22. pants

Satversmes tiesa ņem vērā arī to, ka apstrīdētās

normas atcelšana no tās pieņemšanas vai spēkā stāšanās brīža

nedrīkst radīt būtisku valsts (sabiedrības) interešu aizskārumu

vai apdraudējumu. Tā kā nodokļu tiesību joma ir būtiska valsts

darbības joma, nebūtu pieļaujama tāda situācija, ka pēc

apstrīdētās normas atzīšanas par spēkā neesošu nāktos pārskatīt

visus vai ļoti daudzus VID lēmumus, kuri ir stājušies spēkā un

kuros šī norma varēja būt piemērota (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā

Nr. 2005-12-0103 25. punktu un 2008. gada

3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01

20. punktu).

Līdz ar to Satversmes tiesa uzskata, ka apstrīdētās normas

atcelšanai šajā gadījumā nevarētu piešķirt vispārēju

atpakaļvērstu spēku. Šai tiesiskajai situācijai piemērots

risinājums ir apstrīdētās normas atcelšana tikai attiecībā uz tām

lietām, kuras joprojām atrodas tiesvedībā.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

attiecībā uz tiesvedībā esošajām

lietām atzīt likuma "Par nodokļiem un nodevām"

33.3 panta pirmās daļas vārdus un skaitļus

"ja nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa,

nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma apmēram [ieskaitot

nokavējuma naudu, kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma

periodu no nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa

līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai] un 30 dienu

laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par

nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, iemaksā budžetā papildus

aprēķināto nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma

summu kopā ar soda naudu 15 procentu apmērā no nodokļa

pamatparāda" redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011. gada

8. novembrim, par neatbilstošiem Latvijas Republikas

Satversmes 1. pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris