3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēju viedoklim un

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam.

Saeima, atsaucoties uz Eiropas

Cilvēktiesību tiesas praksi, norāda, ka valstij esot plaša

rīcības brīvība noteikt to, vai konkrēta īpašuma piespiedu

atsavināšana būtu atzīstama par atbilstošu sabiedrības

interesēm.

Saeima norāda, ka Satversmes 105.

pants paredzot valstij tiesības ne tikai regulēt un kontrolēt

īpašuma izmantošanu, bet noteiktos gadījumos arī atņemt īpašumu

piespiedu kārtā. Īpašuma atņemšana nedrīkstot būt patvaļīga, un

tai esot jābalstās uz trim nosacījumiem. Pirmkārt, īpašumu

piespiedu kārtā drīkst atsavināt tikai sabiedrības vajadzībām.

Otrkārt, šāda atsavināšana ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumā

uz atsevišķa likuma pamata. Treškārt, īpašums ir atsavināms pret

taisnīgu atlīdzību.

Saeima pauž viedokli, ka

Pieteikuma iesniedzējiem piederošais nekustamais īpašums esot

atsavināts atbilstoši Satversmes 105. panta ceturtajā teikumā

minētajiem nosacījumiem.

Nekustamais īpašums esot

atsavināts uz atsevišķa likuma pamata. Likums esot pieņemts,

ievērojot Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa prasības. Lai gan

likumprojekts izskatīts steidzamības kārtā, likumdevējs šā likuma

nepieciešamību esot izvērtējis ar pienācīgu rūpību. Likumprojektu

esot izskatījusi Saeimas Juridiskā komisija, Aizsardzības,

iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kā arī Budžeta un

finanšu (nodokļu) komisija. Likumprojekta izskatīšanas ietvaros

uz Saeimas Juridiskās komisijas sēdi aicināti Finanšu ministrijas

pārstāvji, kā arī A. Līpacis. Šajā sēdē viņam esot dota iespēja

izteikt savu viedokli un iebildumus. Arī likumprojekta izstrādes

gaitā A.Līpacim vairākkārt esot bijusi iespēja paust savu

viedokli un argumentus Finanšu ministrijai. Līdz ar to, pēc

Saeimas ieskata, Pieteikuma iesniedzēju argumenti esot pienācīgi

uzklausīti un izvērtēti.

Nekustamais īpašums esot

atsavināts izņēmuma gadījumā konkrēta mērķa sasniegšanai -

Terehovas robežkontroles punkta modernizācijai. Nekustamie

īpašumi neesot atsavināti masveidā, tāpat neesot noticis

mēģinājums pārņemt valsts īpašumā visus noteikta veida nekustamos

īpašumus. Līdz ar to esot ievērota prasība, lai īpašums tiktu

atsavināts tikai izņēmuma gadījumā.

Nekustamais īpašums tiekot

atsavināts sabiedrības vajadzībām - Terehovas robežkontroles

punkta modernizācijai. Robežkontroles punktu paplašināšana un

modernizācija esot atzīstama par nozīmīgu sabiedrības vajadzību,

un attiecīgi pasākumi tiekot veikti ne vien Latvijas Republikas,

bet visas Eiropas Savienības tautsaimniecības interesēs.

Pilnveidojot robežkontroles punktus, Latvijas valsts varot

pienācīgi izpildīt savas starptautiskās saistības, ko tā

uzņēmusies, iestādamās Eiropas Savienībā un pievienodamās

Šengenas zonai.

Saeima nepiekrīt Pieteikuma

iesniedzēju viedoklim par to, ka Terehovas robežkontroles punkta

modernizācijai nav bijis nepieciešams atsavināt visu nekustamo

īpašumu. Atsaukdamās uz likumdevēja plašo rīcības brīvību, ko tam

piešķirot Sa­tversmes 105. panta ceturtais teikums un Eiropas

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā

protokola 1. pants, Saeima norāda, ka, lemjot par nekustamā

īpašuma piespiedu atsavināšanu kādai sabiedrības vajadzībai, tā

varot gan palielināt, gan arī samazināt atsavināmo zemes gabalu

platību. Šādos gadījumos noteicošais esot par likumprojekta

sagatavošanu atbildīgās ministrijas viedoklis. Arī šajā gadījumā

Finanšu ministrijas pārstāvji Juridiskās komisijas sēdē

uzturējuši viedokli, ka konkrētajām sabiedrības vajadzībām

nepieciešams atsavināt visu Pieteikuma iesniedzējiem piederošo

nekustamo īpašumu "Robežnieki". Finanšu ministrijas pārstāvju

paustais viedoklis esot bijis pietiekami skaidrs un pamatots, lai

likumdevējs atbalstītu likumprojektu tādā redakcijā, kādā tas

iesniegts.

Saeima arī norāda, ka likumā "Par

nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai

sabiedriskajām vajadzībām" citastarp ir paredzēta iespēja

bijušajam īpašniekam atgūt savu nekustamo īpašumu, ja tas vairs

nav nepieciešams sabiedrības vajadzībām.