Par likuma "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām" 1.panta 1.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk -

Tiesībsargs), kura viedokli lietas materiāliem lūguši pievienot

Pieteikuma iesniedzēji, norāda, ka gan Eiropas Cilvēka tiesību un

pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. panta 1.

punkta otrais teikums, gan Satversmes 105. panta ceturtais

teikums noteiktos gadījumos paredz valstij tiesības personai

īpašumu atņemt. Abas šīs normas arī nosakot, ka īpašuma atņemšana

nevar būt patvaļīga. Tāpat tajās esot reglamentēti īpašuma

piespiedu atsavināšanas priekšnoteikumi un, lai īpašuma atņemšana

būtu pieļaujama, esot jāizpilda visi šie priekšnoteikumi.

Tiesībsargs secina, ka konkrētajā

lietā nekustamā īpašuma atsavināšana kalpo valsts un sabiedrības

vajadzībām, jo likums par nekustamā īpašuma atsavināšanu esot

pieņemts, lai nodrošinātu papildu zemes platības Terehovas

robežkontroles punkta paplašināšanai un modernizācijai. Valsts

robežas uzturēšana, tostarp efektīvas un drošas robežkontroles

punktu darbības nodrošināšana, esot viens no valsts

uzdevumiem.

Tiesībsargs uzskata, ka konkrētajā

gadījumā Terehovas robežkontroles punkta rekonstrukcijas un

modernizācijas darbu veikšanai Pieteikuma iesniedzējiem

atsavinātais nekustamais īpašums visā tā platībā nav

nepieciešams.

Tiesībsargs arī norāda, ka īpašuma

atsavināšana tā iespējamai izmantošanai nākotnē vai rezervei

neatbilst Satversmes 105. panta ceturtajā teikumā noteiktajiem

īpašuma piespiedu atsavināšanas principiem.

Tiesībsargs secina, ka apstrīdētā

norma neatbilst Satversmes 105. pantam.

Secinājumu daļa