7. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk -
Tiesībsargs), kura viedokli lietas materiāliem lūguši pievienot
Pieteikuma iesniedzēji, norāda, ka gan Eiropas Cilvēka tiesību un
pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. panta 1.
punkta otrais teikums, gan Satversmes 105. panta ceturtais
teikums noteiktos gadījumos paredz valstij tiesības personai
īpašumu atņemt. Abas šīs normas arī nosakot, ka īpašuma atņemšana
nevar būt patvaļīga. Tāpat tajās esot reglamentēti īpašuma
piespiedu atsavināšanas priekšnoteikumi un, lai īpašuma atņemšana
būtu pieļaujama, esot jāizpilda visi šie priekšnoteikumi.
Tiesībsargs secina, ka konkrētajā
lietā nekustamā īpašuma atsavināšana kalpo valsts un sabiedrības
vajadzībām, jo likums par nekustamā īpašuma atsavināšanu esot
pieņemts, lai nodrošinātu papildu zemes platības Terehovas
robežkontroles punkta paplašināšanai un modernizācijai. Valsts
robežas uzturēšana, tostarp efektīvas un drošas robežkontroles
punktu darbības nodrošināšana, esot viens no valsts
uzdevumiem.
Tiesībsargs uzskata, ka konkrētajā
gadījumā Terehovas robežkontroles punkta rekonstrukcijas un
modernizācijas darbu veikšanai Pieteikuma iesniedzējiem
atsavinātais nekustamais īpašums visā tā platībā nav
nepieciešams.
Tiesībsargs arī norāda, ka īpašuma
atsavināšana tā iespējamai izmantošanai nākotnē vai rezervei
neatbilst Satversmes 105. panta ceturtajā teikumā noteiktajiem
īpašuma piespiedu atsavināšanas principiem.
Tiesībsargs secina, ka apstrīdētā
norma neatbilst Satversmes 105. pantam.
Secinājumu daļa