9. pants

Pieaicinātā persona - Dr. sc. pol. Nora

Vanaga - norāda, ka profesionālais militārais dienests nav

savienojams ar dalību politiskajā partijā. Pieteikuma iesniedzēja

savu pilsonisko interesi varot paust, regulāri balsojot

vēlēšanās, tiekoties ar Saeimas deputātiem un piedaloties

apolitiskās biedrībās. Savukārt tādā gadījumā, ja personai ir

spēcīga pilsoniskā interese ietekmēt politiskos procesus,

normatīvie akti tai ļaujot pildīt daļēji līdzvērtīgu militāro

dienestu Zemessardzē, un dienestu Zemessardzē var apvienot ar

politisko darbību.

Karavīru pienākumi atšķiroties no zemessargu un rezervistu

pienākumiem, un attiecīgie dienesti neesot salīdzināmi. Ja

karavīriem būtu ļauts veikt politisko darbību, tad būtu saskatāms

sensitīvas informācijas nopludināšanas risks un no tā izrietoši

nacionālās drošības riski. Turklāt tādā gadījumā valstij nebūtu

pietiekamas kapacitātes un resursu, lai tā varētu kontrolēt

profesionālā militārā dienesta karavīru darbību politiskajās

partijās.

Nacionālie bruņotie spēki esot viena no tām institūcijām,

kurām sabiedrība uzticas visvairāk - pretstatā Saeimai, Ministru

kabinetam un politiskajām partijām, kurām sabiedrība uzticas

vismazāk. Tātad tieši profesionālā militārā dienesta neasociēšana

ar politiskajām partijām esot būtisks sabiedrības uzticēšanās

priekšnoteikums.

Dr. sc. pol. Nora Vanaga, ņemot vērā Austrijas

pieredzi, uzskata, ka atļauja karavīram veikt politisko darbību

varētu negatīvi ietekmēt paša karavīra intereses. Karavīra

iespējas kāpt pa karjeras kāpnēm būtu atkarīgas no viņa

politiskās piederības. Viedoklī norādīts arī uz nepieciešamību

ņemt vērā ģeopolitiskos notikumus un to rezonansi sabiedrībā, kas

liecinot par nepieciešamību saglabāt apstrīdētajās normās

noteikto aizliegumu valsts drošības interesēs.

Secinājumu

daļa