10. pants

Secinot, ka ar Veselības aprūpes finansēšanas

likuma pārejas noteikumu 11. punktu Saeima ir norādījusi vidēja

termiņa prioritāti, Satversmes tiesai ir jānoskaidro, kā minētais

uzdevums bija jāievēro, sagatavojot likumprojektu par vidēja

termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam, un vai tas

tika ievērots.

10.1. Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību

16.1 panta ceturto daļu finanšu ministrs ir atbildīgs

par prioritāro pasākumu izvērtēšanas procesa organizēšanu,

prioritāro pasākumu izvērtēšanu un priekšlikumu par

atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem un resursiem to

finansēšanai iesniegšanu Ministru kabinetam. No tā izriet, ka

visi priekšlikumi par vidēja termiņa prioritāriem pasākumiem

iesniedzami finanšu ministram.

Kā izriet no informatīvā ziņojuma "Par ministriju un citu

centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2020., 2021. un

2022. gadam" (dok. reģ. Nr. TA-1609, izskatīts Ministru

kabineta 2019. gada 3. septembra sēdē), Saeima savu vidēja

termiņa prioritāti Ministru kabinetam īpaši nepieteica. Tomēr

Saeimas noteiktais uzdevums attiecībā uz vidēja termiņa budžeta

ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam Ministru kabinetam bija

zināms kopš Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas

noteikumu 11. punkta pieņemšanas. Apņemšanās ievērot šo uzdevumu

noteikta par Artura Krišjāņa Kariņa sastādītā un Saeimas

apstiprinātā Ministru kabineta politisko prioritāti (sk.

Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta

iecerēto darbību, pieejama www.mk.gov.lv, 136. punktu un Valdības

rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā

Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, kas apstiprināts

ar Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210, 136.1.

apakšpunktu). Proti, Ministru kabinets jau 2019. gada sākumā

rēķinājās ar šo prioritāti un apzinājās, ka ar ārstniecības

personu darba samaksas pieaugumu saistītie izdevumi būtu

jāieplāno vidēja termiņa budžeta ietvarā 2019., 2020. un 2021.

gadam. Ministru kabinets, apzinoties savu lomu valsts budžeta

sastādīšanā, zināja arī to, ka uzdevums Veselības aprūpes

finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktā nostiprinātajā

veidā likuma par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un

2021. gadam nepieņemšanas dēļ nav izpildāms, un to, ka šajā

punktā ietvertā Saeimas vidēja termiņa prioritāte attiecīgi ir

ņemama vērā nākamā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma

sagatavošanā.

Līdz ar to Satversmes tiesai jāpārbauda, vai Ministru

kabinets, izstrādājot vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021.

un 2022. gadam, ir ņēmis vērā tam noteikto uzdevumu kā vispārēju

prioritāti.

10.2. Satversmes tiesa jau atzinusi, ka Ministru

kabinetam vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanas procesā ir

zināma novērtējuma un rīcības brīvība. Tā attiecas arī uz

izvērtējumu, vai un kādā apmērā ieplānojama dažādu institūciju

pieteikto vidēja termiņa prioritāro pasākumu finansēšana, ņemot

vērā to savstarpējās līdzsvarošanas iespējas, valsts finanšu

stāvokli, kā arī konkrēto pasākumu steidzamību un valsts

politiskās prioritātes. Ministru kabinetam jāievēro arī budžeta

sastādīšanu regulējošās tiesību normas, kas prasa nodrošināt to,

lai budžets būtu sabalansēts un ilgtspējīgs.

Likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.,

2021. un 2022. gadam" Ministru kabinets kā vienu no vidēja

termiņa budžeta politikas prioritārajiem attīstības virzieniem

norādījis valsts cilvēkkapitāla palielināšanu, palielinot

publisko finansējumu un veicot reformas veselības nozarē. Saskaņā

ar Finanšu ministrijas paskaidrojumiem par attiecīgo

likumprojektu Ministru kabineta lēmums vidējā termiņā ietver 42,1

miljona euro (24,2 %, 23,3 %, 19,0 % no prioritāro

pasākumu kopējā piešķīruma 2020.-2022. gadam) piešķiršanu

ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai

(sk. likumprojekta Nr. 454/Lp13 "Par vidēja termiņa

budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" paskaidrojumu

78. lpp., pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).

