3. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes

391. panta pirmajam teikumam un 102. pantam. Tāpat Saeima norāda,

4ka izskatāmajā lietā būtu izbeidzama tiesvedība daļā par

5apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam

6teikumam.

7Pēc Saeimas ieskata, būtiski esot ņemt vērā to, ka karavīri

8atrodas īpašā valsts dienestā, kuram uzticēti svarīgi ar valsts

9drošības aizsardzību saistīti uzdevumi. Tādēļ likumdevējam esot

10plaša rīcības brīvība noteikt ierobežojumus militārajā dienestā

11esošajām personām.

12Satversmes 102. pantā ietverto pamattiesību ierobežojums esot

13noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, un tam esot

14leģitīms mērķis - aizsargāt demokrātisku valsts iekārtu un

15sabiedrības drošību. Aizliegums karavīram būt par politiskās

16partijas biedru esot vērsts uz to, lai nodrošinātu profesionālā

17militārā dienesta politisko neitralitāti, efektīvu dienesta

18pienākumu izpildi un efektīvu civilo kontroli pār Nacionālajiem

19bruņotajiem spēkiem. Ar apstrīdētajām normām noteiktais

20pamattiesību ierobežojums esot piemērots leģitīmo mērķu

21sasniegšanai. Apstrīdētās normas nodrošinot karavīru atturēšanos

22no iesaistīšanās politiskās varas iegūšanā valstī un izslēdzot

23politisko partiju iespējas izmantot karavīrus savu politisko

24mērķu sasniegšanai. Turklāt politikas jomas un militārās jomas

25savstarpēja nošķirtība stiprinot sabiedrības pārliecību par to,

26ka ikviens karavīrs un profesionālais militārais dienests kopumā

27ir politiski neitrāls.

28Ja karavīram būtu ļauts dibināt politisko partiju un būt par

29tās biedru, tad nebūtu iespējams tādā pašā mērā kā līdz šim

30saglabāt karavīru un profesionālā militārā dienesta politisko

31neitralitāti, kā arī sabiedrības pārliecību par šo neitralitāti.

32Nebūtu iespējams tādā pašā kvalitātē nodrošināt arī profesionālā

33militārā dienesta darbību, jo karavīram būtu pienākums noteiktu

34laiku veltīt politiskajai darbībai. Militārā joma tiktu

35sapludināta ar politiku, un tas varētu apgrūtināt efektīvu civilo

36kontroli pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

37Karavīrs, arī nebūdams politiskās partijas biedrs, varot

38piedalīties Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās,

39tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā. Tādējādi karavīram

40neesot pilnībā liegtas viņa politiskās tiesības. Apstrīdētās

41normas stiprinot sabiedrības paļāvību uz to, ka karavīrs

42nepārstāv atsevišķas politiskās partijas viedokli. Sabiedrības

43uzticēšanās karavīriem esot īpaši svarīga, ņemot vērā tiem

44uzticētos uzdevumus.

45Attiecībā uz Satversmes 91. panta pirmo teikumu atbildes

46rakstā pausts viedoklis, ka pieteikumā norādītās personas

47neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar karavīriem.

48Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem esot uzticēta īpaša valsts

49funkcija, kas esot pietiekami specifiska, lai karavīri nebūtu

50salīdzināmi ar citām valsts pārvaldē nodarbinātajām personām.

51Rezerves karavīri veidojot Nacionālo bruņoto spēku rezervi,

52nepildot profesionālo militāro dienestu un tikai vajadzības

53gadījumā varot tikt tajā iesaukti. Arī zemessargi nepildot

54profesionālo militāro dienestu, un karavīra dienests esot citāds

55nekā zemessarga dienests. Par zemessargiem parasti kļūstot

56personas, kuras vēlas no savas pamatnodarbošanās brīvajā laikā

57iesaistīties ar valsts aizsardzību saistītu uzdevumu izpildē.