15. pants

1Izvērtējot prasības attiecībā uz vēlētāju

2likumdošanas iniciatīvas īstenošanu, jānoskaidro, vai šajā

3procesā tiek nodrošinātas likumprojekta iniciatoru likumiskās

4intereses un vai šis process ir tiesisks.

5Satversmes tiesa Lēmumā lietā Nr. 2012-03-01 secināja: nav

6pamatots pieteikuma iesniedzēja viedoklis, ka nepastāv vēlētāju

7likumdošanas iniciatīvas īstenošanā iesaistīto valsts institūciju

8pieņemto lēmumu tiesiskuma izvērtēšanas mehānisms. Lēmumā

9norādīts, ka attiecībā uz CVK pieņemto lēmumu pārsūdzēšanu likuma

10"Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 13. pantā ir noteikts,

11ka arī CVK lēmumi, kuru pārsūdzēšanas kārtība attiecīgajā likumā

12nav noteikta, ir pārsūdzami tiesā Administratīvā procesa likumā

13noteiktajā kārtībā. Turklāt ar 2012. gada 8. novembra grozījumiem

14Tautas nobalsošanas likumā ietverts 23.1 pants, kurš

15paredz, ka CVK lēmumu atteikt likumprojekta reģistrāciju

16iniciatīvas grupa var pārsūdzēt Senātā (sk. Satversmes tiesas

172012. gada 19. decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

18Nr. 2012-03-01 20. punktu). Tādējādi tika secināts, ka

19tiesiskuma izvērtēšanas mehānismam ir jābūt un tas arī

20pastāv.

21Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Senāts, izvērtējot

22pārsūdzēto CVK lēmumu atteikt vēlētāju iesniegta likumprojekta

23reģistrāciju, nav tiesīgs izvērtēt šā likumprojekta saturu.

24Tiesību normu konstitucionalitātes izvērtēšana esot ekskluzīva

25Satversmes tiesas kompetence. Turklāt Senātam esot jāvērtē ne

26tikai CVK lēmumu pieņemšanas procesa tiesiskums, bet arī tajos

27ietvertie argumenti pēc būtības (sk. lietas materiālu 1. sēj.

2810. lpp.).

2915.1. Saeimai ir tiesības nodot administratīvās tiesas

30kompetencē arī tādu lietu izskatīšanu, kuru raksturs nav šauri

31administratīvi tiesisks. Turklāt no likuma "Par Centrālo

32vēlēšanu komisiju" 13. panta izriet, ka CVK ir institūcija,

33kurai APL normas un principi ir saistoši.

34Var piekrist Saeimas atbildes rakstā norādītajam, ka

35apstrīdētās normas neparedz tādu regulējumu, kādu iepriekš Tautas

36nobalsošanas likums nebūtu paredzējis (sk. lietas materiālu 1.

37sēj. 38. lpp.). Lēmumā lietā Nr. 2012-03-01 tika secināts, ka

38pat pirms 2012. gada 8. novembra grozījumu spēkā stāšanās CVK

39bija pienākums izvērtēt to, vai vēlētāju iesniegtie likumprojekti

40ir pilnībā izstrādāti pēc satura, savukārt CVK lēmums bija

41pārsūdzams administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā

42noteiktajā kārtībā.

43Ietverot Tautas nobalsošanas likumā 23.1 pantu,

44tika precizēta kārtība, kādā pārsūdzams CVK lēmums atteikt

45vēlētāju iesniegta likumprojekta reģistrāciju. Proti, šī

46kompetence tika nodota Senātam, kas lietu izskata kā pirmās

47instances tiesa. Lai procesu padarītu efektīvāku un ātrāku, ir

48saīsināts CVK lēmuma izskatīšanas procesuālais termiņš un

49noteikts, ka Senāta lēmums nav pārsūdzams. Arī starpkaru periodā

50CVK lēmumu tiesiskumu pārbaudīja Senāts.

51Apspriežot likumprojektu, ar kuru bija paredzēts Tautas

52nobalsošanas likumu papildināt ar 23.1 pantu, tika

53izskatīta arī iespēja nodot Administratīvās apgabaltiesas

54kompetencē tādu CVK lēmumu pārbaudi, ar kuriem atteikta vēlētāju

55iesniegtu likumprojektu reģistrācija. Augstākās tiesas senatore

56Dr. iur. Jautrīte Briede Saeimas Juridiskās komisijas 2012. gada

5722. maija sēdē norādīja, ka tā ir politiska izšķiršanās, kura

58līmeņa tiesai šo kompetenci nodot, un "protams, Senāts to

59var darīt, tāpat kā attiecībā uz vēlēšanām". Tāpat viņa

60norādīja, ka attaisnojami būtu administratīvās tiesas pārbaudei

61nodot tikai tos CVK lēmumus, ar kuriem atteikta likumprojektu

62reģistrācija, jo šie lēmumi galīgi izbeidz vēlētāju likumdošanas

63iniciatīvas īstenošanas procesu un "administratīvajā procesā

64ir svarīgi pārbaudīt to, kas pieliek [kādam procesam]

65punktu". Savukārt, diskutējot par pierādīšanas pienākumu, J.

66Briede izteica viedokli, ka Senātam šādā gadījumā citastarp būtu

67jāvērtē vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstība Satversmei un

68tas vairāk būtu interpretācijas jautājums, tāpēc īsti par

69pierādījumiem šajā procesā nevarot runāt (sk. lietas

70materiāliem pievienoto Saeimas Juridiskās komisijas 2012. gada

7122. maija sēdes audioierakstu).

7215.2. Ikvienam tiesību piemērotājam Satversme ir

73jāpiemēro tieši un nepastarpināti. Satversmes tiesa ir

74secinājusi, ka tieši vispārējās jurisdikcijas tiesu un

75administratīvo tiesu pienākums ir pārbaudīt, kā tiesību

76piemērotājs atklājis tiesību aktos lietota augstas juridiskās

77abstrakcijas pakāpes jēdziena saturu un vai šāds tiesību normas

78piemērošanas rezultāts ir saderīgs ar tiesiskas un demokrātiskas

79valsts pamatprincipiem (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 19.

80decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01

8118.2. punktu). Arī Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs

82Kusiņš Saeimas Juridiskās komisijas 2012. gada 22. maija sēdē

83norādīja, ka ar Tautas nobalsošanas likuma 23.1 pantu

84Senāta rīcībā netiek nodoti jauni instrumenti, jo Senāts jau

85piemēro Satversmē nostiprinātos vispārējos tiesību principus

86(sk. lietas materiāliem pievienoto Saeimas Juridiskās

87komisijas 2012. gada 22. maija sēdes audioierakstu).

8815.3. Satversmes tiesai ir ekskluzīva kompetence atzīt

89tiesību normas par neatbilstošām augstāka juridiskā spēka tiesību

90normām un spēkā neesošām. Tomēr tiesību normu atbilstību augstāka

91juridiskā spēka tiesību normām izvērtē ne tikai Satversmes tiesa.

92Arī administratīvajai tiesai katras lietas ietvaros ir

93jāpārliecinās par piemērojamās tiesību normas atbilstību augstāka

94juridiskā spēka tiesību normām. Tikai tad, ja piemērojamā tiesību

95norma, pēc tiesas ieskata, atbilst Satversmei, tiesa to var

96piemērot. Proti, APL 104. panta pirmā daļa paredz, ka

97administratīvā tiesa šaubu gadījumā pārbauda, vai iestādes

98piemērotā vai administratīvajā tiesas procesā piemērojamā tiesību

99norma atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Saskaņā ar

100šā panta otro daļu tiesa, ja tā uzskata, ka tiesību norma

101neatbilst Satversmei vai starptautisko tiesību normai, tiesvedību

102lietā aptur un nosūta motivētu pieteikumu Satversmes tiesai.

