6. pants

1Pieaicinātā persona - Labklājības ministrija

2- atzīst, ka Senāta identificēto divu personu grupu kopējie

3elementi - proti, sociāli apdrošināta darba ņēmēja statuss laikā

4pēc 1997. gada 1. janvāra un 2. grupas

5invaliditātes iegūšana pēc šā datuma - un atšķirīgais elements -

6invaliditātes pensijas piešķiršanas laiks, kas izšķir, vai

7pensijas apmērs ir vai nav balstīts uz personas veiktajām

8sociālajām iemaksām, - esot izraudzīti pamatoti.

9Tomēr esot jāņem vērā arī tas, ka šo divu grupu kopīga pazīme

10ir Pensiju likuma 24. pantā un pārejas noteikumu

1116. punkta 4. apakšpunktā noteiktā pensijas

12pārrēķināšanas kārtība, saskaņā ar kuru pensija neatkarīgi no tās

13pirmreizējās piešķiršanas laika tiek pārrēķināta, ņemot vērā

14personas papildināto apdrošināšanas stāžu, nevis personas veiktās

15sociālās iemaksas. Tāpat šīs personu grupas vienojot Noteikumu

16Nr. 1581 4. un 5. punktā reglamentētā pensiju

17aktualizēšanas kārtība, kas paredz, ka invaliditātes pensijas,

18tās pārrēķinot sakarā ar invaliditātes grupas maiņu, neatkarīgi

19no to pirmreizējās piešķiršanas laika tiek aktualizētas

20atbilstoši inflācijas izmaiņām valstī.

21Tā kā Senāta salīdzinātās personu grupas atrodas atšķirīgā

22situācijā pēc invaliditātes pensijas pirmreizējās piešķiršanas

23laika, apstrīdētā norma paredzot atšķirīgu attieksmi pret

24atšķirīgā tiesiskajā situācijā esošām personām. Tādējādi nevarot

25uzskatīt, ka ar apstrīdēto normu būtu radīts privātpersonu

26tiesību ierobežojums. Līdz ar to neesot iespējams vērtēt

27apstrīdētās normas leģitīmo mērķi un tā sasniegšanas

28līdzekļus.

29Senātā izskatāmais gadījums, kad persona pēc tam, kad tai

30piešķirta invaliditātes pensija, turpina strādāt, turklāt saņemot

31lielu darba algu un tādējādi spējot sevi nodrošināt, neesot

32tipisks. Senāts neesot ņēmis vērā, ka gadījumā, ja persona pēc

33invaliditātes pensijas piešķiršanas turpina strādāt un veikt

34sociālās iemaksas no mazākas algas nekā alga, no kuras aprēķināta

35invaliditātes pensija (ja invaliditātes dēļ persona, piemēram,

36strādā nepilnu darba laiku), veicot invaliditātes pensijas

37pārrēķinu un par bāzi ņemot šo mazāko algu, pensijas apmērs būtu

38jāsamazina. Tāpēc pensijas regulējošajos tiesību aktos esot

39ietverts princips, ka visas invaliditātes pensijas pārrēķina,

40ņemot vērā personas papildus uzkrāto apdrošināšanas stāžu, nevis

41personas papildus veiktās sociālās iemaksas.

42Labklājības ministrija piekrīt Saeimas atbildes rakstā

43norādītajam, ka invaliditātes apdrošināšanas sistēmā vistiešāk

44darbojas solidaritātes princips. No 1996. gada

451. janvāra sociāli apdrošinātās personas personīgajā kontā

46tiek reģistrēts personas pensijas kapitāls, kas tiekot ņemts

47vērā, piešķirot valsts vecuma pensiju. Tādējādi pensijas apmērs

48esot tieši atkarīgs no personas uzkrātā pensijas kapitāla.

49Savukārt invaliditātes pensijai netiekot veidots uzkrājums, no

50kura varētu aprēķināt pensijas daļu, ko pieskaitīt iepriekš

51piešķirtai invaliditātes pensijai, kā tas ir vecuma pensijas

52pārrēķināšanas gadījumā. Likumdevējs esot izvēlējies pārdalīt

53iekasētās sociālās iemaksas invaliditātes apdrošināšanai starp

54invaliditātes pensijas saņēmējiem, konkrētām šīs pensijas

55saņēmēju grupām nosakot atbilstošus apmērus gan piešķirot un

56pārrēķinot pensiju, gan arī nodrošinot minimālo pensijas

57apmēru.