16. pants

1Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma

232. panta trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa

3atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību

4normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas

5sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi

6citādi.

7Lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku,

8Satversmes tiesas procesā līdzsvarojams tiesiskās drošības

9princips un atsevišķu personu pamattiesības. Tiesai jāgādā par

10to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā

11norma zaudē spēku, neradītu jaunus Satversmē noteikto

12pamattiesību aizskārumus, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu

13valsts un sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas

142020. gada 17. decembra sprieduma lietā

15Nr. 2020-18-01 25. punktu).

1616.1. Izskatot uz tiesas pieteikuma pamata

17ierosinātu lietu, Satversmes tiesai vienmēr ir jāizvērtē, kāda

18ietekme uz attiecīgo lietu būs tās spriedumam. Satversmes tiesa

19jau ir atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma

20(akts) zaudē spēku, jāņem vērā, ka tās uzdevums ir pēc iespējas

21novērst personām pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes

22tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā

23Nr. 2019-01-01 25. punktu).

24Pieteikuma iesniedzēja lūdz atzīt apstrīdēto normu par spēkā

25neesošu no brīža, kad tā tika piemērota attiecībā uz pieteicēju

26tās izskatīšanā esošajā administratīvajā lietā, jo tas esot

27nepieciešams, lai nodrošinātu pieteicēja tiesību efektīvu

28aizsardzību.

29Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 250. panta otro

30daļu pieteikuma par administratīvā akta atcelšanu izspriešanā ir

31būtiska nozīme tām tiesību normām, ar kurām pamatots izdotais

32administratīvais akts. Tas ir nozīmīgi arī tādēļ, lai izspriestu

33pieteikumu par citstarp ar apstrīdēto normu pamatotā nodokļu

34administrācijas administratīvā akta par soda naudas par atkārtota

35nodokļu pārkāpuma izdarīšanu atcelšanu.

36Tātad, lai šā sprieduma rezultāts ietekmētu tiesisko

37situāciju, kādā ir persona, kura savu tiesību aizsardzībai

38iesniegusi pieteikumu administratīvajā lietā Nr. A420463113,

39apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no pieteicēja

40administratīvajā lietā pamattiesību aizskāruma rašanās brīža,

41t. i., no brīža, kad šo normu piemērojusi nodokļu

42administrācija.

4316.2. Satversmes tiesā saņemta informācija arī par

44citām administratīvajām lietām, kurās administratīvās tiesas

45pieņēmušas lēmumu apturēt tiesvedību, jo administratīvajā lietā

46iestāde piemērojusi apstrīdēto normu, un tiesai būs šī norma

47jāpiemēro administratīvās lietas izspriešanā. Tātad arī šādās

48lietās apstrīdētā norma ir nepieciešama, lai tiesa izspriestu

49līdzīgu prasījumu. Tāpat iespējams, ka administratīvajā tiesā ir

50iesniegti pieteikumi ar norādītiem līdzīgiem apstākļiem un

51līdzīgu prasījumu, bet tiesa vēl nav pieņēmusi lēmumu par

52pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu. Turklāt Satversmes

53tiesai jāievēro to personu pamattiesību aizsardzības nozīme,

54kuras uzsākušas savu tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību

55aizsardzības līdzekļiem atkārtota nodokļu pārkāpuma lietā, bet

56konkrētajā savu tiesību aizsardzības stadijā vēl nav tikušas

57tālāk par apstrīdēšanas iestādi.

58Ņemot vērā minēto, nolūkā aizsargāt visu to personu

59pamattiesības, kurām apstrīdētā norma ir piemērota un kuras šā

60sprieduma spēkā stāšanās dienā ir uzsākušas un turpina savu

61pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības

62līdzekļiem, apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no šo

63personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža, t. i., no

64brīža, kad apstrīdēto normu piemērojusi nodokļu

65administrācija.

66Nolēmumu

67daļa

68Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

69Satversmes tiesa

70nosprieda: