13. pants

1Saeima norāda, ka

2Pieteikuma iesniedzēju nekustamā īpašuma atsavināšana notikusi

3izņēmuma gadījumā un to pamatojot apstāklis, ka neesot masveidā

4atsavināti visi pierobežas teritorijā esošie zemes gabali.

5Satversmes tiesa nevar piekrist

6šādam apgalvojumam, jo nekustamā īpašuma atsavināšanas izņēmuma

7raksturu nosaka nevis atsavināmo nekustamo īpašumu skaits, bet

8gan konkrētās lietas apstākļi. Nosacījums, ka īpašumu var

9atsavināt vienīgi izņēmuma gadījumā, nozīmē, ka atsavināšanas

10mērķi nevar sasniegt un pienācīgi īstenot ne ar kādiem citiem

11līdzekļiem. Tāpat tas nozīmē, ka īpašuma piespiedu atsavināšana

12nedrīkst kļūt par ierastu valsts vajadzību nodrošināšanas praksi.

13Katra īpašuma atsavināšana aplūkojama kā izņēmuma gadījums, un

14šādu pieeju palīdz nodrošināt atbilstošas procedūras

15ievērošana.

16Nosacījums, ka īpašuma

17atsavināšana pieļaujama vienīgi izņēmuma gadījumā, aplūkojams

18kopsakarā ar samērīguma principu. Tā kā īpašuma piespiedu

19atsavināšana ir viens no īpašuma tiesību ierobežošanas veidiem,

20arī uz īpašuma atsavināšanas gadījumiem attiecināms vispārējais

21princips, ka īpašuma tiesību ierobežojums var būt tiesisks tikai

22tad, ja tas ir samērīgs ar sasniedzamo mērķi (sk., piemēram,

23Sa­tversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā

24Nr.2002-01-03 secinājumu daļu un 2009. gada 28. maija sprieduma

25lietā Nr. 2008-47-01 9. punktu).

26Lai izvērtētu, vai, piespiedu

27kārtā atsavinot Pieteikuma iesniedzēju nekustamo īpašumu, ir

28ievērots samērīgums, Satversmes tiesai ir jānoskaidro: 1) vai

29apstrīdētā norma ir piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai;

302) vai apstrīdētā norma ir

31nepieciešama, respektīvi, vai mērķi nevar sasniegt ar citiem,

32personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;

333) vai labums, ko iegūst

34sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām un likumiskajām

35interesēm nodarīto zaudējumu.

3613.1. Pieteikuma iesniedzēji apšauba, ka ar apstrīdēto

37normu ir iespējams sasniegt izvirzīto mērķi - modernizēt

38Terehovas robežkontroles punktu un tādējādi normalizēt kravas

39autotransporta plūsmu virzienā uz Krievijas Federāciju, jo

40attiecīgais nekustamais īpašums atrodoties robežkontroles punkta

41pretējā pusē, proti, tur, kur tiek organizēta kustība virzienā no

42Krievijas Federācijas uz Latvijas Republiku.

43Satversmes tiesa nevar piekrist

44šādam Pieteikuma iesniedzēju apgalvojumam.

45Zilupes novada dome 2006. gada 27.

46jūlijā ir apstiprinājusi vietējās pašvaldības teritorijas

47plānojumu 2006. - 2018. gadam (turpmāk - Teritorijas plānojums).

48Atbilstoši Teritorijas plānojumam gar valsts robežu pienācīgas

49kārtības nodrošināšanai ir noteikta robežas josla, uz kuru

50attiecas valsts robežas režīms, kas detalizētāk regulēts Ministru

51kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumos Nr. 499 "Latvijas

52Republikas pierobežas režīma un pierobežas joslas režīma

53noteikumi". Valsts robežas joslā ir aizliegta jebkāda

54saimnieciskā darbība. Dažādu darbu veikšanu un pasākumu

55organizēšanu, tostarp būvniecību, nepieciešams saskaņot ar Valsts

56robežsardzi. Teritorijas plānojumā piedāvāti vairāki galvenie

57teritorijas attīstības risinājumi. Proti, pamatojoties uz zemes

58īpašnieku interesēm un pašreizējo situāciju lauksaimniecības

59zemju izmantošanā, Teritorijas plānojums paredz transformēt ar

60krūmiem aizaugušo lauksaimniecības zemi mežsaimniecībā

61izmantojamā zemē.

