5. pants

1Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

2tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka apstrīdētā

3norma neatbilst Satversmes 109. pantam. Savukārt apstrīdētās

4normas atbilstība Satversmes 91. pantam neesot

5vērtējama.

65.1. Tiesībsargs norāda, ka 3. grupas invalīdi,

7kuriem invaliditātes pensija piešķirta pirms 1997. gada

81. janvāra, bet kuri turpina strādāt, veikt sociālās

9iemaksas un iegūst 2. grupas invaliditāti, un Senāta

10norādītā salīdzināmā grupa - sociāli apdrošināti darba ņēmēji,

11kas pēc 1997. gada 1. janvāra kļūst par 2. grupas

12invalīdiem, - ir personu grupas, uz kurām attiecas būtiski

13atšķirīgs tiesiskais regulējums.

14Pirmkārt, normatīvie akti neparedzot vidējās apdrošināšanas

15iemaksu algas pārrēķināšanu arī tajos gadījumos, kad persona

16turpina strādāt un veikt sociālās iemaksas. Otrkārt, Senāts

17salīdzinot invaliditātes pensijas pārrēķināšanu, invaliditātes

18grupai mainoties no trešās uz otro, ar invaliditātes pensijas

19piešķiršanu no jauna, kam šobrīd normatīvajos aktos noteikts

20atšķirīgs tiesiskais regulējums un aprēķināšanas kārtība.

21Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam invaliditātes grupas maiņa

22netiekot uzskatīta par jaunu apdrošināšanas gadījumu. Tādējādi

23personas ar 3. grupas invaliditāti, kurām invaliditātes

24pensija piešķirta pirms 1997. gada 1. janvāra un kuras

25arī pēc šā datuma turpina strādāt, veikt sociālās iemaksas un

26iegūst 2. grupas invaliditāti, un sociāli apdrošināti darba

27ņēmēji, kuri pēc 1997. gada 1. janvāra iegūst uzreiz

282. grupas invaliditāti, neatrodoties vienādos un pēc

29noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Tāpēc apstrīdētās

30normas atbilstība Satversmes 91. pantam neesot

31vērtējama.

325.2. Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes

33109. pantam, Tiesībsargs norāda: no Latvijā pastāvošā

34sociālās apdrošināšanas modeļa izriet princips, ka sociālās

35apdrošināšanas izmaksas ir proporcionālas veiktajām sociālajām

36iemaksām. Proti, uz sociālajām iemaksām balstīto pensiju, tostarp

37invaliditātes pensiju, apmērs ir atkarīgs no personas ienākumiem,

38no kuriem aprēķinātas un veiktas sociālās iemaksas. Tomēr

39personām, kurām invaliditātes pensija piešķirta pirms

401997. gada 1. janvāra un kuras arī pēc šā datuma

41turpina strādāt un veikt sociālās iemaksas, invaliditātes

42pensijas apmērs nav atkarīgs no veikto sociālo iemaksu apmēra.

43Tādējādi šīm personām invaliditātes pensijas pārrēķina gadījumā

44apstrīdētā norma nenodrošinot saikni starp sociālajām iemaksām,

45kas veiktas pēc 1997. gada 1. janvāra, un invaliditātes

46pensijas apmēru. Līdz ar to tiekot ierobežotas Satversmes

47109. pantā garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu.

48Tiesībsargs uzskata, ka šāds ierobežojums neatbilst

49Satversmei. Likumdevēja mērķis, pieņemot apstrīdēto normu, bijis

50nodrošināt uz sociālajām iemaksām balstītas sociālās

51apdrošināšanas sistēmas stabilitāti un ilgtspēju un līdz ar to

52aizsargāt sabiedrības labklājību. Tomēr apstrīdētā norma šo mērķi

53nesasniedzot.

54Turklāt Tiesībsargs nepiekrīt Saeimas atbildes rakstā

55apgalvotajam, ka invaliditātes apdrošināšanas sistēmā pretstatā

56valsts vecuma pensiju sistēmai darbojoties solidaritātes, nevis

57uzkrāšanas princips. Solidaritāte starp sociālo iemaksu veicējiem

58un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem esot viens no

59Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas pamatprincipiem.

60Saskaņā ar šo principu strādājošo veiktās sociālās iemaksas

61tiekot izmaksātas pašreizējiem invalīdiem. Šā iemesla dēļ

62invaliditātes apdrošināšanas sistēmā invaliditātes pensijas

63apmērs esot atkarīgs no personas veiktajām sociālajām iemaksām.

64No Pensiju likuma 16. panta izrietot secinājums, ka

65personai, kas vismaz 36 mēnešus veikusi sociālās iemaksas

66invaliditātes apdrošināšanai, ir tiesības, pirmkārt, saņemt

67invaliditātes pensiju un, otrkārt, būt drošai, ka attiecība starp

68tās veiktajām iemaksām un invaliditātes pensijas apmēru būs

69saprātīga. Apstrīdētā norma, ciktāl tā attiecas uz invaliditātes

70pensijas pārrēķina formulu invaliditātes grupas maiņas gadījumā,

71nenodrošinot šādas saprātīgas saiknes pastāvēšanu.

72Ievērojot minēto, Tiesībsargs uzskata, ka apstrīdētā norma

73neatbilst samērīguma principam, jo ar to noteiktais ierobežojums

74nav nepieciešams, proti, apstrīdētās normas mērķi varot sasniegt

75arī ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

76Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes

77109. pantam.