2. pants

1Konstitucionālās sūdzības

2iesniedzēji - Mārtiņš Draudiņš, Valdis Eglītis un Viktors

3Purmalis (turpmāk - iesniedzēji) apstrīd Pensiju likuma pārejas

4noteikumu 26. punkta (turpmāk - apstrīdētā norma) atbilstību

5Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. un 109.

6pantam.

7Iesniedzēji norāda, ka apstrīdētā

8norma viņiem kā nodarbinātajiem pensionāriem liedz iespēju saņemt

9vecuma pensiju pilnā apmērā, tādā veidā ar likumu ierobežojot

10tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Ar šādu normu tiek pārkāptas

11starptautisko tiesību normas, kā arī Satversmē garantētās

12personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Apstrīdētajā normā

13tiek jauktas dažādas lietas - ar darbu nopelnītā vecuma pensija,

14kas veidojas no iesniedzēju iemaksām, un valsts sociālā

15nodrošinājuma pabalsts. Līdz ar to iesniedzēji ir pielīdzināti

16tām personām, kas nav strādājušas, bet ir tiesīgas saņemt valsts

17sociālā nodrošinājuma pabalstu. Liedzot iespēju iesniedzējiem

18saņemt viņu nopelnīto vecuma pensiju pilnā apmērā, tiek pārkāpts

19Satversmes 109. pants.

20Iesniedzēji uzskata, ka viņi tiek

21diskriminēti gan attiecībā pret nestrādājošiem pensionāriem, kuri

22ir tiesīgi pilnā apmērā saņemt pensiju, kas tiem aprēķināta pēc

23nostrādātā laika un sociālās apdrošināšanas iemaksām, gan

24attiecībā pret darbaspējīgiem strādājošiem Latvijas

25iedzīvotājiem.

26Apdrošināšanas sistēmas būtība ir

27šāda - personai, kas veikusi sociālās iemaksas, sasniedzot

28attiecīgu vecumu, ir tiesības saņemt sociālo nodrošinājumu. Darba

29tiesiskās attiecības tiek reglamentētas ar pavisam citiem

30likumiem. Ja pensijas vecumu sasniegusi persona strādā, tai ir

31tiesības saņemt par savu darbu atbilstošu atalgojumu. Šīs

32attiecības nevar būt iemesls valsts interesei atņemt

33nodarbinātajiem pensionāriem daļu no viņu pensijas. Valsts

34neiegulda līdzekļus pensiju fondā, tādēļ tā nav tiesīga pensiju

35atņemt.

36Apstrīdētās normas darbības

37rezultātā iesniedzējiem ir nodarīti materiālie zaudējumi.

38Iesniedzējs Valdis Eglītis norāda, ka tālab, lai nezaudētu

39nopelnīto pensiju, viņš bija spiests aiziet no darba. Citām

40darbaspējīgām personām ir neierobežotas tiesības uz darbu,

41turpretī nodarbinātajiem pensionāriem apstrīdētā norma rada

42apstākļus, kas šīs tiesības ierobežo.

43Iesniedzējs Mārtiņš Draudiņš,

44atsaucoties uz Valsts cilvēktiesību biroja 2001. gada 19. jūlija

45vēstuli nr. 3-2-2/782, norāda, ka strādājošo tiesības uz darba

46samaksu un ikviena tiesības uz sociālo nodrošinājumu ir

47savstarpēji neatkarīgas garantijas un atšķirīgā attieksme sociālo

48tiesību nodrošināšanā pret nodarbinātajiem un pārējiem

49pensionāriem nav objektīvi pamatota un nav nepieciešama

50demokrātiskā sabiedrībā, un ir uzskatāma par diskriminējošu.