16. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma

32. panta trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa

atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību

normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas

sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi

citādi.

Lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku,

Satversmes tiesas procesā līdzsvarojams tiesiskās drošības

princips un atsevišķu personu pamattiesības. Tiesai jāgādā par

to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā

norma zaudē spēku, neradītu jaunus Satversmē noteikto

pamattiesību aizskārumus, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu

valsts un sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas

2020. gada 17. decembra sprieduma lietā

Nr. 2020-18-01 25. punktu).

16.1. Izskatot uz tiesas pieteikuma pamata

ierosinātu lietu, Satversmes tiesai vienmēr ir jāizvērtē, kāda

ietekme uz attiecīgo lietu būs tās spriedumam. Satversmes tiesa

jau ir atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma

(akts) zaudē spēku, jāņem vērā, ka tās uzdevums ir pēc iespējas

novērst personām pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes

tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā

Nr. 2019-01-01 25. punktu).

Pieteikuma iesniedzēja lūdz atzīt apstrīdēto normu par spēkā

neesošu no brīža, kad tā tika piemērota attiecībā uz pieteicēju

tās izskatīšanā esošajā administratīvajā lietā, jo tas esot

nepieciešams, lai nodrošinātu pieteicēja tiesību efektīvu

aizsardzību.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 250. panta otro

daļu pieteikuma par administratīvā akta atcelšanu izspriešanā ir

būtiska nozīme tām tiesību normām, ar kurām pamatots izdotais

administratīvais akts. Tas ir nozīmīgi arī tādēļ, lai izspriestu

pieteikumu par citstarp ar apstrīdēto normu pamatotā nodokļu

administrācijas administratīvā akta par soda naudas par atkārtota

nodokļu pārkāpuma izdarīšanu atcelšanu.

Tātad, lai šā sprieduma rezultāts ietekmētu tiesisko

situāciju, kādā ir persona, kura savu tiesību aizsardzībai

iesniegusi pieteikumu administratīvajā lietā Nr. A420463113,

apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no pieteicēja

administratīvajā lietā pamattiesību aizskāruma rašanās brīža,

t. i., no brīža, kad šo normu piemērojusi nodokļu

administrācija.

16.2. Satversmes tiesā saņemta informācija arī par

citām administratīvajām lietām, kurās administratīvās tiesas

pieņēmušas lēmumu apturēt tiesvedību, jo administratīvajā lietā

iestāde piemērojusi apstrīdēto normu, un tiesai būs šī norma

jāpiemēro administratīvās lietas izspriešanā. Tātad arī šādās

lietās apstrīdētā norma ir nepieciešama, lai tiesa izspriestu

līdzīgu prasījumu. Tāpat iespējams, ka administratīvajā tiesā ir

iesniegti pieteikumi ar norādītiem līdzīgiem apstākļiem un

līdzīgu prasījumu, bet tiesa vēl nav pieņēmusi lēmumu par

pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu. Turklāt Satversmes

tiesai jāievēro to personu pamattiesību aizsardzības nozīme,

kuras uzsākušas savu tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību

aizsardzības līdzekļiem atkārtota nodokļu pārkāpuma lietā, bet

konkrētajā savu tiesību aizsardzības stadijā vēl nav tikušas

tālāk par apstrīdēšanas iestādi.

Ņemot vērā minēto, nolūkā aizsargāt visu to personu

pamattiesības, kurām apstrīdētā norma ir piemērota un kuras šā

sprieduma spēkā stāšanās dienā ir uzsākušas un turpina savu

pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības

līdzekļiem, apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no šo

personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža, t. i., no

brīža, kad apstrīdēto normu piemērojusi nodokļu

administrācija.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda: