13. pants

Saeima norāda, ka

Pieteikuma iesniedzēju nekustamā īpašuma atsavināšana notikusi

izņēmuma gadījumā un to pamatojot apstāklis, ka neesot masveidā

atsavināti visi pierobežas teritorijā esošie zemes gabali.

Satversmes tiesa nevar piekrist

šādam apgalvojumam, jo nekustamā īpašuma atsavināšanas izņēmuma

raksturu nosaka nevis atsavināmo nekustamo īpašumu skaits, bet

gan konkrētās lietas apstākļi. Nosacījums, ka īpašumu var

atsavināt vienīgi izņēmuma gadījumā, nozīmē, ka atsavināšanas

mērķi nevar sasniegt un pienācīgi īstenot ne ar kādiem citiem

līdzekļiem. Tāpat tas nozīmē, ka īpašuma piespiedu atsavināšana

nedrīkst kļūt par ierastu valsts vajadzību nodrošināšanas praksi.

Katra īpašuma atsavināšana aplūkojama kā izņēmuma gadījums, un

šādu pieeju palīdz nodrošināt atbilstošas procedūras

ievērošana.

Nosacījums, ka īpašuma

atsavināšana pieļaujama vienīgi izņēmuma gadījumā, aplūkojams

kopsakarā ar samērīguma principu. Tā kā īpašuma piespiedu

atsavināšana ir viens no īpašuma tiesību ierobežošanas veidiem,

arī uz īpašuma atsavināšanas gadījumiem attiecināms vispārējais

princips, ka īpašuma tiesību ierobežojums var būt tiesisks tikai

tad, ja tas ir samērīgs ar sasniedzamo mērķi (sk., piemēram,

Sa­tversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā

Nr.2002-01-03 secinājumu daļu un 2009. gada 28. maija sprieduma

lietā Nr. 2008-47-01 9. punktu).

Lai izvērtētu, vai, piespiedu

kārtā atsavinot Pieteikuma iesniedzēju nekustamo īpašumu, ir

ievērots samērīgums, Satversmes tiesai ir jānoskaidro: 1) vai

apstrīdētā norma ir piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai;

2) vai apstrīdētā norma ir

nepieciešama, respektīvi, vai mērķi nevar sasniegt ar citiem,

personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;

3) vai labums, ko iegūst

sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām un likumiskajām

interesēm nodarīto zaudējumu.

13.1. Pieteikuma iesniedzēji apšauba, ka ar apstrīdēto

normu ir iespējams sasniegt izvirzīto mērķi - modernizēt

Terehovas robežkontroles punktu un tādējādi normalizēt kravas

autotransporta plūsmu virzienā uz Krievijas Federāciju, jo

attiecīgais nekustamais īpašums atrodoties robežkontroles punkta

pretējā pusē, proti, tur, kur tiek organizēta kustība virzienā no

Krievijas Federācijas uz Latvijas Republiku.

Satversmes tiesa nevar piekrist

šādam Pieteikuma iesniedzēju apgalvojumam.

Zilupes novada dome 2006. gada 27.

jūlijā ir apstiprinājusi vietējās pašvaldības teritorijas

plānojumu 2006. - 2018. gadam (turpmāk - Teritorijas plānojums).

Atbilstoši Teritorijas plānojumam gar valsts robežu pienācīgas

kārtības nodrošināšanai ir noteikta robežas josla, uz kuru

attiecas valsts robežas režīms, kas detalizētāk regulēts Ministru

kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumos Nr. 499 "Latvijas

Republikas pierobežas režīma un pierobežas joslas režīma

noteikumi". Valsts robežas joslā ir aizliegta jebkāda

saimnieciskā darbība. Dažādu darbu veikšanu un pasākumu

organizēšanu, tostarp būvniecību, nepieciešams saskaņot ar Valsts

robežsardzi. Teritorijas plānojumā piedāvāti vairāki galvenie

teritorijas attīstības risinājumi. Proti, pamatojoties uz zemes

īpašnieku interesēm un pašreizējo situāciju lauksaimniecības

zemju izmantošanā, Teritorijas plānojums paredz transformēt ar

krūmiem aizaugušo lauksaimniecības zemi mežsaimniecībā

izmantojamā zemē.

