12. pants

1Tādējādi Satversmes tiesai visupirms jānoskaidro,

2kuras personas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

3salīdzināmos apstākļos.

4Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka divas situācijas nekad

5nav pilnīgi identiskas. Salīdzināšanai jāizvēlas tāda situācija,

6kurai ir viena vai vairākas kopīgas pazīmes ar pārbaudāmo

7situāciju (sk. Satversmes tiesas 2007. gada

84. janvāra sprieduma lietā Nr. 2006-13-0103

97. punktu). Proti, lai noskaidrotu, vai un kuras personu

10grupas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, ir

11nepieciešams noteikt galveno šīs grupas vienojošo pazīmi

12(sk. Satversmes tiesas 2003. gada 4. decembra

13sprieduma lietā Nr. 2003-14-01 12. punktu).

14Pēc Senāta ieskata, izskatāmajā lietā ir jāsalīdzina divas

15personu grupas. Proti, no vienas puses, tādas personas kā,

16piemēram, U. Strautkalns - sociāli apdrošināti darba ņēmēji,

17kuriem laikā līdz 1997. gada 1. janvārim bija piešķirta

183. grupas invaliditātes pensija un kuri pēc šā datuma

19strādā, veic sociālās iemaksas (tostarp iemaksas invaliditātes

20apdrošināšanai) un iegūst 2. grupas invaliditāti, - un, no

21otras puses, sociāli apdrošināti darba ņēmēji, kuri laikā pēc

221997. gada 1. janvāra strādā, veic sociālās iemaksas

23(tostarp iemaksas invaliditātes apdrošināšanai) un iegūst uzreiz

242. grupas invaliditāti.

25Līdz ar to Satversmes tiesa noskaidros, kādas būtiskas pazīmes

26raksturo personu grupu, pie kuras pieder U. Strautkalns, un

27vai šīs pazīmes ir vienlīdz raksturīgas abām salīdzināmajām

28personu grupām.

2912.1. Senāts norāda, ka būtiskākie abām salīdzināmajām

30personu grupām kopīgie elementi ir darba ņēmēja statuss laikā pēc

311997. gada 1. janvāra un sociālo iemaksu (tostarp

32iemaksu invaliditātes apdrošināšanai) veikšana par šīm

33personām.

34Savukārt Saeima uzskata, ka šie kopīgie elementi nav pamats

35pārrēķināt invaliditātes pensiju šādām personām sakarā ar to

36veiktajām sociālajām iemaksām pēc invaliditātes pensijas

37pirmreizējās piešķiršanas, jo invaliditātes pensiju sistēmā

38atšķirībā no valsts vecuma pensiju sistēmas darbojoties

39solidaritātes, nevis uzkrāšanas princips.

40Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa, ka sociālās

41apdrošināšanas iemaksu veikšana ir būtisks kritērijs valsts

42rīcības brīvības apjoma noteikšanai sociālo pakalpojumu jomā.

43Kopējo valsts sociālās drošības sistēmu veido divas dažādas

44sistēmas - sociālās apdrošināšanas sistēma un sociālās palīdzības

45sistēma, un valsts rīcības brīvības robežas attiecībā uz šīm

46sistēmām ir atšķirīgas (sk. Satversmes tiesas

472012. gada 21. jūnija sprieduma lietā

48Nr. 2011-20-01 16.1. punktu). Personai prasījuma

49tiesības pret valsti rodas sociālās apdrošināšanas sistēmā, kuras

50ietvaros persona veic sociālās iemaksas (sk. Satversmes

51tiesas 2006. gada 11. decembra sprieduma lietā

52Nr. 2006-10-03 22.2. punktu).

53Tādējādi sociālo iemaksu veikšana ir būtiska vienojoša pazīme

54gadījumos, kad tiek izvērtētas sociālos pakalpojumus saņemošu

55personu grupu kopīgās un atšķirīgās pazīmes.

56Labklājības ministrija gan vērš uzmanību uz to, ka no

571997. gada 1. janvāra personas ar 1. un 2. grupas

58invaliditāti netika apdrošinātas pret invaliditātes risku.

59Sociālās iemaksas invaliditātes apdrošināšanai šādas personas ir

60veikušas tikai no 2003. gada 1. janvāra, kad stājās

61spēkā attiecīgi grozījumi likumā "Par valsts sociālo

62apdrošināšanu". Līdz šim datumam sociālās iemaksas

63invaliditātes apdrošināšanai bija jāveic vienīgi personām ar

643. grupas invaliditāti. Labklājības ministrija un Saeima arī

65norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada

6627. decembra noteikumu Nr. 1026 "Noteikumi par

67valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa

68valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2012. gadā"

692.4. apakšpunktu likme invaliditātes apdrošināšanai bija

70attiecīgi 3,16 procenti, bet iepriekšējos gados tā

71svārstījusies no 3,18 procentiem līdz 2,55 procentiem

72(sk. lietas materiālu 99., 123. un

73124. lpp.).

