Par Ministru kabineta 2007. gada 8. maija noteikumu Nr. 312 "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 13. septembra noteikumos Nr. 712 "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai"" 4. punkta par finansiāli atbalstāmo kvotu biodīzeļdegvielas ražošanai 7 813 953 litri – lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" (LV58503007191) un 3 255 814 litri – akciju sabiedrībai "Baltic Holding Company" (LV40003558603) atbilstību Biodegvielas likuma 8. panta pirmajai daļai un likuma "Par akcīzes nodokli" 8. panta ceturtās daļas 1. punktam

17. pants
).

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Administratīvo aktu pārsūdzības

iespējas ir ievērojami plašākas. Saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 2. panta 2. punktu viens no šā likuma

pamatmērķiem ir pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas

tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz

konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un

privātpersonu. Šī kontrole izpaužas triju instanču administratīvo

tiesu sistēmā.

17.2. Satversmes tiesa jau

atzinusi, ka valdības pieņemtiem lēmumiem jārada paļāvība, ka tie

tiek pieņemti, ievērojot taisnīguma principu, lai tādējādi

samazinātu interešu konflikta iespējamību. Valsts pārvaldei

demokrātiskā un tiesiskā valstī sabiedrības uzticētās funkcijas

jāpilda godīgi, efektīvi un taisnīgi, tās rīcībai jāatbilst

likumiem. Varas dalīšanas principa "līdzsvara un atsvara"

sistēmas uzdevums ir novērst varas uzurpācijas tendences ikkatrā

no trim varām, lai nodrošinātu valstiski tiesisko institūtu

stabilitāti un pašas valsts varas funkcionēšanas nepārtrauktību

[sk. Satversmes tiesas 2000. gada 24. marta

sprieduma lietā Nr. 04-07(99) secinājumu daļas

3. punktu].

Tiesas kontroles nodrošināšana pār

izpildvaras lēmumiem ir viens no tiesiskas valsts

pamatprincipiem, kas izriet no valsts varas dalīšanas idejas.

Pieteikums tiesā tiek uzskatīts par spēcīgāko instrumentu, ar

kuru indivīds var kontrolēt izpildvaras lēmumus. Administratīvo

tiesu uzdevums ir kontrolēt iestāžu un to amatpersonu izdoto uz

konkrētām personām attiecināto administratīvo aktu vai faktiskās

rīcības tiesiskumu un pamatotību (sk.: Administratīvais

process tiesā. Dr. iur. J. Briedes vispārīgā zinātniskā

redakcijā. - Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2008, 21. lpp.).

Personu tiesības vērsties administratīvajā tiesā ar pieteikumu

par valsts pārvaldes rīcību konstitucionāli nostiprinātas

Satversmes 92. panta pirmajā teikumā.

Ietverot regulējumu par kvotu

piešķiršanu biodegvielas ražotājiem Noteikumu Nr. 712

2. pielikumā, Ministru kabinets ir ierobežojis indivīdu

tiesības aizsargāt savas tiesības un likumīgās intereses,

vēršoties administratīvajā tiesā. Biodegvielas likuma

8. panta pirmajā daļā ietvertā pilnvarojuma apjomā

neietilpst deleģējums Ministru kabinetam ierobežot indivīdiem

Satversmē noteiktās pamattiesības.

Valsts institūcijas nekādos

apstākļos nedrīkst rīkoties ultra vires, jo ar šādu rīcību

tās aizskartu personu tiesības un brīvības un līdz ar to tiktu

grauta uzticēšanās tiesiskajai sistēmai.

Tādējādi

Ministru kabinets, ietverot apstrīdēto regulējumu Noteikumu

Nr. 712 2. pielikumā, pārkāpis tam Biodegvielas likuma

8. panta pirmajā daļā dotā pilnvarojuma robežas.

18. Konstatējot apstrīdētā

regulējuma neatbilstību kaut vienai augstāka juridiska spēka

tiesību normai, tas atzīstams par prettiesisku. Līdz ar to nav

nepieciešams izvērtēt apstrīdētā regulējuma atbilstību likuma

"Par akcīzes nodokli" 8. panta ceturtās daļas

1. punktam.

19. Satversmes tiesa jau

vairākkārt secinājusi, ka "prasījuma robežu pārkāpšana spriedumā

ir iespējama un pat nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu

personas tiesību aizsardzību un sprieduma izpildi" (Satversmes

tiesas 2007. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr.

2007-13-03 6. punkts, Satversmes tiesas 2008. gada

3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01

17. punkts). Arī tiesību zinātnē ir izteikts viedoklis,

ka Satversmes tiesas procesā "ir gadījumi, kad ir pieļaujams un

pat nepieciešams iziet ārpus prasījuma robežām, iekļaujot

pārbaudē arī tādas normas, kas nav tikušas apstrīdētas, vai

izvērtējot atbilstību tādām normām, atbilstība kurām nav

apstrīdēta" (Endziņš A. Kā vērtēt jaunāko Satversmes

tiesas praksi // Jurista Vārds, 2007. gada 9. oktobris,

Nr. 41, 5. lpp.).

Izskatāmajā lietā ir pamats

prasījuma robežu paplašināšanai.

