos publiskos mērķus (sk. Satversmes tiesas

182005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 22.1.

19punktu). Atbilstoši Satversmes 105. panta ceturtajam teikumam

20īpašuma piespiedu atsavināšana vienmēr būs saistīta ar

21sabiedrības kopējām interesēm. Par šādām interesēm netiks

22uzskatīta tikai kādas citas privātpersonas tiesību nodrošināšana

23(sk.: James and Others v. the United Kingdom, judgment of 21

24February 1986, Series A, no. 98, p. 46, para. 40).

25ECT savā praksē, vērtējot

26Konvencijas Pirmā protokola 1. panta pirmajā teikumā ietvertā

27jēdziena "sabiedrības intereses" saturu, secinājusi, ka valstij

28ir piešķirta plaša rīcības brīvība noteikt to, kas būtu atzīstams

29par sabiedrības interesēm. Tieši valsts vislabāk pārzina savas

30sabiedrības vajadzības, un tāpēc tai arī ir tiesības dot jēdziena

31"sabiedrības intereses" sākotnējo novērtējumu (sk.: James and

32Others v. The United Kingdom, judgment of 21 February 1986,

33Series A, no. 98, p. 32. para. 46).

3412.2. Vienlaikus Satversmes tiesa norāda, ka būtu

35nepamatoti uzskatīt, ka likumdevēja rīcības brīvībai tādu

36konkrētu valsts vai sabiedrisko vajadzību noteikšanā, kuru

37realizēšanai ir nepieciešams piespiedu kārtā atsavināt nekustamo

38īpašumu, nepastāvētu nekādi ierobežojumi. Izskatot

39konstitucionālo sūdzību, Satversmes tiesas pienākums ir

40pārbaudīt, vai šī rīcības brīvība nav aizskārusi Satversmē

41nostiprinātās personu pamattiesības netraucēti baudīt īpašuma

42tiesības.

43Satversmes tiesa nevar piekrist

44Saeimas paustajam viedoklim par neierobežoto likumdevēja rīcības

45brīvību. Tāpat nav pamata attiecināt jēdzienu "rīcības brīvības

46robeža" ECT izpratnē uz likumdevēju tajos gadījumos, kad

47konstitucionālā tiesa izvērtē likumdevēja rīcības tiesiskumu

48nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā.

4912.3. Pieteikuma iesniedzējiem piederošā nekustamā

50īpašuma piespiedu atsavināšana tiek pamatota ar nepieciešamību

51modernizēt Terehovas robežkontroles punktu.

52Satversmes tiesa piekrīt Saeimas

53viedoklim, ka robežkontroles punktu modernizācija ir uzskatāma

54par nozīmīgu sabiedrības vajadzību. Modernizācija tiek veikta ne

55vien Latvijas Republikas, bet visas Eiropas Savienības

56tautsaimniecības interesēs. Pilnveidojot robežkontroles punktus,

57Latvijas valsts var pienācīgi pildīt starptautiskās saistības, ko

58tā uzņēmusies, iestādamās Eiropas Savienībā, kā arī pievienodamās

59Šengenas zonai. Valsts robežas uzturēšana, tostarp efektīvas un

60drošas robežas kontroles punktu darbības nodrošināšana,

61neapšaubāmi ir viens no valsts uzdevumiem. Arī Tiesībsargs

62atzīst, ka Pieteikuma iesniedzēju nekustamā īpašuma piespiedu

63atsavināšana kalpo valsts un sabiedrības vajadzībām.

64Līdz ar to atzīstams, ka nekustamā

65īpašuma piespiedu atsavināšana ir atbildusi sabiedrības

66vajadzībām.

1Saeima norāda, ka

2Pieteikuma iesniedzēju nekustamā īpašuma atsavināšana notikusi

3izņēmuma gadījumā un to pamatojot apstāklis, ka neesot masveidā

4atsavināti visi pierobežas teritorijā esošie zemes gabali.