Fiskālās disciplīnas padome ziņojumā par likumu "Par

vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam"

norādījusi, ka 2017. gadā pieņemtajai nodokļu reformai bijusi

būtiska nelabvēlīga fiskālo telpu samazinoša ietekme, kura

visvairāk izpaužoties 2019. un 2020. gadā. Tās rezultātā nodokļu

ieņēmumos esot ticis zaudēts aptuveni 1 % no iekšzemes

kopprodukta gadā. Padome uzsvērusi, ka tā uzskata par vajadzīgu

2020. gadā turpmāk uzlabot fiskālo bilanci par 94,6 miljoniem

euro salīdzinājumā ar sagatavotajā valsts budžeta projektā

paredzēto. 2020. gada budžeta projektā izdevumi pieaugot par 5,1

%, lai gan izdevumu pieauguma ierobežojums būtu ieteicams 4,2 %

apmērā (sk. Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojuma

"Par Latvijas vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.-2022.

gadam" 3. lpp., pieejams Saeimas likumprojektu

reģistrā). Savukārt 2019. gada 25. novembrī Fiskālās

disciplīnas padome norādīja, ka neatbalsta budžeta deficīta

kāpināšanu, lai palielinātu darba samaksu ārstniecības

personālam, jo tas neatbilstu Satversmes 66. panta nosacījumiem

un Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, radītu Eiropas

Stabilitātes un izaugsmes pakta pārkāpuma riskus, kā arī varētu

radīt nopietnas makroekonomiskās nesabalansētības riskus (sk.:

Padome iebilst pret budžeta deficīta palielināšanu, pieejams:

https://fdp.gov.lv).

Finanšu ministrs debatēs par 2020. gada budžeta likumprojektu

paketi, kurā bija ietverts arī likumprojekts "Par vidēja

termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam",

norādījis, ka "budžeta papildināšanai nav palielināti

nodokļi [..], tādējādi sabiedrībai un uzņēmējiem tiek nodrošināta

stabilitāte", un uzsvēris, ka ekonomiskās situācijas izmaiņu

dēļ valdībai bija jārēķinās ar mazāku finansējumu, nekā tika

prognozēts iepriekš (sk. Saeimas 2019. gada 30. oktobra

ārkārtas sēdes stenogrammu).

Apspriežot likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta

ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" otrajā lasījumā,

Saeimas deputāti atbalstīja dažādus priekšlikumus par finansējuma

pārdali, lai 2020. gadā nodrošinātu darba samaksas pieaugumu

rezidentiem un ārstniecības personām, citstarp pārdalot

finansējumu no programmas "Līdzekļi neparedzētiem

gadījumiem", mainot azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījumu

valsts un pašvaldību budžetos, atsakoties no vēstniecības

atvēršanas Austrālijā utt. Saeima neatbalstīja priekšlikumus

palielināt ārstniecības personu darba samaksu uz optimistisku

ekonomikas izaugsmes un nodokļu ieņēmumu palielināšanās vai ēnu

ekonomikas samazināšanās prognožu rēķina (sk. Saeimas 2019.

gada divpadsmitās (ārkārtas) sēdes 2019. gada 13. novembrī

turpinājuma 2019. gada 14. novembrī stenogrammu un Budžeta un

finanšu (nodokļu) komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta

Nr. 454/Lp13 "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.,

2021. un 2022. gadam" izskatīšanai 2. lasījumā, pieejami

Saeimas likumprojektu reģistrā). Likums "Par vidēja

termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam"

pieņemts 2019. gada 14. novembrī.

Proti, gan Saeima, gan Ministru kabinets ievēroja Veselības

aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktā

nostiprināto vidēja termiņa prioritāti un izvērtēja iespējas

nodrošināt tās īstenošanai vēlamos finanšu līdzekļus minētajā

normā norādītajā apmērā. Iespējas īstenot šo mērķi tika

līdzsvarotas ar citām prioritātēm un valsts ekonomiskajām

iespējām, tādējādi nepārkāpjot budžetu ierobežojošās tiesību

normas un nepieņemot finansiāli riskantus lēmumus. Tieši ar

prioritāro pasākumu un tiem nepieciešamo finanšu līdzekļu

ikgadēju līdzsvarošanu, ņemot vērā iepriekšējo gadu plānus un

veidojot nākamo gadu budžeta ietvarus, praksē tiek īstenots

ilgtspējas princips. Pieņemot likumu "Par vidēja termiņa

budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam", Saeima

apstiprināja, ka Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas

noteikumu 11. punktā noteiktais uzdevums ir izpildīts atbilstoši

tās gribai un valsts finansiālajām iespējām.

Gan Ministru kabinets, gan Saeima

vidēja termiņa budžeta ietvara likuma sagatavošanas un

pieņemšanas laikā ievēroja Veselības aprūpes finansēšanas likuma

pārejas noteikumu 11. punktā ietverto vidēja termiņa prioritāti

un centās sasniegt noteikto mērķi atbilstoši valsts finansiālajām

iespējām. Pieņemot likumu "Par vidēja termiņa budžeta

ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam", Saeima apstiprināja

savu piekrišanu tam, kā Ministru kabinets ir izpildījis tam

noteikto uzdevumu, līdzsvarojot tā izpildes iespējas ar citiem

valsts vidēja termiņa prioritārajiem pasākumiem.