Pieteikuma iesniedzējiem

piederošais nekustamais īpašums "Robežnieki" ir purvaina, sīkiem

kokiem un krūmiem apaugusi zeme. Atbilstoši zemes eksplikācijai

lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības ir 2,0 hektāri,

ganības aizņem 2,1 hektārus, meži - 1,4 hektārus, purvi - 1,3

hektārus, aramzeme - 0,8 hektārus, augļu dārzi - 0,1 hektāru un

krūmāji - 0,2 hektārus no visas nekustamā īpašuma platības.

Savukārt zem ēkām atrodas 0,1 hektārs, bet zem ceļiem 0,15

hektāri no visas nekustamā īpašuma platības (sk. lietas

materiālu 1. sējuma 97. lpp.).

Atbilstoši Teritorijas plānojumam

ir paredzēta Terehovas muitas kontroles punkta rekonstrukcija un

paplašināšana. Pieteikuma iesniedzējiem piederošais nekustamais

īpašums ir ietverts teritorijā, kuras plānotā (atļautā)

izmantošana ir loģistikas un tranzīta pakalpojumu teritorijas un

darījumu, ražošanas un tehnisko objektu apbūves teritorijas

(sk. lietas materiālu 1. sējuma 144.-145. lpp.).

Ministru kabinets 2003. gada 23.

septembrī izdeva noteikumus Nr. 532 "Latvijas valsts robežas

drošības koordinācijas padomes nolikums". Pamatojoties uz šo

nolikumu, tika izveidota Latvijas valsts robežas koordinācijas

padome (turpmāk - Koordinācijas padome), kuras darbības

mērķis ir valsts pārvaldes iestāžu darbības koordinēšana valsts

robežas drošības jomā. Koordinācijas padomei ir vairāki uzdevumi,

tostarp uzdevums izstrādāt un īstenot vienotu valsts pārvaldes

iestāžu darbības stratēģiju valsts robežas drošības jomā,

veicināt par valsts robežas drošību atbildīgo institūciju

sadarbību, izvērtēt priekšlikumus valsts robežas drošības

politikas īstenošanai, veicināt starptautisko sadarbību valsts

robežas drošības jomā.

No satiksmes ministra iesniegtā un

Ministru kabineta 2007. gada 20. februārī izskatītā informatīvā

ziņojuma "Par pasākumiem situācijas normalizēšanai uz Latvijas -

Krievijas robežas" (turpmāk - Informatīvais ziņojums)

izriet, ka kopējā Latvijas - Krievijas robežkontroles punktu

caurlaides spēja nākamo desmit gadu laikā būtu jāpalielina vismaz

piecas reizes, lai nodrošinātu aizvien pieaugošās autotransporta

plūsmas cauri Latvijai un pāri Krievijas robežai. Autotransporta

plūsmu pieaugums prognozēts arī sakarā ar Latvijas lēmumu par

Šengenas un citu jauno Eiropas Savienības dalībvalstu vīzu

atzīšanu tranzīta pārvadājumiem cauri Latvijai (sk. lietas

materiālu 1. sējuma 17. lpp.).

Tāpat Informatīvajā ziņojumā ir

norādīti vairāki nepieciešamie Terehovas robežkontroles punkta

teritorijā veicamie modernizācijas pasākumi transporta plūsmas

paātrināšanai ne tikai Krievijas Federācijas robežas virzienā,

bet arī Eiropas Savienības virzienā. Informatīvajā ziņojumā kā

veicamie pasākumi ir norādīti, piemēram, ceļa paplašināšana,

papildu kustības joslu izveidošana, stacionāra skenera angāra

izbūvēšana, noformēšanas laukuma paplašināšana un vēl citi

līdzīgi pasākumi (sk. lietas materiālu 1. sējuma 19.-20.

lpp.).

