7. pants

1Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk -

2Tiesībsargs), kura viedokli lietas materiāliem lūguši pievienot

3Pieteikuma iesniedzēji, norāda, ka gan Eiropas Cilvēka tiesību un

4pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. panta 1.

5punkta otrais teikums, gan Satversmes 105. panta ceturtais

6teikums noteiktos gadījumos paredz valstij tiesības personai

7īpašumu atņemt. Abas šīs normas arī nosakot, ka īpašuma atņemšana

8nevar būt patvaļīga. Tāpat tajās esot reglamentēti īpašuma

9piespiedu atsavināšanas priekšnoteikumi un, lai īpašuma atņemšana

10būtu pieļaujama, esot jāizpilda visi šie priekšnoteikumi.

11Tiesībsargs secina, ka konkrētajā

12lietā nekustamā īpašuma atsavināšana kalpo valsts un sabiedrības

13vajadzībām, jo likums par nekustamā īpašuma atsavināšanu esot

14pieņemts, lai nodrošinātu papildu zemes platības Terehovas

15robežkontroles punkta paplašināšanai un modernizācijai. Valsts

16robežas uzturēšana, tostarp efektīvas un drošas robežkontroles

17punktu darbības nodrošināšana, esot viens no valsts

18uzdevumiem.

19Tiesībsargs uzskata, ka konkrētajā

20gadījumā Terehovas robežkontroles punkta rekonstrukcijas un

21modernizācijas darbu veikšanai Pieteikuma iesniedzējiem

22atsavinātais nekustamais īpašums visā tā platībā nav

23nepieciešams.

24Tiesībsargs arī norāda, ka īpašuma

25atsavināšana tā iespējamai izmantošanai nākotnē vai rezervei

26neatbilst Satversmes 105. panta ceturtajā teikumā noteiktajiem

27īpašuma piespiedu atsavināšanas principiem.

28Tiesībsargs secina, ka apstrīdētā

29norma neatbilst Satversmes 105. pantam.

30Secinājumu daļa