62Pieteikuma iesniedzējiem

63piederošais nekustamais īpašums "Robežnieki" ir purvaina, sīkiem

64kokiem un krūmiem apaugusi zeme. Atbilstoši zemes eksplikācijai

65lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības ir 2,0 hektāri,

66ganības aizņem 2,1 hektārus, meži - 1,4 hektārus, purvi - 1,3

67hektārus, aramzeme - 0,8 hektārus, augļu dārzi - 0,1 hektāru un

68krūmāji - 0,2 hektārus no visas nekustamā īpašuma platības.

69Savukārt zem ēkām atrodas 0,1 hektārs, bet zem ceļiem 0,15

70hektāri no visas nekustamā īpašuma platības (sk. lietas

71materiālu 1. sējuma 97. lpp.).

72Atbilstoši Teritorijas plānojumam

73ir paredzēta Terehovas muitas kontroles punkta rekonstrukcija un

74paplašināšana. Pieteikuma iesniedzējiem piederošais nekustamais

75īpašums ir ietverts teritorijā, kuras plānotā (atļautā)

76izmantošana ir loģistikas un tranzīta pakalpojumu teritorijas un

77darījumu, ražošanas un tehnisko objektu apbūves teritorijas

78(sk. lietas materiālu 1. sējuma 144.-145. lpp.).

79Ministru kabinets 2003. gada 23.

80septembrī izdeva noteikumus Nr. 532 "Latvijas valsts robežas

81drošības koordinācijas padomes nolikums". Pamatojoties uz šo

82nolikumu, tika izveidota Latvijas valsts robežas koordinācijas

83padome (turpmāk - Koordinācijas padome), kuras darbības

84mērķis ir valsts pārvaldes iestāžu darbības koordinēšana valsts

85robežas drošības jomā. Koordinācijas padomei ir vairāki uzdevumi,

86tostarp uzdevums izstrādāt un īstenot vienotu valsts pārvaldes

87iestāžu darbības stratēģiju valsts robežas drošības jomā,

88veicināt par valsts robežas drošību atbildīgo institūciju

89sadarbību, izvērtēt priekšlikumus valsts robežas drošības

90politikas īstenošanai, veicināt starptautisko sadarbību valsts

91robežas drošības jomā.

92No satiksmes ministra iesniegtā un

93Ministru kabineta 2007. gada 20. februārī izskatītā informatīvā

94ziņojuma "Par pasākumiem situācijas normalizēšanai uz Latvijas -

95Krievijas robežas" (turpmāk - Informatīvais ziņojums)

96izriet, ka kopējā Latvijas - Krievijas robežkontroles punktu

97caurlaides spēja nākamo desmit gadu laikā būtu jāpalielina vismaz

98piecas reizes, lai nodrošinātu aizvien pieaugošās autotransporta

99plūsmas cauri Latvijai un pāri Krievijas robežai. Autotransporta

100plūsmu pieaugums prognozēts arī sakarā ar Latvijas lēmumu par

101Šengenas un citu jauno Eiropas Savienības dalībvalstu vīzu

102atzīšanu tranzīta pārvadājumiem cauri Latvijai (sk. lietas

103materiālu 1. sējuma 17. lpp.).

104Tāpat Informatīvajā ziņojumā ir

105norādīti vairāki nepieciešamie Terehovas robežkontroles punkta

106teritorijā veicamie modernizācijas pasākumi transporta plūsmas

107paātrināšanai ne tikai Krievijas Federācijas robežas virzienā,

108bet arī Eiropas Savienības virzienā. Informatīvajā ziņojumā kā

109veicamie pasākumi ir norādīti, piemēram, ceļa paplašināšana,

110papildu kustības joslu izveidošana, stacionāra skenera angāra

111izbūvēšana, noformēšanas laukuma paplašināšana un vēl citi

112līdzīgi pasākumi (sk. lietas materiālu 1. sējuma 19.-20.

