2. pants

1Pieteikuma iesniedzēja - persona L

2(turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - uzskata, ka Militārā

3dienesta likuma 10. panta otrā daļa un 15. panta pirmās daļas 1.

4punkts (turpmāk - apstrīdētās normas) pārkāpj Latvijas Republikas

5Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. panta pirmajā teikumā

6ietverto tiesiskās vienlīdzības principu un tai ierobežo

7Satversmes 102. pantā ietvertās tiesības apvienoties politiskajās

8partijās. Pieteikuma iesniedzēja ir profesionālā militārā

9dienesta karavīrs. Apstrīdētās normas Pieteikuma iesniedzējai

10aizliedzot aizstāvēt savus uzskatus par vakcināciju pret

11Covid‑19, apvienojoties ar citām personām politiskajā

12partijā.

13Apstrīdētās normas pārkāpjot Satversmes 91. panta pirmajā

14teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu, jo aizliegums

15apvienoties politiskajās partijās neesot noteikts valsts

16pārvaldes darbiniekiem un valsts dienestā nodarbinātajiem, kas

17piedalās sabiedrības drošības un kārtības nodrošināšanā,

18zemessargiem un rezerves karavīriem. Arī zemessargi un rezerves

19karavīri esot apbruņotas sabiedrības daļas, arī viņiem esot

20noteikta loma kaujas uzdevumu izpildē, un viņi nereti dienējot

21vienībās kopā ar karavīriem. Tāpat arī ierēdņiem un darbiniekiem

22esot būtiska ietekme uz stratēģiskiem, operacionāliem un

23taktiskiem lēmumiem.

24Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, atšķirīgā attieksme

25noteikta tādā likumdošanas procesā, kas neatbilst labas

26likumdošanas principam. Likumdevējs neesot vērtējis atšķirīgās

27attieksmes nepieciešamību. Apstrīdētajās normās noteiktais

28aizliegums apvienoties politiskajās partijās esot radies laikā,

29kad vēl neesot pastāvējuši Nacionālie bruņotie spēki, taču

30mūsdienās šāds ierobežojums vairs neesot attaisnojams, jo katrs

31indivīds varot būt politiski aktīvs. Lai politiskās partijas būtu

32sabiedrībā atzītas un stipras, neesot pamata kādai sabiedrības

33grupai liegt iespēju tajās darboties. Apstrīdētās normas

34nesasniedzot mērķi novērst valdībai naidīgu bruņotu grupējumu vai

35ideoloģiju iespaida riskus, jo Nacionālo bruņoto spēku

36personālsastāvā skaitliski vislielāko daļu veidojot zemessargi,

37kuri drīkstot būt politisko partiju biedri.

38Apstrīdētās normas neatbilstot arī Satversmes 102. pantā

39ietvertajām tiesībām apvienoties politiskajās partijās.

40Apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma

41leģitīmais mērķis varētu būt karavīra politiskā neitralitāte,

42taču to varot panākt ar karavīra pamattiesības mazāk

43ierobežojošiem līdzekļiem. Proti, likumdevējs varot karavīriem

44noteikt tādu pašu pamattiesību ierobežojumu kā zemessargiem -

45tiesības būt par politiskas partijas biedru ierobežot ar

46aizliegumu aģitēt vai citādi īstenot politisko darbību dienesta

47vietā. Arī labums, ko no apstrīdētajām normām iegūst sabiedrība,

48neesot lielāks par Pieteikuma iesniedzējai nodarīto kaitējumu.

49Tas, ka persona ir karavīrs, uzreiz nenozīmējot, ka tā varētu

50ietekmēt politiskos procesus.