10. pants

1Secinot, ka ar Veselības aprūpes finansēšanas

2likuma pārejas noteikumu 11. punktu Saeima ir norādījusi vidēja

3termiņa prioritāti, Satversmes tiesai ir jānoskaidro, kā minētais

4uzdevums bija jāievēro, sagatavojot likumprojektu par vidēja

5termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam, un vai tas

6tika ievērots.

710.1. Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību

816.1 panta ceturto daļu finanšu ministrs ir atbildīgs

9par prioritāro pasākumu izvērtēšanas procesa organizēšanu,

10prioritāro pasākumu izvērtēšanu un priekšlikumu par

11atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem un resursiem to

12finansēšanai iesniegšanu Ministru kabinetam. No tā izriet, ka

13visi priekšlikumi par vidēja termiņa prioritāriem pasākumiem

14iesniedzami finanšu ministram.

15Kā izriet no informatīvā ziņojuma "Par ministriju un citu

16centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2020., 2021. un

172022. gadam" (dok. reģ. Nr. TA-1609, izskatīts Ministru

18kabineta 2019. gada 3. septembra sēdē), Saeima savu vidēja

19termiņa prioritāti Ministru kabinetam īpaši nepieteica. Tomēr

20Saeimas noteiktais uzdevums attiecībā uz vidēja termiņa budžeta

21ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam Ministru kabinetam bija

22zināms kopš Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas

23noteikumu 11. punkta pieņemšanas. Apņemšanās ievērot šo uzdevumu

24noteikta par Artura Krišjāņa Kariņa sastādītā un Saeimas

25apstiprinātā Ministru kabineta politisko prioritāti (sk.

26Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta

27iecerēto darbību, pieejama www.mk.gov.lv, 136. punktu un Valdības

28rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā

29Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, kas apstiprināts

30ar Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210, 136.1.

31apakšpunktu). Proti, Ministru kabinets jau 2019. gada sākumā

32rēķinājās ar šo prioritāti un apzinājās, ka ar ārstniecības

33personu darba samaksas pieaugumu saistītie izdevumi būtu

34jāieplāno vidēja termiņa budžeta ietvarā 2019., 2020. un 2021.

35gadam. Ministru kabinets, apzinoties savu lomu valsts budžeta

36sastādīšanā, zināja arī to, ka uzdevums Veselības aprūpes

37finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktā nostiprinātajā

38veidā likuma par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un

392021. gadam nepieņemšanas dēļ nav izpildāms, un to, ka šajā

40punktā ietvertā Saeimas vidēja termiņa prioritāte attiecīgi ir

41ņemama vērā nākamā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma

42sagatavošanā.

43Līdz ar to Satversmes tiesai jāpārbauda, vai Ministru

44kabinets, izstrādājot vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021.

45un 2022. gadam, ir ņēmis vērā tam noteikto uzdevumu kā vispārēju

46prioritāti.

4710.2. Satversmes tiesa jau atzinusi, ka Ministru

48kabinetam vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanas procesā ir

49zināma novērtējuma un rīcības brīvība. Tā attiecas arī uz

50izvērtējumu, vai un kādā apmērā ieplānojama dažādu institūciju

51pieteikto vidēja termiņa prioritāro pasākumu finansēšana, ņemot

52vērā to savstarpējās līdzsvarošanas iespējas, valsts finanšu

53stāvokli, kā arī konkrēto pasākumu steidzamību un valsts

54politiskās prioritātes. Ministru kabinetam jāievēro arī budžeta

55sastādīšanu regulējošās tiesību normas, kas prasa nodrošināt to,

56lai budžets būtu sabalansēts un ilgtspējīgs.

57Likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.,

582021. un 2022. gadam" Ministru kabinets kā vienu no vidēja

59termiņa budžeta politikas prioritārajiem attīstības virzieniem

60norādījis valsts cilvēkkapitāla palielināšanu, palielinot

61publisko finansējumu un veicot reformas veselības nozarē. Saskaņā

62ar Finanšu ministrijas paskaidrojumiem par attiecīgo

63likumprojektu Ministru kabineta lēmums vidējā termiņā ietver 42,1

64miljona euro (24,2 %, 23,3 %, 19,0 % no prioritāro

65pasākumu kopējā piešķīruma 2020.-2022. gadam) piešķiršanu

66ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai

67(sk. likumprojekta Nr. 454/Lp13 "Par vidēja termiņa

68budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" paskaidrojumu

6978. lpp., pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).

70Fiskālās disciplīnas padome ziņojumā par likumu "Par

71vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam"

72norādījusi, ka 2017. gadā pieņemtajai nodokļu reformai bijusi

73būtiska nelabvēlīga fiskālo telpu samazinoša ietekme, kura

74visvairāk izpaužoties 2019. un 2020. gadā. Tās rezultātā nodokļu

75ieņēmumos esot ticis zaudēts aptuveni 1 % no iekšzemes

76kopprodukta gadā. Padome uzsvērusi, ka tā uzskata par vajadzīgu

772020. gadā turpmāk uzlabot fiskālo bilanci par 94,6 miljoniem

78euro salīdzinājumā ar sagatavotajā valsts budžeta projektā

79paredzēto. 2020. gada budžeta projektā izdevumi pieaugot par 5,1

80%, lai gan izdevumu pieauguma ierobežojums būtu ieteicams 4,2 %

81apmērā (sk. Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojuma

82"Par Latvijas vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.-2022.

83gadam" 3. lpp., pieejams Saeimas likumprojektu

84reģistrā). Savukārt 2019. gada 25. novembrī Fiskālās

85disciplīnas padome norādīja, ka neatbalsta budžeta deficīta

86kāpināšanu, lai palielinātu darba samaksu ārstniecības

87personālam, jo tas neatbilstu Satversmes 66. panta nosacījumiem

88un Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, radītu Eiropas

89Stabilitātes un izaugsmes pakta pārkāpuma riskus, kā arī varētu

90radīt nopietnas makroekonomiskās nesabalansētības riskus (sk.:

91Padome iebilst pret budžeta deficīta palielināšanu, pieejams:

92https://fdp.gov.lv).

93Finanšu ministrs debatēs par 2020. gada budžeta likumprojektu

94paketi, kurā bija ietverts arī likumprojekts "Par vidēja

95termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam",

96norādījis, ka "budžeta papildināšanai nav palielināti

97nodokļi [..], tādējādi sabiedrībai un uzņēmējiem tiek nodrošināta

98stabilitāte", un uzsvēris, ka ekonomiskās situācijas izmaiņu

99dēļ valdībai bija jārēķinās ar mazāku finansējumu, nekā tika

100prognozēts iepriekš (sk. Saeimas 2019. gada 30. oktobra

101ārkārtas sēdes stenogrammu).

102Apspriežot likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta

103ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" otrajā lasījumā,

104Saeimas deputāti atbalstīja dažādus priekšlikumus par finansējuma

105pārdali, lai 2020. gadā nodrošinātu darba samaksas pieaugumu

106rezidentiem un ārstniecības personām, citstarp pārdalot

107finansējumu no programmas "Līdzekļi neparedzētiem

108gadījumiem", mainot azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījumu

109valsts un pašvaldību budžetos, atsakoties no vēstniecības

110atvēršanas Austrālijā utt. Saeima neatbalstīja priekšlikumus

111palielināt ārstniecības personu darba samaksu uz optimistisku

112ekonomikas izaugsmes un nodokļu ieņēmumu palielināšanās vai ēnu

113ekonomikas samazināšanās prognožu rēķina (sk. Saeimas 2019.

114gada divpadsmitās (ārkārtas) sēdes 2019. gada 13. novembrī

115turpinājuma 2019. gada 14. novembrī stenogrammu un Budžeta un

116finanšu (nodokļu) komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta

117Nr. 454/Lp13 "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.,

1182021. un 2022. gadam" izskatīšanai 2. lasījumā, pieejami

119Saeimas likumprojektu reģistrā). Likums "Par vidēja

120termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam"

121pieņemts 2019. gada 14. novembrī.

122Proti, gan Saeima, gan Ministru kabinets ievēroja Veselības

123aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktā

124nostiprināto vidēja termiņa prioritāti un izvērtēja iespējas

125nodrošināt tās īstenošanai vēlamos finanšu līdzekļus minētajā

126normā norādītajā apmērā. Iespējas īstenot šo mērķi tika

127līdzsvarotas ar citām prioritātēm un valsts ekonomiskajām

128iespējām, tādējādi nepārkāpjot budžetu ierobežojošās tiesību

129normas un nepieņemot finansiāli riskantus lēmumus. Tieši ar

130prioritāro pasākumu un tiem nepieciešamo finanšu līdzekļu

131ikgadēju līdzsvarošanu, ņemot vērā iepriekšējo gadu plānus un

132veidojot nākamo gadu budžeta ietvarus, praksē tiek īstenots

133ilgtspējas princips. Pieņemot likumu "Par vidēja termiņa

134budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam", Saeima

135apstiprināja, ka Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas

136noteikumu 11. punktā noteiktais uzdevums ir izpildīts atbilstoši

137tās gribai un valsts finansiālajām iespējām.

138Gan Ministru kabinets, gan Saeima

139vidēja termiņa budžeta ietvara likuma sagatavošanas un

140pieņemšanas laikā ievēroja Veselības aprūpes finansēšanas likuma

141pārejas noteikumu 11. punktā ietverto vidēja termiņa prioritāti

142un centās sasniegt noteikto mērķi atbilstoši valsts finansiālajām

143iespējām. Pieņemot likumu "Par vidēja termiņa budžeta

144ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam", Saeima apstiprināja

145savu piekrišanu tam, kā Ministru kabinets ir izpildījis tam

146noteikto uzdevumu, līdzsvarojot tā izpildes iespējas ar citiem

147valsts vidēja termiņa prioritārajiem pasākumiem.