14. pants

1Būtiski ir noskaidrot, ciktāl sniedzas CVK

2kompetence izvērtēt vēlētāju iesniegtos likumprojektus pēc

3satura. Satversmes tiesa secinājusi, ka tautai ir jāspēj ietekmēt

4lēmumu pieņemšanu valstī. Tautas gribai ir jābūt valsts varas

5pamatā, jābūt valsts varas avotam. Tautas suverenitāte Latvijā

6tiek īstenota arī ar tādiem tiešās demokrātijas elementiem kā

7tautas nobalsošana vai vēlētāju likumdošanas iniciatīva (sk.

8Satversmes tiesas 2009. gada 19. maija sprieduma lietā Nr.

92008-40-01 11. punktu).

1014.1. Pieteikuma iesniedzējs vērš uzmanību uz to, ka

11CVK locekļi parasti ir pēc paritātes principa politisko partiju

12izvirzītas personas. Tāpēc, piešķirot CVK kompetenci saturiski

13vērtēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu, Saeima varot netieši

14ietekmēt šīs iniciatīvas tālāko virzību (sk. lietas materiālu

151. sēj. 9. un 18. lpp.).

16Pēc Satversmes tiesas ieskata, ir svarīgi ņemt vērā to, ka

17saskaņā ar likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 1.

18pantu CVK tiek izveidota pēc katrām Saeimas vēlēšanām. CVK

19sastāvs atspoguļo to politisko partiju spektru, kuru biedrus

20balsstiesīgo pilsoņu vairākums ir vēlējies redzēt kā savus

21priekšstāvjus. Turklāt CVK savā darbībā jāievēro Satversme un

22citi normatīvie tiesību akti.

23Tomēr jāņem vērā arī tas, ka vēlētāju iesniegtie likumprojekti

24konkrētajā brīdī var neatbilst Saeimā pārstāvēto politisko

25partiju programmām vai politiskajām prioritātēm. Tādējādi

26vēlētāju likumdošanas iniciatīvas tiesības ir viens no

27mehānismiem, kas aizsargā viņu intereses un tiesības, kā arī ļauj

28suverēnās varas nesējai - tautai - izteikt savu viedokli par

29konkrēta likuma pieņemšanas nepieciešamību. Satversmes sapulces

30deputāts Rainis norādījis: "Referendums nozīmē, ka tauta

31nevien savos priekšstāvjos, kurus viņa ir sūtījusi vēlēšanās, bet

32arī tieši var izteikt savas domas. Šī domu izteikšana ir arī

33civilizētā, pilsoniskā valstī diezgan aprobežota, bet ne tik

34tālu, ka tautas griba vairs neizteiktos." Savukārt deputāts

35Kārlis Dzelzītis izteicis viedokli, ka "tautas iniciatīva un

36referendums ir tiešām uzskatāmi kā visai derīgi papildinājumi pie

37parlamentārās sistēmas [..] pieņemot tautas iniciatīvu, ir dota

38iespēja zināmam vēlētāju skaitam griezties ar priekšlikumu izdot

39tādu vai citādu likumu, kas nāk uz balsošanu" (Latvijas

40Satversmes sapulces IV sesijas 5. sēdes 1921. gada 28. septembra

41stenogramma un 19. sēdes 1921. gada 8. novembra

42stenogramma).

43Tādējādi vēlētāju likumdošanas iniciatīvas tiesības ir

44nozīmīgs instruments, ar kura palīdzību tauta - suverēns - var

45darboties kā likumdevējs.

4614.2. No Lēmuma lietā Nr. 2012-03-01 izriet, ka Saeimai

47nedrīkstētu tikt iesniegts tāds vēlētāju izstrādāts

48likumprojekts, kas acīmredzami neatbilst augstāka juridiskā spēka

49tiesību normām. Savukārt to, vai iesniegtais likumprojekts ir

50saderīgs ar demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtībām,

51izlemj pati tauta, paužot savu viedokli tautas nobalsošanā

52(sk. Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra lēmuma par

53tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01 22. punktu).