5Satversmes tiesa nevar piekrist

6šādam apgalvojumam, jo nekustamā īpašuma atsavināšanas izņēmuma

7raksturu nosaka nevis atsavināmo nekustamo īpašumu skaits, bet

8gan konkrētās lietas apstākļi. Nosacījums, ka īpašumu var

9atsavināt vienīgi izņēmuma gadījumā, nozīmē, ka atsavināšanas

10mērķi nevar sasniegt un pienācīgi īstenot ne ar kādiem citiem

11līdzekļiem. Tāpat tas nozīmē, ka īpašuma piespiedu atsavināšana

12nedrīkst kļūt par ierastu valsts vajadzību nodrošināšanas praksi.

13Katra īpašuma atsavināšana aplūkojama kā izņēmuma gadījums, un

14šādu pieeju palīdz nodrošināt atbilstošas procedūras

15ievērošana.

16Nosacījums, ka īpašuma

17atsavināšana pieļaujama vienīgi izņēmuma gadījumā, aplūkojams

18kopsakarā ar samērīguma principu. Tā kā īpašuma piespiedu

19atsavināšana ir viens no īpašuma tiesību ierobežošanas veidiem,

20arī uz īpašuma atsavināšanas gadījumiem attiecināms vispārējais

21princips, ka īpašuma tiesību ierobežojums var būt tiesisks tikai

22tad, ja tas ir samērīgs ar sasniedzamo mērķi (sk., piemēram,

23Sa­tversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā

24Nr.2002-01-03 secinājumu daļu un 2009. gada 28. maija sprieduma

25lietā Nr. 2008-47-01 9. punktu).

26Lai izvērtētu, vai, piespiedu

27kārtā atsavinot Pieteikuma iesniedzēju nekustamo īpašumu, ir

28ievērots samērīgums, Satversmes tiesai ir jānoskaidro: 1) vai

29apstrīdētā norma ir piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai;

302) vai apstrīdētā norma ir

31nepieciešama, respektīvi, vai mērķi nevar sasniegt ar citiem,

32personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;

333) vai labums, ko iegūst

34sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām un likumiskajām

35interesēm nodarīto zaudējumu.

3613.1. Pieteikuma iesniedzēji apšauba, ka ar apstrīdēto

37normu ir iespējams sasniegt izvirzīto mērķi - modernizēt

38Terehovas robežkontroles punktu un tādējādi normalizēt kravas

39autotransporta plūsmu virzienā uz Krievijas Federāciju, jo

40attiecīgais nekustamais īpašums atrodoties robežkontroles punkta

41pretējā pusē, proti, tur, kur tiek organizēta kustība virzienā no

42Krievijas Federācijas uz Latvijas Republiku.

43Satversmes tiesa nevar piekrist

44šādam Pieteikuma iesniedzēju apgalvojumam.

45Zilupes novada dome 2006. gada 27.

46jūlijā ir apstiprinājusi vietējās pašvaldības teritorijas

47plānojumu 2006. - 2018. gadam (turpmāk - Teritorijas plānojums).

48Atbilstoši Teritorijas plānojumam gar valsts robežu pienācīgas

49kārtības nodrošināšanai ir noteikta robežas josla, uz kuru

50attiecas valsts robežas režīms, kas detalizētāk regulēts Ministru

51kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumos Nr. 499 "Latvijas

52Republikas pierobežas režīma un pierobežas joslas režīma

53noteikumi". Valsts robežas joslā ir aizliegta jebkāda

54saimnieciskā darbība. Dažādu darbu veikšanu un pasākumu

55organizēšanu, tostarp būvniecību, nepieciešams saskaņot ar Valsts

56robežsardzi. Teritorijas plānojumā piedāvāti vairāki galvenie

57teritorijas attīstības risinājumi. Proti, pamatojoties uz zemes

58īpašnieku interesēm un pašreizējo situāciju lauksaimniecības

59zemju izmantošanā, Teritorijas plānojums paredz transformēt ar

60krūmiem aizaugušo lauksaimniecības zemi mežsaimniecībā

61izmantojamā zemē.

