Par Militārā dienesta likuma 10. panta otrās daļas un 15. panta pirmās daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 102. pantam

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91. panta pirmajam

teikumam un 102. pantam.

Apstrīdētās normas esot pieņemtas pienācīgā kārtībā. Valsts

aizsardzība esot valsts suverenitātes garants, un valsts drošība

esot tieši atkarīga no valsts aizsardzības funkcijas efektīvas

izpildes. Ierobežojumam, kas aizliedz karavīram būt par

politiskās partijas biedru, esot leģitīms mērķis - saglabāt

Nacionālo bruņoto spēku politisko neitralitāti un novērst

radikāli motivētus noziegumus.

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi esot piemēroti leģitīmā mērķa

sasniegšanai, un to neesot iespējams sasniegt ar Pieteikuma

iesniedzējas pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kas

būtu tikpat efektīvi. Politiskās partijas uzdevums esot

piedalīties politiskajos procesos un izvirzīt savus kandidātus

vēlēšanām, lai partija būtu pārstāvēta politiskajās institūcijās

un varētu īstenot politisko varu. Tādējādi politiskās partijas

mērķi esot pretrunā ar leģitīmo valsts interesi - saglabāt

politiski neitrālu militāro dienestu.

Karavīram esot vairākas alternatīvas iespējas paust savu

nostāju valsts un pašvaldību darbam būtiskos jautājumos. Karavīrs

varot balsot vēlēšanās, piedalīties tautas nobalsošanā un likumu

ierosināšanā, kā arī būt par biedru tādās biedrībās un

nodibinājumos, kam nav politiska rakstura. Tāpat karavīri varot

dibināt karavīru biedrības un nodibinājumus un piedalīties citos

nepolitiskos pasākumos, ja vien šāda darbība netraucē dienesta

pienākumu izpildi.

Pēc tiesībsarga ieskata, profesionālā dienesta karavīri

neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar zemessargiem,

Nacionālo bruņoto spēku darbiniekiem, rezerves karavīriem, kā arī

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu

pārvaldes amatpersonām un ierēdņiem.