54Izskatāmajā lietā pieaicinātās personas kopumā piekritušas, ka

55CVK ir tiesības saturiski izvērtēt vēlētāju iesniegtus

56likumprojektus, ņemot vērā Lēmumā lietā Nr. 2012-03-01 norādītās

57vadlīnijas. Tomēr kā kritērijs tam, kādā apjomā CVK būtu jāvērtē

58vēlētāju iesniegta likumprojekta atbilstība Satversmei pēc

59satura, vairākos viedokļos minēta iespējamās neatbilstības

60"acīmredzamība". Piemēram, Tiesībsargs norādījis, ka

61nav pieļaujama tāda likumprojekta tālāka virzība, kurš

62acīmredzami ir pretrunā ar Satversmi. Savukārt I. Nikuļceva

63izteikusi viedokli, ka CVK kā valsts institūcijai nav piešķirama

64pārlieku plaša rīcības brīvība (sk. lietas materiālu 1. sēj.

65194. lpp. un 2. sēj. 7. lpp.).

6614.3. Satversmes tiesa secina, ka juridiskais

67izvērtējums tam, vai vēlētāju iesniegts likumprojekts uzskatāms

68par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78. panta izpratnē, ir

69nošķirams no likumprojekta lietderības un pieņemamības jeb

70politiskā izvērtējuma, ko var veikt vienīgi likumdevējs - Saeima

71vai tauta. Ņemot vērā CVK veidošanas mērķi un kompetenci, tai

72jāveic vienīgi likumprojekta juridiskā izvērtēšana. Turklāt CVK

73var nereģistrēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu tikai tad, ja

74tas acīmredzami saturiski neatbilst Lēmumā lietā Nr. 2012-03-01

75Satversmes tiesas norādītajām vadlīnijām.

76Arī tiesību zinātnē norādīts, ka no Satversmes 78. panta

77izrietošais pienākums izvērtēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu

78nenozīmē, ka CVK būtu tiesības vērtēt šo projektu pēc tā, vai tas

79atzīstams "par labu un vēlamu". Šajā ziņā likumprojekta

80iesniedzējiem "ir pilnīga brīvība" (sk.: Dišlers K.

81Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt

82iesniegtos likumprojektus. Jurists, 1928. gada oktobris, Nr. 5,

83135.-136. sleja). Tomēr ticis atzīts arī tas, ka jautājumos,

84kas nav izlemjami likumdošanas ceļā, vēlētāju likumdošanas

85iniciatīva nav īstenojama (sk.: Dišlers K. Vēl viens

86ierosinājums, pie tam nekonstitucionāls. Tautas Tiesības, 1927.

87gada 15. jūnijs, Nr. 11/12, 331. lpp.).

88Tādējādi CVK ir jāreģistrē ikviens vēlētāju iesniegts

89likumprojekts, lai varētu sākties parakstu vākšanas procedūra,

90izņemot gadījumus, kad likumprojekts acīmredzami nav pilnībā

91izstrādāts pēc satura. Savukārt vēlētāji savu vērtējumu par

92likumprojektu var izteikt parakstu vākšanas procesā, bet pēc tam

93- tautas nobalsošanā. Pretēja Satversmei, kā arī demokrātiskas un

94tiesiskas valsts pamatvērtībām būtu tāda Tautas nobalsošanas

95likuma 23. panta piektās daļas 2. punkta interpretācija, kas

96ļautu CVK nesamērīgi ierobežot vēlētāju likumdošanas iniciatīvas

97tiesības. Šāda interpretācija padarītu vēlētāju likumdošanas

98iniciatīvas tiesības neefektīvas un būtu pretrunā ne tikai ar

99varas dalīšanas principu, bet arī ar tautas suverenitātes

100principu. Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka Saeima, nosakot

101CVK kompetenci, savas rīcības brīvības robežas ir ievērojusi.

102Līdz ar to Tautas nobalsošanas

103likuma 23. panta piektās daļas 2. punkts atbilst Satversmes 1.

104pantam.