3. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēju viedoklim un

3uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam.

4Saeima, atsaucoties uz Eiropas

5Cilvēktiesību tiesas praksi, norāda, ka valstij esot plaša

6rīcības brīvība noteikt to, vai konkrēta īpašuma piespiedu

7atsavināšana būtu atzīstama par atbilstošu sabiedrības

8interesēm.

9Saeima norāda, ka Satversmes 105.

10pants paredzot valstij tiesības ne tikai regulēt un kontrolēt

11īpašuma izmantošanu, bet noteiktos gadījumos arī atņemt īpašumu

12piespiedu kārtā. Īpašuma atņemšana nedrīkstot būt patvaļīga, un

13tai esot jābalstās uz trim nosacījumiem. Pirmkārt, īpašumu

14piespiedu kārtā drīkst atsavināt tikai sabiedrības vajadzībām.

15Otrkārt, šāda atsavināšana ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumā

16uz atsevišķa likuma pamata. Treškārt, īpašums ir atsavināms pret

17taisnīgu atlīdzību.

18Saeima pauž viedokli, ka

19Pieteikuma iesniedzējiem piederošais nekustamais īpašums esot

20atsavināts atbilstoši Satversmes 105. panta ceturtajā teikumā

21minētajiem nosacījumiem.

22Nekustamais īpašums esot

23atsavināts uz atsevišķa likuma pamata. Likums esot pieņemts,

24ievērojot Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa prasības. Lai gan

25likumprojekts izskatīts steidzamības kārtā, likumdevējs šā likuma

26nepieciešamību esot izvērtējis ar pienācīgu rūpību. Likumprojektu

27esot izskatījusi Saeimas Juridiskā komisija, Aizsardzības,

28iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kā arī Budžeta un

29finanšu (nodokļu) komisija. Likumprojekta izskatīšanas ietvaros

30uz Saeimas Juridiskās komisijas sēdi aicināti Finanšu ministrijas

31pārstāvji, kā arī A. Līpacis. Šajā sēdē viņam esot dota iespēja

32izteikt savu viedokli un iebildumus. Arī likumprojekta izstrādes

33gaitā A.Līpacim vairākkārt esot bijusi iespēja paust savu

34viedokli un argumentus Finanšu ministrijai. Līdz ar to, pēc

35Saeimas ieskata, Pieteikuma iesniedzēju argumenti esot pienācīgi

36uzklausīti un izvērtēti.

37Nekustamais īpašums esot

38atsavināts izņēmuma gadījumā konkrēta mērķa sasniegšanai -

39Terehovas robežkontroles punkta modernizācijai. Nekustamie

40īpašumi neesot atsavināti masveidā, tāpat neesot noticis

41mēģinājums pārņemt valsts īpašumā visus noteikta veida nekustamos

42īpašumus. Līdz ar to esot ievērota prasība, lai īpašums tiktu

43atsavināts tikai izņēmuma gadījumā.

44Nekustamais īpašums tiekot

45atsavināts sabiedrības vajadzībām - Terehovas robežkontroles

46punkta modernizācijai. Robežkontroles punktu paplašināšana un

47modernizācija esot atzīstama par nozīmīgu sabiedrības vajadzību,

48un attiecīgi pasākumi tiekot veikti ne vien Latvijas Republikas,

49bet visas Eiropas Savienības tautsaimniecības interesēs.

50Pilnveidojot robežkontroles punktus, Latvijas valsts varot

51pienācīgi izpildīt savas starptautiskās saistības, ko tā

52uzņēmusies, iestādamās Eiropas Savienībā un pievienodamās

53Šengenas zonai.

54Saeima nepiekrīt Pieteikuma

55iesniedzēju viedoklim par to, ka Terehovas robežkontroles punkta

56modernizācijai nav bijis nepieciešams atsavināt visu nekustamo

57īpašumu. Atsaukdamās uz likumdevēja plašo rīcības brīvību, ko tam

58piešķirot Sa­tversmes 105. panta ceturtais teikums un Eiropas

59Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā

60protokola 1. pants, Saeima norāda, ka, lemjot par nekustamā

61īpašuma piespiedu atsavināšanu kādai sabiedrības vajadzībai, tā

62varot gan palielināt, gan arī samazināt atsavināmo zemes gabalu

63platību. Šādos gadījumos noteicošais esot par likumprojekta

64sagatavošanu atbildīgās ministrijas viedoklis. Arī šajā gadījumā

65Finanšu ministrijas pārstāvji Juridiskās komisijas sēdē

66uzturējuši viedokli, ka konkrētajām sabiedrības vajadzībām

67nepieciešams atsavināt visu Pieteikuma iesniedzējiem piederošo

68nekustamo īpašumu "Robežnieki". Finanšu ministrijas pārstāvju

69paustais viedoklis esot bijis pietiekami skaidrs un pamatots, lai

70likumdevējs atbalstītu likumprojektu tādā redakcijā, kādā tas

71iesniegts.

72Saeima arī norāda, ka likumā "Par

73nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai

74sabiedriskajām vajadzībām" citastarp ir paredzēta iespēja

75bijušajam īpašniekam atgūt savu nekustamo īpašumu, ja tas vairs

76nav nepieciešams sabiedrības vajadzībām.