Par Ministru kabineta 2007. gada 8. maija noteikumu Nr. 312 "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 13. septembra noteikumos Nr. 712 "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai"" 4. punkta par finansiāli atbalstāmo kvotu biodīzeļdegvielas ražošanai 7 813 953 litri – lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" (LV58503007191) un 3 255 814 litri – akciju sabiedrībai "Baltic Holding Company" (LV40003558603) atbilstību Biodegvielas likuma 8. panta pirmajai daļai un likuma "Par akcīzes nodokli" 8. panta ceturtās daļas 1. punktam

1No šīm normām izriet, ka Ministru

2kabinets ārējos normatīvos aktus - noteikumus - ir tiesīgs izdot

3tikai likumā noteiktajos gadījumos, ja likums Ministru kabinetu

4tam īpaši pilnvaro. Pilnvarojumā tiek norādīti galvenie noteikumu

5satura virzieni.

6Savukārt Ministru kabineta tiesību

7aktu, tostarp Ministru kabineta noteikumu, procesuālo izdošanas

8kārtību regulē Ministru kabineta 2002. gada 12. marta

9noteikumi Nr. 111 "Ministru kabineta kārtības rullis"

10(turpmāk - Ministru kabineta kārtības rullis).

1110.2. Ministru kabineta

12noteikumu pamattekstam dažkārt tiek pievienoti pielikumi. Ar šo

13juridiskās tehnikas paņēmienu tiek panākts normatīvā akta satura

14uzskatāmāks izklāsts.

15Cita normatīvā akta - likuma -

16pielikumu izskatīšanas kārtību noteic Saeimas kārtības ruļļa

1798. panta otrā daļa. Tā paredz, ka likumprojekta pielikums

18izskatāms kā atsevišķs likuma pants un Saeima lemj, vai pielikums

19izskatāms pirms vai pēc likumprojekta attiecīgā panta vai arī pēc

20visu likumprojekta pantu izskatīšanas. Ministru kabineta

21normatīvo aktu - noteikumu - pielikumu izdošana Ministru kabineta

22kārtības rullī nav regulēta.

23Normatīvo aktu pielikumi, tostarp

24Ministru kabineta normatīvo aktu - noteikumu - pielikumi, ir

25neatņemama šo aktu sastāvdaļa ar tādu pašu juridisko spēku kā

26normatīvā akta pamattekstā ietvertajām tiesību normām.

27Tādējādi

28Satversmes tiesa ir kompetenta izvērtēt normatīvo aktu pielikumu,

29tostarp Ministru kabineta noteikumu pielikumu, atbilstību

30augstāka juridiska spēka tiesību normām.

3111. Pieteikumā apstrīdēta

32Noteikumu Nr. 312 norma, ar kuru Noteikumu Nr. 712

paredz, ka Ministru kabinets, ievērojot Valsts

1pārvaldes iekārtas likuma, Administratīvā procesa likuma un citu

2normatīvo aktu prasības, var izdot dažādus tiesību aktus, tostarp

3administratīvos aktus.

4Ministru kabineta 1996. gada

530. aprīļa noteikumu Nr. 160 "Ministru kabineta

6iekšējās kārtības un darbības noteikumi" 100. punkts

7noteica, ka Ministru kabineta tiesību akti tiek noformēti

8noteikumu, instrukciju, ieteikumu, rīkojumu un Ministru kabineta

9sēdes protokollēmumu veidā. Šo noteikumu 6. punkts

10paredzēja, ka Ministru kabineta rīkojums kā ārējs administratīvs

11akts tiek adresēts tikai rīkojumā minētajai fiziskajai vai

12juridiskajai personai attiecībā uz konkrētu jautājumu.

13Ministru kabineta kārtības rullī,

14kas stājās spēkā iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu

15vietā, konkrēti, tā 2. punktā ir noteikts, ka Ministru

16kabinets atbilstoši savai kompetencei citastarp izskata Ministru

17kabineta rīkojumu projektus. Rīkojuma projekts minēts kā

18patstāvīgs Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu veids, kas nav

19pieskaitāms ne pie politikas dokumentiem, ne ārējiem tiesību

20aktiem (starptautisks līgums vai tā projekts, likumprojekts,

21Saeimas lēmuma projekts vai Ministru kabineta noteikumu projekts)

22vai iekšējiem tiesību aktiem (Ministru kabineta instrukcijas,

23protokollēmuma vai ieteikumu projekts).

24Tādējādi

25Ministru kabinetam ir tiesības rīkojumu formā izdot individuālus

26tiesību aktus, tostarp administratīvos aktus.

