10. pants

Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu

izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 102. pantā

ietvertajām tiesībām uz biedrošanās brīvību, jo apstrīdētās

normas tai kā profesionālā dienesta karavīram aizliedzot būt par

politiskas partijas biedru. Tāpat pieteikumā lūgts izvērtēt

apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajā teikumā

ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam, jo aizliegums būt

par politiskās partijas biedru neesot noteikts citām salīdzināmām

personu grupām.

10.1. Militārā dienesta likuma 10. panta otrā daļa

paredz karavīra tiesības būt par biedru tādās biedrībās un

nodibinājumos, kurām nav politiska rakstura, kā arī dibināt

karavīru biedrības un nodibinājumus un piedalīties citos

nepolitiskos pasākumos, ja šāda darbība netraucē dienesta

pienākumu izpildi. Savukārt šā likuma 15. panta pirmās daļas 1.

punkts aizliedz karavīram veikt politisko darbību, pievienoties

arodbiedrībām, organizēt streikus un piedalīties tajos.

Ja konstitucionālajā sūdzībā apstrīdētās normas attiecas uz

plašu atšķirīgu situāciju kopumu, Satversmes tiesa precizē,

ciktāl tā izvērtēs apstrīdēto normu satversmību (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2023. gada 17. februāra sprieduma

lietā Nr. 2022‑05‑01 10.1. punktu).

Apstrīdētās normas regulē to, kā karavīrs var izmantot

atšķirīgus tiesību uz pulcēšanās un biedrošanās brīvību izpausmes

veidus. Tomēr no pieteikuma izriet, ka tā iesniedzēja iebilst

nevis pret visiem apstrīdētajās normās noteiktajiem karavīra

tiesību uz pulcēšanās un biedrošanās brīvību ierobežojumiem, bet

tikai pret to ierobežojumu, kas karavīram liedz būt par

politiskās partijas biedru. Arī Saeima un pieaicinātās personas

sniegušas viedokļus par aizliegumu karavīram būt par politiskās

partijas biedru.

Aizliegums karavīram būt par politiskās partijas biedru izriet

no abām apstrīdētajām normām - gan no tajās ietvertajām tiesībām

būt par biedru tikai tādos nodibinājumos, kuriem nav politiska

rakstura, gan no aizlieguma veikt politisko darbību. Tādējādi

apstrīdētās normas attiecībā uz karavīra dalību politiskajā

partijā regulē vienas un tās pašas tiesiskās attiecības.

Līdz ar to izskatāmajā lietā ir izvērtējama apstrīdēto normu

kā vienota tiesiskā regulējuma satversmība tiktāl, ciktāl tas

aizliedz karavīram būt par politiskās partijas biedru.

10.2. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās

normas nesamērīgi ierobežo karavīra tiesības uz biedrošanās

brīvību. Tāpat apstrīdētās normas pārkāpjot tiesiskās

vienlīdzības principu, jo aizliegums būt par politiskās partijas

biedru neesot noteikts valsts pārvaldes darbiniekiem un valsts

dienestā nodarbinātajiem, kas piedalās sabiedrības drošības un

kārtības nodrošināšanā, zemessargiem un rezerves karavīriem.

Ņemot vērā apstrīdēto normu saturu, lietas faktiskos apstākļus

un Pieteikuma iesniedzējas argumentus par apstrīdēto normu

iespējamo neatbilstību Satversmei, secināms, ka izskatāmās lietas

pamatjautājums ir par Satversmes 102. pantā ietverto karavīra

tiesību uz biedrošanās brīvību ierobežojumu.

Līdz ar to Satversmes tiesa visupirms izvērtēs apstrīdēto

normu atbilstību Satversmes 102. pantam.