10. pants

1Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu

2izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 102. pantā

3ietvertajām tiesībām uz biedrošanās brīvību, jo apstrīdētās

4normas tai kā profesionālā dienesta karavīram aizliedzot būt par

5politiskas partijas biedru. Tāpat pieteikumā lūgts izvērtēt

6apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajā teikumā

7ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam, jo aizliegums būt

8par politiskās partijas biedru neesot noteikts citām salīdzināmām

9personu grupām.

1010.1. Militārā dienesta likuma 10. panta otrā daļa

11paredz karavīra tiesības būt par biedru tādās biedrībās un

12nodibinājumos, kurām nav politiska rakstura, kā arī dibināt

13karavīru biedrības un nodibinājumus un piedalīties citos

14nepolitiskos pasākumos, ja šāda darbība netraucē dienesta

15pienākumu izpildi. Savukārt šā likuma 15. panta pirmās daļas 1.

16punkts aizliedz karavīram veikt politisko darbību, pievienoties

17arodbiedrībām, organizēt streikus un piedalīties tajos.

18Ja konstitucionālajā sūdzībā apstrīdētās normas attiecas uz

19plašu atšķirīgu situāciju kopumu, Satversmes tiesa precizē,

20ciktāl tā izvērtēs apstrīdēto normu satversmību (sk.,

21piemēram, Satversmes tiesas 2023. gada 17. februāra sprieduma

22lietā Nr. 2022‑05‑01 10.1. punktu).

23Apstrīdētās normas regulē to, kā karavīrs var izmantot

24atšķirīgus tiesību uz pulcēšanās un biedrošanās brīvību izpausmes

25veidus. Tomēr no pieteikuma izriet, ka tā iesniedzēja iebilst

26nevis pret visiem apstrīdētajās normās noteiktajiem karavīra

27tiesību uz pulcēšanās un biedrošanās brīvību ierobežojumiem, bet

28tikai pret to ierobežojumu, kas karavīram liedz būt par

29politiskās partijas biedru. Arī Saeima un pieaicinātās personas

30sniegušas viedokļus par aizliegumu karavīram būt par politiskās

31partijas biedru.

32Aizliegums karavīram būt par politiskās partijas biedru izriet

33no abām apstrīdētajām normām - gan no tajās ietvertajām tiesībām

34būt par biedru tikai tādos nodibinājumos, kuriem nav politiska

35rakstura, gan no aizlieguma veikt politisko darbību. Tādējādi

36apstrīdētās normas attiecībā uz karavīra dalību politiskajā

37partijā regulē vienas un tās pašas tiesiskās attiecības.

38Līdz ar to izskatāmajā lietā ir izvērtējama apstrīdēto normu

39kā vienota tiesiskā regulējuma satversmība tiktāl, ciktāl tas

40aizliedz karavīram būt par politiskās partijas biedru.

4110.2. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās

42normas nesamērīgi ierobežo karavīra tiesības uz biedrošanās

43brīvību. Tāpat apstrīdētās normas pārkāpjot tiesiskās

44vienlīdzības principu, jo aizliegums būt par politiskās partijas

45biedru neesot noteikts valsts pārvaldes darbiniekiem un valsts

46dienestā nodarbinātajiem, kas piedalās sabiedrības drošības un

47kārtības nodrošināšanā, zemessargiem un rezerves karavīriem.

48Ņemot vērā apstrīdēto normu saturu, lietas faktiskos apstākļus

49un Pieteikuma iesniedzējas argumentus par apstrīdēto normu

50iespējamo neatbilstību Satversmei, secināms, ka izskatāmās lietas

51pamatjautājums ir par Satversmes 102. pantā ietverto karavīra

52tiesību uz biedrošanās brīvību ierobežojumu.

53Līdz ar to Satversmes tiesa visupirms izvērtēs apstrīdēto

54normu atbilstību Satversmes 102. pantam.