2713. Ministru kabinets,

28īstenojot savu administratīvo funkciju, izdod individuālus

29tiesību aktus. Izdodot administratīvo aktu, Ministru kabinetam

30jāvadās pēc Valsts pārvaldes likuma un Administratīvā procesa

31likuma, kas nosaka administratīvo aktu izdošanas kārtību un

32prasības attiecībā uz administratīvā akta saturu un formu. Tāpat

33ir jāievēro vispārējie tiesību principi, tostarp privātpersonas

34tiesību ievērošanas princips, vienlīdzības princips, tiesiskuma

35princips (Administratīvā procesa likuma 4. pants).

36Administratīvajam aktam jāsatur vairākas obligātas sastāvdaļas:

37tā adresāts, administratīvā procesa dalībnieku viedokļi un

38argumenti, faktu konstatējums, pamatojums, kas ietver lietderības

39apsvērumus, piemēroto tiesību normu uzskaitījums, adresātam

40uzliktais tiesiskais pienākums vai tam piešķirtās, apstiprinātās

41vai noraidītās tiesības, kā arī norāde, kur un kādā termiņā šo

42administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt (Administratīvā

43procesa likuma 67. pants).

44Savukārt savu leģislatīvo jeb

45normatīvo funkciju Ministru kabinets īsteno, izdodot ārējus

46normatīvos aktus - Ministru kabineta noteikumus. Ārējo normatīvo

47aktu, tā saukto pārvaldes kārtībā izdoto noteikumu izdošana, kad

48likumdevējs devis tam speciālu pilnvarojumu, ir viena no

49nozīmīgākajām pārvaldes darbībām (sk.: Dišlers K. Ievads

50Latvijas valststiesību zinātnē. - Rīga: A. Gulbis, 1930,

51191. lpp.). Ministru kabineta noteikumu izdošana

52atzīstama par tiesībpolitisku lēmumu realizācijas mehānismu,

53proti, izpildvara izvēlas, kuru no vairākiem iespējamiem

54tiesiskiem kāda jautājuma risinājumiem normatīvi nostiprināt.

55Noteikumu Nr. 712

562. pielikumā noteiktais regulējums par kvotu piešķiršanu

57lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps"

58un akciju sabiedrībai "Baltic Holding Company" netika izdots kā

59administratīvs akts.

60Tādējādi

61Noteikumu Nr. 712 2. pielikumā ietvertais regulējums

62par kvotu piešķiršanu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai

63sabiedrībai "Latraps" un akciju sabiedrībai "Baltic Holding

64Company" ir individuāls regulējums, ko Ministru kabinets izdevis,

65īstenojot savu normatīvo funkciju.

6614. Kā jau Satversmes tiesa

67vairākkārt secinājusi, tiesību normas pieņemšanas kārtības

68ievērošana ir tiesību normas spēkā esamības priekšnoteikums

69(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 21. septembra

70sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10.4. punktu).

71Tādējādi jāizvērtē, vai Ministru kabinets, ietverot savu

72noteikumu pielikumā individuāla rakstura regulējumu, šo kārtību

73ievēroja, respektīvi, vai Ministru kabinets bija tiesīgs ietvert

74noteikumos individuālu regulējumu.

75Noteikumi Nr. 712 izdoti

76saskaņā ar Biodegvielas likuma 8. panta pirmo un otro daļu,

77kas noteic:

78"(1) Valsts atbalsts ikgadējā

79minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai tiek

80piešķirts un finansiālā atbalsta kvotas biodegvielas veidiem tiek

81noteiktas Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.

82(2) Ministru kabinets nosaka

83termiņu, līdz kuram iesniedzams pārskats par iepriekšējā pārskata

84gadā piešķirto valsts atbalstu, kā arī termiņu un kārtību, kādā

85ik gadu iesniedzams nepieciešamā atbalsta aprēķins un

86pamatojums."

87Tādējādi likumā ir ietvertas

88normas, kas pilnvaro Ministru kabinetu izdot noteikumus. Lai

89noskaidrotu, vai likums pilnvaroja Ministru kabinetu noteikumos

90norādīt konkrētus biodegvielas ražotājus, kuriem piešķiramas

91kvotas, ir jānoskaidro pilnvarojuma mērķis, saturs un apjoms

92(sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra

93sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 17. punktu).

9415. Biodegvielas likuma

954. panta pirmajā daļā noteikta Ministru kabineta kompetence

96biodegvielas jomā, tostarp kompetence:

971) īstenot biodegvielas aprites

98valsts politiku atbilstoši šā likuma noteikumiem;

992) iesniedzot Saeimai gadskārtējā

100valsts budžeta likuma projektu, paredzēt šā likuma mērķa

101sasniegšanai nepieciešamo finansējumu;

1023) noteikt pasākumus, kuri

103nodrošinātu, lai līdz 2010. gada 31. decembrim

104biodegviela veidotu ne mazāk kā 5,75 procentus no kopējā

105tautsaimniecībā esošās transportam paredzētās degvielas

106daudzuma.

107Ņemot vērā

108Biodegvielas likuma 4. panta pirmajā daļā un 8. panta

109pirmajā daļā noteikto, likumdevēja mērķis bija pilnvarot Ministru

110kabinetu reglamentēt kārtību, kādā tiek piešķirts valsts atbalsts

111biodegvielas ražošanai, lai nodrošinātu to, ka noteiktā termiņā

112tiktu panākts zināms tautsaimniecībā izmantojamās biodegvielas

113īpatsvars.

11416. Pilnvarojuma saturs

115atklāj tā būtību un jēgu. Izskatāmajā lietā nozīmīgs ir viens no

116Biodegvielas likuma 8. panta pirmajā daļā Ministru kabinetam

117dotajiem pilnvarojumiem, proti: noteikt kārtību, kādā tiek

118piešķirts valsts atbalsts ikgadējā minimāli nepieciešamā

119biodegvielas daudzuma ražošanai.

120Jēdziens "kārtība" tā

121vispārpieņemtajā nozīmē saprotams kā norises īstenošanas veids,

122darbības organizācija (sk.: Latviešu valodas vārdnīca:

12330 000 pamatvārdu un to skaidrojumu. - Rīga: Avots, 2006,

124491.lpp.). Kā jau atzinusi Satversmes tiesa, šis jēdziens

125nepārprotami norāda uz Ministru kabineta noteikumu procesuālo

126raksturu, proti, noteiktas procedūras izstrādāšanu. Līdz ar to

127noteikumos nevar būt iekļautas materiālās normas, kas veidotu

128jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības un

129ierobežotu pamattiesības (sk. Satversmes tiesas

1302007. gada 9. oktobra sprieduma lietā

131Nr. 2007-04-03 20. punktu).

132Minimāli nepieciešamo biodegvielas

133daudzumu, kura ražošanai valsts atbalsts tiek piešķirts, nosaka,

134pamatojoties uz Biodegvielas likuma 4.panta pirmās daļas 3.punktā

135minēto plānoto sasniedzamo biodegvielas daudzumu. Valsts atbalstu

136ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai

137veido tiešais valsts atbalsts (finansiālas dotācijas) un

138netiešais valsts atbalsts akcīzes nodokļa samazinājuma veidā

139(Noteikumu Nr. 712 4. punkts).

140Tiešo valsts atbalstu saņem

141biodegvielas ražotāji, kuriem Noteikumos Nr. 712 paredzētajā

142kārtībā iepriekš piešķirtas kvotas. Līdz ar to kvotas piešķiršana

143uzskatāma par vienu no valsts atbalsta saņemšanas procesa

144stadijām.

145Tādējādi

146Biodegvielas likuma 8. panta pirmajā daļā Ministru kabinetam

147dotā pilnvarojuma saturs bija šāds: noteikt procesuālo kārtību,

148kādā saņemams valsts atbalsts biodegvielas ražošanai, tostarp arī

149kvotu piešķiršanas kārtību.

15017. Pilnvarojuma apjoms

151nozīmē to, ciktāl Ministru kabinets var rīkoties, izstrādājot un

152izdodot tiesību normas. Tātad ir jānoskaidro, vai Ministru

153kabinetam dotajā pilnvarojumā ietilpa tiesības Ministru kabineta

154noteikumos ietvert lēmumu par kvotu piešķiršanu konkrētiem

155biodegvielas ražotājiem.

156Lai izvērtētu, vai Ministru

157kabinets nav pārkāpis likumdevēja dotā pilnvarojuma apjomu,

158citastarp nozīmīgas ir Ministru kabineta rīcības tiesiskās sekas.

159Ministru kabineta izdoto uz āru vērsto tiesību aktu tiesiskās

160sekas atkarībā no to formas principiāli atšķiras, citastarp pēc

161iespējām apstrīdēt to tiesiskumu.

16217.1. Ministru kabineta

163normatīvo aktu tiesiskumu var apstrīdēt vienīgi Satversmes tiesā.

164Tās spriedums saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta

165pirmo daļu ir galīgs, tātad nepārsūdzams. Pieteikumu Satversmes

166tiesai var iesniegt noteikts subjektu loks, indivīds Satversmes

167tiesā var vērsties tikai Satversmē noteikto pamattiesību

168aizskāruma gadījumā (Satversmes tiesas likuma

).

1Administratīvo aktu pārsūdzības

2iespējas ir ievērojami plašākas. Saskaņā ar Administratīvā

3procesa likuma 2. panta 2. punktu viens no šā likuma

4pamatmērķiem ir pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas

5tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz

6konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un

7privātpersonu. Šī kontrole izpaužas triju instanču administratīvo

8tiesu sistēmā.

