15. punkts

1Ministru kabinets uzskata, ka tiesvedība lietā ir

2izbeidzama, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta

3pirmās daļas 6. punktu, jo apstrīdētās normas Pieteikuma

4iesniedzējai neradot Satversmes 105. pantā ietverto pamattiesību

5aizskārumu.

6Ja lietā ir izteikti argumenti, kas varētu būt pamats

7tiesvedības izbeigšanai, tie ir jāizvērtē visupirms (sk.,

8piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 27. jūnija sprieduma lietā

9Nr. 2015-22-01 12. punktu).

10Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmā daļa

11noteic, ka konstitucionālo sūdzību var iesniegt ikviena persona,

12kura uzskata, ka tai Satversmē ietvertās pamattiesības aizskar

13tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību

14normai (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma

15par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-02-01 7. punktu).

16Atbilstoši Satversmes tiesas likumam personas pamattiesību

17aizskārums ir konstatējams, ja: pirmkārt, personai Satversmē ir

18ietvertas konkrētās pamattiesības; otrkārt, tieši apstrīdētā

19norma aizskar personai Satversmē ietvertās pamattiesības (sk.,

20piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 30. decembra lēmuma par

21tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020-08-01 11. punktu).

22Līdz ar to Satversmes tiesa visupirms izvērtēs, vai konkrētajā

23gadījumā ar apstrīdētajām normām ir aizskartas tādas Pieteikuma

24iesniedzējas pamattiesības, kas ietilpst Satversmes 105. panta

25tvērumā.