113lpp.).

114Līdz ar to, atsavinot Pieteikuma

115iesniedzēju nekustamo īpašumu var tikt sasniegts izvirzītais

116mērķis - Terehovas robežkontroles punkta modernizācija.

11713.2. No Satversmes 105. panta ceturtā teikuma izriet,

118ka piespiedu kārtā var atsavināt tikai sabiedrības vajadzību

119nodrošināšanai nepieciešamu nekustamo īpašumu. Turklāt termins

120"nepieciešams" ietver ne vien sabiedrības vajadzību, bet ir

121saistāms arī ar ģeogrāfiski noteiktu vietu un platību. Tas

122nozīmē, ka pieļaujama zemes īpašumu piespiedu atsavināšana tādā

123platībā, kāda valstij ir aktuāli nepieciešama sabiedrisko

124vajadzību īstenošanai. Savukārt aktuāla nepieciešamība var tikt

125pamatota ar konkrētu attīstības projektu. Nākotnē iespējamās

126vajadzības neietilpst termina "nepieciešams" saturā.

127Pieteikuma iesniedzēji pauž

128viedokli, ka viņiem atsavināts lielāks nekustamais īpašums, nekā

129nepieciešams Terehovas robežkontroles punkta modernizēšanai, un

130tādējādi leģitīmā mērķa sasniegšanai likumdevējs esot

131izraudzījies viņu īpašuma tiesības visvairāk ierobežojošo

132līdzekli.

133Līdz ar to Satversmes tiesai

134jāizvērtē, vai likumdevējs ir pamatojis visa Pieteikuma

135iesniedzējiem piederošā 6,15 hektārus lielā nekustamā īpašuma

136"Robežnieki" atsavināšanas nepieciešamību konkrēto sabiedrības

137vajadzību nodrošināšanai.

138Apstrīdētā norma ir pieņemta, lai

139nodrošinātu papildu zemes platības Terehovas robežkontroles

140punkta modernizēšanai.

141Koordinācijas padomes sēdē 2004.

142gada 15. janvārī tika nolemts izstrādāt lēmumu par Terehovas

143robežkontroles punkta komplekso izbūvi, ievērojot drošības

144situāciju uz valsts robežas. Savukārt 2004. gada

14523. septembra sēdē Finanšu ministrijai tika uzdots veikt

146pasākumus, lai apzinātu un nodrošinātu iespējas rezervēt papildu

147zemes platības Terehovas robežkontroles punkta ziemeļu pusē divu

148kilometru garumā un 100 metru platumā robežpunkta perspektīvai

149attīstībai, nepieļautu būvdarbu saskaņošanu rezervētajās

150teritorijās, kā arī uzsāktu projektēšanas darbus robežkontroles

151punkta modernizācijai (sk. lietas materiālu 1. sējuma

152183.-185. lpp).

1532007. gada 20. februārī Ministru

154kabinets pieņēma zināšanai satiksmes ministra Informatīvo

155ziņojumu un apstiprināja tajā ietvertos risinājumus, tostarp

156Terehovas robežkontroles punkta modernizācijas plānu, kura

157izpildi tika uzdots organizēt Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk

158- VID). Tomēr no minētā plāna, kuru kā pamatojumu nekustamā

159īpašuma atsavināšanai minējusi Saeima, nav iespējams izdarīt

160secinājumu par nepieciešamību atsavināt Pieteikuma iesniedzējiem

161piederošo nekustamo īpašumu visā tā platībā, proti, 6,15 hektārus

162(sk. lietas materiālu 1. sējuma 11.-33. lpp.). Minētais

163neizriet arī no VID vēstules Pieteikuma iesniedzējiem, kurā

164norādīts, ka Terehovas robežkontroles punkta modernizācijai

165Ministru kabineta sēdē 2007. gada 20. februārī apstiprināts

166robežkontroles punkta modernizācijas plāns un tā realizēšanai

167nepieciešams nekustamais īpašums, proti, 1,433 hektāru un 0,363

168hektāru platībā (sk. lietas materiālu 1. sējuma 34.