62Pieteikuma iesniedzējiem

63piederošais nekustamais īpašums "Robežnieki" ir purvaina, sīkiem

64kokiem un krūmiem apaugusi zeme. Atbilstoši zemes eksplikācijai

65lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības ir 2,0 hektāri,

66ganības aizņem 2,1 hektārus, meži - 1,4 hektārus, purvi - 1,3

67hektārus, aramzeme - 0,8 hektārus, augļu dārzi - 0,1 hektāru un

68krūmāji - 0,2 hektārus no visas nekustamā īpašuma platības.

69Savukārt zem ēkām atrodas 0,1 hektārs, bet zem ceļiem 0,15

70hektāri no visas nekustamā īpašuma platības (sk. lietas

71materiālu 1. sējuma 97. lpp.).

72Atbilstoši Teritorijas plānojumam

73ir paredzēta Terehovas muitas kontroles punkta rekonstrukcija un

74paplašināšana. Pieteikuma iesniedzējiem piederošais nekustamais

75īpašums ir ietverts teritorijā, kuras plānotā (atļautā)

76izmantošana ir loģistikas un tranzīta pakalpojumu teritorijas un

77darījumu, ražošanas un tehnisko objektu apbūves teritorijas

78(sk. lietas materiālu 1. sējuma 144.-145. lpp.).

79Ministru kabinets 2003. gada 23.

80septembrī izdeva noteikumus Nr. 532 "Latvijas valsts robežas

81drošības koordinācijas padomes nolikums". Pamatojoties uz šo

82nolikumu, tika izveidota Latvijas valsts robežas koordinācijas

83padome (turpmāk - Koordinācijas padome), kuras darbības

84mērķis ir valsts pārvaldes iestāžu darbības koordinēšana valsts

85robežas drošības jomā. Koordinācijas padomei ir vairāki uzdevumi,

86tostarp uzdevums izstrādāt un īstenot vienotu valsts pārvaldes

87iestāžu darbības stratēģiju valsts robežas drošības jomā,

88veicināt par valsts robežas drošību atbildīgo institūciju

89sadarbību, izvērtēt priekšlikumus valsts robežas drošības

90politikas īstenošanai, veicināt starptautisko sadarbību valsts

91robežas drošības jomā.

92No satiksmes ministra iesniegtā un

93Ministru kabineta 2007. gada 20. februārī izskatītā informatīvā

94ziņojuma "Par pasākumiem situācijas normalizēšanai uz Latvijas -

95Krievijas robežas" (turpmāk - Informatīvais ziņojums)

96izriet, ka kopējā Latvijas - Krievijas robežkontroles punktu

97caurlaides spēja nākamo desmit gadu laikā būtu jāpalielina vismaz

98piecas reizes, lai nodrošinātu aizvien pieaugošās autotransporta

99plūsmas cauri Latvijai un pāri Krievijas robežai. Autotransporta

100plūsmu pieaugums prognozēts arī sakarā ar Latvijas lēmumu par

101Šengenas un citu jauno Eiropas Savienības dalībvalstu vīzu

102atzīšanu tranzīta pārvadājumiem cauri Latvijai (sk. lietas

103materiālu 1. sējuma 17. lpp.).

104Tāpat Informatīvajā ziņojumā ir

105norādīti vairāki nepieciešamie Terehovas robežkontroles punkta

106teritorijā veicamie modernizācijas pasākumi transporta plūsmas

107paātrināšanai ne tikai Krievijas Federācijas robežas virzienā,

108bet arī Eiropas Savienības virzienā. Informatīvajā ziņojumā kā

109veicamie pasākumi ir norādīti, piemēram, ceļa paplašināšana,

110papildu kustības joslu izveidošana, stacionāra skenera angāra

111izbūvēšana, noformēšanas laukuma paplašināšana un vēl citi

112līdzīgi pasākumi (sk. lietas materiālu 1. sējuma 19.-20.

113lpp.).

114Līdz ar to, atsavinot Pieteikuma

115iesniedzēju nekustamo īpašumu var tikt sasniegts izvirzītais

116mērķis - Terehovas robežkontroles punkta modernizācija.

11713.2. No Satversmes 105. panta ceturtā teikuma izriet,

118ka piespiedu kārtā var atsavināt tikai sabiedrības vajadzību

119nodrošināšanai nepieciešamu nekustamo īpašumu. Turklāt termins

120"nepieciešams" ietver ne vien sabiedrības vajadzību, bet ir

121saistāms arī ar ģeogrāfiski noteiktu vietu un platību. Tas

122nozīmē, ka pieļaujama zemes īpašumu piespiedu atsavināšana tādā

123platībā, kāda valstij ir aktuāli nepieciešama sabiedrisko

124vajadzību īstenošanai. Savukārt aktuāla nepieciešamība var tikt

125pamatota ar konkrētu attīstības projektu. Nākotnē iespējamās

126vajadzības neietilpst termina "nepieciešams" saturā.

127Pieteikuma iesniedzēji pauž

128viedokli, ka viņiem atsavināts lielāks nekustamais īpašums, nekā

129nepieciešams Terehovas robežkontroles punkta modernizēšanai, un

130tādējādi leģitīmā mērķa sasniegšanai likumdevējs esot

131izraudzījies viņu īpašuma tiesības visvairāk ierobežojošo

132līdzekli.

133Līdz ar to Satversmes tiesai

134jāizvērtē, vai likumdevējs ir pamatojis visa Pieteikuma

135iesniedzējiem piederošā 6,15 hektārus lielā nekustamā īpašuma

136"Robežnieki" atsavināšanas nepieciešamību konkrēto sabiedrības

137vajadzību nodrošināšanai.

138Apstrīdētā norma ir pieņemta, lai

139nodrošinātu papildu zemes platības Terehovas robežkontroles

140punkta modernizēšanai.

141Koordinācijas padomes sēdē 2004.

142gada 15. janvārī tika nolemts izstrādāt lēmumu par Terehovas

143robežkontroles punkta komplekso izbūvi, ievērojot drošības

144situāciju uz valsts robežas. Savukārt 2004. gada

14523. septembra sēdē Finanšu ministrijai tika uzdots veikt

146pasākumus, lai apzinātu un nodrošinātu iespējas rezervēt papildu

147zemes platības Terehovas robežkontroles punkta ziemeļu pusē divu

148kilometru garumā un 100 metru platumā robežpunkta perspektīvai

149attīstībai, nepieļautu būvdarbu saskaņošanu rezervētajās

150teritorijās, kā arī uzsāktu projektēšanas darbus robežkontroles

151punkta modernizācijai (sk. lietas materiālu 1. sējuma

152183.-185. lpp).

1532007. gada 20. februārī Ministru

154kabinets pieņēma zināšanai satiksmes ministra Informatīvo

155ziņojumu un apstiprināja tajā ietvertos risinājumus, tostarp

156Terehovas robežkontroles punkta modernizācijas plānu, kura

157izpildi tika uzdots organizēt Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk

158- VID). Tomēr no minētā plāna, kuru kā pamatojumu nekustamā

159īpašuma atsavināšanai minējusi Saeima, nav iespējams izdarīt

160secinājumu par nepieciešamību atsavināt Pieteikuma iesniedzējiem

161piederošo nekustamo īpašumu visā tā platībā, proti, 6,15 hektārus

162(sk. lietas materiālu 1. sējuma 11.-33. lpp.). Minētais

163neizriet arī no VID vēstules Pieteikuma iesniedzējiem, kurā

164norādīts, ka Terehovas robežkontroles punkta modernizācijai

165Ministru kabineta sēdē 2007. gada 20. februārī apstiprināts

166robežkontroles punkta modernizācijas plāns un tā realizēšanai

167nepieciešams nekustamais īpašums, proti, 1,433 hektāru un 0,363

168hektāru platībā (sk. lietas materiālu 1. sējuma 34.