Līdz ar to, atsavinot Pieteikuma

iesniedzēju nekustamo īpašumu var tikt sasniegts izvirzītais

mērķis - Terehovas robežkontroles punkta modernizācija.

13.2. No Satversmes 105. panta ceturtā teikuma izriet,

ka piespiedu kārtā var atsavināt tikai sabiedrības vajadzību

nodrošināšanai nepieciešamu nekustamo īpašumu. Turklāt termins

"nepieciešams" ietver ne vien sabiedrības vajadzību, bet ir

saistāms arī ar ģeogrāfiski noteiktu vietu un platību. Tas

nozīmē, ka pieļaujama zemes īpašumu piespiedu atsavināšana tādā

platībā, kāda valstij ir aktuāli nepieciešama sabiedrisko

vajadzību īstenošanai. Savukārt aktuāla nepieciešamība var tikt

pamatota ar konkrētu attīstības projektu. Nākotnē iespējamās

vajadzības neietilpst termina "nepieciešams" saturā.

Pieteikuma iesniedzēji pauž

viedokli, ka viņiem atsavināts lielāks nekustamais īpašums, nekā

nepieciešams Terehovas robežkontroles punkta modernizēšanai, un

tādējādi leģitīmā mērķa sasniegšanai likumdevējs esot

izraudzījies viņu īpašuma tiesības visvairāk ierobežojošo

līdzekli.

Līdz ar to Satversmes tiesai

jāizvērtē, vai likumdevējs ir pamatojis visa Pieteikuma

iesniedzējiem piederošā 6,15 hektārus lielā nekustamā īpašuma

"Robežnieki" atsavināšanas nepieciešamību konkrēto sabiedrības

vajadzību nodrošināšanai.

Apstrīdētā norma ir pieņemta, lai

nodrošinātu papildu zemes platības Terehovas robežkontroles

punkta modernizēšanai.

Koordinācijas padomes sēdē 2004.

gada 15. janvārī tika nolemts izstrādāt lēmumu par Terehovas

robežkontroles punkta komplekso izbūvi, ievērojot drošības

situāciju uz valsts robežas. Savukārt 2004. gada

23. septembra sēdē Finanšu ministrijai tika uzdots veikt

pasākumus, lai apzinātu un nodrošinātu iespējas rezervēt papildu

zemes platības Terehovas robežkontroles punkta ziemeļu pusē divu

kilometru garumā un 100 metru platumā robežpunkta perspektīvai

attīstībai, nepieļautu būvdarbu saskaņošanu rezervētajās

teritorijās, kā arī uzsāktu projektēšanas darbus robežkontroles

punkta modernizācijai (sk. lietas materiālu 1. sējuma

183.-185. lpp).

2007. gada 20. februārī Ministru

kabinets pieņēma zināšanai satiksmes ministra Informatīvo

ziņojumu un apstiprināja tajā ietvertos risinājumus, tostarp

Terehovas robežkontroles punkta modernizācijas plānu, kura

izpildi tika uzdots organizēt Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk

- VID). Tomēr no minētā plāna, kuru kā pamatojumu nekustamā

īpašuma atsavināšanai minējusi Saeima, nav iespējams izdarīt

secinājumu par nepieciešamību atsavināt Pieteikuma iesniedzējiem

piederošo nekustamo īpašumu visā tā platībā, proti, 6,15 hektārus

(sk. lietas materiālu 1. sējuma 11.-33. lpp.). Minētais

neizriet arī no VID vēstules Pieteikuma iesniedzējiem, kurā

norādīts, ka Terehovas robežkontroles punkta modernizācijai

Ministru kabineta sēdē 2007. gada 20. februārī apstiprināts

robežkontroles punkta modernizācijas plāns un tā realizēšanai

nepieciešams nekustamais īpašums, proti, 1,433 hektāru un 0,363

hektāru platībā (sk. lietas materiālu 1. sējuma 34.

lpp.).

