17. pants

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās

normas neatbilst Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam

tiesiskās vienlīdzības principam. Karavīriem esot aizliegts būt

par politiskās partijas biedriem, taču šāds aizliegums neesot

noteikts valsts pārvaldes darbiniekiem un valsts dienestā

nodarbinātajiem, kas piedalās sabiedrības drošības un kārtības

nodrošināšanā, zemessargiem un rezerves karavīriem. Atšķirīgā

attieksme neesot noteikta ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu,

kā arī tai neesot objektīva un saprātīga pamata.

Satversmes 91. panta pirmais teikums nosaka: "Visi

cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas

priekšā."

Tiesiskās vienlīdzības princips ir atvasināts no vispārējā

taisnīguma principa, kas ir demokrātiskas tiesiskas valsts

pamatvērtība. Tiesiskās vienlīdzības princips nozīmē, ka vienādos

faktiskajos un tiesiskajos apstākļos izturēšanās ir vienāda,

savukārt atšķirīgos apstākļos - atšķirīga. Tiesiskās vienlīdzības

princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez

saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras

atrodas pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos (sk.

Satversmes tiesas 2022. gada 15. decembra sprieduma lietā Nr.

2021‑36‑01 12.1. punktu).

Lai izvērtētu, vai apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91.

panta pirmā teikuma tvērumā ietilpstošajam tiesiskās vienlīdzības

principam, Satversmes tiesai jānoskaidro:

1) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un

pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos;

2) vai apstrīdētā norma paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi

pret šīm personām (personu grupām);

3) vai šāda attieksme ir noteikta ar pienācīgā kārtībā

pieņemtu likumu;

4) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats,

proti, vai tai ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma

princips (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 29.

jūnija sprieduma lietā Nr. 2017‑28‑0306 11. punktu).