11. pants

Satversmes 91. panta pirmais teikums paredz:

"Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas

priekšā." Satversmes tiesa norādījusi, ka šajā Satversmes

normā nostiprināts tiesiskās vienlīdzības princips, kas liedz

valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata

pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos

un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

Vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi

pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj

atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos

apstākļos, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamats. Vienlīdzības

principam arī jāgarantē vienotas tiesiskās kārtības pastāvēšana.

Tomēr šāda tiesiskās kārtības vienotība nenozīmē nivelēšanu, jo

vienlīdzība pieļauj diferencētu pieeju, ja tā demokrātiskā

sabiedrībā ir attaisnojama (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2001. gada 3. aprīļa sprieduma

lietā Nr. 2000-07-0409 secinājumu daļas

1. punktu un 2012. gada 21. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2011-20-01 15. punktu).

Tādējādi, lai izvērtētu, vai apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, Satversmes tiesai

jānoskaidro:

1) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas

vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

apstākļos;

2) vai apstrīdētā norma paredz vienādu vai atšķirīgu

attieksmi pret šīm personām;

3) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats,

proti, vai tai ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma

princips (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada

18. februāra sprieduma lietā Nr. 2010-29-01

12. punktu).