Nepamatots ir Saeimas, kā arī

Finanšu ministrijas apgalvojums, ka visa Pieteikuma iesniedzējiem

piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešamība esot

apzināta jau 2004. gadā, jo vēl 2007. gada 18. maijā Pieteikuma

iesniedzējiem nosūtītajā VID vēstulē tiek lūgts apsvērt iespēju

pārdot tikai daļu nekustamā īpašuma (sk. lietas materiālu 1.

sējuma 34. lpp.).

Sniedzot atbildi uz jautājumu par

to, kādu apstākļu dēļ viedoklis par atsavināmā nekustamā īpašuma

platību ir mainījies, Finanšu ministrija norādīja, ka viens no

iemesliem bijis fakts, ka pēc VID struktūrvienību sanāksmē 2007.

gada 1. martā nolemtā atbildīgās amatpersonas aizbraukušas uz

attiecīgo teritoriju, izvērtējušas tās ģeogrāfiskās īpatnības un

konstatējušas, ka krasās reljefa maiņas dēļ (līmeņa starpība

zemes gabala ietvaros, pauguram pārejot purvā, ir apmēram 11

metrus liela) nepieciešama nogāžu veidošana, kam savukārt

nepieciešamas papildu zemes platības (sk. lietas materiālu 2.

sējuma 4. lpp.). Šāda izbraukuma un aprēķinu apstiprinājums

nav iesniegts. Savukārt lietai pievienotais Koordinācijas padomes

sēdes protokols liecina, ka šāds izbraukums ir organizēts jau

2004. gada 15. janvārī (sk. lietas materiālu 1. sējuma

160.-162. lpp.).

Lai gan Finanšu ministrija norāda,

ka papildu platība ir nepieciešama zemes reljefa īpatnību dēļ,

tomēr no VID Uzraudzības komitejas par projekta "Robežkontroles

punktu rekonstrukcija un būvniecība uz Eiropas Savienības

robežas" 2007. gada 29. maija sēdes protokola šāds secinājums

neizriet. Kā vienīgais pamatojums visa nekustamā īpašuma

atsavināšanas nepieciešamībai protokolā norādīts: "Ņemsim visu

kadastru, jo vajag paredzēt attīstību, un rezervei jābūt" (sk.

lietas materiālu 2. sējuma 32.-34. lpp.).

Arī 2008. gada 20. maijā, kad tika

apspriests jautājums par likumprojekta nodošanu Saeimai

steidzamības kārtā, vēl nebija noslēgusies Terehovas

robežkontroles punkta modernizācijas būvniecības projekta

izstrāde un tādējādi nebija pamatota visa nekustamā īpašuma

atsavināšanas nepieciešamība (sk. lietas materiālu 1. sējuma

139.-141. lpp.).

Līdz ar to likumdevējs nav pamatojis

nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai piespiedu

kārtā atsavināt visu Pieteikuma iesniedzējiem piederošo nekustamo

īpašumu "Robežnieki" 6,15 hektāru platībā.

13.3. Veicot nekustamā

īpašuma piespiedu atsavināšanu, tiesības uz īpašumu tiek

ierobežotas visbūtiskākajā veidā. Līdz ar to likumdevējam ir

jābūt pārliecinātam par to, ka citu risinājumu sabiedrības

interešu nodrošināšanai nav un īpašums patiešām tiek atsavināts

izņēmuma gadījumā.

Satversmes tiesa nevar piekrist

Saeimas viedoklim par to, ka atsavināšanas mērķi nevarētu

realizēt ar citiem, Pieteikuma iesniedzējus mazāk ierobežojošiem

līdzekļiem, proti, atsavinot tikai daļu īpašuma, kā to

argumentējuši Pieteikuma iesniedzēji.