169lpp.).

170Nepamatots ir Saeimas, kā arī

171Finanšu ministrijas apgalvojums, ka visa Pieteikuma iesniedzējiem

172piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešamība esot

173apzināta jau 2004. gadā, jo vēl 2007. gada 18. maijā Pieteikuma

174iesniedzējiem nosūtītajā VID vēstulē tiek lūgts apsvērt iespēju

175pārdot tikai daļu nekustamā īpašuma (sk. lietas materiālu 1.

176sējuma 34. lpp.).

177Sniedzot atbildi uz jautājumu par

178to, kādu apstākļu dēļ viedoklis par atsavināmā nekustamā īpašuma

179platību ir mainījies, Finanšu ministrija norādīja, ka viens no

180iemesliem bijis fakts, ka pēc VID struktūrvienību sanāksmē 2007.

181gada 1. martā nolemtā atbildīgās amatpersonas aizbraukušas uz

182attiecīgo teritoriju, izvērtējušas tās ģeogrāfiskās īpatnības un

183konstatējušas, ka krasās reljefa maiņas dēļ (līmeņa starpība

184zemes gabala ietvaros, pauguram pārejot purvā, ir apmēram 11

185metrus liela) nepieciešama nogāžu veidošana, kam savukārt

186nepieciešamas papildu zemes platības (sk. lietas materiālu 2.

187sējuma 4. lpp.). Šāda izbraukuma un aprēķinu apstiprinājums

188nav iesniegts. Savukārt lietai pievienotais Koordinācijas padomes

189sēdes protokols liecina, ka šāds izbraukums ir organizēts jau

1902004. gada 15. janvārī (sk. lietas materiālu 1. sējuma

191160.-162. lpp.).

192Lai gan Finanšu ministrija norāda,

193ka papildu platība ir nepieciešama zemes reljefa īpatnību dēļ,

194tomēr no VID Uzraudzības komitejas par projekta "Robežkontroles

195punktu rekonstrukcija un būvniecība uz Eiropas Savienības

196robežas" 2007. gada 29. maija sēdes protokola šāds secinājums

197neizriet. Kā vienīgais pamatojums visa nekustamā īpašuma

198atsavināšanas nepieciešamībai protokolā norādīts: "Ņemsim visu

199kadastru, jo vajag paredzēt attīstību, un rezervei jābūt" (sk.

200lietas materiālu 2. sējuma 32.-34. lpp.).

201Arī 2008. gada 20. maijā, kad tika

202apspriests jautājums par likumprojekta nodošanu Saeimai

203steidzamības kārtā, vēl nebija noslēgusies Terehovas

204robežkontroles punkta modernizācijas būvniecības projekta

205izstrāde un tādējādi nebija pamatota visa nekustamā īpašuma

206atsavināšanas nepieciešamība (sk. lietas materiālu 1. sējuma

207139.-141. lpp.).

208Līdz ar to likumdevējs nav pamatojis

209nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai piespiedu

210kārtā atsavināt visu Pieteikuma iesniedzējiem piederošo nekustamo

211īpašumu "Robežnieki" 6,15 hektāru platībā.

21213.3. Veicot nekustamā

213īpašuma piespiedu atsavināšanu, tiesības uz īpašumu tiek

214ierobežotas visbūtiskākajā veidā. Līdz ar to likumdevējam ir

215jābūt pārliecinātam par to, ka citu risinājumu sabiedrības

216interešu nodrošināšanai nav un īpašums patiešām tiek atsavināts

217izņēmuma gadījumā.

218Satversmes tiesa nevar piekrist

219Saeimas viedoklim par to, ka atsavināšanas mērķi nevarētu

220realizēt ar citiem, Pieteikuma iesniedzējus mazāk ierobežojošiem

221līdzekļiem, proti, atsavinot tikai daļu īpašuma, kā to

222argumentējuši Pieteikuma iesniedzēji.

