2. pants

1Sabiedrība ar ierobežotu

2atbildību "Ziemeļu - Rietumu Tranzīts" un Andris Līpacis

3(turpmāk - Pieteikuma iesniedzēji) uzskata, ka apstrīdētā norma

4aizskar viņiem Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk -

5Satversme) 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu.

6Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka

7nekustamais īpašums neesot atsavināts sabiedrības vajadzībām, jo

8Terehovas robežkontroles punkta modernizēšanai un paplašināšanai

9Pieteikuma iesniedzējiem piederošais zemes gabals neesot

10nepieciešams. Nekustamais īpašums nevarot tikt izmantots, lai

11samazinātu kravas autotransporta rindas izbraukšanas virzienā no

12Latvijas uz Krieviju, jo atrodoties robežkontroles punkta pretējā

13pusē, proti, tur, kur tiek organizēta kustība virzienā no

14Krievijas uz Latviju. Arī informatīvajā ziņojumā "Par pasākumiem

15situācijas normalizēšanai uz Latvijas - Krievijas robežas", kas

16Ministru kabineta sēdē izskatīts 2007. gada 20. februārī,

17neesot dots pamatojums tam, kāpēc robežkontroles punkta

18paplašināšana šajā virzienā nepieciešama. Turklāt neviens no

19piedāvātajiem risinājumiem Latvijā iebraucošā autotransporta

20plūsmas uzlabošanai neparedzot Terehovas robežkontroles punkta

21paplašināšanu vairāk kā par pāris desmitiem metru ziemeļu

22virzienā, t.i., tur, kur atrodas atsavinātais nekustamais

23īpašums.

24Pieteikuma iesniedzēji uzskata

25arī, ka viņiem atsavināta daudzkārt lielāka zemes platība nekā

26nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai. Kā argumentu šādam

27secinājumam Pieteikuma iesniedzēji min Valsts ieņēmumu dienesta

282007. gada 18. maija vēstuli, kurā lūgts apsvērt iespēju pārdot

29tikai divus nekustamajā īpašumā "Robežnieki" ietilpstošos zemes

30gabalus 1,438 hektāru un 0,363 hektāru platībā. Taču ar likumu

31tiekot atsavināts viss nekustamais īpašums 6,15 hektāru platībā,

32kas vairākkārt pārsniedzot iepriekš pieprasīto zemes platību.

33Pieteikuma iesniedzēji secina, ka

34likumdevēja izraudzītais līdzeklis mērķa sasniegšanai neesot

35iespējami saudzējošākais un labums, ko iegūst sabiedrība, neesot

36lielāks par Pieteikuma iesniedzējiem nodarīto zaudējumu.

37Tāpat Pieteikuma iesniedzēji

38uzsver, ka nekustamais īpašums sabiedrības vajadzībām esot

39atsavināms tikai izņēmuma gadījumos, un tas būtu atzīstams par

40īpašu samērīguma kritēriju.

41Satversmes 105. panta ceturtais

42teikums īpašuma atsavināšanu pieļauj tikai uz atsevišķa likuma

43pamata. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka šīs prasības mērķis

44esot aizsargāt personas pamattiesības no iespējamas valsts

45pārvaldes iestāžu patvaļas. Atsevišķa likuma nepieciešamība

46īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā esot noteikta tādēļ, lai

47likumdevējs īpašu uzmanību pievērstu visiem lietas apstākļiem.

48Proti, tam būtu jānoskaidro, vai īpašuma atsavināšana patiešām

49notiek izņēmuma gadījumā un vai tā kalpo valsts vai sabiedrības

50vajadzībām. Ne likumdevējs, nedz arī kāda cita atbildīgā

51institūcija neesot analizējusi īpašuma atsavināšanas

52nepieciešamību kā izņēmuma gadījumu.

53Pēc iepazīšanās ar lietas

54materiāliem Pieteikuma iesniedzēji norādīja, ka sabiedrības

55intereses, kuru dēļ notikusi visa nekustamā īpašuma "Robežnieki"

56atsavināšana, likuma pieņemšanas brīdī vēl nemaz neesot bijušas

57definētas. Proti, likums, ar kuru atsavināts nekustamais īpašums,

58stājās spēkā 2008. gada 19. jūnijā, taču Terehovas robežkontroles

59punkta rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi bija plānots

60pabeigt tikai 2008. gada 31. jūlijā.

61Pieteikuma iesniedzēji arī norāda,

62ka 2002. gadā jau tika atsavināti 1,65 hektāri no nekustamā

63īpašuma "Robežnieki", bet 2007. gadā viņi esot aicināti apsvērt

64iespēju papildus pārdot zemes gabalus 1,438 hektāru un 0,363

65hektāru platībā. Savukārt drīz pēc tam esot atsavināts viss

66nekustamais īpašums. Minētais liecinot par plānošanas neesamību

67un nespēju prognozēt valsts intereses ilgtermiņā.