6. pants

1Saeimas pārstāvis Gunārs

2Kusiņš tiesas sēdē nepiekrita iesniedzēju apgalvojumam, ka

3apstrīdētā norma ir pretrunā ar Satversmes 91. un 109. pantu, jo

4ir jāvērtē ne vien šo normu izstrādāšanas gaita un to būtība, bet

5arī jāņem vērā starptautiskie dokumenti, uz kuru pamata pieņemts

6Satversmes 109. pants.

7Tā no Starptautiskā pakta par

8ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 2. panta izriet,

9ka sociālās un ekonomiskās tiesības ir cieši saistītas ar valstī

10pieejamajiem finansu resursiem. Konkrētie pasākumi likumos

11dažādās valstīs tiek noteikti atšķirīgi, jo ir atšķirīgas

12ekonomiskās iespējas realizēt personu sociālās tiesības.

13Runājot par Satversmes 109. pantu,

14Saeimas pārstāvis norādīja, ka jāizvērtē, vai minētajā pantā ir

15paredzēts kas tāds, kas var iestāties no personas neatkarīgu

16apstākļu dēļ. Starptautisko dokumentu izpratnē šo apstākļu

17ietekmē no personas neatkarīgu iemeslu dēļ var rasties tāds

18stāvoklis, kad persona var zaudēt darba ienākumus. Šajā gadījumā

19ir nepieciešams apdrošināt risku. Arī Latvijas sociālā

20nodrošinājuma sistēma balstās uz šādu pieeju, un tā ir formulēta

21Latvijas likumos.

22Saeimas pārstāvis atzina, ka

23pensiju budžeta deficītu radīja priekšvēlēšanu laikā pieņemtie

24Pensiju likuma grozījumi, kuru rezultātā tika iztērēti visi

25pensiju budžetā uzkrātie līdzekļi. Apstrīdētās normas pieņemšana

26bija valdības piedāvātais pasākums pensiju budžeta deficīta

27samazināšanai, un šis pasākums ir glābis sociālā nodrošinājuma

28sistēmu no sabrukuma. Ja šādi pasākumi nebūtu veikti, valstij,

29iespējams, nāktos mainīt esošo sistēmu un atgriezties pie

30iepriekšējās pensiju sistēmas, kad visiem bija līdzīgas

31pensijas.

32Saeimas pārstāvis paskaidroja, ka

33par apstrīdēto normu tika daudz debatēts un ka tā tika rūpīgi

34vērtēta, bet nav informācijas par to, vai tika izvērtēta arī tās

35atbilstība samērīguma principam. Savukārt apstrīdētās normas

36atbilstība tiesiskās paļāvības principam ir vērtējama kopā ar

37pašu tiesību būtību, proti, to, kāda ir tiesību uz sociālo

38nodrošinājumu (vecuma pensiju) būtība. Šajā gadījumā personas

39varēja paļauties uz iedibināto sociālā nodrošinājuma sistēmu,

40tomēr jāņem vērā arī tie satricinājumi, kādiem tā tika pakļauta.

41Turklāt tiesiskās paļāvības princips nevar būt pilnīgi

42absolūts.

43Saeimas pārstāvis nepiekrita M.

44Draudiņa apgalvojumam, ka uzkrātais pensijas kapitāls ir viņa

45īpašums. Līdz 1996. gadam nepastāvēja "personificētie pensiju

46fondi". Par laiku, kas nostrādāts līdz 1996. gadam, pensija tiek

47aprēķināta saskaņā ar Pensiju likuma pārejas noteikumu 13. punktā

48paredzēto formulu. "Personificētie pensiju fondi" tika ieviesti

49ar 1996. gadu, ar Pensiju likuma spēkā stāšanos. Īpašuma tiesības

50var attiecināt tikai uz pensijas kapitālu, kas uzkrāts kopš šā

51likuma spēkā stāšanās, bet nevis uz pensijas kapitālu kopumā.

52Secinājumu

53daļa