6. pants

Pieaicinātā persona - Nacionālie bruņotie

spēki - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91.

panta pirmajam teikumam un 102. pantam.

Citas Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvā ietilpstošās

personas - darbinieki, zemessargi, rezerves karavīri -, kā arī

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieki un valsts

dienestā nodarbinātie atrodoties citādos apstākļos nekā

profesionālā dienesta karavīri. Šīm personām uzticētie uzdevumi

esot fundamentāli atšķirīgi. Militārā dienesta likumā noteiktais

aizliegums profesionālā dienesta karavīram būt par politiskās

partijas dibinātāju un biedru, kā arī veikt politisko darbību

esot likumdevēja izraudzīta diferencēta pieeja, un Latvijas

demokrātiskajā sabiedrībā tā esot attaisnojama.

Aizliegums profesionālā dienesta karavīram būt par politiskās

partijas dibinātāju un biedru, kā arī veikt politisko darbību

esot samērīgs pamattiesību ierobežojums. Šāds aizliegums esot ne

vien piemērots leģitīmo mērķu - demokrātiskas valsts iekārtas un

sabiedrības drošības aizsardzības - sasniegšanai, bet pat

vienīgais efektīvais līdzeklis, kas ļaujot sasniegt tā leģitīmos

mērķus nepieciešamajā kvalitātē. Labums, ko no apstrīdētajām

normām iegūst sabiedrība, proti, demokrātiskās valsts iekārtas

stabilitāte, kas ietver arī militārā dienesta politisko

neitralitāti, esot ievērojami lielāks par karavīra pamattiesību

aizskārumu.