Par Ministru kabineta 2007. gada 8. maija noteikumu Nr. 312 "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 13. septembra noteikumos Nr. 712 "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai"" 4. punkta par finansiāli atbalstāmo kvotu biodīzeļdegvielas ražošanai 7 813 953 litri – lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" (LV58503007191) un 3 255 814 litri – akciju sabiedrībai "Baltic Holding Company" (LV40003558603) atbilstību Biodegvielas likuma 8. panta pirmajai daļai un likuma "Par akcīzes nodokli" 8. panta ceturtās daļas 1. punktam

14. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

No šīm normām izriet, ka Ministru

kabinets ārējos normatīvos aktus - noteikumus - ir tiesīgs izdot

tikai likumā noteiktajos gadījumos, ja likums Ministru kabinetu

tam īpaši pilnvaro. Pilnvarojumā tiek norādīti galvenie noteikumu

satura virzieni.

Savukārt Ministru kabineta tiesību

aktu, tostarp Ministru kabineta noteikumu, procesuālo izdošanas

kārtību regulē Ministru kabineta 2002. gada 12. marta

noteikumi Nr. 111 "Ministru kabineta kārtības rullis"

(turpmāk - Ministru kabineta kārtības rullis).

10.2. Ministru kabineta

noteikumu pamattekstam dažkārt tiek pievienoti pielikumi. Ar šo

juridiskās tehnikas paņēmienu tiek panākts normatīvā akta satura

uzskatāmāks izklāsts.

Cita normatīvā akta - likuma -

pielikumu izskatīšanas kārtību noteic Saeimas kārtības ruļļa

98. panta otrā daļa. Tā paredz, ka likumprojekta pielikums

izskatāms kā atsevišķs likuma pants un Saeima lemj, vai pielikums

izskatāms pirms vai pēc likumprojekta attiecīgā panta vai arī pēc

visu likumprojekta pantu izskatīšanas. Ministru kabineta

normatīvo aktu - noteikumu - pielikumu izdošana Ministru kabineta

kārtības rullī nav regulēta.

Normatīvo aktu pielikumi, tostarp

Ministru kabineta normatīvo aktu - noteikumu - pielikumi, ir

neatņemama šo aktu sastāvdaļa ar tādu pašu juridisko spēku kā

normatīvā akta pamattekstā ietvertajām tiesību normām.

Tādējādi

Satversmes tiesa ir kompetenta izvērtēt normatīvo aktu pielikumu,

tostarp Ministru kabineta noteikumu pielikumu, atbilstību

augstāka juridiska spēka tiesību normām.

11. Pieteikumā apstrīdēta

Noteikumu Nr. 312 norma, ar kuru Noteikumu Nr. 712

2. pielikums tika papildināts ar regulējumu par kvotu

piešķiršanu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai

sabiedrībai "Latraps" un akciju sabiedrībai "Baltic Holding

Company". Tātad būtībā apstrīdēts regulējums, ar kuru tika

piešķirtas kvotas biodegvielas ražošanai. Lai būtu pamats

izvērtēt šā regulējuma atbilstību augstāka juridiska spēka

tiesību normām, ir jākonstatē, ka apstrīdētajam regulējumam ir

normatīvs raksturs, proti, ka tā ir tiesību norma.

Tiesību teorijā ir vispāratzīts,

ka tiesību norma ir abstrakts un vispārsaistošs sabiedrības

uzvedības priekšraksts. Tiesību norma regulē ne tikai vienu

konkrētu gadījumu, bet nenoteikta skaita abstrakti formulētas

situācijas un ir piemērojama vairākkārt (sk., piem.: Neimanis

J. Ievads tiesībās. - Rīga: Zv. adv. J. Neimanis, 2004,

45. lpp.).

Noteikumu Nr. 712

2. pielikuma 3.1. punkts noteic, ka kvota līdz

2011. gada 31. decembrim 7 813 953 litru

apjomā tiek piešķirta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai

sabiedrībai "Latraps" un 3 255 814 litru apjomā -

akciju sabiedrībai "Baltic Holding Company". Apstrīdētā

regulējuma analīze liecina, ka tam nepiemīt tiesību normai

raksturīgās pazīmes. Minētais priekšraksts ir nevis abstrakts,

vispārsaistošs un vairākkārt piemērojams, bet konkrēts, adresēts

noteiktām personām un nav vairākkārt piemērojams.

Tādējādi

apstrīdētajam regulējumam nav normatīva rakstura, proti, tas nav

uzskatāms par tiesību normu.

12. 1993. gada

15. jūlija Ministru kabineta iekārtas likuma

15.1 pantā bija noteikts, ka Ministru prezidents,

Ministru prezidenta biedri un ministri ir tiesīgi izdot rīkojumus

likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos.

Par Ministru kabineta tiesībām izdot rīkojumus šajā likumā nekas

nebija teikts. Satversmes tiesa, šo normu sistēmiski

interpretējot kopsakarā ar Satversmes 55. pantu un

1994. gada 8. jūnija likuma "Par likumu un citu

Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu

izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā

esamību" 6. panta ceturto daļu, savulaik jau ir secinājusi:

"Ja Ministru prezidents, viņa biedri un atsevišķi ministri ir

tiesīgi izdot rīkojumus, tad arī Ministru kabinets kā koleģiāla

no minētajām amatpersonām sastāvoša institūcija ir tiesīgs izdot

rīkojumus" (Satversmes tiesas 2000. gada 10. maija

sprieduma lietā Nr. 2000-01-04 secinājumu daļas

2. punkts).

Arī no 2008. gada

1. jūlija spēkā esošais Ministru kabineta iekārtas likuma