14. pants

Būtiski ir noskaidrot, ciktāl sniedzas CVK

kompetence izvērtēt vēlētāju iesniegtos likumprojektus pēc

satura. Satversmes tiesa secinājusi, ka tautai ir jāspēj ietekmēt

lēmumu pieņemšanu valstī. Tautas gribai ir jābūt valsts varas

pamatā, jābūt valsts varas avotam. Tautas suverenitāte Latvijā

tiek īstenota arī ar tādiem tiešās demokrātijas elementiem kā

tautas nobalsošana vai vēlētāju likumdošanas iniciatīva (sk.

Satversmes tiesas 2009. gada 19. maija sprieduma lietā Nr.

2008-40-01 11. punktu).

14.1. Pieteikuma iesniedzējs vērš uzmanību uz to, ka

CVK locekļi parasti ir pēc paritātes principa politisko partiju

izvirzītas personas. Tāpēc, piešķirot CVK kompetenci saturiski

vērtēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu, Saeima varot netieši

ietekmēt šīs iniciatīvas tālāko virzību (sk. lietas materiālu

1. sēj. 9. un 18. lpp.).

Pēc Satversmes tiesas ieskata, ir svarīgi ņemt vērā to, ka

saskaņā ar likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 1.

pantu CVK tiek izveidota pēc katrām Saeimas vēlēšanām. CVK

sastāvs atspoguļo to politisko partiju spektru, kuru biedrus

balsstiesīgo pilsoņu vairākums ir vēlējies redzēt kā savus

priekšstāvjus. Turklāt CVK savā darbībā jāievēro Satversme un

citi normatīvie tiesību akti.

Tomēr jāņem vērā arī tas, ka vēlētāju iesniegtie likumprojekti

konkrētajā brīdī var neatbilst Saeimā pārstāvēto politisko

partiju programmām vai politiskajām prioritātēm. Tādējādi

vēlētāju likumdošanas iniciatīvas tiesības ir viens no

mehānismiem, kas aizsargā viņu intereses un tiesības, kā arī ļauj

suverēnās varas nesējai - tautai - izteikt savu viedokli par

konkrēta likuma pieņemšanas nepieciešamību. Satversmes sapulces

deputāts Rainis norādījis: "Referendums nozīmē, ka tauta

nevien savos priekšstāvjos, kurus viņa ir sūtījusi vēlēšanās, bet

arī tieši var izteikt savas domas. Šī domu izteikšana ir arī

civilizētā, pilsoniskā valstī diezgan aprobežota, bet ne tik

tālu, ka tautas griba vairs neizteiktos." Savukārt deputāts

Kārlis Dzelzītis izteicis viedokli, ka "tautas iniciatīva un

referendums ir tiešām uzskatāmi kā visai derīgi papildinājumi pie

parlamentārās sistēmas [..] pieņemot tautas iniciatīvu, ir dota

iespēja zināmam vēlētāju skaitam griezties ar priekšlikumu izdot

tādu vai citādu likumu, kas nāk uz balsošanu" (Latvijas

Satversmes sapulces IV sesijas 5. sēdes 1921. gada 28. septembra

stenogramma un 19. sēdes 1921. gada 8. novembra

stenogramma).

Tādējādi vēlētāju likumdošanas iniciatīvas tiesības ir

nozīmīgs instruments, ar kura palīdzību tauta - suverēns - var

darboties kā likumdevējs.

14.2. No Lēmuma lietā Nr. 2012-03-01 izriet, ka Saeimai

nedrīkstētu tikt iesniegts tāds vēlētāju izstrādāts

likumprojekts, kas acīmredzami neatbilst augstāka juridiskā spēka

tiesību normām. Savukārt to, vai iesniegtais likumprojekts ir

saderīgs ar demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtībām,

izlemj pati tauta, paužot savu viedokli tautas nobalsošanā

(sk. Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra lēmuma par

tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01 22. punktu).

Izskatāmajā lietā pieaicinātās personas kopumā piekritušas, ka

CVK ir tiesības saturiski izvērtēt vēlētāju iesniegtus

likumprojektus, ņemot vērā Lēmumā lietā Nr. 2012-03-01 norādītās

vadlīnijas. Tomēr kā kritērijs tam, kādā apjomā CVK būtu jāvērtē

vēlētāju iesniegta likumprojekta atbilstība Satversmei pēc

satura, vairākos viedokļos minēta iespējamās neatbilstības

"acīmredzamība". Piemēram, Tiesībsargs norādījis, ka

nav pieļaujama tāda likumprojekta tālāka virzība, kurš

acīmredzami ir pretrunā ar Satversmi. Savukārt I. Nikuļceva

izteikusi viedokli, ka CVK kā valsts institūcijai nav piešķirama

pārlieku plaša rīcības brīvība (sk. lietas materiālu 1. sēj.

194. lpp. un 2. sēj. 7. lpp.).

14.3. Satversmes tiesa secina, ka juridiskais

izvērtējums tam, vai vēlētāju iesniegts likumprojekts uzskatāms

par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78. panta izpratnē, ir

nošķirams no likumprojekta lietderības un pieņemamības jeb

politiskā izvērtējuma, ko var veikt vienīgi likumdevējs - Saeima

vai tauta. Ņemot vērā CVK veidošanas mērķi un kompetenci, tai

jāveic vienīgi likumprojekta juridiskā izvērtēšana. Turklāt CVK

var nereģistrēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu tikai tad, ja

tas acīmredzami saturiski neatbilst Lēmumā lietā Nr. 2012-03-01

Satversmes tiesas norādītajām vadlīnijām.

Arī tiesību zinātnē norādīts, ka no Satversmes 78. panta

izrietošais pienākums izvērtēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu

nenozīmē, ka CVK būtu tiesības vērtēt šo projektu pēc tā, vai tas

atzīstams "par labu un vēlamu". Šajā ziņā likumprojekta

iesniedzējiem "ir pilnīga brīvība" (sk.: Dišlers K.

Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt

iesniegtos likumprojektus. Jurists, 1928. gada oktobris, Nr. 5,

135.-136. sleja). Tomēr ticis atzīts arī tas, ka jautājumos,

kas nav izlemjami likumdošanas ceļā, vēlētāju likumdošanas

iniciatīva nav īstenojama (sk.: Dišlers K. Vēl viens

ierosinājums, pie tam nekonstitucionāls. Tautas Tiesības, 1927.

gada 15. jūnijs, Nr. 11/12, 331. lpp.).

Tādējādi CVK ir jāreģistrē ikviens vēlētāju iesniegts

likumprojekts, lai varētu sākties parakstu vākšanas procedūra,

izņemot gadījumus, kad likumprojekts acīmredzami nav pilnībā

izstrādāts pēc satura. Savukārt vēlētāji savu vērtējumu par

likumprojektu var izteikt parakstu vākšanas procesā, bet pēc tam

- tautas nobalsošanā. Pretēja Satversmei, kā arī demokrātiskas un

tiesiskas valsts pamatvērtībām būtu tāda Tautas nobalsošanas

likuma 23. panta piektās daļas 2. punkta interpretācija, kas

ļautu CVK nesamērīgi ierobežot vēlētāju likumdošanas iniciatīvas

tiesības. Šāda interpretācija padarītu vēlētāju likumdošanas

iniciatīvas tiesības neefektīvas un būtu pretrunā ne tikai ar

varas dalīšanas principu, bet arī ar tautas suverenitātes

principu. Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka Saeima, nosakot

CVK kompetenci, savas rīcības brīvības robežas ir ievērojusi.

Līdz ar to Tautas nobalsošanas

likuma 23. panta piektās daļas 2. punkts atbilst Satversmes 1.

pantam.