223Dz. Upmace paudusi viedokli, ka

224nepieciešamais nekustamais īpašums ir nosakāms teritorijas

225plānošanas procesā, izstrādājot un izanalizējot vairākus

226iespējamos atsavināšanas mērķa īstenošanas variantus. Un tikai

227rūpīgas teritorijas analīzes rezultātā varot noteikt atsavināmo

228zemes gabalu, tā izvietojumu un apjomu, tādējādi pamatojot arī

229to, ka atsavināšanas mērķis ir sasniedzams tikai ar šādiem

230līdzekļiem (sk. lietas materiālu 2. sējuma 134.-140.

231lpp.).

232Arī Tiesībsargs norādījis, ka par

233atbilstošu Satversmes 105. panta ceturtajam teikumam ir atzīstama

234tikai tāda nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana, kas ir

235nepieciešama konkrētu un skaidri paredzamu darbu veikšanai.

236Tādēļ, pirms tiek pieņemts lēmums par īpašuma piespiedu

237atsavināšanu pilnībā vai daļēji, ir lietderīgi izstrādāt

238rekonstrukcijas un modernizācijas projektu, pēc kura skaidri un

239precīzi būtu nosakāmas konkrētu darbu veikšanai nepieciešamās

240zemes platības.

241Taču Terehovas robežkontroles

242punkta būvniecības projekta izstrādi bija plānots pabeigt tikai

243pēc tam, kad jau pieņemts likums par nekustamā īpašuma

244atsavināšanu. Minētais neliecina, ka likumdevējs būtu apsvēris

245iespēju panākt sabiedrības interešu nodrošināšanu ar Pieteikuma

246iesniedzēju tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram,

247atsavinot tikai daļu nekustamā īpašuma.

248Kā papildu argumentu visa

249nekustamā īpašuma atsavināšanai Saeima norādījusi likumā "Par

250nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai

251sabiedriskajām vajadzībām" paredzēto iespēju bijušajam zemes

252īpašniekam atgūt nekustamo īpašumu, ja tas vairs nav nepieciešams

253sabiedrības vajadzībām.

254Satversmes tiesa uzskata, ka ne

255šāds likuma nosacījums, nedz arī arguments par atsavinātā īpašuma

256izmantošanu nākotnē nevar kalpot par pamatu personas īpašuma

257tiesību ierobežošanai.

258Par to, ka nav bijis aktuālas

259nepieciešamības atsavināt visu Pieteikuma iesniedzējiem piederošo

260nekustamo īpašumu, liecina Finanšu ministrijas atbildē Satversmes

261tiesai norādītais, proti, ka tā atsavinātā nekustamā īpašuma

262daļa, kura nav ieplānota pašreiz iecerētajai robežkontroles

263punkta paplašināšanai, tikšot izmantota neprognozējamu problēmu

264novēršanai (sk. lietas materiālu 2. sējuma 131.-133.

265lpp.).

266Likumdevējam bija iespējams

267sabiedrības intereses nodrošināt ar citiem, personas tiesības

268mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Proti, atsavināt to nekustamā

269īpašuma daļu, kura aktuāli nepieciešama Terehovas robežkontroles

270punkta modernizācijai. Līdz ar to Satversmes tiesa secina, ka

271īpašuma atsavināšana nav notikusi izņēmuma gadījumā.

272Tādējādi apstrīdētā norma, kas

273paredz visa 6,15 hektāru lielā Pieteikuma iesniedzēju nekustamā

274īpašuma "Robežnieki" piespiedu atsavināšanu, neatbilst Satversmes

275105. panta ceturtajam teikumam.

276Pamatojoties uz Satversmes tiesas

277likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

278nosprieda:

279Atzīt likuma

280"Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Terehovas robežkontroles

281punkta vajadzībām" 1. panta 1. punktu par neatbilstošu Latvijas

282Republikas Satversmes 105. pantam un spēkā neesošu no tā

283pieņemšanas brīža.

284Spriedums ir galīgs un

285nepārsūdzams.

286Tiesas sēdes priekšsēdētājs

287G.Kūtris