Dz. Upmace paudusi viedokli, ka

nepieciešamais nekustamais īpašums ir nosakāms teritorijas

plānošanas procesā, izstrādājot un izanalizējot vairākus

iespējamos atsavināšanas mērķa īstenošanas variantus. Un tikai

rūpīgas teritorijas analīzes rezultātā varot noteikt atsavināmo

zemes gabalu, tā izvietojumu un apjomu, tādējādi pamatojot arī

to, ka atsavināšanas mērķis ir sasniedzams tikai ar šādiem

līdzekļiem (sk. lietas materiālu 2. sējuma 134.-140.

lpp.).

Arī Tiesībsargs norādījis, ka par

atbilstošu Satversmes 105. panta ceturtajam teikumam ir atzīstama

tikai tāda nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana, kas ir

nepieciešama konkrētu un skaidri paredzamu darbu veikšanai.

Tādēļ, pirms tiek pieņemts lēmums par īpašuma piespiedu

atsavināšanu pilnībā vai daļēji, ir lietderīgi izstrādāt

rekonstrukcijas un modernizācijas projektu, pēc kura skaidri un

precīzi būtu nosakāmas konkrētu darbu veikšanai nepieciešamās

zemes platības.

Taču Terehovas robežkontroles

punkta būvniecības projekta izstrādi bija plānots pabeigt tikai

pēc tam, kad jau pieņemts likums par nekustamā īpašuma

atsavināšanu. Minētais neliecina, ka likumdevējs būtu apsvēris

iespēju panākt sabiedrības interešu nodrošināšanu ar Pieteikuma

iesniedzēju tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram,

atsavinot tikai daļu nekustamā īpašuma.

Kā papildu argumentu visa

nekustamā īpašuma atsavināšanai Saeima norādījusi likumā "Par

nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai

sabiedriskajām vajadzībām" paredzēto iespēju bijušajam zemes

īpašniekam atgūt nekustamo īpašumu, ja tas vairs nav nepieciešams

sabiedrības vajadzībām.

Satversmes tiesa uzskata, ka ne

šāds likuma nosacījums, nedz arī arguments par atsavinātā īpašuma

izmantošanu nākotnē nevar kalpot par pamatu personas īpašuma

tiesību ierobežošanai.

Par to, ka nav bijis aktuālas

nepieciešamības atsavināt visu Pieteikuma iesniedzējiem piederošo

nekustamo īpašumu, liecina Finanšu ministrijas atbildē Satversmes

tiesai norādītais, proti, ka tā atsavinātā nekustamā īpašuma

daļa, kura nav ieplānota pašreiz iecerētajai robežkontroles

punkta paplašināšanai, tikšot izmantota neprognozējamu problēmu

novēršanai (sk. lietas materiālu 2. sējuma 131.-133.

lpp.).

Likumdevējam bija iespējams

sabiedrības intereses nodrošināt ar citiem, personas tiesības

mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Proti, atsavināt to nekustamā

īpašuma daļu, kura aktuāli nepieciešama Terehovas robežkontroles

punkta modernizācijai. Līdz ar to Satversmes tiesa secina, ka

īpašuma atsavināšana nav notikusi izņēmuma gadījumā.

Tādējādi apstrīdētā norma, kas

paredz visa 6,15 hektāru lielā Pieteikuma iesniedzēju nekustamā

īpašuma "Robežnieki" piespiedu atsavināšanu, neatbilst Satversmes

105. panta ceturtajam teikumam.

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

Atzīt likuma

"Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Terehovas robežkontroles

punkta vajadzībām" 1. panta 1. punktu par neatbilstošu Latvijas

Republikas Satversmes 105. pantam un spēkā neesošu no tā

pieņemšanas brīža.

Spriedums ir galīgs un

nepārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris