9. pants

1Likumprojekts par vidēja termiņa budžeta ietvaru

22019., 2020. un 2021. gadam, kurā Ministru kabinetam saskaņā ar

3tam Saeimas izvirzīto uzdevumu bija jāieplāno noteikta apmēra

4valsts finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas

5paaugstināšanai, netika sastādīts, jo likuma "Par valsts

6budžetu 2019. gadam" sagatavošana ieilga. Ar 2019. gada 7.

7februāra likumu "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu

8vadību" Saeima noteica, ka 2019. gadā vidēja termiņa budžeta

9ietvara likuma projekts tiek sagatavots tikai 2020., 2021. un

102022. gadam un Ministru kabinets to iesniedz Saeimai vienlaikus

11ar likumprojektu par valsts budžetu 2020. gadam.

12Proti, uzdevums iekļaut Veselības aprūpes finansēšanas likuma

13pārejas noteikumos minētos izdevumus vidēja termiņa budžeta

14ietvarā 2019., 2020. un 2021. gadam kļuva neizpildāms, jo Saeima

15pati noteica, ka likums, kurā konkrētā apjoma finansējums būtu

16paredzams, vispār netiks pieņemts.

179.1. Tomēr, kā izriet no likuma "Grozījums Likumā

18par budžetu un finanšu vadību" anotācijas, Latvijas

19Stabilitātes programmas 2019.-2022. gadam, kuru Ministru kabinets

20apstiprināja 2019. gada 15. aprīlī, un Saeimas un Ministru

21kabineta turpmākās rīcības, gan Saeima, gan Ministru kabinets un

22citas iesaistītās puses rēķinājās ar to, ka izvirzītais uzdevums

23paliks spēkā arī attiecībā uz nākamajā gadā pieņemamo vidēja

24termiņa budžeta ietvaru. Saeimas lēmums nepieņemt likumu par

25vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam bija

26vērsts tikai uz to, lai mazinātu administratīvo slogu un

27efektivizētu resursu patēriņu gadā, kad budžeta pieņemšana jau tā

28bija aizkavējusies, nevis uz to, lai visi attiecībā uz vidēja

29termiņa budžeta ietvaru sniegtie ieteikumi un uzdevumi formāli

30zaudētu spēku (sk. likumprojekta Nr. 225/Lp13 "Grozījums

31Likumā par budžetu un finanšu vadību" anotāciju, pieejama

32Saeimas likumprojektu reģistrā). Latvijas Stabilitātes

33programmā 2019.-2022. gadam tieši norādīts: "Ņemot vērā

34laika ierobežojumus, 2019. gada valsts budžets tika izstrādāts kā

35"tehniskais budžets", respektīvi - tas ietvēra

36iepriekšējās valdības un Saeimas pieņemtos lēmumus, kā arī jaunās

37Saeimas pieņemto lēmumu par veselības nozarē strādājošo algu

38palielinājumu. Jaunās Saeimas un jaunā Ministru kabineta

39politikas prioritātes tiks finansētas ar 2020. gada valsts

40budžeta likumu un 2020.-2022. gada Ietvara likumu" (sk.:

41Latvijas Stabilitātes programma 2019.-2022. gadam. Rīga: Finanšu

42ministrija, 2019, 21. lpp.).

43Līdz ar to nevar apgalvot, ka Saeimas noteiktais uzdevums būtu

44zaudējis spēku tikai formālu iemeslu dēļ.

459.2. Satversmes tiesa tomēr norāda, ka atbilstoši

46Fiskālās disciplīnas likuma 5. panta pirmajai daļai vidēja

47termiņa budžeta ietvara likuma projektā paredzamais maksimāli

48pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms katru gadu tiek

49pārskatīts atbilstoši likumā noteiktajām pozīcijām. Turklāt

50katram vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektam

51pievienojami paskaidrojumi, kas citstarp ietver informāciju par

52prognozēto makroekonomisko attīstību, tās vidēja termiņa risku

53izvērtējumu, kā arī salīdzinājumu ar iepriekšējā gada ietvara

54likumā noteiktajām vidēja termiņa makroekonomiskajām prognozēm;

55fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem, to sasniegšanai

56īstenojamiem pasākumiem, kā arī to salīdzinājumu ar iepriekšējā

57ietvara likumā noteiktajiem fiskālās politikas vidēja termiņa

58mērķiem; ieņēmumu prognozi vidējam termiņam, kā arī tās

59salīdzinājumu ar iepriekšējā ietvara likumā vidējam termiņam

60noteikto ieņēmumu prognozi (sk. Fiskālās disciplīnas likuma 5.

61panta ceturtās daļas 1.-3. punktu). Proti, vidēja termiņa

62budžeta ietvars katru gadu tiek pārstrādāts, to balstot

63iepriekšējā vidēja termiņa budžeta ietvarā, bet ņemot vērā arī

64jaunākās valsts finansiālās attīstības tendences un aktuālākās

65prioritātes. Līdz ar to konkrētā apjoma prioritātes, kas

66noteiktas vienā vidēja termiņa budžeta ietvarā, nākamajā gadā var

67tikt atzītas par neieplānojamām un neizpildāmām pilnā apmērā,

68ņemot vērā faktiskās situācijas izmaiņas.

69Tādējādi nebija pamata gaidīt, ka likumprojektā par vidēja

70termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam būs iespējams

71paredzēt tādus pašus izdevumus, kādus Saeima 2018. gada nogalē

72uzdeva ieplānot vidēja termiņa budžeta ietvarā 2019., 2020. un

732021. gadam. Arī likuma "Grozījums Likumā par budžetu un

74finanšu vadību" anotācijā atzīts, ka vidēja termiņa budžeta

75ietvara likumi 2019.-2021. gadam un 2020.-2022. gadam tiek

76balstīti uz dažādām valsts makroekonomiskās attīstības prognozēm

77(sk. likumprojekta Nr. 225/Lp13 "Grozījums Likumā par

78budžetu un finanšu vadību" anotācijas 1. punktu, pieejama

79Saeimas likumprojektu reģistrā). Tātad Saeima apzinājās, ka

80vienā gadā pieņemtam vidēja termiņa budžeta ietvaram var būt

81citāds saturs nekā citā gadā pieņemtam vidēja termiņa budžeta

82ietvaram pat attiecībā uz tiem budžeta gadiem, kuri šajos

83ietvaros savstarpēji pārklājas.

849.3. Kā tika secināts jau iepriekš, Veselības aprūpes

85finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktā Ministru

86kabinetam noteiktā uzdevuma pārnese uz likumprojektu par vidēja

87termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam ir notikusi

88netieši. Proti, Saeima, pieņemot likumu "Grozījums Likumā

89par budžetu un finanšu vadību", paralēli negrozīja Veselības

90aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktu,

91nenosakot, ka punktā minētie izdevumi tieši šādā apmērā

92ieplānojami nākamā gada likumprojektā par vidēja termiņa budžeta

93ietvaru. Ņemot vērā Saeimas kā racionāla likumdevēja būtību un

94budžetu regulējošos tiesību aktus, kā arī tos apstākļus, kuru dēļ

95attiecīgais uzdevums tika pārnests uz nākamo gadu, secināms, ka

96Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11.

97punktā noteiktais uzdevums saglabāja spēku kā vidēja termiņa

98prioritāte, kas Ministru kabinetam bija jāņem vērā, plānojot

99vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam.

100Tādas pašas sekas būtu radušās arī tad, ja likums par vidēja

101termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam būtu

102pieņemts. Vidēja termiņa budžeta ietvara plānošanā Ministru

103kabinetam ir novērtējuma un rīcības brīvība. Turklāt Ministru

104kabinetam, sagatavojot likumprojektu par vidēja termiņa budžeta

105ietvaru, ir jāievēro Finanšu disciplīnas likums (sk. Finanšu

106disciplīnas likuma 2. panta pirmo daļu) un Līgums par

107stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un

108monetārajā savienībā, kas prasa līdzsvarota budžeta pieņemšanu,

109kā arī citas tiesību normas. Proti, Ministru kabinetam vidēja

110termiņa budžeta ietvara 2019., 2020. un 2021. gadam sastādīšanā

111un tajā ieplānojamo izdevumu novērtēšanā būtu bijusi plaša

112novērtējuma un rīcības brīvība attiecībā uz to, kā līdzsvarot

113katram mērķim nepieciešamos izdevumus ar citām prioritātēm un

114valsts finanšu iespējām. Tādējādi Saeimai bija jārēķinās ar to,

115ka, pirmkārt, jau Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas

116noteikumu 11. punktā minētā likumprojekta par vidēja termiņa

117budžeta ietvaru sagatavošanas laikā Ministru kabinetam būs

118jāvērtē uzdevuma izpildes iespējas normā norādītajā apmērā, bet,

119otrkārt, jebkurš vidēja termiņa budžeta ietvarā 2019., 2020. un

1202021. gadam noteiktais izdevumu apmērs nākamā vidēja termiņa

121budžeta ietvara un vēl jo vairāk 2020. un 2021. gada valsts

122budžetu pieņemšanas laikā var tikt mainīts. Ja Ministru kabinets

123atbilstoši Saeimas noteiktajam uzdevumam likumprojektā par vidēja

124termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam būtu

125ieplānojis finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba

126samaksas paaugstināšanai Veselības aprūpes finansēšanas likuma

127pārejas noteikumu 11. punktā paredzētajā apmērā, tad nākamo

128vidēja termiņa budžeta ietvaru un valsts gadskārtējo budžetu

129pieņemšanas procesā šie izdevumi, iespējams, tik un tā tiktu

130pārskatīti. Tomēr šis finansējums saglabātos kā vērā ņemama

131pozīcija un vidēja termiņa prioritāte.

132Tādējādi Veselības aprūpes

133finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktā Ministru

134kabinetam Saeimas noteiktais uzdevums ir Saeimas lēmums par

135vidēja termiņa prioritāti.