7. pants

1Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

2ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91. panta pirmajam

3teikumam un 102. pantam.

4Apstrīdētās normas esot pieņemtas pienācīgā kārtībā. Valsts

5aizsardzība esot valsts suverenitātes garants, un valsts drošība

6esot tieši atkarīga no valsts aizsardzības funkcijas efektīvas

7izpildes. Ierobežojumam, kas aizliedz karavīram būt par

8politiskās partijas biedru, esot leģitīms mērķis - saglabāt

9Nacionālo bruņoto spēku politisko neitralitāti un novērst

10radikāli motivētus noziegumus.

11Likumdevēja izraudzītie līdzekļi esot piemēroti leģitīmā mērķa

12sasniegšanai, un to neesot iespējams sasniegt ar Pieteikuma

13iesniedzējas pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kas

14būtu tikpat efektīvi. Politiskās partijas uzdevums esot

15piedalīties politiskajos procesos un izvirzīt savus kandidātus

16vēlēšanām, lai partija būtu pārstāvēta politiskajās institūcijās

17un varētu īstenot politisko varu. Tādējādi politiskās partijas

18mērķi esot pretrunā ar leģitīmo valsts interesi - saglabāt

19politiski neitrālu militāro dienestu.

20Karavīram esot vairākas alternatīvas iespējas paust savu

21nostāju valsts un pašvaldību darbam būtiskos jautājumos. Karavīrs

22varot balsot vēlēšanās, piedalīties tautas nobalsošanā un likumu

23ierosināšanā, kā arī būt par biedru tādās biedrībās un

24nodibinājumos, kam nav politiska rakstura. Tāpat karavīri varot

25dibināt karavīru biedrības un nodibinājumus un piedalīties citos

26nepolitiskos pasākumos, ja vien šāda darbība netraucē dienesta

27pienākumu izpildi.

28Pēc tiesībsarga ieskata, profesionālā dienesta karavīri

29neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar zemessargiem,

30Nacionālo bruņoto spēku darbiniekiem, rezerves karavīriem, kā arī

31Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu

32pārvaldes amatpersonām un ierēdņiem.