917.2. Satversmes tiesa jau

10atzinusi, ka valdības pieņemtiem lēmumiem jārada paļāvība, ka tie

11tiek pieņemti, ievērojot taisnīguma principu, lai tādējādi

12samazinātu interešu konflikta iespējamību. Valsts pārvaldei

13demokrātiskā un tiesiskā valstī sabiedrības uzticētās funkcijas

14jāpilda godīgi, efektīvi un taisnīgi, tās rīcībai jāatbilst

15likumiem. Varas dalīšanas principa "līdzsvara un atsvara"

16sistēmas uzdevums ir novērst varas uzurpācijas tendences ikkatrā

17no trim varām, lai nodrošinātu valstiski tiesisko institūtu

18stabilitāti un pašas valsts varas funkcionēšanas nepārtrauktību

19[sk. Satversmes tiesas 2000. gada 24. marta

20sprieduma lietā Nr. 04-07(99) secinājumu daļas

213. punktu].

22Tiesas kontroles nodrošināšana pār

23izpildvaras lēmumiem ir viens no tiesiskas valsts

24pamatprincipiem, kas izriet no valsts varas dalīšanas idejas.

25Pieteikums tiesā tiek uzskatīts par spēcīgāko instrumentu, ar

26kuru indivīds var kontrolēt izpildvaras lēmumus. Administratīvo

27tiesu uzdevums ir kontrolēt iestāžu un to amatpersonu izdoto uz

28konkrētām personām attiecināto administratīvo aktu vai faktiskās

29rīcības tiesiskumu un pamatotību (sk.: Administratīvais

30process tiesā. Dr. iur. J. Briedes vispārīgā zinātniskā

31redakcijā. - Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2008, 21. lpp.).

32Personu tiesības vērsties administratīvajā tiesā ar pieteikumu

33par valsts pārvaldes rīcību konstitucionāli nostiprinātas

34Satversmes 92. panta pirmajā teikumā.

35Ietverot regulējumu par kvotu

36piešķiršanu biodegvielas ražotājiem Noteikumu Nr. 712

372. pielikumā, Ministru kabinets ir ierobežojis indivīdu

38tiesības aizsargāt savas tiesības un likumīgās intereses,

39vēršoties administratīvajā tiesā. Biodegvielas likuma

408. panta pirmajā daļā ietvertā pilnvarojuma apjomā

41neietilpst deleģējums Ministru kabinetam ierobežot indivīdiem

42Satversmē noteiktās pamattiesības.

43Valsts institūcijas nekādos

44apstākļos nedrīkst rīkoties ultra vires, jo ar šādu rīcību

45tās aizskartu personu tiesības un brīvības un līdz ar to tiktu

46grauta uzticēšanās tiesiskajai sistēmai.

47Tādējādi

48Ministru kabinets, ietverot apstrīdēto regulējumu Noteikumu

49Nr. 712 2. pielikumā, pārkāpis tam Biodegvielas likuma

508. panta pirmajā daļā dotā pilnvarojuma robežas.

5118. Konstatējot apstrīdētā

52regulējuma neatbilstību kaut vienai augstāka juridiska spēka

53tiesību normai, tas atzīstams par prettiesisku. Līdz ar to nav

54nepieciešams izvērtēt apstrīdētā regulējuma atbilstību likuma

55"Par akcīzes nodokli" 8. panta ceturtās daļas

561. punktam.

5719. Satversmes tiesa jau

58vairākkārt secinājusi, ka "prasījuma robežu pārkāpšana spriedumā

59ir iespējama un pat nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu

60personas tiesību aizsardzību un sprieduma izpildi" (Satversmes

61tiesas 2007. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr.

622007-13-03 6. punkts, Satversmes tiesas 2008. gada

633. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01

6417. punkts). Arī tiesību zinātnē ir izteikts viedoklis,

65ka Satversmes tiesas procesā "ir gadījumi, kad ir pieļaujams un

66pat nepieciešams iziet ārpus prasījuma robežām, iekļaujot

67pārbaudē arī tādas normas, kas nav tikušas apstrīdētas, vai

68izvērtējot atbilstību tādām normām, atbilstība kurām nav

69apstrīdēta" (Endziņš A. Kā vērtēt jaunāko Satversmes

70tiesas praksi // Jurista Vārds, 2007. gada 9. oktobris,

71Nr. 41, 5. lpp.).

72Izskatāmajā lietā ir pamats

73prasījuma robežu paplašināšanai.

74Pirmkārt, jāņem vērā, ka

75individuāls raksturs ir ne tikai apstrīdētajam regulējumam, bet

76arī pārējiem Noteikumu Nr. 712 2. pielikumā

77ietvertajiem priekšrakstiem. Arī to izdošanas kārtība un saturs

78ir analogs.

79Otrkārt, Noteikumu Nr. 280