74Taču izskatāmajā lietā Labklājības ministrijas norādītajam

75faktam nav nozīmes, jo tas nemaina administratīvā procesa

76ietvaros konstatēto, ka par U. Strautkalnu pirms

772008. gada, kad viņam tika noteikta 2. grupas

78invaliditāte, vismaz trīs gadus bija veiktas sociālās iemaksas

79invaliditātes apdrošināšanai (sk. lietas materiālu 4.,

8048. un 49., kā arī 70. lpp.), kas saskaņā ar

81Pensiju likuma 14. panta pirmo daļu ir pietiekams pamats

82tam, lai persona varētu pretendēt uz invaliditātes pensiju. Tāpat

83arī minētais sociālo iemaksu likmes apmērs, kuru nosaka valsts,

84pats par sevi neietekmē faktu, ka visas personas, kuras veikušas

85sociālās iemaksas normatīvajos aktos noteiktu laika posmu un kuru

86iemaksu daļa atbilstoši šai likmei tika novirzīta invaliditātes

87apdrošināšanai, ir vienādos un salīdzināmos apstākļos.

88Šajā kontekstā nevar piekrist Saeimas viedoklim par

89solidaritātes principa piemērošanas atšķirībām vecuma pensiju un

90invaliditātes pensiju gadījumos. Satversmes tiesa jau norādījusi,

91ka solidaritāte starp sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem

92un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem kā viens no

93valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem ir raksturīgs

94visiem obligātās sociālās apdrošināšanas veidiem

95(sk. Satversmes tiesas 2004. gada 26. marta

96sprieduma lietā Nr. 2003-22-01 11. punktu).

97Solidaritātes princips darbojas arī vecuma pensiju sistēmas

98ietvaros (sk. Satversmes tiesas 2009. gada

9921. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01

10023. punktu). Atšķirīgā iemaksu uzskaites kārtība valsts

101vecuma pensijām un invaliditātes pensijām, uz kuru norādījusi

102Labklājības ministrija, noteikta visām sociāli apdrošinātajām

103personām, kuras veic iemaksas, arī tādā gadījumā, ja šīs personas

104vienlaikus saņem 3. grupas invaliditātes pensiju. Satversmes

105tiesa jau norādījusi arī to, ka invaliditātes pensija ir tāds

106sociālais pakalpojums, kas saistīts ar personas veiktajām

107sociālajām iemaksām (sk. Satversmes tiesas

1082011. gada 19. decembra sprieduma lietā

109Nr. 2011-03-01 13. punktu). Tāpēc nevar piekrist

110Saeimas viedoklim, ka personu veiktās iemaksas invaliditātes

111apdrošināšanai esot salīdzinoši nelielas un tāpēc tās nevarot

112saistīt ar attiecīgā gadījumā saņemamās invaliditātes pensijas

113apmēru.

114Tātad Saeimas un Labklājības ministrijas norādītie argumenti

115nemaina faktu, ka abām salīdzināmajām personu grupām piemīt

116kopīga vienojoša pazīme - par visām šīm personām ir veiktas

117sociālās iemaksas.

118Turklāt Satversmes tiesa ir secinājusi: sociālās

119apdrošināšanas sistēmas ietvaros saņemamajam sociālās

120apdrošināšanas pakalpojumam ir proporcionāli jāatbilst veiktajām

121sociālajām iemaksām. Personai salīdzinājumā ar citām personām,

122kurām tiek sniegti sociālās apdrošināšanas pakalpojumi, nevar

123sniegt pakalpojumu, kas nav proporcionāli samērīgs ar šīs

124personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām

125(sk. Satversmes tiesas 2004. gada 14. janvāra

126sprieduma lietā Nr. 2003-19-0103 9.2. punktu). Tāds

127sociālās apdrošināšanas sistēmas pamatprincips, ka apdrošināšanas

128atlīdzībai, ko persona saņem no sociālās apdrošināšanas budžeta,

129jābūt saistītai ar šīs personas veiktajām sociālajām iemaksām,

130darbojas arī citās kontinentālās Eiropas tiesību loka valstīs,

131piemēram, Vācijā, kur sociālās apdrošināšanas sistēma ir balstīta

132uz līdzīgiem principiem kā Latvijā (sk., piemēram,

133Becker J. Transfergerechtigkeit und Verfassung.

134Tübingen: Mohr Siebeck, 2001, 100.-111. lpp.).

135Tādējādi personai a fortiori nevar sniegt sociālo

136pakalpojumu, kura apmēra noteikšanā tās veiktās sociālās iemaksas

137vispār netiek ņemtas vērā, ja to ņemšana vērā nodrošinātu

138personai labvēlīgākus apstākļus un ja citām personām attiecīgais

139sociālās apdrošināšanas pakalpojums tiek sniegts, tā apmēru

140saistot ar šo personu veiktajām sociālajām iemaksām.

141Līdz ar to personas kā darba ņēmēja

142statuss valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ietvaros un

143sociālo iemaksu veikšana normatīvajos aktos noteiktu laika posmu

144ir abām salīdzināmajām grupām būtiski kopīgi elementi.