103Turklāt APL 104. panta trešā daļa nosaka: ja par neatbilstošu

104likumam vai tieši piemērojamam vispārējam tiesību principam

105atzīts zemāka juridiskā spēka normatīvais akts, tad tiesai

106jāpiemēro šis likums vai vispārējais tiesību princips. Par to, ka

107administratīvā tiesa vismaz netieši vērtē tiesību normu

108konstitucionalitāti, liecina arī pieteikums, pēc kura tika

109ierosināta izskatāmā lieta.

110Tādējādi tiesību normu konstitucionalitātes izvērtēšana

111ietilpst arī administratīvo tiesu kompetencē. Ar apstrīdēto normu

112- Tautas nobalsošanas likuma 23.1 panta pirmo daļu -

113Senātam un administratīvajai tiesai nav noteikta jauna, iepriekš

114likumā neparedzēta kompetence.

11515.4. Tautas nobalsošanas likuma 23.1 panta

116otrajā daļā noteikts, ka Senāts lietu izskata kā pirmās instances

117tiesa. Savukārt saskaņā ar APL 105. panta pirmo daļu pirmās

118instances tiesa lietu izskata pēc būtības. Tādējādi nedz

119apstrīdētās normas, nedz arī kāda cita norma neparedz Senāta

120kompetences ierobežošanu tikai ar CVK lēmuma pieņemšanas procesa

121izvērtēšanu.

122Ņemot vērā šajā spriedumā secināto, Senātam būtu jānoskaidro

123tas, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts patiešām un

124acīmredzami nav pilnībā izstrādāts pēc satura, kā to atzinusi

125CVK, un vai CVK lēmumā likumprojekta neatbilstība attiecīgajai

126prasībai ir juridiski argumentēta. Tādējādi Senātam ir jāizvērtē,

127vai CVK konkrētajā gadījumā, pieņemot lēmumu atteikt vēlētāju

128iesniegta likumprojekta reģistrāciju, nav pārkāpusi savas

129kompetences robežas. Arī J. Briede Saeimas Juridiskās komisijas

1302012. gada 22. maija sēdē norādīja: tā kā CVK, iespējams, nav

131politiski pilnīgi neitrāla, ir tikai saprātīgi, ka tās lēmumus

132pārbauda tiesa, kas visus jautājumus izskata maksimāli politiski

133neitrāli (sk. lietas materiāliem pievienoto Saeimas Juridiskās

134komisijas 2012. gada 22. maija sēdes audioierakstu).

135Satversmes tiesa secina, ka tiesas kontrole var nodrošināt to,

136lai CVK lēmumi būtu pamatoti un tiktu pieņemti likuma ietvaros.

137Turklāt jāņem vērā, ka Senātam ir jāizvērtē nevis spēkā esošas

138tiesību normas, bet gan tas, vai vēlētāju iesniegtais

139likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc satura. Kā jau tika

140secināts šā sprieduma 14.3. punktā, CVK ir jāreģistrē visi

141vēlētāju iesniegtie likumprojekti, izņemot tos, kuri acīmredzami

142nav pilnībā izstrādāti pēc satura. Tādējādi Saeima nav pārkāpusi

143savas rīcības brīvības robežas, paredzot Senāta kompetenci

144izskatīt sūdzības par CVK lēmumiem atteikt vēlētāju iesniegta

145likumprojekta reģistrāciju.

146Līdz ar to Tautas nobalsošanas

147likuma 23.1 panta pirmā daļa atbilst Satversmes 1.

148pantam.

149Nolēmumu

150daļa

151Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

152Satversmes tiesa

153nosprieda:

154atzīt likuma "Par tautas

155nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu

156iniciatīvu" 23. panta piektās daļas 2. punktu un 23.1 panta

157pirmo daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1.

158pantam.

159Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

160Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

161Tiesas sēdes priekšsēdētājs

162G.Kūtris