169lpp.).

170Nepamatots ir Saeimas, kā arī

171Finanšu ministrijas apgalvojums, ka visa Pieteikuma iesniedzējiem

172piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešamība esot

173apzināta jau 2004. gadā, jo vēl 2007. gada 18. maijā Pieteikuma

174iesniedzējiem nosūtītajā VID vēstulē tiek lūgts apsvērt iespēju

175pārdot tikai daļu nekustamā īpašuma (sk. lietas materiālu 1.

176sējuma 34. lpp.).

177Sniedzot atbildi uz jautājumu par

178to, kādu apstākļu dēļ viedoklis par atsavināmā nekustamā īpašuma

179platību ir mainījies, Finanšu ministrija norādīja, ka viens no

180iemesliem bijis fakts, ka pēc VID struktūrvienību sanāksmē 2007.

181gada 1. martā nolemtā atbildīgās amatpersonas aizbraukušas uz

182attiecīgo teritoriju, izvērtējušas tās ģeogrāfiskās īpatnības un

183konstatējušas, ka krasās reljefa maiņas dēļ (līmeņa starpība

184zemes gabala ietvaros, pauguram pārejot purvā, ir apmēram 11

185metrus liela) nepieciešama nogāžu veidošana, kam savukārt

186nepieciešamas papildu zemes platības (sk. lietas materiālu 2.

187sējuma 4. lpp.). Šāda izbraukuma un aprēķinu apstiprinājums

188nav iesniegts. Savukārt lietai pievienotais Koordinācijas padomes

189sēdes protokols liecina, ka šāds izbraukums ir organizēts jau

1902004. gada 15. janvārī (sk. lietas materiālu 1. sējuma

191160.-162. lpp.).

192Lai gan Finanšu ministrija norāda,

193ka papildu platība ir nepieciešama zemes reljefa īpatnību dēļ,

194tomēr no VID Uzraudzības komitejas par projekta "Robežkontroles

195punktu rekonstrukcija un būvniecība uz Eiropas Savienības

196robežas" 2007. gada 29. maija sēdes protokola šāds secinājums

197neizriet. Kā vienīgais pamatojums visa nekustamā īpašuma

198atsavināšanas nepieciešamībai protokolā norādīts: "Ņemsim visu

199kadastru, jo vajag paredzēt attīstību, un rezervei jābūt" (sk.

200lietas materiālu 2. sējuma 32.-34. lpp.).

201Arī 2008. gada 20. maijā, kad tika

202apspriests jautājums par likumprojekta nodošanu Saeimai

203steidzamības kārtā, vēl nebija noslēgusies Terehovas

204robežkontroles punkta modernizācijas būvniecības projekta

205izstrāde un tādējādi nebija pamatota visa nekustamā īpašuma

206atsavināšanas nepieciešamība (sk. lietas materiālu 1. sējuma

207139.-141. lpp.).

208Līdz ar to likumdevējs nav pamatojis

209nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai piespiedu

210kārtā atsavināt visu Pieteikuma iesniedzējiem piederošo nekustamo

211īpašumu "Robežnieki" 6,15 hektāru platībā.

21213.3. Veicot nekustamā

213īpašuma piespiedu atsavināšanu, tiesības uz īpašumu tiek

214ierobežotas visbūtiskākajā veidā. Līdz ar to likumdevējam ir

215jābūt pārliecinātam par to, ka citu risinājumu sabiedrības

216interešu nodrošināšanai nav un īpašums patiešām tiek atsavināts

217izņēmuma gadījumā.

218Satversmes tiesa nevar piekrist

219Saeimas viedoklim par to, ka atsavināšanas mērķi nevarētu

220realizēt ar citiem, Pieteikuma iesniedzējus mazāk ierobežojošiem

221līdzekļiem, proti, atsavinot tikai daļu īpašuma, kā to

222argumentējuši Pieteikuma iesniedzēji.

223Dz. Upmace paudusi viedokli, ka

224nepieciešamais nekustamais īpašums ir nosakāms teritorijas

225plānošanas procesā, izstrādājot un izanalizējot vairākus

226iespējamos atsavināšanas mērķa īstenošanas variantus. Un tikai

227rūpīgas teritorijas analīzes rezultātā varot noteikt atsavināmo

228zemes gabalu, tā izvietojumu un apjomu, tādējādi pamatojot arī

229to, ka atsavināšanas mērķis ir sasniedzams tikai ar šādiem

230līdzekļiem (sk. lietas materiālu 2. sējuma 134.-140.

231lpp.).

232Arī Tiesībsargs norādījis, ka par

233atbilstošu Satversmes 105. panta ceturtajam teikumam ir atzīstama

234tikai tāda nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana, kas ir

235nepieciešama konkrētu un skaidri paredzamu darbu veikšanai.

236Tādēļ, pirms tiek pieņemts lēmums par īpašuma piespiedu

237atsavināšanu pilnībā vai daļēji, ir lietderīgi izstrādāt

238rekonstrukcijas un modernizācijas projektu, pēc kura skaidri un

239precīzi būtu nosakāmas konkrētu darbu veikšanai nepieciešamās

240zemes platības.

241Taču Terehovas robežkontroles

242punkta būvniecības projekta izstrādi bija plānots pabeigt tikai

243pēc tam, kad jau pieņemts likums par nekustamā īpašuma

244atsavināšanu. Minētais neliecina, ka likumdevējs būtu apsvēris

245iespēju panākt sabiedrības interešu nodrošināšanu ar Pieteikuma

246iesniedzēju tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram,

247atsavinot tikai daļu nekustamā īpašuma.

248Kā papildu argumentu visa

249nekustamā īpašuma atsavināšanai Saeima norādījusi likumā "Par

250nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai

251sabiedriskajām vajadzībām" paredzēto iespēju bijušajam zemes

252īpašniekam atgūt nekustamo īpašumu, ja tas vairs nav nepieciešams

253sabiedrības vajadzībām.

254Satversmes tiesa uzskata, ka ne

255šāds likuma nosacījums, nedz arī arguments par atsavinātā īpašuma

256izmantošanu nākotnē nevar kalpot par pamatu personas īpašuma

257tiesību ierobežošanai.

258Par to, ka nav bijis aktuālas

259nepieciešamības atsavināt visu Pieteikuma iesniedzējiem piederošo

260nekustamo īpašumu, liecina Finanšu ministrijas atbildē Satversmes

261tiesai norādītais, proti, ka tā atsavinātā nekustamā īpašuma

262daļa, kura nav ieplānota pašreiz iecerētajai robežkontroles

263punkta paplašināšanai, tikšot izmantota neprognozējamu problēmu

264novēršanai (sk. lietas materiālu 2. sējuma 131.-133.

265lpp.).

266Likumdevējam bija iespējams

267sabiedrības intereses nodrošināt ar citiem, personas tiesības

268mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Proti, atsavināt to nekustamā

269īpašuma daļu, kura aktuāli nepieciešama Terehovas robežkontroles

270punkta modernizācijai. Līdz ar to Satversmes tiesa secina, ka

271īpašuma atsavināšana nav notikusi izņēmuma gadījumā.

272Tādējādi apstrīdētā norma, kas

273paredz visa 6,15 hektāru lielā Pieteikuma iesniedzēju nekustamā

274īpašuma "Robežnieki" piespiedu atsavināšanu, neatbilst Satversmes

275105. panta ceturtajam teikumam.

276Pamatojoties uz Satversmes tiesas

277likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

278nosprieda:

279Atzīt likuma

280"Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Terehovas robežkontroles

281punkta vajadzībām" 1. panta 1. punktu par neatbilstošu Latvijas

282Republikas Satversmes 105. pantam un spēkā neesošu no tā

283pieņemšanas brīža.

284Spriedums ir galīgs un

285nepārsūdzams.

286Tiesas sēdes priekšsēdētājs

287G.Kūtris