14512.2. Saeima uzsver, ka starp Senāta salīdzinātajām

146personu grupām pastāvot būtiska atšķirība. Proti, pirmajā grupā

147ietilpstošajām personām, to skaitā U. Strautkalnam,

148invaliditātes pensija tiekot pārrēķināta sakarā ar invaliditātes

149grupas maiņu, jo šīm personām invaliditātes pensija jau tikusi

150piešķirta sakarā ar invaliditātes iegūšanu pagātnē. Savukārt

151otrajā grupā ietilpstošajām personām invaliditātes pensija tiekot

152piešķirta no jauna sakarā ar invaliditātes riska apdrošināšanas

153gadījuma iestāšanos pirmo reizi (sk. lietas materiālu

154100. lpp.).

155Senāts atzīst, ka šāda atšķirība starp abām personu grupām ir

156konstatējama. Tomēr Senāts uzskata, ka konkrētajā gadījumā abas

157salīdzināmās grupas vairāk raksturo nevis invaliditātes pensijas

158piešķiršanas laiks, bet gan abās grupās ietilpstošo personu

159piedalīšanās valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā laikā pēc

1601997. gada 1. janvāra. Turklāt invaliditātes pensijas

161pārrēķināšanu sakarā ar invaliditātes grupas maiņu nevarot

162uzskatīt par vienkāršu pensijas apmēra pārrēķināšanu, kā tas ir,

163piemēram, apstrīdētajā normā paredzētā apdrošināšanas stāža

164papildināšanas gadījumā.

165Satversmes tiesa secina, ka Saeimas norādītā atšķirība pastāv.

166Tomēr jāņem vērā, ka Senātā izskatāmajā lietā tiek risināts

167jautājums par apdrošināšanas gadījumu - 2. grupas

168invaliditātes iegūšanu - pēc 1997. gada 1. janvāra, tas

169ir, pēc sociālās apdrošināšanas sistēmas ieviešanas. Tāpēc

170izskatāmajā lietā nav nozīmes tam, vai divās grupās ietilpstošu

171personu invaliditātes pensijas apmērs tiek noteikts, pārrēķinot

172iepriekš piešķirtu invaliditātes pensiju vai arī aprēķinot

173invaliditātes pensiju no jauna. Būtiskākais šajā gadījumā ir tas,

174ka abās grupās ietilpstošās personas vienādu laika posmu ir

175veikušas sociālās iemaksas valstī pastāvošās sociālās

176apdrošināšanas sistēmas ietvaros.

177Līdz ar to apstāklis, ka vienai

178personu grupai invaliditātes grupas maiņas gadījumā invaliditātes

179pensijas apmērs tiek noteikts, pārrēķinot iepriekš piešķirto

180pensiju, bet otrai personu grupai šis apmērs tiek noteikts,

181invaliditātes pensiju piešķirot no jauna, neliedz šīs personu

182grupas salīdzināt.

18312.3. Saeima arī norāda, ka tādas personas kā

184U. Strautkalns, kas pēc 3. grupas invaliditātes

185iegūšanas turpina strādāt un kam vēlāk tiek noteikta 1. vai

1862. grupas invaliditāte, atšķirībā no tiem sociāli

187apdrošinātajiem darba ņēmējiem, kuriem uzreiz tiek noteikta

1882. grupas invaliditāte, vienlaikus ar darba algu katru

189mēnesi ir saņēmušas arī 3. grupas invaliditātes pensiju

190(sk. Saeimas atbildes rakstu lietas materiālu

191105. lpp.).

192Tomēr arī šai pazīmei nav būtiskas nozīmes, risinot jautājumu

193par to, vai pastāv iepriekš konstatētie kopīgie elementi. Arī

194citos gadījumos tas, ka persona iepriekš saņēmusi vienu sociālo

195pakalpojumu, neietekmē faktu, ka persona ir sociāli apdrošināta

196un tiesīga saņemt citu pakalpojumu. Piemēram, fakts, ka persona

197saņēmusi sociālo maksājumu sakarā ar pārejošu darbnespēju,

198neliedz tai vēlāk saņemt invaliditātes pensiju

199(sk. Satversmes tiesas 2010. gada 29. oktobra

200sprieduma lietā Nr. 2010-17-01 9. punktu).

201Tādējādi tas, ka viena personu grupa

202pirms 1. vai 2. grupas invaliditātes noteikšanas ir

203saņēmusi, bet otra nav saņēmusi 3. grupas invaliditātes

204pensiju, neliedz šīs personu grupas salīdzināt.

20512.4. Līdz ar to secināms, ka abām izskatāmajā lietā

206salīdzinātajām personu grupām ir šādi kopīgi elementi:

2071) tās ir personas, kam noteikta invaliditāte, turklāt

208abos gadījumos 2. grupas invaliditāte;

2092) 2.grupas invaliditāte personām ir noteikta pēc

2101997. gada 1. janvāra;

2113) personas laikā pēc 1997. gada 1.janvāra ir

212strādājušas un bijušas pakļautas valsts obligātajai sociālajai

213apdrošināšanai, proti, veikušas sociālās iemaksas (tostarp

214iemaksas invaliditātes apdrošināšanai).