Pirmkārt, jāņem vērā, ka

individuāls raksturs ir ne tikai apstrīdētajam regulējumam, bet

arī pārējiem Noteikumu Nr. 712 2. pielikumā

ietvertajiem priekšrakstiem. Arī to izdošanas kārtība un saturs

ir analogs.

Otrkārt, Noteikumu Nr. 280

3. pielikums ietver tieši tādu pašu individuāla rakstura

regulējumu par kvotu sadali biodegvielas ražotājiem, un tam ir

tieši tādas pašas tiesiskās sekas, kādas tika konstatētas

attiecībā uz Noteikumu Nr. 712 2. pielikumu. Noteikumi

Nr. 712 un Noteikumi Nr. 280 izdoti, pamatojoties uz

vienu un to pašu Ministru kabinetam doto pilnvarojumu. Abu

Ministru kabineta noteikumu pielikumu tiesiskuma izvērtēšana

iespējama viena pamatojuma ietvaros.

Līdz ar to, lai gan pieteikuma

iesniedzējs neprasa visa Noteikumu Nr. 712 2. pielikumā

un Noteikumu Nr. 280 3. pielikumā ietvertā regulējuma

izvērtēšanu, tomēr Satversmes tiesa uzskata par iespējamu un

nepieciešamu ex officio paplašināt prasījuma robežas un

lemt arī par šiem priekšrakstiem. To prasa arī Satversmes tiesas

procesa principi, tostarp procesuālās ekonomijas princips (sk.

Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2007-23-01 17. punktu).

Tādējādi

Ministru kabinets, izdodot Noteikumu Nr. 712

2. pielikumu un Noteikumu Nr. 280 3. pielikumu,

pārkāpis tam Biodegvielas likuma 8. panta pirmajā daļā dotā

pilnvarojuma robežas.

20. Būtiski tiesību akta

izdošanas procesuāli pārkāpumi ir pamats šā akta atcelšanai no tā

izdošanas brīža. Taču stāvoklis, kāds izveidotos, ja tas tiktu

izdarīts, Satversmei neatbilstu vēl vairāk kā pašreizējais

(sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 secinājumu daļas

3. punktu).

Viens no svarīgākajiem vispārējiem

tiesību principiem, kas darbojas administratīvo un valsts

pārvaldes tiesību jomā, ir tiesiskās paļāvības princips.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps"

un akciju sabiedrībai "Baltic Holding Company", tāpat kā pārējiem

biodegvielas ražotājiem, kuriem piešķirtas kvotas, ir pamats

paļauties uz to, ka Ministru kabineta rīcība, piešķirot tiem

kvotas biodegvielas ražošanai, bijusi tiesiska un konsekventa.

Biodegvielas ražotāji investējuši nozīmīgus līdzekļus,

paļaujoties uz to, ka saņems valsts atbalstu piešķirto kvotu

apmērā. Kā noteic Administratīvā procesa likuma 10. pants,

iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama,

nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas.

Arī lietderības apsvērumi neļauj

atzīt Noteikumu Nr. 712 2. pielikumu un Noteikumu

Nr. 280 3. pielikumu par spēkā neesošiem no to

izdošanas brīža. Var piekrist, ka valsts atbalsts biodegvielas

ražošanai ir nozīmīgs līdzeklis, lai ekonomiski ieinteresētu

uzņēmējus ražot biodegvielu un sasniegtu noteiktu biodegvielas

īpatsvaru kopējā tautsaimniecībā izmantotās degvielas daudzumā,

tādējādi atbalstot videi draudzīgu, piegādei drošu, atjaunojamu

energoresursu izmantošanu.

Atzīstot kvotu sadales regulējumu

par spēkā neesošu no tā izdošanas brīža, visi biodegvielas

ražotāji, kuriem kvotas piešķirtas, tiktu nostādīti nelabvēlīgā

situācijā. Šā iemesla dēļ Satversmes tiesa uzskata, ka

attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei būtu dodams laiks, lai

Noteikumu Nr. 280 3. pielikumā ietverto kvotu sadales

regulējumu izdotu augstāka juridiska spēka tiesību normām

atbilstošā formā. Savukārt Noteikumu Nr. 712

2. pielikums jau ir zaudējis spēku, tāpēc par tā atcelšanas

brīdi nav jālemj.

Tādējādi

Satversmes tiesa, lemjot par brīdi, ar kuru Noteikumu

Nr. 280 3. pielikums zaudē spēku, uzskata par iespējamu

to noteikt pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

1. Atzīt

Ministru kabineta 2005. gada 13. septembra noteikumu

Nr. 712 "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā

minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka

finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai" 2. pielikumu par

neatbilstošu Biodegvielas likuma 8. panta pirmajai

daļai.

2. Atzīt

Ministru kabineta 2008. gada 15. aprīļa noteikumu

Nr. 280 "Noteikumi par finansiāli atbalstāmajām kvotām

biodegvielai" 3. pielikumu par neatbilstošu Biodegvielas

likuma 8. panta pirmajai daļai un par spēkā neesošu no

2008. gada 1. novembra.

Spriedums ir galīgs un

nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā

publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris