18. pants

1Vērtējot, vai tiesiskās vienlīdzības princips tiek

2ievērots, noteicošais ir tas, vai vairākas personu grupas vieno

3kopīga un būtiska tām piemītoša pazīme. Lai noskaidrotu, vai un

4kuras personu grupas atrodas vienādos un pēc noteiktiem

5kritērijiem salīdzināmos apstākļos, ir nepieciešams noteikt

6galveno šīs grupas vienojošo pazīmi (sk. Satversmes tiesas

72015. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr. 2015‑10‑01 17.

8punktu).

9Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka karavīri atrodas vienādos

10un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar valsts

11pārvaldes darbiniekiem un valsts dienestā nodarbinātajiem, kas

12piedalās sabiedrības drošības un kārtības nodrošināšanā,

13zemessargiem un rezerves karavīriem. Savukārt Saeima norāda, ka

14karavīri atrodas atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos

15apstākļos ar minētajām personu grupām.

16Satversmes tiesa pārbaudīs, vai karavīri atrodas vienādos un

17pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar katru

18atsevišķo no pieteikumā identificētajām personu grupām.

1918.1. Pieteikumā norādīts, ka viena no personu grupām,

20kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

21apstākļos ar karavīriem, ir valsts pārvaldes darbinieki, kas

22piedalās sabiedrības drošības un kārtības nodrošināšanā,

23piemēram, Nacionālo bruņoto spēku darbinieki. Savukārt Saeima

24norāda: tā kā karavīrs pilda valsts dienestu, karavīri nav

25salīdzināmi ar personām, kuru darba tiesiskās attiecības

26nodibinātas uz darba līguma pamata.

27Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka valsts dienests būtiski

28atšķiras no darba tiesiskajām attiecībām, kas dibinātas uz darba

29līguma pamata. Valsts dienests ir publiski tiesisks stāvoklis,

30kurā atrodas personas, kam uzticēta valsts uzdevumu pildīšana.

31Tādēļ nodarbinātība valsts dienestā no nodarbinātības uz darba

32līguma pamata atšķiras gan pēc tiesisko attiecību nodibināšanas

33juridiskajiem aspektiem, gan pēc veicamā darba mērķa. Personas

34valsts dienestā atrodas īpašās attiecībās ar valsti, proti, šo

35personu tiesības ir ierobežotas, un tām tiek uzlikti īpaši

36pienākumi (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 15.

37decembra sprieduma lietā Nr. 2021‑41‑01 11.1. punktu).

38Tādējādi karavīri atrodas atšķirīgos un savstarpēji

39nesalīdzināmos apstākļos ar valsts pārvaldes darbiniekiem, kas

40piedalās sabiedrības drošības un kārtības nodrošināšanā.

4118.2. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka ar karavīriem

42vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos

43atrodas arī valsts dienestā nodarbinātie, kas piedalās

44sabiedrības drošības un kārtības nodrošināšanā, piemēram,

45ierēdņi. Savukārt Saeima uzskata, ka katrs valsts dienesta veids

46ir atšķirīgs.

47Lai arī valsts dienesta attiecībām ir kopīgas iezīmes, katrā

48valsts dienesta veidā nodarbinātie veic atšķirīgus uzdevumus.

49Militārais dienests principiāli atšķiras no jebkura cita valsts

50dienesta veida (sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada 14.

51decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2021‑11‑01

5211.2.1. punktu). Militārā dienesta attiecību būtiskākā

53atšķirība no citiem valsts dienesta veidiem ir to pamatā esošās

54valsts imperatīvās militārās intereses, kas vērstas uz valsts

55pastāvēšanas un suverenitātes nodrošināšanu (sk. Senāta 2012.

56gada 6. februāra sprieduma lietā SKA‑81/2012 (A420567210) 12.

57punktu). Militārais dienests no karavīra prasa pakļaušanos

58stingrai militārajai disciplīnai, spēju pielāgoties mainīgiem

59apstākļiem, īpašas prasmes un fizisko sagatavotību. Karavīra

60darbs militārajā dienestā ir saistīts ar augstas pakāpes risku

61veselībai un dzīvībai.

62Tādējādi karavīri atrodas atšķirīgos un savstarpēji

63nesalīdzināmos apstākļos ar citā valsts dienesta veidā

64nodarbinātajiem, kas piedalās sabiedrības drošības un kārtības

65nodrošināšanā.

6618.3. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, ar

67karavīriem vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

68apstākļos atrodas arī zemessargi. Zemessargi esot militāri

69apbruņota sabiedrības daļa, kas kopā ar karavīriem veidojot

70Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu. Savukārt Saeima uzskata,

71ka šīs personu grupas neatrodas vienādos un pēc noteiktiem

72kritērijiem salīdzināmos apstākļos, jo zemessargi nepilda aktīvo

73dienestu un ar valsts aizsardzību saistītu uzdevumu izpildē

74iesaistās tikai no pamatnodarbošanās brīvajā laikā.

75Karavīri un zemessargi ietilpst Nacionālo bruņoto spēku

76sastāvā un ir apbruņota tautas daļa (sk. Nacionālo bruņoto

77spēku likuma 1. pantu, 3. panta pirmo daļu un 5. panta otro

78daļu). Profesionālā dienesta un Zemessardzes mērķis ir valsts

79aizsardzības nodrošināšana. Karavīrs un zemessargs, uzsākot

80dienestu, zvēr sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību (sk.

81Militārā dienesta likuma 4. panta pirmo daļu un Latvijas

82Republikas Zemessardzes likuma 5. panta pirmo daļu).

83Tomēr vairākas kopīgas pazīmes pašas par sevi ne vienmēr var

84kalpot par pietiekamu argumentu, lai konstatētu, ka divas personu

85grupas atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos.

86Satversmes tiesai ir jāizvērtē arī tas, vai nepastāv kādi būtiski

87apsvērumi, kas norāda, ka šādas personu grupas neatrodas vienādos

88un savstarpēji salīdzināmos apstākļos (sal. sk. Satversmes

89tiesas 2013. gada 9. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2012‑14‑03 17.2.

90punktu). Tādēļ, lai pārbaudītu, vai karavīri un zemessargi

91atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

92apstākļos, Satversmes tiesa izvērtēs, kādi ir profesionālā

93dienesta un dienesta Zemessardzē uzdevumi.

94Profesionālais dienests ir pilna laika darbs valsts

95aizsardzības nodrošināšanā. Karavīram ir aizliegts savienot

96militārā dienesta pildīšanu ar citu amatu vai darbu, kas nav

97atļauts ar likumu. Profesionālā dienesta karavīrs aktīvā dienesta

98laikā saņem atlīdzību - mēnešalgu (sk. Militārā dienesta

99likuma 12. panta pirmo daļu, 15. panta pirmās daļas 2. punktu un

10048. panta pirmo daļu un Valsts un pašvaldību institūciju

101amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 9. pantu).

102Karavīrs atrodas īpašā valsts pakļautībā. Karavīrs vienmēr

103atrodas dienesta gatavībā, un karavīra dienesta dienas ilgums ir

104atkarīgs no dienesta nepieciešamības (sk. Aizsardzības

105ministrijas viedokli lietas materiālu 1. sēj. 88. lp.).

106Profesionālā dienesta līgumu nevar izbeigt pirms termiņa pēc

107karavīra iniciatīvas. To var izbeigt tikai pusēm par to

108vienojoties vai pēc vadības iniciatīvas (sk. Militārā dienesta

109likuma 43. panta pirmo un otro daļu). Atbilstoši Nacionālo

110bruņoto spēku komandiera pavēlei karavīram dienesta uzdevumu

111izpildei ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Karavīri arī

112iesaistās Nacionālo bruņoto spēku vadībā, ieņemot augstākos

113amatus, piemēram, Nacionālo bruņoto spēku komandiera un

114Zemessardzes komandiera amatus (sk. Ministru kabineta 2010.

115gada 17. augusta noteikumus Nr. 775 "Noteikumi par karavīru

116un zemessargu augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošajiem

117amatiem").

118Savukārt Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa,

119kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un

120sabiedrības aizsardzībā. Dienests Zemessardzē nav aktīvais

121dienests, un zemessargi to pilda brīvajā laikā. Zemessargu

122iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā no pamatdarba

123vai mācībām brīvajā laikā līdz 30 dienām gadā, izņemot likumā

124noteiktos gadījumus, kad zemessargs var tikt iesaistīts ilgāk.

125Zemessargs var izbeigt līgumu par dienestu Zemessardzē pēc savas

126iniciatīvas (sk. Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 2. un

1276. pantu un 29. panta pirmās daļas 1. punktu).

128Tādējādi profesionālā dienesta uzdevums ir veidot to Nacionālo

129bruņoto spēku daļu, kurā dienests ir pilna laika darbs, karavīrs

130vienmēr ir dienesta gatavībā un var piedalīties Nacionālo bruņoto

131spēku vadībā. Savukārt dienesta Zemessardzē uzdevums ir iesaistīt

132valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā plašāku Latvijas

133pilsoņu loku, kuri ar to nodarbojas savā brīvajā laikā. Tas ir

134viens no veidiem, kā Latvijas pilsoņi var līdzdarboties tiem

135Satversmes ievadā norādītā pienākuma - aizsargāt savu valsti -

136izpildē. Ņemot vērā karavīru un zemessargu atšķirīgo lomu valsts

137aizsardzības nodrošināšanā, atšķiras arī atbildības un militāro

138prasmju līmenis - karavīram tas ir augstāks nekā zemessargam

139(sk. Dr. sc. pol. Noras Vanagas viedokli lietas materiālu 1.

140sēj. 128. lp.). Tādēļ karavīra un zemessarga iesaiste

141Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildē un pildītā dienesta

142intensitāte ir atšķirīga.

143Līdz ar to karavīri un zemessargi atrodas atšķirīgos un

144savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos.

14518.4. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka karavīri

146atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

147apstākļos arī ar rezerves karavīriem. Savukārt, pēc Saeimas

148ieskata, rezerves karavīri pilda tikai tādus pienākumus, lai

149vajadzības gadījumā viņus varētu iesaukt aktīvajā dienestā.

150Rezerves karavīri pilda dienestu Nacionālo bruņoto spēku

151rezervē, kas ietilpst Nacionālo bruņoto spēku sastāvā (sk.

152Nacionālo bruņoto spēku likuma 3. panta pirmo daļu un Militārā

153dienesta likuma 2. panta 7. punktu). Tomēr tas pats par sevi

154nenozīmē, ka karavīri un rezerves karavīri atrastos vienādos un

155pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

156Rezerves karavīru kopumā ieskaita, piemēram, karavīrus, kuri

157atvaļināti no profesionālā dienesta, ja viņi sekmīgi apguvuši

158kareivja pamatapmācības kursu individuālās apmācības līmenī un

159nav noņemti no militārā dienesta uzskaites vai nav uzņemti

160Zemessardzē. Rezerves karavīram ir pienākums ierasties uz

161militārajām mācībām, medicīnisko pārbaudi, saglabāt un pilnveidot

162aktīvā dienesta laikā noteiktai militārai specialitātei

163nepieciešamās kaujas zinības, iemaņas un sagatavotību, kā arī

164mobilizācijas gadījumā izpildīt Nacionālo bruņoto spēku rezerves

165uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteikto. Lai arī

166rezerves karavīrs militāro mācību laikā pilda aktīvo dienestu un

167viņam ir karavīra statuss, militāro mācību norise ir ierobežota

168laikā. Piemēram, kareivju sastāva rezerves karavīru iesauc

169militārajās mācībās kopumā līdz sešiem mēnešiem, viena gada laikā

170- līdz 30 dienām. Intervāls starp kārtējām militārajām mācībām,

171kurās iesaista rezerves karavīru, nav mazāks par četriem gadiem

172(sk. Militārā dienesta likuma 2. panta 7. punktu, 63. panta

173otro daļu, 65. panta otro daļu un 66. panta otro, trešo un

174ceturto daļu). Tādējādi rezerves karavīra pienākumi ir

175saistīti ar to, lai tiktu nodrošināta viņa gatavība

176nepieciešamības gadījumā piedalīties valsts aizsardzībā,

177turpretim karavīram valsts aizsardzības nodrošināšana ir pilna

178laika darbs.

179Līdz ar to karavīri un rezerves karavīri atrodas atšķirīgos un

180savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos.

181Satversmes tiesa secina, ka pieteikumā identificētās personu

182grupas attiecībā uz dalību politiskajā partijā nav salīdzināmas

183tiesiskās vienlīdzības principa aspektā.

184Tātad apstrīdētās normas, ciktāl tās

185aizliedz karavīram būt par politiskās partijas biedru, atbilst

186Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

187Nolēmumu

188daļa

189Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

190Satversmes tiesa

191nosprieda:

192atzīt Militārā dienesta likuma 10.

193panta otro daļu un 15. panta pirmās daļas 1. punktu, ciktāl šīs

194normas aizliedz karavīram būt par politiskās partijas biedru, par

195atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam

196teikumam un 102. pantam.

197Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

198Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

199Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.

200Laviņš